Frankenšteins rūķīša mētelī 17

Kad iedarbojas pašsaglabāšanās instinkts, tie papīri, ko ierēdņi raksta viens otram un bez kuriem, iespējams, var arī iztikt, kalpo par pamatojumu, kāpēc daži ierēdņi ir tik ļoti vajadzīgi.

Iesaki citiem:
Frankensteins2
Foto:Alan

Maza, kompakta un profesionāla. Tādai valsts pārvaldei jābūt Latvijā. Taču kā sasniegt šo mērķi un vai ekonomiskā krīze var palīdzēt vai tieši otrādi - kavēt nopietnas reformas? Par to diskutē Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone, sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore Vita Tērauda, politoloģ, LU docente Iveta Reinholde un politologs Nils Muižnieks.

Valsts pārvaldes reorganizācijas plānā ir rakstīts, ka tas ir orientēts uz birokrātijas norieta īstenošanu. Kā jūs vērtējat šī plāna mērķus un piedāvājumu, kā tos realizēt?

Baiba Pētersone: Sākumā es gribētu paskaidrot dokumenta rašanās kontekstu. To nevar gluži nosaukt par pašiniciatīvas dokumentu. Mēs nebūtu rakstījuši optimizācijas plānu, ja tas nebūtu Starptautiskā Valūtas fonda uzdevums un ja tas nebūtu ekonomikas stabilizācijas plānā iekļauts kā viens no kontrolējamajiem uzdevumiem. Pagājušajā gadā tika pieņemtas valsts pārvaldes pamatnostādnes līdz 2013.gadam, un patiesībā lielās līnijās tie efektivizācijas pasākumi bija plānoti, tajā skaitā administratīvā sloga mazināšana. Bet tas bija citos termiņos un ar citu ekonomisko situāciju fonā.

Vita Tērauda: Ja nebūtu krīzes, tad valsts pārvalde varētu turpināt dzīvot bez īpašām pārmaiņām?

Pētersone: Nē, tā es neteicu! Pārmaiņas mēs īstenotu citos termiņos.

Tērauda.: Man liekas, ka problēmas valsts pārvaldē ne vienmēr ir ekonomisko problēmu radītas. Tās ir dziļas un daļa radīta no tā, ka tā sistēma tika uzbūvēta pirms gadiem divdesmit. Es pašlaik runāju par civildienestu. Neskatoties uz ilgtermiņa plāniem, kas veidojušies, mēs joprojām esam situācijā, kad lieli jautājumi, kas būtu jārisina ar civildienesta starpniecību, joprojām netiek risināti. Tas, kas mani dara uzmanīgu šajā plānā, — es atkal neredzu, ka šie lielie jautājumi tiktu risināti. Piemēram, jautājums par pārēju uz darba tiesiskajām attiecībām. Es runāju arī par tādām lietām, kā nodrošināt to, lai eksistētu zināma šķirtne starp politiskām amatpersonām un pastāvīgo profesionālo darbību valsts pārvaldē. Tā šķirtne bija iecerēta, bet tā nekad netika realizēta un tagad pilnībā degradējusies. Turklāt, ja pieņemtu radikālo ideju par pāreju tikai uz darba tiesiskajām attiecībām bez papildus regulējuma, varēs mierīgi pateikt ministram — lūdzu, savāc sev komandu, un, kad tu iesi prom, visa ministrija ies prom. Un tā katrus deviņus mēnešus. Vēl viens ilgtermiņa jautājums — mēs esam jau tagad noārdījuši tradicionālo motivāciju iesaistīties civildienestā — par spīti teorētiski zemākam atalgojumam tomēr ir stabilitāte, sociālās garantijas, karjeras izaugsme, mērķtiecīgs un interesants darbs... Viss, kas no tā ir palicis, ir mērķtiecīgs un interesants darbs.

Pētersone: Iespējams, daudziem tikai interesantais darbs...

Iveta Reinholde: Mērķtiecīgs noteikti joprojām ir! Jo ir daļa cilvēku, kas iet strādāt valsts pārvaldē, lai dabūtu sakarus, lai pēc tam tos izmantot savā labā, piemēram, piedalīties konkursos.

Tērauda: Bet pirms kāda laika darbs civildienestā bija arī finansiāli pievilcīgs. Es arī neredzu šajā dokumentā risinājumu.

Pētersone: Viens no instrumentiem varētu būt tāds — noteikt centralizēto personāla atlasi vismaz uz atslēgas amatpersonām. Turklāt veikt šo atlasi kā ārpakalpojumu — gadījumā, kad jāatlasa jauni cilvēki kādiem amatiem, to veic profesionālās personāla atlases komandas. Mums arī jāievieš vispārīgais regulējums, paplašinot to, lai visi valsts pārvaldē strādājošie, izņemot skolotājus un mediķus, ir zem vienas likumdošanas. Arī pašvaldības. Tajā pat laikā nevajadzētu piešķirt papildus bonusus cilvēkiem, kas visu laiku strādā valsts pārvaldē un nekad nav strādājuši privātajā sektorā. Cilvēka pieredzē svarīgs ir nevis darbs iestādē, bet darbs profesijā.



Runājot par reformām valsts pārvaldē, vai jūs ticat, ka pašreizējā valdība spēj šīs reformas veikt? Vai ir politiskā griba? Nedrīkst, protams, arī aizmirst, ka ir priekšvēlēšanu laiks.

Reinholde: Te nav jautājums par gatavību! Tas vienkārši ir jādara. Šoreiz situācija patiešām ir atšķirīga. Normālajos laikos to varētu atlikt, jo tas ir nepatīkami. Bet šobrīd atlikt nevar. Te nevar būt nekādas diskusijas! Drīzāk ir jautājums par formātu — kā mēs to darām un kādā veidā. Jo man visu laiku liekas, ka mēs no valsts pārvaldes mēģinām uztaisīt vienu no mazajiem čaklajiem Sniegbaltītes rūķīšiem, bet sanāk Frankenšteins. Un tad mēs mēģinām tam Frankenšteinam rūķīša kamzolīti uzvilkt mugurā. Un tad, kad mēs uzvilksim to kamzolīti, mums atkal liksies, ka sanācis rūķītis, bet tas pats Frankenšteins jau paliek! Nekas no tā nemainās! Principiāli man ir prieks, ka [šis plāns] stilā, formātā un pieejā pilnībā atšķiras no tā, kas bija līdz šim. Arī attiecībā uz taupību — ja kapeiku neskaitīsim, pie lata netiksim. Turklāt tā ir lieta, par ko visvairāk arī runā mediji. Ja runājam par to, kas ir reformai apakšā, — par strukturālām reformām, kā valsts pārvalde tagad izskatīsies, uz ko attieksies civildienests, mums ir liels risks piedzīvot to, ko piedzīvojusi Slovākija, — kad ministrs nomainās, tā sākas “tautu staigāšana.”

