Globalizācija, Āfrika un ”takta sajūta” 4

Tikko pārnācu no Zviedrijas Globalizācijas padomes semināra par Zviedrijas investīcijām un tirdzniecības attiecībām ar Āfriku. Kopējā vēsts – Āfrikas tautsaimniecība kopumā uzlabojas, tomēr jāskatās uz konkrētām valstīm, lai pamanītu, cik pozitīvu iespaidu atstāj globalizācija (un tirdzniecība tai skaitā) uz Āfriku.

Iesaki citiem:

Jūhans Nūrbergs (Johan Norberg), lielisks neoliberāls debatētājs, izklāstīja pamatproblēmas visai koncentrēti – vide un ģeogrāfija, korupcija, investīciju vide, konflikti, slimības und so weiter. Tomēr viņaprāt Āfrikas attīstība ir cerīga.

Ruandas vēstnieces runu varētu vērtēt kā tādu investīciju pievilināšanu – gari un skaisti tika klāstīts Ruandas pievilcīgās ekonomikas priekšrocības. Tādēļ runa bija „galīgi garām”, jo Globalizācijas padome jau nepulcina uzņēmējus un iespējamos investorus, bet gan ekspertus, kuri ir ieinteresēti dot rekomendācijas, kā Zviedrija varētu izmantot globalizācijas procesus savā labā.

Tādēļ tirdzniecības ministre Eva Bjorlinga (Eva Björling) vairākas reizes uzsvēra, ka Āfrika ir izejvielām bagātākais kontinents.

Kārtējo reizi mani pārsteidza zviedru izslavētā takta sajūta (sic!), kad priekšā tika stādīts Sudānas vēstnieks. Jau jau genocīds Dafūrā nenozīmē neko, tad jau... Visu cieņu tādam bezprincipu pragmatismam – kādēļ tadā gadījumā netika uzaicināti Zimbabves diplomāti? Ā, tur laikam tā inflācija bija pārāk augsta...

Lai nu kā, bet manuprāt, Latvija arī varētu padomāt par investīcijām Āfrikā, jo izejvielas nekad nevar būt par daudz un iesaiste starptautiskā tirdzniecībā nekad nav bijusi grēks.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 29.11.2007 11:16
Ritai. Par lidošanu negribētu īpaši diskutēt, jo lidojot cauri Briseli/Parīzi/Londonu var nokļūt daudzās Āfrikas valstīs un ne īpaši ilgā laikā. Protams, ka tas ir atšķirīgi no valsts uz valsti, jo dažas Āfrikas valstis ir labāk savienotas ar gaisa satiksmi nekā citas. Par izglītību es varētu tikai piekrist, tomēr tā vairāk attiecas uz vidusmēra cilvēkiem, kamēr politiķi un biznesmeņi jāmēģina ieinteresēt ar citiem paņēmieniem - kādēļ gan nerīkot līdzīgu Globalizācijas padomi (ar attiecīgām konferencēm, semināru sērijām, forumu) arī Latvijā?

Alex. Izvairīties no kontaktiem ar Krieviju būs grūti, jo viņa Zviedrijai atrodas tieši blakus un ar Krieviju Zviedrijai ir cieša ekonomiskā sadarbība. Tomēr principā es pievienojos, ka nedrīkstētu uzstādīt nekādus dubultstandartus attiecībā uz Sudānu, ja Zviedrija uztur kontaktus ar citām diktatūrām. Nelaime ir tā, ka Zviedrijai vienmēr ir paticis deklarēt, ka tā ir "morālā lielvalsts", tomēr ne vienmēr Zviedrija ir arī uzvedusies kā tāda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alex 29.11.2007 10:07
>>> Kārtējo reizi mani pārsteidza zviedru izslavētā takta sajūta (sic!), kad priekšā tika stādīts Sudānas vēstnieks.
=====
Tad jau Krievijas vēstnieki būtu pilnīgi jāboikotē, jo Krievijā regulāri slepkavo žurnālistus, un Putina ēras sākumā tika burtiski nolīdzināta ar zemi Groznija un dažas citas Krievijas pašas pilsētas, kā arī visu laiku turpinās ļaunprātības ar cilvēku nolaupīšanām. Turklāt to visu dara nevis kaut kādi valdības diskrēti atbalstīti Janjaweed bandīti, bet gan Krievijas regulārā armija.

Protams, "two wrongs do not make a right" - bet kādēļ lai Sudānu vērtētu pēc stingrākiem kritērijiem nekā Krieviju, kas ir nesalīdzināmi attīstītāka valsts?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita 28.11.2007 18:19
Kādā publiskā diskusijā par attīstības sadarbību kāds cienījams Latvijas politikas veterāns teica -- nē, ko jūs, kam mums Āfrika, tā taču pārāk tālu, padomājiet, cik ilgi līdz tai būtu jālido (vai tiešām ilgāk nekā līdz Gruzijai?). Āfrika gan vidusmēra politiķa, gan vidusmēra iedzīvotāja apziņā joprojām ir kaut kas tāls un draudīgs. Arī laikrakstos un mācību grāmatās tiražētie tēli -- kaila zeme, puskaili cilvēki, mušas -- stiprina stereotipisko priekšstatu. Tādēļ jāsāk droši vien ar izglītību, kurai, cerams, sekos arī interese par iespējām investēt.

Citi autora darbi