Atslēgvārdi:

Fantāzija par jaunu demokrātijas modeli 11

Kādēļ nepamēģināt aizstāt parlamenta vēlēšanas ar tautas priekšstāvju izlozi reizi gadā/reizi divos gados?

Iesaki citiem:

Kādēļ nepamēģināt aizstāt parlamenta vēlēšanas ar tautas priekšstāvju izlozi reizi gadā/reizi divos gados?



Šī ir radikāla ideja, kurai ir divi iedvesmas avoti: pagājušās nedēļas Eiropas pilsoņu debašu pieredze (skat. manu iepriekšējo blogu) un apziņa, ka sākotnēji (Antīkajā Grieķijā) ar vārdu "demokrātija" tika saprasts kaut kas pilnīgi cits nekā pēdējos 3 gadsimtos.

Varbūt priekšlikums izklausās neparasti, bet kādēļ gan pārvaldes modelis nevarētu izskatīties aptuveni šādi:

(1) Atsakāmies no parlamenta vēlēšanām, tā vietā šos 100 amatus aizpildot ar pēc nejaušības principa atlasītiem cilvēkiem. Paralēli tomēr pastāv atlases kritēriji: reprezentivitāte (piemēram, pēc trim kritērijiem - dzimums, vecums, teritoriālais sadalījums). Sastāva maiņa notiek biežāk nekā šobrīd - teiksim, reizi divos gados (iespējams, reizi gadā).

Šādi iegūstam uzreiz vairāki priekšrocības:

1) samazināta "varas sagrābšanas" iespēja - proti, nejauši atlasīti cilvēki nav atkarīgi no partiju finansētājiem;

2) reprezentativitātes kritērijs - pārstāvēti daudzveidīgākas sociālās grupas, līdzsvarotāks parlamenta sastāvs;

3) biežāk mainoties parlamenta personālsastāvam, deputāti neatsvešinās no sabiedrības, labāk saprot aktuālās problēmas;

4) tiek labāk izmantots katra deputāta potenciāls - tādēļ, ka pazūd partiju elites diktāts un deputāti ir daudz vairāk motivēti domāt patstāvīgi;

5) daudz lielāka iespēja, ka par ministriem tiks "nozīmēti" profesionāli cilvēki (piemēram, ja būtu nosacījums, ka ministrs nedrīkst būt parlamenta deputāts) ar labu reputāciju sabiedrībā.


(2) Atsakoties no parlamenta vēlēšanām, sabiedrībai ir jākompensē mazākās līdzdalības iespējas (kas iepriekš lielā mērā notika tieši caur vēlēšanām). To var izdarīt trīs virzienos:

1) Nosakot, ka parlamenta "pretsvaru" amati ir vēlēti (piemēram, prezidents, kas var apturēt kāda likuma spēkā stāšanos; iespējams - Satversmes tiesas tiesneši)

2) Būtiski paplašinot tiešās demokrātijas iespējas - piemēram, tiek izveidoti e-referendumi un arī elektroniskas parakstu vākšanas. Katram pilsonim tiek nodrošināta brīva pieeja internetam, piemēram, attiecīgā novada bibliotēkā vai jebkur citur.

3) tiek mainīts valsts pārvaldes un parlamenta darba stils, ieviešot elektroniskas konsultāciju, petīciju iesniegšanas un citas iespējas. Katram ir iespēja elektroniski sekot līdzi diskusijām parlamenta darba grupās un sūtīt savus priekšlikumus atbilstoši diskusijas gaitai. Atsevišķs konsultatīvais/tehniskais darbinieks online režīmā seko līdzi šiem priekšlikumiem un piedāvā apspriešanai.

(3) Būtiski tiek mainīts parlamenta darba stils - darbs notiek galvenokārt darba grupās, kuras vada profesionāli moderatori. Darba grupās diskusijas notiek par jautājumu būtību, brīvi ir pieejams ekspertu, ieinteresēto pušu un caur "online feed" priekšlikumiem arī jebkura Latvijas pilsoņa viedoklis. Parlamenta juridiskie speciālisti šo diskusiju rezultātus formulē juridiski korektā valodā. Iespējams, ka pastāv iespēja deputātiem konsultēties par iespējamo likumprojektu konstitucionalitāti vēl pirms grozījumu pieņemšanas.

Parlaments darbojas ne tikai kā likumdevējs, bet arī daudz biežāk izpildvarai (administrācijai) dod vadošus uzdevumus visdažādākajās politikas jomās (piemēram, izglītība, nodokļi u.tml). Parlaments arī daudz aktīvāk nodarbojas ar izpildvaras uzraudzību.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 01.02.2011 18:49
No sūda pīrādziņu neuzcepsi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 16.03.2010 17:24
ja izlozētu mani ,tad piekrītu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis 16.03.2010 14:25
Bravo!! As soon you get out of the box - new ıdeas thrive!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 06.04.2009 09:32
Andris,
"Valsts politikas mērķis ir - atspoguļot un īstenot kaut kādas varas attiecības, kuras pastāv sabiedrībā."
Nepiekrītu. Manā izpratnē (tā gan nav dziļi pārdomāta) valsts politikas mērķis ir pēc iespējas labāk regulēt cilvēku līdzāspastāvēšanu tajās jomās, kuras nebūtu iespējams vai vēlams (piemēram, cilvēktiesību apsvērumu dēļ) atstāt cilvēku brīvprātīgas pašregulācijas ziņā.

