Raksts

Glābiet bērnus!: jāveido neatkarīgs bērnu ombuds


Datums:
01. oktobris, 2002


Autori

Aija Lulle


Informācija par organizāciju:Organizācija Glābiet bērnus! dibināta 1990. gadā. Tajā ir aptuveni 1000 biedru. Kopš dibināšanas Glābiet bērnus! vadītāja ir Ingūna Ebela.Mērķis: uzraudzīt bērnu tiesību ievērošanu.Glābiet bērnus! sadarbojas ar divdesmit septiņām Centrālās un Austrumeiropas bērnu tiesību organizācijām.

Par sadarbību ar politiķiem stāsta Glābiet bērnus! vadītāja Ingūna Ebela:

Bērnu tiesību aizsardzības sistēma nedarbojas

Visam 7. Saeimas sasaukumam, kura deputāti nav sapratuši, ka Latvijā ir nepieciešams neatkarīgs ombuds un neatkarīga bērnu tiesību aizstāvības stratēģiska plānotājorganizācija, ir jāuzņemas politiskā atbildība par to.

Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs (VBTAC) varēja kļūt par šādu organizāciju, taču ne pašreizējā izpildījumā – pakļauts Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un valdībai. Redzot, ka tādējādi nav iespējams pilnībā pārstāvēt bērnu tiesības, sistēmu vajadzēja mainīt.

Kad 1999. gadā par VBTAC vadītāju kļuva Ineta Ielīte, priecājāmies, jo viņa bija aktīva, moderni domājoša. Ideālā variantā sadarbībai vajadzēja būt šādai: Glābiet bērnus! pārstāv gan vispārējās bērnu tiesības, gan šaurāku organizāciju, gan sabiedrības viedokli kopumā, VBTAC sniedz priekšlikumus likumdošanas sakārtošanai, pārstāv bērnu tiesības valstiskā līmenī, savukārt UNICEF darbojas kā starptautiskais arbitrs. Taču realitātē sadarbība neizveidojās. Kad vēlējāmies novērst nelikumības konkrētos gadījumos, piemēram, vardarbību Aleksandrovas internātskolā, mūsu aktivitātes no VBTAC izpelnījās asu reakciju – kāpēc “bāžam degunu”, kur nevajag?

Deputātus uzrunājam personīgi

Neskatoties uz būtiskāko jautājumu bērnu tiesību sistēmas sakārtošanā ignorēšanu, Glābiet bērnus! 7. Saeimā izveidojās sadarbība ar deputātu loku, kuriem rūp bērnu lietas.

Galvenokārt, sadarbojāmies ar deputātiem no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, arī Sociālo un darba lietu komisijām.

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (TB/LNNK) Glābiet bērnus! palīdzējis, kad bija nepieciešams mūsu priekšlikumus nogādāt uzreiz vairākās komisijās. Piemēram, viņš Saeimas komisijām izplatīja 2001. gada ANO rekomendācijas bērnu tiesību jomā. Saeimas priekšsēdētājam iesniedzām likumu sarakstu, kuros, balstoties uz rekomendācijām, bija nepieciešami grozījumi.

Mūsu labvēles bija arī Aida Prēdele (TB/LNNK) un Vaira Paegle (Tautas partija). Viņu atbalstu jutām bērnu sociālās aprūpes centra Veģi lietā, risinot jautājumus par palīdzību vardarbībā cietušajiem bērniem. Ar Aiju Barču (LSDS) izveidojās auglīga sadarbība par aizgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanu barikādēs bojā gājušo bērniem. Pateicoties viņai, pērn to izdevās nokārtot.

Sabiedrības veselības apakškomisijā sadarbojāmies ar Romualdu Ražuku (Latvijas ceļš). Viņš panāca, ka bērnus atbrīvoja no pacienta iemaksas un maksas par ārsta izsaukumu uz mājām. To pieņēma ļoti klusām, tikai vēlāk presē sacēlās tracis, jo paši ārsti nezināja par Saeimā pieņemto normu, ka viņi nedrīkst ņemt naudu par bērnu apmeklējumu.