Otrā lieta — pašvaldības, kas dokumentā ir ļoti vājš punkts. Pašvaldības šodien ar naudu svaidās daudz vairāk, nekā mediju kontrolētās valsts iestādes. Tāpēc vienreiz ir skaidri jāpasaka — pašvaldības un centrālais līmenis ir vienas pārvaldes daži līmeņi. Pašlaik jebkuru labu centrālā līmenī izstrādātu iniciatīvu pašvaldības var sabojāt līdz nejēdzībai ieviešanas laikā. Šobrīd nav arī skaidrs, kā Latvijas centrālā līmeņa teritoriālās iestādes tīri telpiski kartē “uzlīmēsies” saistībā ar pašvaldību reformu. Tā ir liela problēma. Jo sanāk, ka centrālais un pašvaldību līmenis dzīvo savu dzīvi — ir viena Frankenšteina kāja un ir otra Frankenšteina kāja, bet neviens īsti nezina, kā tās “līmējas” kopā.

Un vēl viens neliels pārmetums — 99% aktivitāšu ir izstrādāti “uz papīra.” Sabiedrība mums nepiedos, jo ir jābūt reāli taustāmām lietām.

Pētersone: Bet man nav ilūziju — valsts pārvaldē rezultāta nebūs bez normatīvo aktu grozīšanas.

Nils Muižnieks: Es domāju, ka dzīve apsteigs visus ziņojumus un visus papīrus. Skaidrs, ka reformas ir jāīsteno. Bet tomēr — ko darīt ar iestādēm, kas saka — mēs vairs nevaram taupīt! Vienkārši nevaram, un viss. Esmu dzirdējis arī tādu radikālu risinājumu — atlaist pusi darbinieku un tad lai iestādes pierāda, ka tām vajag kādu no darbiniekiem atpakaļ.

Pētersone: Un izmaksāt visiem atlaišanas pabalstus un pēc tam rīkot konkursus pieņemšanai? Man ir radusies sajūta, ka Latvijas sabiedrībā diemžēl ekonomiskā krīze tiek uztverta kā politiskā kapitāla uzkrāšanas un iegūšanas avots. Tāpēc ir sastopami absolūti muļķīgi priekšlikumi. Tas ir absolūtu populistisks lozungs.

Reinholde: Nu var pakļauties populismam un pateikt — mums 50 000 cilvēku jāizmet uz ielas. Bet tas nav risinājums. Ja pavisam nopietni, man liekas, ka labs risinājums varētu būt šāds — palūgt privāto finansistu, lai viņš iziet cauri visiem iestādes izdevumiem un pasaka, vai tie ir vajadzīgi vai nē, un varbūt ir jāsāk citādāk strukturēt izdevumi. Ir kādas izdevumu kategorijas, kas velkas no gada uz gadu tāpēc, ka “mēs tā darījām un tā darīja mūsu vecmāmiņas”. Tas būtu normāls process — restrukturizācija.

Pētersone: Mēs pašlaik gatavojam ļoti nopietnus budžeta grozījumus, patiešām dramatiskus — apvienosim iestādes. Mazas iestādes, kas palikušas, ir paredzēts iekļaut centrālajos aparātos. Šobrīd arī tiek pārskatīts princips par politikas izstrādi un ieviešanu — lai nepazustu visas svarīgās funkcijas, lai tās pēc tam būtu vieglāk “ataudzēt.” Jautājums ir cits — tas, ko mēs beigās ietaupām, nesedz deficītu.

Tērauda: Krīze vienmēr ir arī jaunu iespēju laiks. Arī šajā situācijā būtu no jauna jāpaskatās uz daudzām lietām un jāpajautā, vai valstij šīs lietas ir jādara? Bieži vien atbilde būtu — nē! Tas ir skaisti, tas ir patīkami, izdevīgi kādam, bet principā valstij tas nav jādara.


Kas būtu tās funkcijas, no kurām valsts varētu pašlaik atteikties vai arī kuras varētu deleģēt?

Muižnieks: Deleģēt bez naudas? Tur jau ir tā problēma — parasti mēs deleģējam funkcijas, bet naudu nedodam. Tāpēc šīs funkcijas pazūd.

Tērauda: Ir daudzas lietas, kas Latvijā tiek kontrolētas, bet jautājums, vai valstij pašai tās ir jākontrolē? Piemēram, ārsti, arī lietas, kas saistītas ar zālēm. Varbūt to var kontrolēt pati industrija? Tur var skatīties uz katru sektoru un skatīties, cik lielā mērā tieši valstij tas ir jādara.

Muižnieks: Domājot, piemēram, par integrācijas jomu, — vai valstij ir jānodrošina latviešu valodas apgūšana? Valsts tagad to dara, tas ir ļoti labi. Varbūt to vajadzētu kādam deleģēt?

Reinholde: Bet tas būs politisks lēmums.

Muižnieks: Tieši tā. Tur ir ļoti daudz jautājumu, kur politika iejauksies. Kas notiks tad, kad sāks slēgt krievu skolas?

Reinholde: Bet es domāju, ka neizmantots potenciāls katrā gadījumā ir. Ir tehnoloģijas un elektroniskā informācijas aprite. Manā skatījumā tā ir pilnīga nolaidība, ka, piemēram, trīs ar bērniem un skolēniem saistītas institūcijas nevar savā starpā apmainīties ar informāciju, cik pašvaldībā bērnu iet skolā. Katra institūcija prasa vienu un to pašu informāciju. Situācija, kad nav vienotas datu bāzes, ir patoloģija. Un tā nemainās. Atkristu daudz cilvēkresursu, kam jāsēž un jāvada tie dati iekšā.

Tērauda: To pašu var teikt arī par elektronisko parakstu. Es runāju ar ierēdņiem, viņi saka — dažiem šis paraksts ir, bet kārtot lietas ar elektronisko parakstu ir laikietilpīgāks process.

Pētersone: Diemžēl visi šie risinājumi nedod tādu efektu, kādu mēs sākumā varbūt paredzam. Arī dokumentu elektroniskā aprite.. Bet es piekrītu, tas ir jādara!

Tērauda: Es piekrītu, ierēdņu savstarpējā komunikācija ir problēma. Bet kas notiek, kad iestādes apkalpo cilvēkus?!

Reinholde: Vienīgais, ko es kā indivīds, sēžot mājās un dzerot kafiju, varu nokārtot, ir — samaksāt nodokļus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) divas stundas pirms termiņa beigām. Arī no uzņēmējiem esmu dzirdējusi pozitīvas atsauksmes par šo lietu. Tad kāpēc pārējās institūcijas nestāv rindā pie VID pieredzes apmaiņas nolūkos?

Pētersone: Dažas stāv. Bet arī šie risinājumi nav ātri ieviešami. Tie prasa sagatavošanos. Mēs esam sākuši sarunas par atbalsta funkcijām — personāls, grāmatvedība. Jo patiešām — kāpēc valstij tas būtu jādara? Bet ir arī jāsaprot, ka tas realitātē nav tik skaisti, kā izklausās — viena iestāde, viena ministrija nedod nekādu ekonomisko rezultātu.

