Atslēgvārdi:

Ģimenes — de jure un de facto 3

ECT spriedums E.B. lietā norāda, ka Eiropā seksualitāte, dzimums un ģimenes stāvoklis vairs nenosaka personas vērtību un dzimumu atšķirīgo sociālo lomu kultivēšana ir pamats diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpšanai.

Iesaki citiem:

Pagājušajā nedēļā diskusijas publiskajā telpā izraisīja Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums lietā E.B. pret Franciju[1]. Ar šo spriedumu ECT noteica, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8. un 14.pants aizliedz[2], lemjot par tiesībām adoptēt bērnu, ņemt vērā personas seksuālo orientāciju, jo pretējā gadījumā persona tiktu diskriminēta uz seksuālās orientācijas pamata.

Francijas normatīvie akti paredz tiesības adoptēt bērnu ne tikai laulātiem pāriem, bet arī indivīdiem. Francijas varas iestādes atteica E.B., pēc profesijas bērnudārza audzinātājai, iespēju pretendēt uz bērna adopciju, savu nostāju pamatojot ar diviem argumentiem — nespēju radīt bērnam vidi ar vecāku lomu prototipu atveidotājiem un neskaidrību par viņas partneres attieksmi pret bērna adopciju, kas kopumā veido neatbilstošu „dzīvesveidu” bērna adopcijai. E.B. adopcijas pieteikumā bija atklāti minējusi savu seksuālo orientāciju un faktu, ka dzīvo kopā ar sava dzimuma partneri.


ECT spriedums

ECT atzina, ka Konvencijas 8.pants negarantē nelaulātu personu tiesības adoptēt bērnu, tomēr tā aizsargā personu tiesības veidot attiecības ar citiem cilvēkiem. Bez tam jautājums par Konvencijas 14.pantā noteikto diskrimināciju ir skatāms ne tikai gadījumā, ja tas ir tieši saistīts ar 8.panta noteiktajām tiesībām (substantive rights), bet arī gadījumā, ja tas tikai skar 8.pantā noteiktās tiesības (fall within the ambit). Līdz ar to šis gadījuma jāvērtē gan 8., gan 14.pantā noteikto tiesību kontekstā.

ECT, vērtējot Francijas varas iestāžu argumentāciju, norādīja, ka prasība nodrošināt bērnam ģimenes lokā pretējā dzimuma personu, kas nodrošinātu vīrieša lomas atveidotāju, ir nepamatota. Nepamatota tādēļ, ka tā nonāk pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām, kas ļauj adoptēt bērnu vienai personai. Savukārt prasību izvērtēt partneres attieksmi pret adopciju ECT atzina par pamatotu ar bērna interesēm. Tomēr ECT norādīja, ka Francijas varas iestādes kopumā E.B. adopcijas pieteikumu ir noraidījušas, pamatojoties uz viņas neatbilstošo „dzīvesveidu”. Savukārt lēmumu pieņemšanas dokumenti pierāda, ka ar neatbilstošo „dzīvesveidu” tās domājušas E.B. homoseksualitāti.

Vērtējot, vai atšķirīga attieksme ir atzīstama par diskrimināciju 14.panta nozīmē, ir jānoskaidro, vai atšķirīgai attieksmei ir objektīvs pamats, t.i., vai tai ir leģitīms mērķis un vai izvēlētie līdzekļi šī mērķa sasniegšanai ir samērīgi. Atsaucoties uz ECT praksi, ir noteikts, ka, vērtējot atšķirīgu attieksmi uz seksuālās orientācijas pamata privātās dzīves aizsardzības jomā, valstīm ir jāpamato atšķirīgā attieksme ar ļoti būtiskiem apsvērumiem[3]. Ņemot vērā, ka Konvencija ir interpretējama atbilstoši mūsdienu prasībām[4], atšķirīga attieksme, kas balstīta tikai un vienīgi uz personas seksuālo orientāciju, ir uzskatāma par diskrimināciju.

Šādu lēmumu ECT pamato ar to, ka Francija nav sniegusi pietiekami nopietnus citus apsvērumus, izņemot E.B. homoseksualitāti, atteikumam atzīt viņu par atbilstošu bērna adopcijai.