Glābiet bērnus! ideju lobijs 7. Saeimā bija Latvijas bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš (bijusī Jaunā partija). 2001. gadā tika lemts, ka sieviešu cietumā bērni nedrīkstēs palikt kopā ar mātēm. VBTAC uzskatīja, ka ir jāatdala bērni no mātēm, bet A. Bērziņš aizstāvēja mūsu pozīciju – māte bērnam ir svarīgāka nekā cietuma vide. Izdevās pierādīt mūsu nostājas pareizību.

Labklājībā ministrijā – vienaldzība un birokrātija

Šīs Saeimas laikā bija redzams, ka attiecībā uz bērniem Labklājības ministrijas (LM) ierēdņi nebija ieinteresēti kompleksā labklājības un medicīnas jomas sakārtošanā, likumdošanas normu iedzīvināšanā, piemēram, lai mazinātu vardarbību pret bērniem. Latvijā ir palielinājusies saslimstība ar tuberkulozi, Lietuvā vairāk nekā 99% jaundzimušo ir vakcinēti, Latvijā – tikai 92%. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir augstākā zīdaiņu, bērnu un māmiņu mirstība, pašnāvību skaits, saslimstība ar ērču encefalītu, zarnu infekcijas slimībām, pieaudzis narkomānu, ar HIV/AIDS saslimušo skaits, Latvijā ir augstākie saslimstības rādītāji ar epidēmisko parotītu un masaliņām, viszemākā ģimeņu ar bērniem pieejamība ārstiem un medikamentiem. LM par to jāuzņemas atbildība.

Glābiet bērnus! sadarbība ar LM lielākoties aprobežojās ar mūsu ierosinājumiem un ministrijas pretošanos tiem. Piemēram, LM pretojās pasākumu ieviešanai, kas mudinātu māmiņas zīdaiņus barot ar krūti. Visā pasaulē šo māmiņu skaits pieaug, Ziemeļvalstīs pat sasniedz 80%, bet mums – nemainīgi tikai 25% māmiņu. Nekas nav darīts, lai bērniem kompensētu joda deficītu, kas Latvijā ir neliels, tomēr pastāv. Ar laiku tas var draudēt pat ar garīgu atpalicību bērniem.

Par to, ka bērnu pabalsti kopš 1999. gada nav indeksēti, atbildība jāuzņemas gan Finansu, gan Labklājības ministrijai, gan valdībai kopumā.

Pozitīvs piemērs sadarbībā ar ministrijām bija profesionālais Satiksmes ministrijas ierēdņu darbs, izstrādājot stratēģiju bērnu pornogrāfijas internetā ierobežošanai.

Prasības 8. Saeimai:

  • Jāpieņem lēmums par bērnu ombuda vai neatkarīgas nacionālās bērnu tiesību komisijas izveidošanu.
  • Jāizstrādā nacionālais rīcības plāns līdz 2015. gadam, pasargājot bērnus no ekspluatācijas un diskriminācijas.
  • Jāizstrādā reāls nacionālais plāns narkomānijas, HIV/AIDS pieauguma apturēšanai, īpaši domājot par bērniem.
  • Visās ministrijās jāizveido atsevišķi departamenti vai vismaz jāievieš atsevišķs amats, kuru pildītu bērnu tiesības pārstāvoša amatpersona.
  • Jāpārskata valsts budžets, indeksējot valsts pabalstu ģimenēm ar bērniem atbilstoši nacionālā kopprodukta pieaugumam.
  • Likumdošanā jāparedz visiem bērniem pieejama bezmaksas primārā veselības aprūpe
  • Jāsakārto adopcijas likumdošana.
  • Jāmaina Krimināllikuma 174. panta redakcija, skaidri norādot, ka fiziski sodi pret bērniem ir aizliegti, citādi tas ir pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu.
  • Kopā ar nevalstiskajām organizācijām 8.Saeimai jāizstrādā nacionālais rīcības plāns bērnu stāvokļa uzlabošanai, jāanalizē, kādēļ Latvijā tas daudzos rādītājos ir sliktāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Par bērnu tiesībām aktīvi jāinformē sabiedrība.


    Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

    Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!