"Es nespēju iedomāties situāciju, ka neatkarības deklarāciju (vai līdzīgu principiālu balsojumu) pieņemtu kaut kādas fokusa grupas un izlozēti cilvēki. "
Es gan varu iedomāties. Bet jebkurā gadījumā - par šādām principiālām lietām ir iespējams e-referendums.

"Diskusijās ar moderatoru var labi atrisināt jautājumus kaut kādā pierastā jomā, bet ne visai labi var paust pilsonisku drosmi un stūrēt iekšā nezināmajā. "
Kādēļ? Skat. Eiropas pilsoņu debašu rezultātus. Tie ir drosmīgāki salīdzinot praktiski ar visu Latvijas partiju piedāvājumu.

"Jo grupu psiholoģija bieži vien noved pie noskaņojuma, kas liek vienmēr un visur meklēt kompromisus."
Tā nav (starp darba grupām var pastiprināt konkurenci). Bet pat ja tā būtu, nedomāju, ka tas ir slikti.

" Bet valsts pārvalde darbojas arī tādos gadījumos, kad jāpieņem galēji, vai varbūt pat traģiski lēmumi - jāizdara kaut kas ļoti nepatīkams vai bīstams, jāpiesaka karš, jāizpilda kāds negaidīts plāns."
Kādēļ jūs domājat, ka nejauši atlasīti cilvēki nespēj šos lēmumus pieņemt?


Korupcija,
"Tieši otrādi pieaugs, jo deputāts zinot, ka viņs ir nejauši atlasīts centisies savu laiku izmantot pēc iespējas efektivāk ņemot kukuļus, lai nodrošinātu savas vecumdienas īsākā laika periodā. "
Lai pieņemtu lēmumu, viņam būs nepieciešams vairākums. Atsevišķus deputātus ir daudz grūtāk nopirkt nekā partijas eliti, kas spēj nodrošināt "disciplinētu" balsojumu. Turklāt turpinās darboties atsvari - gan teisībsargājošās iestādes, gan prezidents/Satversmes tiesa/referendumi, kas var korupcijas ceļā pieņemtu lēmumu piebremzēt/apturēt.

Reinis,
"Kopumā ideja ir interesanta, bet ar 100 cilvēkiem būs par maz. Reprezentatīvai izlasei vajag vismaz kādus 500 cilvēkus."
Manuprāt, pilnīga reprezentivitāte nav nepieciešama. Pietiek, ja ir nejaušība aptuvenas reprezentivitātes ietvaros.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis -> Korupcijai 04.04.2009 16:32
Nav tik viennozīmīgi. Gada vai divu gadu laikā, ja sastāvs nomainās pilnībā, nepaspēs nodibināties stabilas koruptīvas saites, būtiski pieaugs risks, ka "uzķersies" uz nepareizo utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 04.04.2009 16:30
Kopumā ideja ir interesanta, bet ar 100 cilvēkiem būs par maz. Reprezentatīvai izlasei vajag vismaz kādus 500 cilvēkus.

Starp citu, manuprāt, arī mūsdienu Saeimā ar 100 cilvēkiem ir par maz. Daļēji šīs pašas reprezentativitātes dēļ, lai gan, protams, ir arī citi iemesli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Korupcija 04.04.2009 12:11
Kur tad tas risks te samazināsies??? Tieši otrādi pieaugs, jo deputāts zinot, ka viņs ir nejauši atlasīts centisies savu laiku izmantot pēc iespējas efektivāk ņemot kukuļus, lai nodrošinātu savas vecumdienas īsākā laika periodā. Koks ar dieviem galiem....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris, I.K. 03.04.2009 20:29
Tā var darīt - var moderatorus izraudzīties arī nejauši. Bet kā paliek ar galveno iebildumu - ka valsts politikas mērķis tomēr NAV realizēt akadēmisku eksperimentu, izstrādāt kaudzi interesantu priekšlikumu vai pat nodrošināt kaut kādu taisnīgumu "veil of ignorance" nozīmē.