Frette (2002) un E.B. (2008)

2002.gadā ECT pieņēma spriedumu lietā Frette pret Franciju[5], kurā atzina, ka, lemjot par personas atzīšanu par atbilstošu bērna adopcijai, vadoties no viņas seksuālās orientācijas, valstīm ir plaša rīcības brīvība, ņemot vērā to, ka valstu starpā šajā jautājumā nav vienota viedokļa. Līdz ar to Francijas argumenti atšķirīgas attieksmes attaisnošanai atkarībā no personas seksuālas orientācijas — bērna labāko interešu nodrošināšana un viedokļu atšķirības zinātnieku vidū — ir atzīstami par pietiekamiem, lai uzskatītu, ka atšķirīga attieksme ir attaisnojama un nav uzskatāma par Konvencijas 14.panta pārkāpumu.

Lai gan lietā E.B. pret Franciju ECT ir mēģinājusi šīs divas lietas nošķirt kā atšķirīgas, tomēr būtībā fakti ir praktiski vienādi. Arī Frette tika atteiktas tiesības būt atzītam par piemērotu bērna adopcijai to pašu iemeslu dēļ — nespējai nodrošināt sievietes lomas prototipu un neatbilstoša „dzīvesveida” dēļ. Kādēļ iznākumi ir atšķirīgi?

Autoresprāt, galvenais iemesls ir sabiedrības attieksmes un izpratnes izmaiņas. Kā minēts iepriekš, ECT abos spriedumos ir īpaši norādījusi, ka Konvencija ir „dzīvs” instruments, kas interpretējams atbilstoši mūsdienu prasībām. Spriedums lietā E.B. demonstrē kardinālu attieksmes maiņu, arī tiesnešu vidū. Abi spriedumi pieņemti ar nelielu balsu pārsvaru. Frette gadījumā četri tiesneši bijuši „par” un trīs „pret”, bet E.B. — desmit „par” un septiņi „pret”. Tas parāda, kā sešu gadu laikā viedoklis ir mainījies — arī tiesnešu vidū — un ka no juridiskās tehnikas viedokļa ir iespējams mainīt pieeju faktisko apstākļu kvalificēšanai, vadoties no sabiedrības prasībām. Kas savukārt noved pie pilnīgi pretēja rezultāta.

ECT praksē ir izstrādāta tā saucamā margin of appreciation doktrīna, saskaņā ar kuru tiek noteikts, cik liela rīcības brīvība attiecīgajā jautājuma ir atstāta valsts ziņā[6]. Parasti ECT nosaka valstij atstāto rīcības brīvības apmēru, vadoties no tā, vai attiecīgajā jautājumā starp valstīm pastāv vienots viedoklis. Jo vairāk valstu ir atzinušas kādas tiesības, jo mazākas ir citas valsts iespējas attaisnot šo tiesību neievērošanu. Runājot par 14.pantā noteikto diskriminācijas aizliegumu, ECT ir norādījusi, ka ne jebkura atšķirīga attieksme ir uzskatāma par diskrimināciju. Atšķirīga attieksme nav uzskatāma par diskrimināciju, ja valsts to var attaisnot ar objektīviem apsvērumiem, t.i., atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi un tā sasniegšanai paredzēto līdzekļu samērīgumu. Savukārt, jo mazāka ir vienprātība valstu starpā par kādām tiesībām, jo mazāk pārliecinoši argumenti valstij jāsniedz atšķirīgas attieksmes attaisnošanai un otrādi, jo lielāka vienprātība valstu starpā, jo pārliecinošākiem jābūt argumentiem[7].

Frette lietā ECT atzina, ka, kaut gan vairums valstu paredz tiesības adoptēt vienai personai, skaidri neliedzot šīs tiesības arī homoseksuālām personām, tomēr valstu starpā ievērojami atšķiras viedokļi par šo tiesību sociāliem aspektiem. Tādēļ ir atzīstams, ka šo tiesību piemērošanā valstīm ir liela rīcības brīvība. Savukārt E.B. lietā ECT atzina, ka, tā kā vairākums valstu paredz tiesības adoptēt vienai personai, tad būtībā valstis ir atzinušas šādas tiesības arī personām ar homoseksuālu orientāciju, līdz ar to ir atzīstams, ka valstīm šo tiesību piemērošanā ir maza rīcības brīvība, t.i., atšķirīgas attieksmes attaisnošanai ir nepieciešami ļoti būtiski apsvērumi.