Tērauda: Bet es domāju, šis ir īstais brīdis, kad to sākt darīt. Pat ja tas nav nākamā mēneša efekts budžetā, tas ir vajadzīgs. Privātais sektors jau sen ir sapratis, ka lielākām firmām back-office funkcijas ir izdevīgākas.

Muižnieks: Es baidos, ka pašlaik par vidēja un ilgtermiņa ietaupīšanas pasākumiem neviens nevar atļauties domāt, jo visiem jādomā par to, kā var “aizbāzt” kaut vai daļu no milzīgā budžeta cauruma. Un uz to skatās ļoti rupji un primitīvi.

Tērauda: Es saprotu, bet, ja mēs uz visu skatīsimies tikai rupji un primitīvi, mēs būsim vēl sliktākā situācijā nākotnē. Piemēram, ja mēs likvidējam vietas cietumā un paralēli likvidējam Probācijas dienestu. Tur ir risks, ka mēs taupot ignorēsim nopietnas sabiedrības problēmas.

Pētersone: Probācijas dienests netiek likvidēts, tas tiek samazināts.

Tērauda: Sašaurināt no sešām funkcijām uz divām kontekstā, kad vairs netaisās nevienu likt cietumā...


Jautājums, kuru mēs jau pieminējām, — valsts pārvaldes iekšējā efektivitāte. E-vide ir viens no veidiem, kā to risināt. Kā jūs vērtējat piedāvājumus reformas plānā?

Muižnieks: Masveida organizāciju likvidēšana, apvienošana, atlaišana... Cerēt uz racionālāku komunikāciju šādos apstākļos laikam nevar.

Reinholde: Vajag uz to paskatīties no pašsaglabāšanās instinkta viedokļa. Kad iedarbojas pašsaglabāšanās instinkts, tie papīri, ko ierēdņi raksta viens otram un bez kuriem, iespējams, var arī iztikt, kalpo par pamatojumu, kāpēc daži ierēdņi ir tik ļoti vajadzīgi. Tā ir normāla organizācijas uzvedība. Mani bažīgāku dara tāda lieta kā izņēmumu likums. Šobrīd, izmantojot krīzi kā lozungu, mums ir iespēja tik vaļā no izņēmuma likumiem, kas ir radīti. Tādu ir daudz: attiecībā uz amatpersonām, attiecībā uz atalgojumu sistēmu un tā tālāk. Šobrīd ir iespēja tikt vaļā no visiem šiem izņēmumiem.


Kā tad tikt vaļā no izņēmuma likumiem, ja sāk darboties pašsaglabāšanās instinkts?

Reinholde: Krīzes laikā tas ir simts reizes lielāks.

Pētersone: Turklāt ir iestādes, kas ļoti sargājas nākt klajā ar samazināšanas priekšlikumiem ātrāk. Viņi domā, ka samazinājuma grafikā nekādā gadījumā nav ieteicams kļūt par pionieriem, jo tādā gadījumā tev “nogriezīs” divreiz. Ir bailes, ka neviens neņems vērā, ka tev jau ir “nogriezts.”

Tērauda: Varbūt šajā brīdī ir jārunā nevis par esošā budžeta samazinājumu, bet par nulles budžeta būvēšanu?

Pētersone: Mēs pētījām šo jautājumu. Tas pašlaik nav paceļams, un mums nav tam laika. Šis priekšlikums ir ņemts no populistiskajiem lozungiem, kurus diemžēl lieto arī valsts pārvaldes pārstāvji.

Reinholde: Svarīgi saprast, ka šis nav jautājums par to, vai darīt vairāk par to pašu cenu, bet tas ir jautājums par to, kā sasniegt mērķus. Pašlaik cirkulē dzeltenās preses varianti par efektivitāti, bet mums ir jāsaprot, ka ir efficiency un ir effectiveness, ko latviešu vārdnīcas bieži vien tulko kā vienu vārdu. Bet atšķirība ir nozīmīga: kas ir primārais — mērķis vai nauda?


Vai nevajadzētu valsts pārvaldei pateikt, ka tagad, krīzes laikā, mēs darīsim tikai to minimālo, kas ir nepieciešams, un neko citu?

Pētersone: Jautājums — kas ir tas minimālais? Katram ir savs. Vienam — drošība un veselība, citam — izglītība. Kas tālāk? Ministru kabinets un Valsts kanceleja pārstāj strādāt, Finanšu ministrija arī, budžetu vairs neplānos. Kas notiks? Jāsaka, ka šie lozungi arī ir populistiski. Likvidējamās funkcijas nav ieraugāmas tādā mērogā — izglītība, drošība vai aizsardzība.

Tērauda: Manuprāt, te jādod lielāka rīcības brīvība menedžeriem. Jo visi šie normatīvi, piemēram, budžeta nomenklatūra, negatīvi sasaista jebkuru valsts pārvaldes menedžeri. Iestāžu vadītājam ir jāpasaka — tev ir nevis simts tūkstoši šogad, bet septiņdesmit. Bet brīvā nomenklatūrā. Un pēc tam vadītājam būs jāizgudro, vai viņš iztiks ar vecajiem datoriem vai ar mazāku komandējumu skaitu, vai arī ar mazāku darbinieku skaitu.

Reinholde: Bet ar rīcības brīvību ir saistīts viens risks. Tāda brīvība būtu laba lieta valstī, kas normāli strādā. Taču pie mums tas aizvien būtu baigais risks, jo momentā parādīsies nesodāmības apziņa.

Tērauda: Tas ir risks, jo šāda pieeja prasa arī lielu kompetenci un uzticību.

Muižnieks: Es gribētu šeit atgriezties pie jautājuma par minimālajām funkcijām. Ir viens ļoti sarežģīts jautājums — kā atradināt iedzīvotājus, ka viņi sagaida no valsts pakalpojumus. Cilvēki neuzticas valstij, bet ir pieraduši saņemt daudz pakalpojumu, ko sniedz valsts. Šeit ir pretējs process — valsts ir spiesta atteikties no kādu funkciju veikšanas un tad būs ātri jābrīdina sabiedrība, ka turpmāk viņiem kaut kas pašiem būs jādara, vai arī par to būs jāmaksā, vai arī kāda funkcijas vispār netiks veikta. Jautājums ir, ko darīt krīzes laikā, kad nav naudas, lai audzinātu, informētu, izglītotu iedzīvotājus. Tās ir būtiskas izmaiņas valsts un sabiedrības attiecībās, ko mēs piedzīvosim nākamajos divos trīs gados.


Vai sabiedrība sapratīs un pieņems tādas izmaiņas?

