Glābšanas riņķis būvniekiem: korupcija būvatļauju izsniegšanas procesā 2

Ja visus likumus un noteikumus, kas regulē būvatļauju izsniegšanu, apkopotu vienā datorsimulācijā, sistēma ātri vien apstātos loģiski neatrisināmu pretrunu un neskaidrību dēļ.

Iesaki citiem:
Grinkis 255x203
Foto:Nellija

2003. gada sākumā uzņēmēja Aina iegādājās mājas bēniņus, lai tos izremontētu un vēlāk pārdotu. Aina lepojas ar savu aktīvo kritisko nostāju pret korupciju, tomēr šoreiz bija spiesta rīkoties pretēji savai sirdsapziņai. Drīz vien dažādu normu pretrunīguma dēļ viņa bija nonākusi sava veida ‘riņķa dancī’. Divu iestāžu darbinieki vienlaicīgi pieprasīja atļaujas no otras iestādes, apgalvojot, ka dos atļauju, tiklīdz otra iestāde būs piekritusi. Galu galā Aina bija spiesta vienoties par neoficiālu maksājumu vienai no iestādēm. Neilgi pēc tam problēma bija atrisināta un būvdarbi varēja sākties.

Ainas piemērs ir simptomātisks. Tieši šādu gadījumu dēļ cilvēki, kas ir saskārušies ar būvatļauju saņemšanu, mēdz uzskatīt, ka šī ir viena no korumpētākajām sfērām Latvijā. Pētījuma, ko es veicu 2002. un 2003. gadā, mērķis bija noskaidrot, kas ir augstā korupcijas līmeņa cēloņi un kādas būtu iespējas to samazināt.

Jautājot dažāda līmeņa amatpersonām un būvniekiem Rīgā, Valmierā un Jēkabpilī par to, kā notiek būvatļauju izsniegšanas process, pirmā atbilde parasti bija, ka viss ir aprakstīts Būvniecības likumā, Vispārīgajos būvnoteikumos (VBN) un vietējo pašvaldību pieņemtajos apbūves noteikumos. Tomēr, iedziļinoties šajos dokumentos, jāsecina, ka tie būvatļauju izsniegšanas procesu apraksta visai neskaidri un nereti ir pretrunīgi. Ja visus likumus un noteikumus apkopotu vienā datorsimulācijā, sistēma ātri vien apstātos loģiski neatrisināmu pretrunu un neskaidrību dēļ. Līdzīga situācija dzīvē novestu pie taisnības meklēšanas tiesā, un galu galā arī pie likumu izmaiņām. Tomēr pašlaik Latvijā nav novērojams ne viens, ne otrs, t.i., būvniecība nav apstājusies, bet tiesas procesi nav noveduši pie likumu sakārtošanas. Kādēļ? Tāpēc, ka iespējamie konflikti tiek novērsti vai atrisināti citādi – uzturot labas un draudzīgas attiecības un veicot pārrunas. Pārrunās, savukārt, bieži vien kā argumenti tiek izmantoti neoficiāli maksājumi jeb kukuļi.

Tātad, pastāvošie noteikumi un likumi atstāj daudz iespēju, lai veidotos konflikti. Tomēr oficiālie konfliktu risināšanas mehānismi tiek izmantoti reti un negribīgi. To arī ir diezgan viegli saprast, ja ņem vērā būvniecības procesa īpatnības un pastāvošo tiesu praksi. Vairumā gadījumu būvnieki ir ieinteresēti pabeigt būvniecību pēc iespējas ātrāk. Ikviena kavēšanās var ievērojami palielināt izmaksas. Līdzšinējā lēmumu pārsūdzēšanas kārtība neļāva cerēt, ka, tiesiskā ceļā konfliktu varētu atrisināt pietiekoši ātri. Administratīvās tiesas, kas darbu sākušas šā gada februārī potenciāli varētu šo problēmu risināt. Tomēr arī tās diez vai spēs konkurēt ar kukuļošanu. Ja korupcijas galvenais iemesls būvatļauju procesā ir tas, ka tiesiskie mehānismi nespēj atrisināt problēmu pietiekoši ātri, tad nepieciešams izstrādāt tādu oficiālu veidu, kas jautājumu izskatītu laikā, kas nepārsniedz nedēļu.

Tieša kukuļošana tomēr nav vienīgais veids, kā tikt galā ar likumu radītajiem strupceļiem. Cilvēki, kas ar būvniecību nodarbojas profesionāli, ir ieinteresēti veidot labas ilgtermiņa attiecības ar amatpersonām, kas ir iesaistītas būvatļauju izsniegšanas procesā. Šādiem mērķiem tiek izmantoti dažādas nelielas dāvanas, kuras ne vienmēr var uzskatīt par kukuļiem. Profesionāļi arī pietiekoši labi orientējas amatpersonu individuālajās īpatnībās un attiecīgajās būvvaldēs pastāvošajās būvatļauju izsniegšanas tradīcijās. Projektētāji, kas jau ilgstoši darbojas šajā nozarē nekļūdīgi var pateikt, pie kura būvinspektora ir ieteicams vērsties un kurā laikā to vislabāk darīt. Savukārt, cilvēki, kam nav šādu zināšanu, parasti radušās problēmas skaidro ar to, ka būvinspektors vai kāda cita amatpersona, ar nolūku rada šķēršļus, lai izspiestu kukuli. Līdz ar to pat gadījumos, kad ierēdnis nav korumpēts, iedzīvotājos var veidoties priekšstats par augstu korumpētības līmeni. Šāds pat viedoklis nereti rodas tikai tādēļ, ka, izlasot pastāvošos noteikumus, būvatļauju process nav saprotams. Turklāt, kā jau norādīts, tas arī nevar būt saprotams savas pretrunības dēļ.

Kopumā jāsecina, ka korupciju būvatļauju izsniegšanas procesā veicina gan izteiktās likumu nepilnības, gan neatbilstošā konfliktu risināšanas sistēma, gan arī cilvēku uzskati par to, ka būvniecības process ir korumpēts. Visi šie elementi ir savā starpā cieši saistīti. Darbības, kuras būtu jāveic, lai mazinātu korupciju šajā jomā, ir jāmērķē uz visiem trijiem elementiem. Ideālā gadījumā problēma būtu jārisina kompleksi, tomēr arī katras atsevišķs risinājums ļautu korupcijas līmeni ievērojami samazināt. Mana pētījuma pilnajā tekstā es sniedzu arī konkrētākas rekomendācijas par to, kas tieši būtu veicams. Kaut arī pētījuma teksts atbilst situācijai, kāda tā bija 2003. gada vidū, būtiskas izmaiņas būvniecības vidi pēdējā gada laikā nav skārušas. Kamēr nekas netiek mainīts, nav jābrīnās, ka būvatļauju izsniegšanas un saņemšanas ūdeņos nonākušie ķersies pie vienīgā pieejamā glābšanas riņķa – kukuļošanas un citiem neformāliem paņēmieniem, ko es aprakstu savā pētījumā.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


edis 27.04.2004 12:14
šī "sistēma" jau ir radīta apzināti.....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bezvardis 27.04.2004 00:17
Beidzot kāds ir ķēries pie lietas būtības. Cerams, ka to ņems vērā kāds no tiem, kam būtu jāsamazina korupcijas līmenis Latvijā. Kad man bija jāsaņem būvatļauja, tad tiešām bija tā, kā Sedlenieks raksta.

Saistītie raksti