Šāda pēc būtības vienādu faktisko apstākļu atšķirīga kvalifikācija pēc juridiskā sastāva pazīmēm liecina par to, ka sabiedrība patiešām ir mainījusies un ECT ir radikāli mainījusi Konvencijas interpretāciju atbilstoši mūsdienu prasībām.


Sociālā dimensija

Francijas varas iestādes Frette un E.B. pārmeta nespēju nodrošināt bērnam pretējā dzimuma lomas prototipu. Arī Latvijā šis tiek minēts kā galvenais arguments homoseksuālu ģimeņu noliegumam, proti, bērns, augot homoseksuālā ģimenē, nesaņems „pareizu” priekšstatu par sievietes un vīrieša attiecībām, kas balstītas tradicionālās ģimenes lomās.

Argumentācijā tiek uzsvērtas vīriešu un sieviešu dzimumu lomas Rietumu sabiedrībā, kuras ir balstītas 19. gadsimta ekonomikas, ģimenes un seksualitātes modelī, kas uzliek atšķirīgus uzvedības, rakstura, atbildības un pienākumu standartus sievietēm un vīriešiem. 20. gadsimta laikā gan dabas, gan sabiedrības zinātnes ir pārliecinājušās, ka minētās atšķirības balstās sociālās un iemācītās, nevis bioloģiskās dzimumu atšķirībās. Dzimumu lomas veido atšķirīga dzimuma personas, kuru dzimums nosaka atšķirīgu atbildību, pienākumus un atbildību vēlākā dzīvē. Piemēram, sievietes, saskaņā ar stereotipiem, tiek mudinātas apgūt sociālās kompetences prasmes, kas rada situāciju, kur sievietes labāk pārvalda attiecību mākslu, bet vīriešiem šīs prasmes trūkst.

Dzimumu lomas mūsu sabiedrībā mainās, mazinot dzimumu atšķirību. Arvien vairāk tēvu sāk piedalīties ne tikai bērnu audzināšanā un aprūpē. Arvien vairāk sieviešu kļūst par līdzvērtīgām ģimenes apgādniecēm. Dzimumu atšķirības sabiedrībā saglabājas, taču to īpašību un lomu kopums, kas saistīts ar dzimumu, samazinās. Tam par iemeslu ir ekonomiskās izmaiņas. Kopš 20. gadsimta vidus Rietumu pasaulē lielāko daļu ģimeņu vairs nevar uzturēt viens apgādnieks un sievietes ienāk darba tirgū. Sievietes dubultā nasta tiek kritizēta kā netaisna un ģimenes modeļi mainās, sievietēm iegūstot ekonomisko neatkarību un kļūstot par līdzvērtīgām partnerēm gan darba tirgū, gan ģimenē. Arvien vairāk ģimeņu veido līdztiesīgu attiecību modeli, dalot mājas soli un bērnu aprūpi un izdzēšot tradicionālo lomu dalījumu, saskaņā ar kuru vīrietis ir apgādnieks, bet sieviete — mājas uzturētāja un bērna audzinātāja.

Ekonomiskās atkarības mazināšanās un individuālisma vērtību pieaugums rada jaunas ģimenes formas. Cilvēki dzīves laikā veido vairākas ģimenes, kā arī daļu dzīves pavada bez partnera. Daudz bērnu aug šķirtās ģimenēs, kur vecāku lomas veido sarežģītas kombinācijas. Aptuveni trešdaļā ģimeņu bērnus audzina viens vecāks, parasti māte. Pētījums par viena dzimumu audzinātāju ģimenēm Latvijā[8] rāda, ka situācija, kur bērnu audzina viena dzimuma pieaugušie, ir bieži sastopama. Parasti ģimeni veido vecmāmiņa, māte un bērns, retāk homoseksuāli partneri. Pētījums rāda, ka šīs ģimenes nav izolētas un bērni apgūst lomu modeļus paplašinātā ģimenē, draugu un radu lokā, uz ielas un medijos. Cits pētījums[9] rāda, ka arī vientuļo tēvu ģimenēs lielu lomu spēlē radu vai pat kaimiņu palīdzība.