Tērauda: Es piekrītu, ka tās ir līdzsvara izmaiņas, bet es nedomāju, ka mums ir indivīdi, kas dzīvo vakuumā. Viņi arī dzīvo krīzes apstākļos. Un šis ir tas laiks, kad ir salīdzinoši vienkāršāk komunicēt ar sabiedrību, jo cilvēki jūt šīs ekonomiskās problēmas. Ir skaidrs — nevienam nebūs patīkami, kad kļūs zināms — mana pašvaldība šito vairs nedarīs. Tas pats par sevi izraisīs nemierus.

Muižnieks: Problēma arī tajā, ka politiķi līdz šim nekad nav runājuši ar sabiedrību par šīm lietām. Un joprojām nerunā, jo viņi sāks to darīt tikai pēc pašvaldību vēlēšanām. Un tad jau būs vēl sliktāka situācija, jo sabiedrība netiek gatavota tām izmaiņām. Tās būs pēkšņas.

Reinholde: Te iezīmējas vēl viena liela problēma — cilvēki netic valsts pārvaldei tāpēc, ka ”viņiem apgriež budžetu, viņi neko mums pretī nedos... Ja jau viņi pretī mums neko nedos, tad mums nav arī jāmaksā nodokļi.” Tas ir suns, kas kož pats savā astē. Ja cilvēks nemaksās nodokļus, nekas atpakaļ nenāks.

Pētersone: Manuprāt, mums ir jārunā par absolūtu lēmumu pieņemšanas deficītu. Valsts tomēr ar biznesu ir saistīta. Tāpēc valstij vajadzētu maksimāli noņemt šķēršļus biznesa uzsākšanai, kas palīdzētu sildīt mūsu ekonomiku.

Reinholde: Valsts pārvalde var maksimāli samazināt visa veida šķēršļus uzņēmējdarbības sākšanai. Samazināt sākumkapitālu SIA un to izdarīt tuvākā mēneša laikā. Un tad teikt — tagad tautieši, kulieties, kā mākat!

Pētersone: Jā! Un neliekam nekādus šķēršļus, noņemam kontroles. Tas vairs nav noslēpums, ka mums visas viesnīcas jau ir pārreģistrējušas uz Igauniju. Arī mūsu kolēģu konsultāciju firmas vairs neatrodas Latvijā. Tāpēc, ka nav jēgas pelnīt naudu, ja tev atņem visu. Atsevišķs jautājums ir solidaritāte. Cilvēki arī šodien būtu gatavi pieciest tāpat kā deviņdesmitajos gados — ar pastalām uz neatkarīgu valsti, bet tikai tad, ja mēs visi... Bet tā nav. Ik pa laikam mēs dzirdam, ka pašvaldībās deputāti turpina uzdzīvot.

Reinholde: Tas ir ētikas jautājums. Tas nav pat politiskās kultūras jautājums.

Tērauda: Nav arī saprotams, kāpēc joprojām ir dienesta mašīnas! Vajadzētu no tām atteikties — ja kādam vajag braukt, lai brauc ar taksometru un iesniedz čeku. Mēs redzēsim, kas ir un kas nav vajadzīgs, jo nebūs vairs brauciena ar dienesta auto no Finanšu ministrijas uz Saeimu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Signe M - ZoRRo 31.05.2009 01:50
wouw Zorro piecas zvaigznes par pedejo comment. burviga analize, kas man pasai tikai ta kaut kad bija ienakusi starp citu prata. VS un VSV limeni ari ir vislielakas problemas un tas ir tas, ko es domaju. tad nak forsais dep.dir. limenis un tad jau ari esam pie bijusajiem studentiem nod.vad. un nod.vad.vietnieku (tagad gan tie sak pazust) limeni.

sistema ka tada neko mainit nevaresim - ja netiks maksatas normalas algas. ta ari paliksim ar ideotiem un idealistiem. un tie otrie ne vienmer un visur parsniedz pirmos.

gods kalpot Latvijai - tomer ir tas, ko mes katrs ierednis parakstamies ieredna solijuma - vai ari esmu to nosapnojusi ;) man tas bija pirms pieciem gadiem ;)

tad nu luk, gods kalpot ir - tikai ka nu kuram ar to sapratni par to, kas ir Latvija :(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


reality - ZoRRo 18.05.2009 23:00
Ja ir vēlme ko zinātnisku palasīt par ''sistēmu'', nevis brīnīties par likumsakarīgajām sekām, tad iesaku palasīt Noama Čomska -'' Krievija ir mūsu radīts drauds '' ( Kultūras Forums 2009.g.9.-18. janvāris ) vai Google vienu lekciju, to viegli var atrast - Постсоветизм Лекция Александра Зиновьева

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

karlis - viedajiem 18.05.2009 11:37
latvijā ne tikai valdiba ir frankešteins. patiesībā visa pulbiskā sfērā tāda ir, tajā skaitā augstākās izglītības iestādes, arī latvijas universitāte.

problēma nav tikai ierēdņos, problēma ir mentalitātē. tā lūk, mani viedie līdztautieši!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ZoRRo 16.05.2009 21:51
bez optimisma nevar, bez optimisma nevar :P nemot vera, ka publiskaja telpaa ik pa laikam izskan komentari no serijas, ka 'valsts parvalde strada tikai vai nu idioti (kuri tatad nav spejigi dabut darbu privataja sektora), vai idealisti', es pienemu, ka ik pa laikam jebkuram ierednim uznak filosofiskaas dzives pardomas par to, kurai no sim grupam pieder vins pats. gluzi egoistisku pashapzinas napsverumu del mani tomer taa kaa 'nevelk' pieskaitit sevi pirmajai grupai :) tadejadi mana parastaa atbilde par sevi ir tada, ka no rita darba ieeju ka idealiste un iznaku ka idiote :) bet, skiet, tas tomer labak, nekaa apgriezts variants..

