Atslēgvārdi:

Globālo pilsoņu audzināšana Latvijā 5

Ja attīstītās valstis nemainīs savu attieksmi pret attīstības sadarbību un attīstības izglītību, tad pastāv risks, ka pēc kāda laika tās tiks uzlūkotas kā bariņš diezgan turīgu fosīliju, kuras ir aizķērušās vakardienā un turpina uzvesties tā it kā pasaule nebūtu mainījusies.

Iesaki citiem:
3289897472 15f8a1f42c
Foto:laverrue

Raksta ietvaros aplūkošu līdzšinējos centienus Latvijā popularizēt attīstības izglītību (AI). Tā kā AI ir cieša saikne gan ar attīstības sadarbību kā vienu no Latvijas ārpolitikas aspektiem, gan izglītības sistēmu Latvijā, tad raksta gaitā pieskaršos arī šiem jautājumiem.

Raksta gaitā tiek norādīts uz vairākiem, manuprāt, būtiskiem attīstības izglītības aspektiem. Pirmkārt, es uzskatu, ka AI ir vērtīgs izglītības elements, taču centieni to piepildīt ar vērtībām var izrādīties pašiznīcinoši. Otrkārt, AI nav gluži jauns elements Latvijas izglītības sistēmā. Iesaiņojums ir salīdzinoši jauns, taču liela daļa tēmu, piemēram, tolerance, cilvēktiesības, ilgtspējīga attīstība jau sen ir iekļautas mācību programmās.[ 1 ] Arī Latvijas augstskolās ļoti dažādu programmu un kursu ietvaros AI jautājumi jau tiek aplūkoti.Treškārt, nevalstisko organizāciju centieni popularizēt AI tomēr ir vērtējami pozitīvi, jo tādējādi mācību process skolās tiek padarīts daudzveidīgāks, un skolotājiem paveras iespējas bagātināt savas nodarbības ar jauniem piemēriem un mācību metodiku.


Attīstības izglītības saikne ar Latvijas ārpolitiku

Latvijas ārpolitika kopumā krīzes apstākļos ir kļuvusi fokusētāka. Kopumā tā ir pozitīvi vērtējama tendence, taču tai ir arī ēnas puses. Viena no tām ir saistīta ar divpusējās attīstības sadarbības politiku. Pirmskrīzes laikā tā palēnām sāka virzīties uz priekšu, taču tam sekoja kritiens atpakaļ. Laikā pēc krīzes tā piedzīvo stagnāciju, par ko liecina nemainīgais finansiālais atbalsts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas savukārt liecina par politiskā atbalsta trūkumu. Šajā ziņā, tuvākajā laikā nekas būtiski nemainīsies, un, visticamāk, Latvija savu prezidentūru ES Padomē sagaidīs necenšoties kļūt par pirmrindnieci palīdzības sniegšanā attīstības valstīm.[ 2 ]

Visticamāk, Latvija savu prezidentūru ES Padomē sagaidīs necenšoties kļūt par pirmrindnieci palīdzības sniegšanā attīstības valstīm.



Tas nozīmē, ka valdības atbalsts AI arī nevarēs būtiski palielināties. No vienas puses, AI, dēvēta arī par pasaules jeb globālo izglītību, ir plašāka par attīstības sadarbības jautājumu iekļaušanu izglītības sistēmā dažādos līmeņos. Tomēr, no otras puses, starp AI un attīstības sadarbību pastāv arī ciešas saiknes: sniegt palīdzību attīstības valstīm ir vieglāk, ja šādai rīcībai pašu mājās ir atbalsts. Savukārt atbalstu var iegūt izglītojot savus pilsoņus par pasauli ārpus valsts robežām un savstarpējo atkarību starp dažādās valstīs dzīvojošiem cilvēkiem. Tā kā attīstības sadarbības politikas nozīme Latvijā tuvākajā nākotnē nepieaugs, tad nebūs nepieciešamības palielināt sabiedrības atbalstu šai politikai. Attiecīgi arī AI nozīme būs salīdzinoši pieticīga.

Iepriekšminētais nenozīmē, ka AI kontekstā nekāda virzība Latvijā nav gaidāma. Pieticīgais valdības atbalsts, līdz šim nav bijis nepārvarams šķērslis nevalstiskajām organizācijām, kuras ir izrādījušās gana veiksmīgas meklējot partnerus un iesaistoties Eiropas Savienības (un arī citas naudas) pārdalē.[ 3 ]


Attīstības izglītības vērtības

Stāsts par AI, manuprāt, tomēr ir visai pretrunīgs. Tiek uzskatīts, ka „attīstības izglītības mērķis ir palīdzēt cilvēkiem izveidot sapratni par viņu dzīvju saistību ar citu cilvēku dzīvēm pasaulē”.[ 4 ] Šis mērķis ir visnotaļ atbalstāms, jo cilvēkiem ir lietderīgi saprast - kā šķietami attāli notikumi pasaulē var ietekmēt viņu drošību un labklājību. Apzināties sevi kā daļu no plašākas pasaules ir ne tikai interesanti, bet arī praktiski. Arī pamatiemaņas starpkultūru komunikācijā, atvērtība un tolerance ir ļoti noderīgas.