Laulība un ģimene nav sinonīmi ne Satversmes 110.panta, ne arī Konvencijas izpratnē, bet to nosaka sabiedrībā pielietotā faktiskā prakse. Saskaņā ar to ģimenes jēdziens ir plašāks. Līdz ar to valstij ir pienākums aizsargāt ne tikai likumiskās (laulātās) ģimenes, bet arī de facto ģimenes[10]. Piemēram, pie de facto ģimenēm pieder ģimenes, kur bērnu vecāki ir nelaulāti (Latvijā 44% no jaundzimušajiem dzimst nelaulātiem vecākiem), kur bērni aug pie viena no vecākiem (Latvijā 1/3 daļa bērnu aug viena vecāka ģimenēs[11]), kur homoseksuālām personām ir savi bioloģiskie vai adoptētie bērni. Tomēr vairākums politiķu un sabiedrības vēl joprojām uzskata, ka „normāla” ģimene ir tā, kura balstīta uz laulību, bet pārējās ir „nenormālas”, lai gan cilvēktiesības un faktiskā situācija norāda uz šāda dalījuma nepieļaujamību.

Nav pārliecinošu zinātnisku pētījumu, kas pierādītu, ka nepilnās vai homoseksuālu partneru ģimenēs augošie bērni būtu mazāk pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Cilvēka attīstību nosaka daudzi un dažādi sociāli un iedzimti faktori, kurus pētījumos nav iespējams izolēt, lai salīdzinātu tikai vecāku seksualitātes un dzimuma faktorus. Pētījuma rezultāti bieži atspoguļo pētnieku sākotnējos uzskatus. Latvijā veiktais pētījums[12] liecina, ka nepilnās ģimenēs izaugušie pieaugušie savu pieredzi vērtē gan pozitīvi, gan negatīvi. Pozitīvs vērtējums saistāms ar vientuļā vecāka spēju veidot līdzvērtīgas un cieņpilnas attiecības ar bērnu un apkārtējo atbalstu šīs ģimenes pašcieņai, bet negatīvā pieredze saistīta ar vecāka un bērna stresu, dzīvojot sabiedrībā, kas nepilnas ģimenes uzskata par “nenormālām”, un cenšoties savienot tradicionālā ģimenes modeļa atšķirīgo lomu komplektu. ECT spriedums E.B. lietā norāda, ka Eiropā seksualitāte, dzimums un ģimenes stāvoklis vairs nenosaka personas vērtību, bet dzimumu atšķirīgo sociālo lomu kultivēšana ir šķērslis indivīda brīvai izvēlei un pamats diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpšanai.

__________________
[1] ECT 2008.gada 22.janvāra spriedums lietā E.B. v. France, http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp? action=html&documentId=827961&portal=hbkm&source= externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649

[2] Konvencijas 8.pants nosaka privātās dzīves aizsardzību, bet 14.pants nosaka diskriminācijas aizliegumu.

[3] Piemēram, ECT spriedums lietā Smith un Grady pret Lielbritāniju

[4] ECT spriedums lietā Johnston un citi pret Īriju

[5] ECT 2002.gada 26.maija spriedums lietā Frette pret Franciju, http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&key=33882&portal=hbkm&source=external&table =285953B33D3AF94893DC49EF6600CEBD49

[6] Yutaka Arai, Edwin Bleichdort, Cees Flinterman, Aalt Willem Herings, Pieter van Dijk, Fried van Hoof, Arjen van Rijn, Ben Vermeulen, Marc Viering, Leo Zwaak, Theroy and Practice of the European Convention on Human Rigths, Intersentia, 4th edition, Antwerpen - Oxfod, 2006

[7] Oddny Mjoll Arandottir, Equality and Non-Discrimination under the European Convention on Human Rights, Martinus Nijhoff Pulibshers , The Hague/London/New York, 2003

[8] Putniņa, Aivita. Pētījums par viendzimuma pieaugušo ģimenēm ar bērniem, Mozaīka, 2007.

[9] Kalēja, Jekaterina. Vientuļie tēvi Latvijā: ikdienas dzīves strateģijas. Bakalaura darbs, izstrādāts LU Sociālo zinātņu fakultātē, 2007.