Protams, piekritu, videja limena menedzments liela skaitaa gadijumu ir izskiross faktors. un tiesi ar videja limena menedzmentu mums ir pastiprinatas problemas. bet tikpat labi var runat ari par augstako administraciju - proti, VS, dala no kuriem jau sen ka kluvusi tikpat saistiti ar politisko partiju labvelibu, ka politiska limena vaditaji. Un vel vairak, manuprat, jaruna par 'videja ieredna' izglitibas limeni un sagatavotibu ieredna amatam. Jo paslaik faktiski tiek izjusti rezultati tai algu un kadru pienemsanas politikai, kada taa bija 90.gadu beigaas- apmeram 2004.gadam. Jo pirma-pedejo kursu studentu pienemsana darba (ar nosacijumu, ka vismaz minimali saprot angliski - un 90.gadu beigas pat tas nebija tik relevanti) uz pozicijam, kuru atalgojums nedaudz parsniedza iztikas minimumu - ta bija ierasta prakse loti ilgu laiku (ok, tiesi studenti momenta nekluva par ieredniem, bet parsvara eksisteja mistiskajaa kategorijaa 'parvaldes referents' - bet pec butibas sis fakts neko nemaina, jo sis mistiskais noskirums parasti nenozimeja realu darba pienakumu noskirumu starp 'ieredni-referentu' un 'studentu-parvaldes referentu'). Un janem vera, ka 'melnaa darba daritaji' jeb politikas izstradataji jau faktiski ir tiesi referentu limenis. Un, kada nu ir sapratne pedejo kursu studentiem par policy-making procesu, politikas planosanu, noteiktu problemu risinajumu ar noteiktas politikas palidzibu - tada shi izpratne ari rezultejas tajaa politika (faktiski jebkura joma), kuru sekas nu ir musu realitate. Plus,faktiski paslaik videjaa limena menedzments jau ir tas, kuri savulaik saka sadaa stila (kas, protams, nedod gan tiesibas automatiski argumentet, ka tiesi sis ir izskirosais apstaklis, kadel videja administracija paslaik ir izveidojusies tada, ka ir). Un tomer - pa lielam jautajums ir tiesi par to, kadas prasibas cilvekam tiek izvirzitas, lai klutu par ieredni. Pirmsakumos vismaz bija kaut kads t.s. ierednu examens. Kurs laika gaitaa diezgan dabiski atmira, nemot veraa, ka praksee tas reali nestradaja ka 'atlasosais filtrs'. Tadejadi klusana par ieredni ir formala un tam nav taa 'iniciacijas rituala' loma, kadai tai vajadzetu but. Un te nu gan ir pamats pieversties jautajumam par sistemu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

SigneM - ZoRRo 14.05.2009 18:38
Patik man sis optimisms. Un protams viss ir musu pasu rokas. Un taisniba, ka viens "no lejas" mainit neko nevar. Man personigi prieks par sevi, ka tomer izdodas, bet nu ir jau ari pagajusi pieci gadi. Problema ir tikai taja skumjaja fakta, ka taurina sparnu efekts darbojas ap cilvekiem man apkart un tie pienem manu darbibas stilu, kam ar papiru bidisanu pa galdu nav nekada sakara. Un tad kaut kadas izmainas apkart notiek uz labo pusi, bet pietiek atnakt kadam jaunam un ar forso es, ierednis, supervarenais pieeju un atkal viss jasak no gala.

Atbildot uz Zorro veco labo jautajumu - musu ierednus tiesi tadus padara sistema, bet sistemu veido vaditaji - ja tie ir nekompetenti, neientereseti Latvijas labuma, ar minimalu sapratni par to, kas tas ir gods kalpot Latvijai pec butibas un vispar ar milzu ego, bet velmi darit pec iespejas maz, tad nekas labs tur nevar sanakt. Apaksas paklaujas augsam, jo baidas no atlaisanas, algas samazinasanas, netiksanas komandejuma u.c.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ZoRRo - SigneM 14.05.2009 13:26
SigneM,

par manu mīļāko tēmu - tiem papīra kalniem. Problēma kā tāda - accept un varu tikai piekrist.

Ja konkrēti par Jūsu minēto piemēru - papīru "ceļošanu" ministrijas iekšienē utt. - tas ir tīrs "veselā saprāta" jautājums. Un, lai kādus varētu izvirzīt galvenos iemeslus tam, ka daļai ierēdņu ar "veselo saprātu" šādos jautājumos ir problēmas (proti, uztverot papiru virzisanas procesu par sava darba galveno atskaites punktu un rezultatu), piekrītu, ka tas pa lielam ir mentalitates, ierastaas darba vides (vai nu kaa to nosaukt) maiņas jautājums. Jo, var jau radīt kaut vai tos pašus iekšējo procesu vēlamos rādītājus' u.c. veidā mēģināt uzlikt par pienākumu "jautājumu risināšanu ar papīru palīdzību" procesu veikt pēc iespējas ātrāk / efektīvāk vai kā. BET jaatceras, ka vienmēr tas būs konkrēts ierēdnis un šī ierēdņa konkrētā izvēle - atbildēt noteiktā termiņa pēdējā dienā vai arī darīt to ātrāk, vai ari gadijuma, ja jautajums /iespejama atbilde pec butibas pasam ir skaidra, bet gluzi fiziski to nevar uzrakstit atrak - vismaz sazinaties cita veida un informet par potencialo jautajuma virzibu (atsaucoties uz Jūsu sniegto piemeru par 14 dienu gaidamo atbildi par dalibu kada pasakuma)

Vienlaikus tomer absoluti nepiekritu ne tam, ka neko nevar darit (proti, ka "mentalitati" mainit ir ja ne neiespejami, tad vismaz loti gruti), ne ari tam, ka visur parvaldee situacija ir identiska. Mana pieredze liek man izdarit secinajumu, ka ne tikai dazadu instituciju ietvaros var but dazadi darbibas modeli; ari vienas institucijas ietvaros var pastavet dazadi darbibas modeli. Un pa lielam, manuprat, tas veljoprojam ir atkarigs no katra konkreta ieredna. Un tas savukart nozime, ka tiesi katra konkreta ieredna rokas ir izvele - nakt uz darbu un atsedet savas 8h, atrazojot klasiskos stereotipus, vai istenot cita veida darbibas modeli. Es seit gan neattiecinu so domu uz "mazaa ieredna" spejam vienatne ietekmet lielos lemumus pec butibas/saturiski - tas ir citas diskusijas verts temats. Si parlieciba tatad butu attiecinama tiesi uz to pasu "papira virzisanas" darbu un tadu modeli, kad ierednis saprot, ka no viņa rīcības visbiežāk ir atkarīga arī citu kolēģu iespējas rīkoties vai pieņemt lēmumus. un te nu ir reize, kad atkal varetu parfrazet to pasu banalo kenedija frazi par valsti un individu. jeb valsti un mums pasiem. jo ne mk, ne atsevisks ministrs ne ar kadiem lemumiem vai uzsaukumiem nespes mainit faktu, ka konkretais ierednis x no 5.stava nevar nokapt leja lidz ierednim y no 2.stava. taa ka globaali tas velk uz veco labo jautajumu - kapec tad mums dala (nevelos izvirzit apgalvojumu, ka - visi vai lielaka dala) ierednu ir tieši šādi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


ZoRRo - SigneM 14.05.2009 13:25
SigneM,

par manu mīļāko tēmu - tiem papīra kalniem. Problēma kā tāda - accept un varu tikai piekrist.