Valsts politikas mērķis ir - atspoguļot un īstenot kaut kādas varas attiecības, kuras pastāv sabiedrībā. Nu kaut vai būt par to Leviatānu, no kura visi baidās, un aiz kura lēmumiem izšķirošā brīdī var nostāties tauta (teiksim 1990.g. 4.maijā Augstākās Padomes deputāti, kuri bija ievēlēti no Tautas Frontes saraksta nobalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju - jo tādējādi viņi pildīja TF programmu un attaisnoja savu mandātu). Es nespēju iedomāties situāciju, ka neatkarības deklarāciju (vai līdzīgu principiālu balsojumu) pieņemtu kaut kādas fokusa grupas un izlozēti cilvēki. Diskusijās ar moderatoru var labi atrisināt jautājumus kaut kādā pierastā jomā, bet ne visai labi var paust pilsonisku drosmi un stūrēt iekšā nezināmajā.

Jo grupu psiholoģija bieži vien noved pie noskaņojuma, kas liek vienmēr un visur meklēt kompromisus. Kaut kādā "stacionārā vidē" ar to pilnīgi pietiek. Bet valsts pārvalde darbojas arī tādos gadījumos, kad jāpieņem galēji, vai varbūt pat traģiski lēmumi - jāizdara kaut kas ļoti nepatīkams vai bīstams, jāpiesaka karš, jāizpilda kāds negaidīts plāns.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 03.04.2009 18:03
ZoRRO,
Tā tiešām ir :)

Andris,
Moderatorus arī varētu atlasīt pēc nejaušības principa no šim uzdevumam (diskusiju vadībai) profesionāli apmācītu cilvēku saraksta. Par to, kā mazināt viņu "personiskās dienaskārtības" ietekmi, es nedaudz jau rakstīju savā iepriekšējā blogā, taču nav jau grūti pie attiecīgās darba grupas pieaicināt arī kādu cilvēku, kam būtu tiesības:
1) iejaukties, ja moderators nevis veicina diskusiju un konsensa atrašanu, bet nāk ar saviem personiskajiem uzstādījumiem;
2) iejaukties, ja redz, ka kāds jautājumam svarīgs viedoklis diskusijā vispār nav pārstāvēts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 03.04.2009 17:36
Fokusa grupas, moderatori un līdzīgi paņēmieni, protams, ir psiholoģiski daudz pamatotāks un efektīvāks veids kā nonākt pie racionāliem risinājumiem nekā tradicionāls politiskās "sacensības" modelis, kur pozīcija un opozīcija galvenokārt nodarbojas nevis ar risinājuma meklēšanu, bet ar to, kā sevi parādīt izdevīgā gaismā (un oponentus - neizdevīgā). Ir virkne vienkāršu un talantīgu ideju, kuras "antagonistiskā" likumdošanas vidē neieviešas vispār, vai arī ieviešas pēc ļoti liela laika un spēka patēriņa.

No otras puses, Ivetas idejas gadījumā ir ļoti būtiski, kas ir tie "moderatori", un kāds ir siets, lai atsijātu pretendentus uz izlozi. Vai tur laiž iekšā visus, vai tikai tādus cilvēkus, kuriem ir artikulēts izteiksmes stils un garīga darba iemaņas (no partijām ievēlētie deputāti, izņemot varbūt galīgo balastu, tādi parasti ir).

Mūsdienu Latvijas politika ir ļoti tālu no John Rawls "original position" konceptiem. Latvijas politikā konkurē diezgan nesamierināmi spēki. Zinot, piemēram, Jūsu pašas attieksmi pret latviešu valodas nostiprinājumu Satversmē (sk. http://politika.lv/blogi/index.php?id=60517 ), es drīzāk iešautu pats sev kājā, nevis pieļautu, ka šādu uzskatu cilvēki kļūst par moderatoriem, lai izlemtu svarīgus jautājumus. Es labāk nobalsoju par TB/LNNK. Šai partijai var daudz ko, varbūt, pārmest. Bet viņi parāda konsekvenci divos jautājumos, kuri man ir paši būtiskākie:
(1) Latviešu valoda ir valsts valoda
(2) Ar "Saskaņas Centru" un PCTVL nav iespējams veidot valdību, iekams viņi nav atzinuši Latvijas okupāciju un atteikušies no ieceres krievu valodai piešķirt oficiālu statusu.

Zinot neseno klipu apmaiņu starp SC un TB/LNNK, ir diezgan skaidrs, ka sacensības stila politika ar pozīciju un opozīciju vēl ilgi būs noteicošā. Un "sadarbības politika" (tāpat kā ir "sadarbības pedagoģija" un "menedžmenta stils ar līdzdalību") būs jāpataupa gaišākai nākotnei. Jo vēl ļoti daudzi iebraucēji pietiekamā līmenī neprot latviešu valodu un neatzīst mūsu zemes okupāciju 1940.gadā. Nezinu, vai šāds ultrā-demokrātisks lēmumu pieņemšanas veids palīdzēs viņiem pārvarēt šos šķēršļus un pilnvērtīgi iekļauties latviešu sabiedrībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ZoRRo 03.04.2009 17:02
he, ka radas, Iveta, Eiropas debashu pasakums Tevi patiesam ir iedvesmojis :)

Saistītie raksti
Citi autora darbi