[10] Skatīt Satversmes tiesas spriedumu lietā 2004-02-0106 (http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=19), ECT spriedumus lietās Keegan pret Īriju, Kroon un citi pret Nīderlandi

[11] Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati „Latvijas 2000.gafda tautas skaitīšanas rezultāti”

[12] Putniņa, Aivita. Pētījums par viendzimuma pieaugušo ģimenēm ar bērniem, Mozaīka, 2007.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

evita 29.01.2008 18:10
Kristīne, Aivita,

liels paldies par vērtīgo rakstu, kas atspoguļo sakarības starp norisēm sabiedrībā un ECT praksi. Lai dzīvo veselais saprāts!

Aleksis 29.01.2008 23:01
Šis ECT spriedums aizver vienu jautājumu, bet atver citus. Piemēram,

- Dažās Eiropas valstīs bērnu adopciju organizē ne vien valsts iestādes, bet arī katoļu un citas reliģiskas organizācijas (piemēram, kā publiskos pakalpojumus sniedzošās NVO). Pēc nesenā ECT precedenta nav skaidrs, vai šīm organizācijām tagad ir aizliegts sekot savai konfesionālajai izpratnei par to, kas ir ģimene? Vai arī viņi zaudē valsts līdzfinansējumu? Vai arī viņi var prasīt sev izņēmumu (opt out). Vai arī bērnu adopcija Eiropā sprieduma rezultātā tiks sekularizēta un nodota laicīgu iestāžu rokās? Sal. Telegraph.co.uk . Faktiski, cenšoties šādi panākt homoseksuālu cilvēku tiesības adoptēt bērnus, mēs riskējam pārkāpt citu cilvēku tiesības uz apziņas brīvību.

- Ir aizkustinoši, ka ECT spriedums balstās uz Vai sociālajās zinātnēs nav radusies nevēlēšanās pētīt homoseksuālās ģimenēs augošu bērnu attīstības īpatnības? ASV ir precedents, kad Laurence Summers (Harvardas universitātes prezidents) ieminējās par iespēju, ka sieviešu un vīriešu iedzimto spēju statistiskie sadalījumi varētu atšķirties, kas izskaidro zemo sieviešu īpatsvaru, piemēram, eksaktajās zinātnēs. Un bija spiests aiziet no sava darba. Sal. Boston.com . Ir iespējami arī zinātnieki, kuri nevēlas publicēt līdzīga rakstura pētījumus, jo uzskatīs, ka to rezultāti var veicināt kādas grupas diskrimināciju pēc rases, dzimuma vai seksuālās orientācijas.

- Vai laulātiem pāriem joprojām pienākas priekšrocības, salīdzinot ar dažādiem citiem adopcijas gribētājiem (vientuļiem pieaugušiem, nelaulātiem pāriem, homoseksuāliem pāriem, ģimenēm kuras dzīvo poligāmās attiecībās, pieaugušiem kuri savā starpā piekopj incestu, utml.).

Nobeigumā piebildīšu, ka visa šī man šķiet laušanās atvērtās durvīs. Latvijā neviens likums jau tagad neliedz adopciju atkarībā no seksuālās orientācijas (sk. Satversmes 91.pantu). ECT spriedums tātad apliecina sen zināmu lietu: Pederastijas izplatīšanos varēs nobremzēt spēcīga sabiedriskā doma.

Alex 30.01.2008 00:07
Nepabeigts teikums: Ir aizkustinoši, ka ECT spriedums balstās uz... pētījumiem par bērnu labklājību.

Shadow - Aleksis 30.01.2008 10:22
ECT ir taisnība. Ir jāvērtē katra adoptēt gribētāja personība, spēja uzaudzināt labu cilvēku. Tam gan nav nekāda sakara ar cilvēka seksuālo orientāciju. Un, jā, es teiktu, ka, ja laulāts pāris visādi citādi ir tik pat labs, ka, piemēram, viena homoseksuāla sieviete, tad laulātajam pārim būtu viens plusiņš vairāk. Bet nedrīkstētu būt tā, ka, neskatoties uz to, ka homoseksuālā sieviete visādi citādi ir labāka, tiesības adoptēt piešķir laulātam pārim (kas, piemēram, regulāri savstarpēji ķildojas, vīrietis šad un tad tā pavairāk iedzer vai viņam ir problēmas ar tipisko 40-gadnieku krīzīti). Respekt'vi, tas, ka adoptēt gribētāji ir laulāts vīrietis un sieviete per se nenozīmē, ka viņi būs labi vecāki, un tas, ka adoptēt gribētājs ir homoseksuāli orientēts, per se nenozīmē, ka 'viņš vai viņa būs slikts vecāka lomā.