Ja konkrēti par Jūsu minēto piemēru - papīru "ceļošanu" ministrijas iekšienē utt. - tas ir tīrs "veselā saprāta" jautājums. Un, lai kādus varētu izvirzīt galvenos iemeslus tam, ka daļai ierēdņu ar "veselo saprātu" šādos jautājumos ir problēmas (proti, uztverot papiru virzisanas procesu par sava darba galveno atskaites punktu un rezultatu), piekrītu, ka tas pa lielam ir mentalitates, ierastaas darba vides (vai nu kaa to nosaukt) maiņas jautājums. Jo, var jau radīt kaut vai tos pašus iekšējo procesu vēlamos rādītājus' u.c. veidā mēģināt uzlikt par pienākumu "jautājumu risināšanu ar papīru palīdzību" procesu veikt pēc iespējas ātrāk / efektīvāk vai kā. BET jaatceras, ka vienmēr tas būs konkrēts ierēdnis un šī ierēdņa konkrētā izvēle - atbildēt noteiktā termiņa pēdējā dienā vai arī darīt to ātrāk, vai ari gadijuma, ja jautajums /iespejama atbilde pec butibas pasam ir skaidra, bet gluzi fiziski to nevar uzrakstit atrak - vismaz sazinaties cita veida un informet par potencialo jautajuma virzibu (atsaucoties uz Jūsu sniegto piemeru par 14 dienu gaidamo atbildi par dalibu kada pasakuma)

Vienlaikus tomer absoluti nepiekritu ne tam, ka neko nevar darit (proti, ka "mentalitati" mainit ir ja ne neiespejami, tad vismaz loti gruti), ne ari tam, ka visur parvaldee situacija ir identiska. Mana pieredze liek man izdarit secinajumu, ka ne tikai dazadu instituciju ietvaros var but dazadi darbibas modeli; ari vienas institucijas ietvaros var pastavet dazadi darbibas modeli. Un pa lielam, manuprat, tas veljoprojam ir atkarigs no katra konkreta ieredna. Un tas savukart nozime, ka tiesi katra konkreta ieredna rokas ir izvele - nakt uz darbu un atsedet savas 8h, atrazojot klasiskos stereotipus, vai istenot cita veida darbibas modeli. Es seit gan neattiecinu so domu uz "mazaa ieredna" spejam vienatne ietekmet lielos lemumus pec butibas/saturiski - tas ir citas diskusijas verts temats. Si parlieciba tatad butu attiecinama tiesi uz to pasu "papira virzisanas" darbu un tadu modeli, kad ierednis saprot, ka no viņa rīcības visbiežāk ir atkarīga arī citu kolēģu iespējas rīkoties vai pieņemt lēmumus. un te nu ir reize, kad atkal varetu parfrazet to pasu banalo kenedija frazi par valsti un individu. jeb valsti un mums pasiem. jo ne mk, ne atsevisks ministrs ne ar kadiem lemumiem vai uzsaukumiem nespes mainit faktu, ka konkretais ierednis x no 5.stava nevar nokapt leja lidz ierednim y no 2.stava. taa ka globaali tas velk uz veco labo jautajumu - kapec tad mums dala (nevelos izvirzit apgalvojumu, ka - visi vai lielaka dala) ierednu ir tieši šādi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

SigneM 14.05.2009 08:17
Diskusija loti laba, bet kaut ka iztrukst galvenie secinajumi/ieteikumi tas nobeiguma. Tadi gudrie prati varetu piedavat ko un ka labak darit. Ja valsts funkcijas nodod privatajam sektoram - kada veida un no kurienes novirzit naudu? un ka nodrosinat kvalitativu funkciju izpildi? ja atlaizam cilvekus, tad kurs analize un izverte - cik un vai tie nebus nakotne vajadzigi?
Bet pats kliedzosakais fakts, kas te tiek pacelts ari zem virsraksta citata ir par papiru kalniem! Piemers, no ministrijas, kura stradaju - lai viens departaments uzzinatu, ko otrs dep.doma par kadu jautajumu vai ari, piemeram, vai plano piedalities, kada pasakuma - vini viens otram raksta vestules!!!!! Vestule no piekta stava sedosas amatpersonas uz otro stava esosai amatpersonai var celot pat nedelu un atbilde tiek gaidita klasiskajas 14 dienas!! tadi un lidzigi absurdi domaju eksiste visur un parada, ka pat ja tur butu cakli rukisi, tad vinu pules nav parak produktivas.
Tomer vislielakas bazas rada fakts, ka sos procesus un galvenais mentalitati izmainit nav iespejams - biezi var dzirdet ehh, nu kas tas ministrs, tie nak un iet!! mes, ieredni esam lielais speks! Si nav aizstavibas runa ministriem, bet tomer izmainit aparata, kurs ripo gadiem ilgi pa vienam un tam pasam sliedem un viena un taja pasa atruma ir loti gruti, jeb praktiski neiespejami.
gods kalpot Latvijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N. - reality 13.05.2009 20:21
Ups, Jūs sekojiet mania daiļradei. Cik jauki. Paldies, jūtos pagodināta. Mazliet nesapratu to Jūsu stāstu par partijām. Vēlreiz atgādinu - emu bezpartejiska, jo nelaimīgas sagadīšanās dēļ man simpatizē vairāki politiķi, kuri atrodas dažādās partijās. Un, protams, tāpat kā Jūs, es piekrītu, ka katram ir jāiesaistās šīs valsts attīstībā, nevis stulbi jābrīnās. Nosova grāmatas man ļoti patika tāpat kā Jums. Lai veicas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 13.05.2009 20:00
'' Es, patiesībā, gaidu, ka kompetences kvalitātes kritēriji sāksies jau ar politisko personu izvirzīšanu vēlēšanām un kompetence tiks skaidri demonstrēta priekšsvēlēšanu laikā. '' - tā jau daudzust gadus daudzi ar '' plaši atvērtām acīm gaida '' kaut ko gaida no politiķiem, kam '' nepiemīt veselīgs instinkts sajust aizskartu pašcieņu ''. Veiksmīgu gaidīšanu - lasot publicēto diskusiju nudien' jāpiekrīt vienas personas reklāmas sauklim plakātā Rīgas centrā: '' Es varbūt neprotu skaisti filozofēt, bet es māku smagi strādāt '' - un jau >18 gadus Buldozers u.c. bāleliņi ar reāliem darbiem (Jūrmalgeita, pasts, lidosta, dzelzceļš) apliecina arī V.I.Ļeņina spārnoto frāzi '' Ir tāda partija !''. Ir tādas pat partijas, kas strādā reāli - kamēr gudrās galvas tik' brīnās par notikumu attīstības gaitu. Brīnās kā tādi ''Nezinīši uz Mēness'' (N.Nosova grāmata) - a kāpēc '' ierēdņi vēl braukā ar dienesta auto ?'' - saprotu, Tēraudas kundze nav lasījusi manis piesaukto grāmatu - tāpēc brīnās.....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Rita N. 13.05.2009 15:49
citāts
"Es runāju arī par tādām lietām, kā nodrošināt to, lai eksistētu zināma šķirtne starp politiskām amatpersonām un pastāvīgo profesionālo darbību valsts pārvaldē. Tā šķirtne bija iecerēta, bet tā nekad netika realizēta un tagad pilnībā degradējusies. Turklāt, ja pieņemtu radikālo ideju par pāreju tikai uz darba tiesiskajām attiecībām bez papildus regulējuma, varēs mierīgi pateikt ministram — lūdzu, savāc sev komandu, un, kad tu iesi prom, visa ministrija ies prom. Un tā katrus deviņus mēnešus."

