Pētījumā tiek apskatīta vecāku izglītības un tautības ietekme uz bērnu tieksmi turpināt izglītību pēc pamatskolas un vidusskolas, salīdzinot situāciju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā padomju laikā un pārejas periodā.
Autors atklāj, ka vecāku izglītībai ir spēcīga pozitīvāka ietekme uz tieksmi iesākt un pabeigt vidusskolas un augstāko izglītību, kaut arī vērojama mātes izglītības ietekmes mazināšanās.
Konstatēts, ka mazākumtautības sāk atpalikt no pamattautībām cilvēkkapitāla ziņā visās trīs Baltijas valstīs. Katrā no tām atšķirības parādās dažādos izglītības kāpņu „stāvos” – Igaunijā šī plaisa ir izteikta vidusskolas posmā, Lietuvā un Latvijā augstākajā izglītībā. Tomēr Lietuvā cittautieši ātrāk panāk lietuviešus, neskatoties uz to, ka tur arī par maksu augstākā izglītība ir pieejama praktiski tikai valsts valodā, savukārt Latvijā šī atšķirība pieaug.