Cilvēkiem ir lietderīgi saprast - kā šķietami attāli notikumi pasaulē var ietekmēt viņu drošību un labklājību.



Taču attīstības izglītībā daudzi būtisku vietu atvēl arī vērtībām. Un šeit, manuprāt, atsevišķas AI interpretācijas iet par tālu. Viena no izpratnēm paredz, ka AI ir „aktīvas mācīšanās process, kas, balstoties uz solidaritātes, vienlīdzības, iekļaušanas un sadarbības principiem, veido sabiedrības izpratni un veicina indivīdu un organizāciju līdzdalību aktuālu vietējo un globālo jautājumu risināšanā”.[ 5 ] Cita interpretācija paredz, ka attīstības izglītībai vajadzētu veicināt indivīdu globālo atbildību.[ 6 ] Kā būtisks attīstības izglītības mērķis tiek minēta globālo pilsoņu, kuriem vajadzētu būt sašutušiem par sociālo netaisnību, audzināšana.[ 7 ]

Manuprāt, šie AI mērķi (ir arī citi) ir pārāk ambiciozi.Man pret tiem ir trīs iebildumi. Pirmkārt, tie neņem vērā, ka pasaule sastāv no valstīm, starp kurām daudzos veidos pastāv konkurences attiecības. Nav prātīgi šo faktu ignorēt. Lielākoties, cilvēki ir diezgan savtīgi, un attīstīto valstu valdības to ir ņēmušas vērā. Tāpēc tikai retos gadījumos tās ir sasniegušas pašu izvirzītos mērķus attiecībā uz palīdzības sniegšanas finansējuma apjomu.

Otrkārt, globālas atbildības sajūtas veicināšana pieprasa, lai mēs aktīvi iesaistītos sociālās netaisnības mazināšanā pasaulē, taču mūsu zināšanas ir ierobežotas. Valstu attīstība ir sarežģīts daudzdimensionāls process. Padomi no „malā stāvētājiem” var nodarīt pat vairāk ļaunuma nekā labuma. Neveiksmīgas attīstības gadījumu saraksts ir garš. Ja panākt attīstību būtu vienkārši, tad attīstības valstis jau sen šajā ziņā būtu spērušas platus soļus uz priekšu. Vai Latvijas pieredze un zināšanas tiešām izrādīsies noderīgas citām valstīm? Vai arī mēs esam nolemti atkārtot tās pašas kļūdas, kuras kādreiz attīstības donori jau ir pieļāvuši?

Padomi no „malā stāvētājiem” var nodarīt pat vairāk ļaunuma nekā labuma.




Treškārt, pati attīstības sadarbības un AI ideja pamazām noveco. Ekonomiskās krīzes laikā spēku samērs pasaulē ir ievērojami mainījies. Attīstītās valstis māc parādu nasta un to ekonomiskā izaugsme ir vāja. Attīstības valstis (ne visas) savukārt turpina doties uz priekšu. Šādos apstākļos mazinās attīstīto valstu vēlme sniegt palīdzību, turklāt ir pamats apšaubīt palīdzības sniedzēju kompetenci. Uz skatuves parādās jauni donori, kas vienlaicīgi ir gan attīstības valstis, gan palīdzības sniedzēji. Ja attīstītās valstis nemainīs savu attieksmi pret attīstības sadarbību un AI, tad pastāv risks, ka pēc kāda laika tās tiks uzlūkotas kā bariņš diezgan turīgu fosīliju, kuras ir aizķērušās vakardienā un turpina uzvesties tā it kā pasaule nebūtu mainījusies.



Kāda varētu būt attīstības izglītības nākotne Latvijā?