------------
Ļoti labs komentārs. Partijas ir darbā iekārtošanas biroji. Sacīsim, ļoti labi apmaksātā darbā. Tāda ir Latvijas tradīcija, kur piederība un/vai lojalitāte korporatīvajai grupai ir nevis viens no, bet bieži vienīgais, cilvēkresursu izvēles faktors. Valsts pārvaldes profesionāļi dzīvo nepartruktos stresos, jo politiski darbā iekārtošanas biroji dabojas vidē, kur nav šīs iecerētās, skaidrās šķirtnes par ko runā Vita Tērauda.

Raksta sākumā tika minētta maza, profesionāli spēcīga un efektīva valsts pārvalde. Tāda pārvalde prasa ļoti spēcīgas specifiskas un nozarei atblistošas zināšanas. Institucionālajai kompetencei ir vajadzīgs laiks.

Es, patiesībā, gaidu, ka kompetences kvalitātes kritēriji sāksies jau ar politisko personu izvirzīšanu vēlēšanām un kompetence tiks skaidri demonstrēta priekšsvēlēšanu laikā.

ļoti labs arī sekojošais citāts
no Aleksa to Didzis
"Man nav vajadzīgs tāds K, kurš draudīgi visiem saka "RRRRRR" un kam vēlētāji kā traki liek krustiņus. Ir vajadzīgs tāds K, kurš nodrošina infrastruktūru, kas ļautu man un maniem studentiem saprast un patstāvīgi analizēt tos brīnumus un to skaitļu poēziju, kas ikdienas notiek Rīgas Domē. Bez PR darboņu, uzpirktu žurnālistu un viltīgu statistiķu līdzdalības. Mēs paši mākam datus statistiski apstrādāt un procentus rēķināt. Bet dodiet mums šos jēlos datus. Citādi tiek pazaudēti simtiem miljonu - Dienvidu tiltā un citur - un visi pēc notikušā tikai noplāta rokas. Iemesls - priekš citiem nepārskatāma rosīšanās.""

Kompetenta pirmā politiskā persona ir ieninteresēta kvalitātīvā iznakumā. Arī tad, protams, nav 100 % garantijas. Bet ir zināma pozitīva prognoze. Un vadītājs, kas ir ieinteresēts produktā neaiztiek profesionāli, kas ražo šo produktu. Mazai valstij ar ierobežotiem resursiem tikai kvalitāte ir pastāvēšanas nosacījums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Didzi 13.05.2009 10:32 http://www.ted.com/index.php/talks/hans_rosling_shows_the_be...
Sk. Hans Rosling uzrunu; un arī Tim Berners Lee uzrunu - http://www.ted.com/index.php/talks/tim_berners_lee_on_the_ne...

Divi pasaules gaiši prāti (attiecīgi zviedru statistiķis - Āfrikas valstu attīstības pētnieks; un Web izgudrotājs) argumentēti parāda vienu un to pašu - ka mēs dzīvojam aizspriedumu pasaulē, un ka iedzīvotājiem ir jāpieprasa no dažādu līmeņu pārvaldes institūcijām dati, kurus pēc tam katrs var analizēt, savietot ar citiem pieejamiem datiem - arī tādā veidā, kādā datu apkopotājs/autors nemaz nebija iedomājies. Man kā vēlētājam nav nekādu iespēju kontrolēt, ko dara kāda iestāde, ja viņa neeksportē datus. Pavisam citā līmenī - Ingunai Sudrabai arī nav iespēju kontrolēt, ko dara iestāde, ja no tās nenāk viegli pārskatāmi dati.

Par vārsmām varētu padomāt :) Cilvēkam ir jābūt arī emocijām, ne vien datiem...
Bet ar dokumentu prozas ražošanu un popularitātes reitingiem (pagaidām tie izpaužas nevis kā "talantu fabrikas īsziņas", bet kā sportloto svītrojumiem un plusiņiem vēlēšanu biļetenos), mēs jau esam nonākuši tur, kur esam. Man nav vajadzīgs tāds Kristovskis, kurš draudīgi visiem saka "RRRRRR" un kam vēlētāji kā traki liek krustiņus. Ir vajadzīgs tāds Kristovskis, kurš nodrošina infrastruktūru, kas ļautu man un maniem studentiem saprast un patstāvīgi analizēt tos brīnumus un to skaitļu poēziju, kas ikdienas notiek Rīgas Domē. Bez PR darboņu, uzpirktu žurnālistu un viltīgu statistiķu līdzdalības. Mēs paši mākam datus statistiski apstrādāt un procentus rēķināt. Bet dodiet mums šos jēlos datus. Citādi tiek pazaudēti simtiem miljonu - Dienvidu tiltā un citur - un visi pēc notikušā tikai noplāta rokas. Iemesls - priekš citiem nepārskatāma rosīšanās.

>>> Datubāzes struktūras tīrība kā kā ierēdņa kvalifikācijas rādītājs. Jo smukāki "dati", jo labāka iestādes realizētā politika. Super!
Nedomāju, ka datu apkopošana vien visu atrisinās - ir arī politiski lēmumi, ir piņķerīgs juridiskais līmenis. Bet zināšanas par to, kas notiek, visādu lietu saskaitīšana un izmērīšana ir pirmais solis ceļā uz uzlabošanos - paldies KNAB, kurš datubāzes veidā publisko partiju ziedotāju sarakstus. Bet kādēļ nevar iet solīti tālāk? Kādēļ man ir jāgaida uz žurnālistu, kurš publiskos, teiksim, cik naudas katrs domnieks uz mūsu rēķina ir norunājis pa mobilo telefonu? Kādēļ es nevaru to pats apskatīties, salīdzināt, secināt?

Nobeigumā - liela un interesanta vietne - http://www.gapminder.org/ . Tur ir parādīts, kā cilvēki spējuši vizualizēt un analizēt tos datus, kurus jau sen piedāvā Pasaules Banka, Pasaules Veselības Organizācija u.c. Tas parasti tiek darīts valstu līmenī. Bet to pašu var darīt arī Latvijā - iestāžu, ministriju un pašvaldību līmenī. Tehnoloģijas ir vienkāršas un brīvi pieejamas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


didzi - Aleksi 13.05.2009 00:20
Vai, kā man iepatikās šis priekšlikums:
>>Un ja ierēdnis nonāks eksistenciāla pārdzīvojuma priekšā - tad viņš iemācīsies sava darba rezultātu atspoguļot relāciju datubāzu tabulās un XML

Datubāzes struktūras tīrība kā kā ierēdņa kvalifikācijas rādītājs. Jo smukāki "dati", jo labāka iestādes realizētā politika. Super! Nē, manai gaumei labpatiktos, lai šie savās mājaslapās ik dienas publicētu pa vārsmai - un izdzīvo tikai tā iestāde, par ko iedzīvotāji pārvaldes talantu fabrikas finālā nosūta visvairāk īsziņu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

didzi 13.05.2009 00:02
Rakstā ir ieviesusies apspriežamā topika kontekstā īsti freidiska kļūda:
>> Pašlaik cirkulē dzeltenās preses varianti par efektivitāti, bet mums ir jāsaprot, ka ir effencience un ir effectiveness, ko latviešu vārdnīcas bieži vien tulko kā vienu vārdu. Bet atšķirība ir nozīmīga

Droši vien, ka ir domāta efficiency. :-) Bet var piekrist, ka viens no mūsu tizluma cēloņiem ir, ka valsts un tās sniegto pakalpojumu būvniecība lielā mērā nav bijis organisks, mūsu pašu apjaustās vajadzībās balstīts process, bet no ārpuses bikstīta būšana - un pārņemot labas prakses un uzklausot gudros padomus mēs visas šīs efficiency un effectiveness tā arī neesam spējuši nedz pārtulkot, nedz arī pieņemt kā savas. Nu, gluži akadēmiska darba cienīga tēma - Latvia: Lost in Translation.

