Atslēgvārdi:

Globalizācijas leģitimitātes krīze 7

Pasaules elite vismaz vārdos sāk pievērst uzmanību tiem, kuriem globalizācijas labumi iet secen, līdz ar to Pasaules ekonomikas foruma programmā parādās jautājumi par to, kā cīnīties ar “globālajām dusmām”, mazināt etniskos un reliģiskos konfliktus.

Iesaki citiem:
Stikla globuss 255x203
Foto:AFI

Pagājušās nedēļas nogalē Ņujorkā notikusī Pasaules ekonomikas foruma gadskārtējā sanāksme, kā arī ap to organizētās protesta akcijas norāda uz globālo politisko un ekonomisko procesu leģitimitātes krīzi. Ņemot vērā, ka reti kurš ir spējīgs piedāvāt konkrētus un visus apmierinošus risinājumus globalizācijas radītajām problēmām, skaidrs ir viens – tie rodami ilgstoša un atvērta dialoga gaitā.

Globalizācija un nevienlīdzība

Pirmais instinkts liek domāt, ka Ņujorkā notikušais mūs tieši neskar, taču tas ir maldinošs. Globalizācijas dažādās izpausmes - kapitāla, tehnoloģijas, informācijas un cilvēku plūsmas, kā arī ar to saistītie politiskie procesi, piemēram Eiropas integrācija, mūs skar pavisam tieši. Tiesa – ne visus vienādi. Vai šī nevienlīdzība rodas no tā, ka daļai no mums liegta iespēja piekļūt globalizācijas labumiem savas vainas vai kādu citu, ar globalizāciju it kā nesaistītu, iemeslu dēļ? Vai varbūt nevienlīdzība ir globalizācijas neatņemama sastāvdaļa? Lai būtu kā būdams, tieši nevienlīdzība ir viens no globalizācijas leģitimitātes krīzes galvenajiem cēloņiem.

Pasaules ekonomikas forums

Nevalstisko organizāciju Pasaules ekonomikas forums 1971.gadā dibināja Šveices biznesa profesors Klauss Švābs, lai vienotu Eiropas biznesa vadītājus, kurus satrauca augošā Amerikas firmu konkurence. Gadu gaitā Pasaules ekonomikas forums kļuvis par elitāru klubu, par kura biedriem rūpīgi tiek izvēlētas visietekmīgākās pasaules firmas. Tā sanāksmes - par vietu, kur neformālos apstākļos foruma biedri slēdz biznesa darījumus un veido tuvas attiecības ar ietekmīgākajiem pasaules politiķiem. Taču pēdējā laikā pasaulē augošā neapmierinātība ar globālās kapitāla plūsmas radīto nevienlīdzību piespiedusi foruma biedrus un sanāksmju dalībniekus pievērst uzmanību arī sociālas dabas jautājumiem.

Šī gada sanāksmes saturu sevišķi ietekmējuši 2001.gada 11.septembra traģiskie notikumi ASV. Neviens, sevišķi rietumu modernizācijas “resno galu” pārstāvošie, vairs nejūtas droši. Pirmkārt, sanāksmes norisi sargāja “līdz zobiem bruņoti” Ņujorkas policisti. Otrkārt, par diskusijām pieejamā informācija liecināja, ka pasaules elite vismaz vārdos sāk pievērst nopietnu uzmanību tiem, kuriem globalizācijas labumi iet secen, tā cerēdami cīnīties ar terorismu un nodrošināt savas ietekmes ilgtspējību. Līdz ar to sanāksmes programmā tika iekļauti jautājumi par to, kā cīnīties ar “globālajām dusmām”, pret ko īsti vēršas pret-globalizācijas kustību dalībnieki un kā mazināt etniskos un reliģiskos konfliktus.

Uzmanības centrā – lēmumu pieņemšanas process

Jāsaka, ka sanāksmes programmā ietvertās diskusijas neatstāja tik lielu iespaidu, kā sanāksmes norises radītās pārdomas par lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāti gan globālā, gan vietējā līmenī.