rose 31.01.2008 12:16
"ECT spriedums E.B. lietā norāda, ka Eiropā seksualitāte, dzimums un ģimenes stāvoklis vairs nenosaka personas vērtību, bet dzimumu atšķirīgo sociālo lomu kultivēšana ir šķērslis indivīda brīvai izvēlei un pamats diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpšanai".

Vērtīgs raksts! Un prieks, ka sabiedrība mainās, tam labs piemērs ir ECT spriedums... Galvenais ir cilvēciskās vērtības, kas raksturo tevi.

IM 01.02.2008 19:29
ECT spriedums E.B. lietā norāda, ka Eiropā seksualitāte, dzimums un ģimenes stāvoklis vairs nenosaka personas vērtību un dzimumu atšķirīgo sociālo lomu kultivēšana ir pamats diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpšanai.

----------------------------

Nu ja nemaldos tad situācija ir tāda ka Eiropā jau gadu desmitiem tik kultivēta dzimumu sociālo lomu vienādošana. Un kāds ir šādas kultivēšanas rezultāts? Rezultāts ir tāds ka Eiropa izmirst. Kā sacīt , rezultāts ir redzams kā uz delnas. Bet pat šādos apstākļos kad neloģiskas kultivācijas dēļ ir sasniegts visai bēdīgs rezultāts , vēl joprojām kādam tā dzimumu sociālo lomu novienādošanas kultivācija ir tik tuva sirdij un prātam , ka vienā mierā atļaujas izplatīt tādus melus kā to ka dzimumu atšķirīgo lomu kultivēšana būtu kaut kāds pamats diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpšanai.

Kristīne 02.02.2008 13:44
Tieši dzimumu atšķrīgās sociālās lomas ir iemesls diskriminācijai. Un tas ir vienārši fakts, kas skaidri redzams gan Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumos, gan Eiropas Kopienu tiesas spriedumos.

Svarīgi ir, lai katrs indivīds varētu brīvi izvēlēties savu īpašo sociālo lomu, nevis kaut kādu sabiedrības izdomātu un tieši vai netieši uzspiestu.

IM - Kristīne 02.02.2008 14:18
Tieši dzimumu atšķrīgās sociālās lomas ir iemesls diskriminācijai.

-------------------------------

Domāju gan ka te būs maldinājums. Lieta jau tāda ka tās lomas nekādi vispār nevar būt vienādas. Jā , sieviete , pateicoties zinātnes progresam un ar sabiedrības atbalstu varbūt arī var gandrīz vai pilnībā izpildīt arī vīrieša sociālo lomu. Bet nu vīrietis sievietes sociālo lomu nu pagaidām nu nekādi nevar izpildīt , tīri fiziski nav iespējams , un pagaidām ne te zinātnes progress spēj ko līdzēt ne arī sabiedrības atbalsts var ko palīdzēt. Tā ka grozies kā gribi , sociālās dzimumu lomas nav iespējams novienādot. Ko gan ir iespējams izdarīt , tad tas ir mākslīgi uzpumpēt sievietes sociālo lomu līdz universālismam. Bet tas tikai nozīmē to ka sievietes sociālā loma būdama universāla un pašpietiekama , vairs nu nekādi nav pielīdzināma vīrieša neuniversālai un pašnepietiekamai sociālajai lomai. Nu un kur nu vēl lielāku pamatu dzimumu diskriminācijai varētu atrast , ja ne šādi apzināti un mākslīgi kultivētās , it kā maksimāli vienādotās - cik tas fiziski ir iespējams , bet kopumā visai nevienlīdzīgās sociālajās lomās.

Andris 02.02.2008 14:47
Dzimumu lomas, it īpaši ja runājam par ģimeni, sen jau ir pašu cilvēku brīvas izvēles un savstarpējās vienošanās lieta - nezinu, vai IM un Kristīne varēs vienoties par to, kā tad visam pēc taisnības būtu jābūt.