Piezīme par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, no kuriem nu būs jāatsakās - man šķiet, ka tos esam būvējuši tēlojot, ka esam "welfare state". Bet mēs tāda neesam - un ne tikai tāpēc, ka izrādās, ka šitik dāsnus pakalpojumus izrādās nemaz nevaram atļauties, bet arī tāpēc, ka pakalpojumu saņēmēji nemaz nav spējīgi godīgi tos saņemt un pēc welfare state noteikumiem spēlēties. Tagad publiskajā telpā sanāk tāda disproporcija - visur gāna valsti, ka tā visu sačakarējusi, ka tā neko nemāk, bet ar tiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem mums arī ir tā švaki - trīspušu sadarbības rotaļā īstas saistības uzņemties tā kā negribam, eiropas fondu un valsts naudas "dīvainā" izlietošanā esam varen naski, kukuļus iekļaujam rēķinos - nu tādā garā. Un tagad sanāk tā jocīgi - visi skatās uz valsts pārvaldi it kā no malas, it kā tā būtu izolēta, pati par sevi - sak, tai ir jāreformējas, paskatīsies, kā šī noreformēsies, būs maza un profesionāla, un tad mums visiem atkal būs labi. Bet man liekas, ka tā nesanāks - valsts pārvalde būs tieši tāda, kādu esam pelnījuši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 12.05.2009 20:19
Iestāžu un to dažādo struktūrvienību lietderību šobrīd ir ļoti grūti pamatot un saprast ikvienam no malas - jo par to veiktajām funkcijām nekas nav zināms. Man parasti nepatīk "pasaules lāpīšanas" projekti, bet šoreiz atļaušos vienu ierosinājumu.

Ikvienai valsts iestādei (un arī zemāka līmeņa struktūrvienībām) var uzlikt par pienākumu publicēt plašākai sabiedrībai pieejamā (vai, konfidencialitātes gadījumā - vismaz auditoriem pieejamā) veidā visus tos datus, ko struktūrvienība savā ikdienas darbā apkopo vai rada no jauna. Nevis abstraktus papīru blāķus - dokumentus, vīzijas, plānus un atskaites, bet gan tieši datus "jēlā" datubāzu formātā, kuri būtu nevis speciāli samuhļītas tabulas, bet atspoguļo iestādes, nodaļas vai amatpersonas darbošanās būtību "reālā laikā" - kas parādītu, kurā līmenī konkrētais birokrāts seko līdzi apkārtējai realitātei. Mācību iestādēm, piemēram, šie piegādājamie dati ir sen labi zināmi - skolas vadība labi zin, kā jāatskaitās par skolēniem, par pedagogu tarifikāciju un algām, par skolēnu sekmēm eksāmenos, izsniegtajiem atestātiem, utml. Uzņēmēji labi zin, kā ir jāatskaitās VIDam.

Savukārt Kultūras ministrija var publiskot datus, kādi objekti ir tās pakļautībā, kam ir cik naudas iedots un vispārīgi runājot - kāda veida skaitļiem un saitēm tiek sekots Kultūras ministrijas līmenī. Ja es vēlos kaut ko par "Kultūras ministrijas" apkopotajām zināšanām noskaidrot, man ir jāvar tas izdarīt patstāvīgi Internetā, netraucējot nevienu ierēdni. Ja kāda struktūrvienība nekādus datus (saviem deklarētajiem mērķiem adekvātā daudzumā un precizitātes pakāpē) nespēj piedāvāt - tā ir kandidāts uz saīsināšanu. Jo tad pārējai valsts pārvaldei un arī nodokļu maksātājiem no viņu rosīšanās nav nekāda labuma - viņu aktivitātes neviens pat teorētiski nevar konstantēt vai lietderīgi izmantot.

Protams, var izrādīties, ka šādi mēs optimizējam tikai to, ko varam izmērīt (un meklējam pazudušo naudasmaku tur, kur ir gaišāks). Bet pieaugoša caurspīdība pati par sevi ir ieguvums. Un ja ierēdnis nonāks eksistenciāla pārdzīvojuma priekšā - tad viņš iemācīsies sava darba rezultātu atspoguļot relāciju datubāzu tabulās un XML (daiļa mājaslapa ir laba, bet galvenais - lai tajā būtu konkrēti skaitļi.) Elektroniskie paraksti nav vajadzīgi - ir toties vajadzīga elementāra uzticēšanās, kārtība un atklātība.

Šobrīd notiek aizraušanās ar datu attēlošanu dokumentu veidā. Cik tas ir "ērti" - katrs var pārliecināties. Piemēram, demogrāfiskie dati - http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedzivotaju.html . Neesmu drošs, ka ierindas cilvēkam būs viegli tos PDF pārnest kaut vai uz elektronisku tabulu, lai varētu kaut ko saskaitīt un izpētīt tādā griezumā, kā dokumenta veidotāji nebija paredzējuši. Turklāt šie demogrāfijas dati atspoguļo datus tikai dažos fiksētos griezumos, bet neļauj apskatīties korelācijas kaut vai par diviem faktoriem. Ikviens, kurš vēlas saprast, kas notiek Latvijā pēc publiski pieejamas informācijas, ir spiests lauzties šajos PDFu un Wordu džungļos. Vienīgie, kuri puslīdz normāli piegādā informāciju arī datu veidā (un ir iejutušies to cilvēku vajadzībās, kuri vēlas nevis lasīt dokumentus, bet automatizēt datu apstrādi) - ir Latvijas Banka. Sk. piemēram, http://www.bank.lv/eng/main/all/finfo/nt/rgbidrgbor/rrxml/in... . Daudzkur citur no matemātiķa/statistiķa ērtību viedokļa joprojām valda alu laikmets. Jālasa starp rindiņām un jāmeklē, kur ierēdnim labpatikās atklāt mums kādu konkrētas informācijas drupaču.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Adata

Veselīga mediju telpa 158 Autors:Dmitrijs Petrenko