Pirmkārt, vairs nevar runāt par pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, nepievēršot uzmanību tam, kam šī līdzdalība ir pieejama un kam nē. Pasaules iedzīvotāju noslāņošanās atspoguļojas arī nevalstisko organizāciju sektora darbībā. Lai gan Pasaules ekonomikas forums ir nevalstiska organizācija, tās biedri pārstāv to sabiedrības daļu, kura biedrojas ar pasaules politisko eliti un kurai globalizācija nes labumus un ietekmi. Uz ielas aiz barjerām stāvēja to nevalstisko organizāciju biedri, kuras sakās pārstāvam un aizstāvam globalizācijas pabērnus. Sanāksmē varēja piedalīties tikai ielūgtie dalībnieki un akreditētie mediju pārstāvji. Protestu demonstrācijās varēja piedalīties tikai ar speciālām atļaujām. Visiem citiem nācās paļauties uz medijiem un foruma mājas lapā pieejamo informāciju.

Otrkārt, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jādomā ne tikai par ietekmi, bet arī par tās kvalitāti. No ceturtdienas rītam līdz piektdienas vakaram foruma mājas lapa nedarbojās. To veiksmīgi bija pārslogojuši “tīkla streiku” dalībnieki. Līdz ar to nebija iespējams vērot diskusiju tiešo pārraidi Internetā. Protestējot pret iedzīvotāju izslēgšanu no lēmumu pieņemšanas procesiem, “tīkla streikotāji” atturēja tos pašus iedzīvotājus no tiešas, kaut ierobežotas, informācijas ieguves.

Treškārt, sanāksmes gaitā apstiprinājās pārliecība, ka ilgstošs un atvērts dialogs starp lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem ir vienīgais veids kā rast atbildes uz globalizācijas radītajām problēmām un iegūt pārvaldes mehānismu leģitimitāti.

Šīs problēmas skar arī mūs, kā pasaules, Eiropas un Latvijas iedzīvotājus. Nodrošināt Latvijas vietu starptautiskajā lēmumu pieņemšanas arēnā nav tikai valdības privilēģija. Lai pamatotu šo vietu, kā arī valdības lomu tās nodrošināšanā, nepieciešams kvalitatīvs un ilgstošs dialogs ar sabiedrību.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
john patinson

Easily, the article is actually the best topic on this registry related issue. I fit in with your conclusions and will eagerly look forward to your next updates. Just saying thanks will not just be sufficient, for the fantasti c lucidity in your writing. I will instantly grab your rss feed to stay informed of any updates.
fitness and health magazine http://www.perfectfatlossreviews.com

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 28.02.2002 23:25

Globalisms nav haoss … drusku saprātīgāks

Globalisms nav viena dimensija. To var raksturot ar daudzām ietekmēm un variantiem.

Nules summas ekonomija, vai bieži nosauktā nules summas sabiedrība (zero sum society), nau jau pilnīgi statiska, to varētu uzskatīt kā tādu ierobežotu tikai uz īsu laiku un tai brīdī mēs varam norādīt uz ieguvējiem un zaudētājiem. Tomēr, pēc ilgākā laika rodas vairāk ieguvēji nekā zaudētāji, jo dzīves apstākļu līmeņi ir cauri gadiem uzlabojušies. Ar katru uzlabotu ekonomisku līmeni rodas ieguvēji jo citā gadījumā cilvēki vēl dzīvotu alās.