Arī par bērnu adoptēšanu viss ir it kā skaidrs - ir jānodrošina, lai adoptējamam bērnam būtu iespējami labāki un drošāki apstākļi. Ikviens normāls un atbildīgs pieaugušais vai pieaugušie, kuri ir noskaņoti rūpēties par bērnu kā par savējo, parasti ir labāk nekā bērnunams. Savukārt, pilna ģimene (kurā ir divi normāli un atbildīgi pretēju dzimumu vecāki) bērnam parasti būs labāk nekā augšana pie vientuļa pieaugušā, klosterī, homoseksuālistu kopienā, poligāmā ģimenē, utml.

Kristīne - IM 03.02.2008 12:39
Nevajg jaukt divas lietas - dzimumu sociālās lomas, kur sabiedrība savas nezināšanas dēļ katram dzimumam piedēvē atšķrīgas īpašības, t.sk., rakstura, un bioloģiskās atšķrības, kas ir bērna dzemdēšana un barošana ar krūti.

Vairāk atšķrību arī nav. Pārējais izriet no sociālām lomām. Piemēram, tas, ka sievietei labāk padodas bērna aprūpe. Nu neviena sieviete nepiedzimst mākot bērnam pamperi saimainīt vai samīļot. To iemācās dzīves laikā gan sieviete, gan vīrietis.

Bez tam, ne visas sievietes savā dzīves laikā realizē šo vienīgo bioloģisko dzimumu atšķrību. Aptuveni 10% pāru ir neauglīgi un cik vēl Latvijā ir sieviešu, kurai vienkārši nav dzīvesdrauga, jo liels īpatsvars "kārtīgu veču" līdz gadiem 30 iet bojā no ārējiem apstākļiem, piemērām, nositās dzērumā braucot ar mašīnu, iesaitoties kautiņos utt. Lūk, tāds ir mākslīgi izdomāto sociālo lomu rezultāts.

Hi, Hi - Kristīne 14.02.2008 22:59
Par tiem večiem līdz 30 gadiem nav ko fleitēt. Tie sāk apmirt kā reiz pēc 30 gadiem. Bet līdz 30 gadu vecumam veču kā reiz ir drupīt vairāk vai tik pat kā sieviešu. Cita lieta ir tajā, ko sievietes uzskata par kārtīgu veci. Ne kurš katrs matains programmētājs, vai romantisku dzejolīšu sacerētājs, tām ir gana kārtīgs vecis. Labāk jau patīkas tāds mačveidīgais (lai kā arī to lamātu un mēģinātu noniecināt) ar pretenzijām uz dārgu dzērienu baudītāja statusu. Tak tie nav ņēmāji, tā ka nākas palikt ālavās.

ja cilvēki runā par piemēru bērniem, tad pamatā ir runa par dzimumu stereotipu nodošanu jaunajai paaudzei. Tiek uzskatīts, ka šie stereotipi (uzvedības un attiecību modelis) ir svētīgs mazajiem. Piemēram tētis mammu tur sabučo, iekniebj dibenā, nospēlē ģimenes galvas lomu, iesit naglu sienā, mamma savukārt sapoš māju, sagatavo ēst, izmazgā veļu, un gānās par tēta nomestajām zeķēm. Bērni skatās uz šiem stereotipiskajiem uzvedības modeļiem, mācās, pārņem to, veidojot savas attiecibas, pielie to tos, un jūtas drošībā, jo tā visi dara.

Ja bērnam tiek divas mammas, pat ja tās ir sadalījušas lomas akurāt tāpat, kā vīrietis un sieviete, tomēr būs atšķirība, Bērns pārņēmis tās dzives stereotipus, nevarēs laimīgi dzīvot heterosexuāli, jo tur valda citi stereotipi un apgūtais dzives modelis nederēs.

Citi autora darbi
Birstes 255x203

Es atbildīgs par visu 93 Autors:Aivita Putniņa

Article article 94e9b47eb53424413213ba7a20e3e78d4d93021a2a0496f22bd704797b55734b

Vēlēšanās 0 Autors:Aivita Putniņa