Neraugoties uz kritiku, ko iepriekš tiku veltījis atsevišķām AI vērtību interpretācijām, es tomēr uzskatu, ka tā ir ļoti vērtīga. Taču, manuprāt,AI vajadzētu būt vērtību neitrālai. Pozitīvi vērtējams ir AI piedāvātais fokuss uz cēloņsakarību izzināšanu starp lokālo un globālo. Globalizētās pasaules ietvaros ir lietderīgi jauniešiem skaidrot ne tikai to, kā viņu dzīvi ietekmē valstī notiekošais (un kā viņi paši var iesaistīties), bet arī norises starptautiskajā vidē. Savukārt globālās pilsonības un globālā taisnīguma ideju propagandēšana var nodarīt kaitējumu, jo tādējādi pienācīga uzmanība netiek pievērsta Latvijas interesēm. Ikvienai sabiedrībai pašai vajadzētu risināt savas problēmas, un Latvijas iedzīvotājus pārsvarā interesē laba dzīve viņu apdzīvotās valsts ietvaros. Nozīmīgs valstu uzdevums ir bijis aizsardzība pret nevēlamu ārēju ietekmi, un šajā ziņā valstis ir bijušas gana veiksmīgas, tāpēc nebūtu arī pareizi uzskatīt, ka savstarpējās atkarības rezultātā valstis šo spēju ir zaudējušas. Mūsdienās Latvijai neitralizēt nevēlamu ārējo ietekmi palīdz arī dalība ES un NATO.

Ikvienai sabiedrībai pašai vajadzētu risināt savas problēmas.



Neitrālāks AI pasniegšanas veids nenozīmē, ka tā neveicinās pārmaiņas sabiedrībā. Ilgākā laika posmā izpratnes veidošana par cilvēku dzīvi citviet pasaulē un par saikni starp Latvijā un pasaulē notiekošo neizbēgami vedinās jauniešus kritiski izvērtēt Latvijas vietu globālajā kontekstā. Uzzinot par cilvēku dzīvi citās valstīs, skaidrāk redzams kļūst tas, ka Latvijā ir relatīvi neskarta daba, Latvija nav pārblīvēta ar cilvēkiem, Latvijā izaudzēt pārtiku ir salīdzinoši vienkārši, Latviju nenomoka ilgstoši sausuma periodi, Latvijai ir diezgan labi kaimiņi, Latvijā nenotiek bruņoti konflikti, utt. Šai atskārsmei, starp citu, ir milzīga vērtība pilsoniskās izglītības ziņā. Turklāt iedzīvotājiem iegūstot vairāk informācijas par sabiedrībām, kurās cilvēku dzīves apstākļi nav tik labvēlīgi kā Latvijā, varētu palielināties atbalsts attīstības sadarbības politikai. Starp citu, ir vērts atcerēties, ka arī Latvija pēdējo 20 gadu laikā ir saņēmusi palīdzību.

________________________________________________________

Papildu informācija: (Ārvalstu prakses izpēte attīstības sadarbības un attīstības izglītības jomā. Igaunija pdf)

Projekts „NVO kapacitātes stiprināšana attīstības sadarbības un attīstības izglītības politikas veidošanas procesā” Projektalīgumanumurs: 1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/014/88
92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību.
Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
Šis materiāls ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.
Par saturu atbild „Izglītības attīstības centrs”.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ingūna

Paldies Tomam Rostokam par viedokli, kurš kļuvis par iemeslu domu apmaiņai un diskusijām starp cilvēkiem, kuri darbojas AI un AS jomā.
„AI vajadzētu būt vērtību neitrālai.”
Vērtībneitrāla izglītība nav iespējama. Par laimi. Vismaz ne tik ilgi, kamēr izglītības saturu veido un īsteno cilvēks, nevis kāds mākslīgais intelekts. Baisi iedomāties dzīvi sabiedrībā starp būtnēm, kuras sākot no bērnudārza vecuma izglītotas vērtībneitrāli.
Par to, kas Latvijā tiešām izdarīts attīstības izglītībā - www.skolaskasateliti.lv

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Danute

"Raksta ietvaros aplūkošu līdzšinējos centienus Latvijā popularizēt attīstības izglītību."
Vai nu es nemāku lasīt, vai raksts tomēr nav par centieniem.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Peteris T Henriksson

Vispirms paldies Tomam Rostokam par saistošo un, manuprāt, aktuālo tēmu – izglītošanu par globālajiem jautājumiem – ko viņš sauc par attīstības izglītību (AI). Pētot sadarbību attīstības jomā, ir grūti nepamanīt, ka mums kaimiņos esošajās, „tradicionālajās” donoru valstīs (Dānijā, Zviedrijā, utt.) šāda izglītošana spēlē nozīmīgu lomu, lai veidotu sabiedrisko apziņu par globālajiem attīstības jautājumiem. Tādēļ domāju, ka Latvijai kā „jaunajai” donoru valstij arī būtu jāpārdomā šādas izglītības ieviešana, ja Latvija grib veidot politiku, kuras nepieciešamību saprastu ne tikai šaura ārpolitikas elite, bet arī plašāka sabiedrība.