Ņemsim vērā kad globalizāciju galvano kārt veido bizness firmas, kompānijas; un valdības tiek iesaistītas tad kad iekšvalsts firmas lobisti ietekmē savas intereses un vajadzības konkurēt tirgū, šai sakarā globālā tirgū. Arī valdības var ņem aktīvu priešrocību globalā mērogā ja viņas domā kad caur aktivitāti var uzlabot ekonomiskos atstākļus kas veido bizness uzņēmumu vērtību savās valstiskās ietekmēs. Ar jaunām globālām maiņām daudzas lielfirmas zaudē savu valstisko nozīmi, jo ar laiku viņas representē vairākas valstis un kurai valstij pieder lielfirma paliek nenoteiks pamatojums. Arī īpašnieku pajas tiek biežāk izplatītas starp valstīm. Tāds ir globalisma pamata paraugs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Igats Ciziks 22.02.2002 09:16

Globalizācija mūsdienu parastā cilveeka izpratnē nav nekas cits kā lielvalstu centieni nostiprināt savu ietekmi pasaulē.Es neuzskatu, ka globalizācija kā process rada negatīvas tendences , radot nevienlīdzību starp dažādām pasaules valstīm.Šis process nav viennozīmīgi vērtējams- kāds no tā iegūst, kāds no tā zaudē.Tāpēc ir nepieciešams izskaidrošanas darbs, bet to liela daļa pasaules politiķu nespēj veikt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
PEKSISS

Taisnība.Lielķais,stiprākais vienmēr cenšās pakļaut mazāko,vājāko.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 10.02.2002 08:51

Antreprenieri …

Dabisks Dace? :~)) Tek kā strautiņš … ja nav ierobežots!

Ārpus kritikas varētu būt apstāklis kas nav variants, kuram virziens jeb pieeja nebūtu maināma. Pat strautiņš var dabiski mainīt virzienu, atrast vieglāku ietekū lielākā ūdens baseinā un mēs to strauta virzienu varam kritizēt … pat mainīt. Tāpat cilvēks cenšas uzlabot savus apstākļus – domāju kad virziens ir dabisks. Hmm … varbuut dabisks paradokss?

Sabiedrība un valsts veidojas kopumā, mēs viens otru ietekmējam un mācamies no citiem, viņu paraugiem, sekmēm un kļūdām. Tā iespēja nav tikai vietēja starp Latvijas iedzīvotājiem bet nāk no vispasaules pieredzēm.

Dace! Tu mēklē vadību, spējīgus cilvēkus ar prasmi motivēt, un ietekmēt Latvijai nozīmigu virzienu un dalību globālā tirgū. Pieturēsim zirgu uz vienu brītiņu. Sāksim ar Tevi. Paskaties spogulī, vai tur nav potenciāls? Domāju gan kad mums vispār latviešiem ir spējīgi līderi, vadītāji un ietekmētāji. Vis kas mums ir vajadzīgs ir griba, motivācijs, zināšanas veicināšana, spējas sadarboties un domāt drusku ārpus kastes. Tātad, drusku drosmi uzņemties risku.

Latviešu valoda ir pieņemuse svešvārdu “antreprenieris.” Tieši šajās aprindās ir mūsu ietekmētāji, mūsu katalīze pacelt Latvijas ekonomisku labklājību augstākā līmenī caur bizness nišiem, iespējas kurus es jau esmu šajā politika.lv forumā iepriekš citās saitēs minējis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

07.02.2002 17:11

Atvainojos par garumzimju trukumu. Rakstu no datora, kuram nav latviesu fonti. Tehnologijas attistiba pagajusaja gadsimta, seviski ta otraja puse, ir kvalitativi mainijusi attiecibas starp vietu un laiku, lidz ar to varam izdalit so posmu pasaules vesture ka savadaku. Iespejas veidot attiecibas (virtualas, iedomatas) ar cilvekiem, kuri fiziski atrodas tukstosiem kilometru attaluma un kartot darijumus ar paris taustinu palidzibu pamatigi paplasina to cilveku redzesloku un rocibu, kuriem si tehnologija ir pieejama. Atskiriba starp viniem un tiem, kam nav sis iespejas, aug tikpat atri, cik tehnologija attistas. Kamer vieni klust par kosmopoliteniem (bez nepieciesamibas fiziski parvietoties), otri tiek aizvien vairak ierobezoti noteikta vide – ne vini var celot, ne viniem ir pieeja virtualajai pasaulei. Vards ‘nevienlidziba’ attiecinams ne tikai uz ekonomisko vidi, bet ari uz pieeju dazadam iespejam – izglitibai, informacijai, politiskajai lidzdalibai, utt.

Turklat, apsaubams ir apgalvojums, ka sis process ir ‘dabisks’. Apzimejot ekonomiju, globalizaciju ka dabiskus procesus, mes nostadam tos arpus kritikas – uzskatam sos procesus un to raditas sekas par nenoversamam paradibam. Tacu, Ivars pareizi norada – tie ir cilveku veidoti pasakumi. Precizak, zinamu cilveku veidoti pasakumi. Tadel pavisam logisks ir jautajums – kuri tad ir sie cilveki, kam ir iespeja ietekmet (nevis tikai but ietekmetiem) globalizacijas attistibu. Kadas intereses sie cilveki aizstav, un ka vinu darbiba ietekme ne tik ietekmigos lidzcilvekus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 06.02.2002 22:05



Ja nebūtu globalizācija, tad vietā stātos ……?

Globalizācija ietekmē ikvienu pasaules iedzīvotāju, pat mūķus klosterī. Un, tās pasākums ir tikpat veca kā cilvēks kad viņš sāka kustēties. Neuzskatu to kā kādu krīzi, jo tas ir dabisks gadījums cilvēku progresā. Vārds nevienlīdzība ekonomiskā jēdzienā ir saprotams kā atšķirība starp tām valstīm, sabriedrībām un iedzīvotājiem kam dzīves labklājība ir augstā līmenī, pretēji tiem kam nav, jeb kuriem dzīves standarti ir vāji. Ja nebūtu šīsdienas globalizācijas koncepts veicināts, nevienlīdzības plaisainums būtu vēl traģiskāks.



Dabiskas sabiedriskas bremzes …

Katrai organizācijai, pasākumam un idejai ir dabiska pretīstība vairkārt jo mēs esam cilvēku būtības kuru domas un dzīves pieejas nav vienlīdzīgas. Vispāri iegājies dzīves veids ir grūti mainīt no sabiedriskas, filozofiskas un psihologjiskas noskaņas. Kaut pretistība bremzē progresu, pretestībai arī ir savs labums kas attur organzācijas un globalismu no vienpusības. Ikkatra cilvēka veidojums tiecas uz pārspīlējumu ja iztrūkst nosvērtība un sabiedriska balanse.

Katram cilvēka veidotam pasākuma ir pretējs polārs un kaut kur starp abiem galiem ir mierinājums caur ko tiek pieņemta progresa maiņas. Piemēram, ekonomijas polāri ir kapitalisms un socialisms. Eventuāli starp abiem, sabiedrība atrod sev piemērotu labklājību.

Nauda jau nav vienīgais kapitāls …

Ņemsim vērā kad naudas kapitāls nav vienīgā pieeja lai uzlabotu globālo ekonomīju. Tieši sarunas kādas mēs redzam Pasaules ekonomikas forumā veido cilvēka kapitālu zinātņu izmaiņās no kā raksturojās mūsu šīsdienas zinātnes un sapraašns ekonomijā un dzīves veidā. Tā rodas un pastāv no cilvēkiem pašiem, caur viņu zināšanu un dalīšanos zināašnās ar citiem veidojot kompetenci. Tieši aktīvi piedaloties globālos pasākumos ir Latvijai un latvieišem iespēja uzlabot savu dzīves labklājību.

Citi autora darbi
7439658394 07eb968c65

Rakstu krājums: Dzīve, attīstība, labbūtība Latvijas laukos 2 Autors:Agnese Cimdiņa, Ieva Raubiško, Aija Priedīte, Klāvs Sedlenieks, Dace Dzenovska, Aija Lulle, Aija Zobena u.c.