Tomēr rakstā tika paustas arī dažas domas, kurām nepiekritu vai gribētu dzirdēt tuvāku skaidrojumu. Piemēram, man nav skaidrs, kas īsti tika domāts ar šiem diviem teikumiem: „Savukārt globālās pilsonības un globālā taisnīguma ideju propagandēšana var nodarīt kaitējumu, jo tādējādi pienācīga uzmanība netiek pievērsta Latvijas interesēm. Ikvienai sabiedrībai pašai vajadzētu risināt savas problēmas, un Latvijas iedzīvotājus pārsvarā interesē laba dzīve viņu apdzīvotās valsts ietvaros.” Kā tieši globālās pilsonības ideju „propagandēšana” var „nodarīt kaitījumu” Latvijas interesēm? Vai saprotu pareizi, ka ļaudis, kurus ieinteresēs globālās attīstības jautājumi, pēkšņi sāks mazāk interesēties par Latvijas ārpolitiku un tās nacionālajām interesēm? Gribētu dzirdēt kādu paskaidrojumu par šo domu. Gribu arī oponēt: ļaudis, kuri sāks interesēties par globālajiem jautājumiem diez vai izrādīs mazāku interesi par Latvijas ārpolitiku, bet visticamāk, ka viņiem varētu būt no tradicionālajiem reālistiem atšķirīgi uzskati. Ja tas nozīmē, ka Latvijā veidosies daudzveidīgāka un niansētāka ārpolitiskā diskusija, jo tajā iespējams piedalīsies arī liberālā kosmpolītisma vai globālā sociālā taisnīguma aizstāvji, tam, manuprāt, nevajadzētu nozīmēt, ka Latvijas nacionālās intereses tiks nostumtas malā vai ignorētas.

Daļēji piekrītu Tomam, ka jāvērtē, kādas vērtības ir pamatā konkrētai izglītošanas koncepcijai. Piekrītu, ka ar dažādu vērtību „propagandēšanu” nevajadzētu nodarboties un ka izglītošanai (ja tā notiek valsts režijā vai par nodokļu maksātāju naudu) vajadzētu būt neitrālai. Tomēr demokrātiska plurālisma tradīcijā gribētu piedāvāt, ka neitrālai izglītošanai par globālajiem jautājumiem vajadzētu informēt par dažādām „filozofijām”, kā var raudzīties uz globālo attīstību. Jau pieminēju liberālos kosmopolītus (sociālliberāļi) un globālā sociālā taisnīguma aizstāvjus (sociāldemokrāti), bet nevajadzētu aizmirst, piemēram, arī kristīgo tradīciju (kristīgie demokrāti), neo-konservatīvos, reālistus (konservatīvie un nacionālisti) un neo-liberāļus. Ja mēs paraugāmies uz ārpolitikas vai publiskās politikas domkalvēm, piemēram, ASV, var redzēt, ka globālās attīstības speciālisti pārstāv ārkārtīgi dažādus uzskatus par to, kā jārisina globālās problēmas un kuras no tām ir prioritāras – neokonservatīvie liek uzsvaru uz drošības un demokrātijas veicināšanu, neo-liberāļi argumentē par brīvo tirdzniecību kā vienīgo risinājumu nabadzības problēmām, sociālliberāļi uzstājas par globālo veselību un dzimumu līdztiesību, kamēr citi aizstāv mikrokredītus kā galveno risinājumu nabadzības problēmām. Ņemot vērā, ka pastāv dažādi uzskati par sadarbību attīstības jomā un diskusija nereti mēdz būt karsta, negribētu piekrist rakstā paustajam apgalvojumam, ka šiem domātājiem vai donoru valstīm draud briesmas kļūt par „bariņu diezgan turīgu fosīliju, kuras ir aizķērušās vakardienā un turpina uzvesties tā it kā pasaule nebūtu mainījusies”. Tādas briesmas viņus piemeklētu, ja būtu pilnīga saskaņa par prioritārajām jomām un neviens nebūtu gatavs paust kaut vai vienu kritisku domu. Ar citiem vārdiem, neitrālai izglītošanai par globālajiem jautājumiem nevajadzētu pilnīgi distancēties no izglītojošām diskusijām par dažādām vērtībām.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
KJ

"Attīstības valstis māc parādu nasta un to ekonomiskā izaugsme ir vāja. Attīstības valstis (ne visas) savukārt turpina doties uz priekšu."
Formulējums nav īsti skaidrs - attīstības valstu ekonomiskā izaugsme ir vāja, taču (savukārt - tekstā) tās turpina doties uz priekšu. Vai attīstīto valstu ekonomiskā izaugsme ir lēna, kamēr attīstības valstīs ekonomika aug salīdzinoši ātrākos tempos?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Toto

"attīstības valstis nemainīs savu attieksmi pret attīstības sadarbību"

Vai Latvija ir attīstības valsts? Man šķita, ka mēs esam attīstīta valsts...

Citi autora darbi
Es karogi

Bez mazuma piegaršas* 22 Autors:Toms Rostoks

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Energy: Pulling the Baltic Sea Region Together or Apart? 0 Autors:Andris Sprūds, Toms Rostoks u.c.