ANOTĀCIJA
Pētījuma mērķis ir analizēt ieguvumus un izmaksas, kas sekos Centrāl- un Austrumeiropas valstu uzņemšanai ES, visvairāk koncentrējoties uz trīs jomām – nodarbinātība un sociālā aizsardzība, lauksaimniecība un vides aizsardzība.
EU Enlargement. Costs, Benefits, and Strategies for Central and Eastern European Countries 2
- Autors:Marianna L. Tupija (Marian L.Tupy)
- Organizācija:Cato Institute
- Gads:2003
- Valoda:angļu
Autore uzsver, ka daudzus gadus šo valstu politiskās elites pārdevušas ES integrācijas ideju kā nepārprotami izdevīgu darījumu, liekot Centrāl- un Austrumeiropas valstu iedzīvotājiem domāt, ka iestāšanās ES ir “īsais ceļš uz labklājību”.
Taču ES paplašināšanos virzījuši citi motīvi nekā šo valstu attīstības vēlme, proti, cerība palielināt ES nozīmi attiecībās ar ASV. Tas arī izskaidrojot iestāšanās sarunu rezultātus, jo tie liecina, ka Centrāl- un Austrumeiropas valstīs pēc pievienošanās ES gaidāma nodokļu palielināšanās, kā arī smags slogs, cenšoties ieviest ES likumdošanu.
Pētījumā teikts, ka iestāšanās ieguvumi varētu būt mazi vai pat nebūt vispār, jo citu starpā vairākus gadus pēc uzņemšanas ES faktiski tiktu radītas divu šķiru ES pilsonības – vieni pilsoņi (tā saukto veco ES dalībvalstu iedzīvotāji), kas varēs strādāt jebkur ES, un otri (no Centrāl- un Austrumeiropas valstīm), kuriem šī iespēja būs liegta.
Autore arī raksta, ka ES likumdošana lielākajā daļā gadījumu domāta labklājības valstīm ar citu ekonomisko situāciju, tāpēc tās ieviešana Centrāl- un Austrumeiropas valstīs būs ne tikai ļoti dārga, bet arī atņems šīm valstīm nepieciešamās manevra iespējas pieņemt tādus lēmumus, kas veicinātu strauju ekonomikas attīstību. Likumdošanas harmonizācija, Briseles birokrātiskā aparāta darbība ir vieni no iemesliem, kāpēc Rietumeiropas valstu ekonomiskā situācija kļuvusi par brīdinājumu topošajām ES dalībvalstīm, teikts pētījumā.
Lai mēģinātu labot situāciju, autore iesaka īstenot konkrētu stratēģiju, lai pirmkārt meklētu ceļus, kā izvairīties no nodokļu konkurences ierobežojumiem (lai Centrāl- un Austrumeiropas valstis joprojām varētu investoriem piedāvāt izdevīgākus nodokļu nosacījumus), un otrkārt, meklētu veidus, kā atkāpties no tās ES likumdošanas ieviešanas daļas, kas nav adekvāta šo valstu situācijām.
Lai to izdarītu, Centrāl- un Austrumeiropas valstīm:
- jāveido alianses ar tām ES dalībvalstīm, kuras vēlas lielāku ekonomikas liberalizāciju,
- jāmēģina apturēt tādas ES Konstitūcijas pieņemšanu, kas būtu izdevīga un adekvāta labklājības valstīm, bet ne Centrāl- un Austrumeiropas valstīm,
- jāpanāk nozīmīgu Kopīgās lauksaimniecības politikas reformu īstenošanu
- un jāsargā valstu veto tiesības, mēģinot paplašināt jomas, kurās lēmumi jāpieņem vienprātībā.
EU Enlargement. Costs, Benefits, and Strategies for Central and Eastern European Countries
Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša
Inga 14.02.2004 20:01
Ta saucamais petijums piedava loti vienpuseju skatijumu uz paplasinasanos, ka ari uz ES kopuma. Piem., ir mineta tikai negativa ES fondu izmantosana Spanija, bet nekas nav teikts par diezgan veiksmigo ES fondu izmantosanu Irija. 'Petijums' vairak ir ideologisks traktakts neka pragmatiska analize. Daudzi apgalvojumi ir loti apsaubami. Piem., kopeja tirgu neesot nepieciesama kopeja konkurences politika (pp.6-7). Ja sekotu autora piedavajumam, tad ES kopeja tirgu ar 15 vai 25 nacionalajam konkurences politikam varetu veidoties monopoli, kas butu izdevigi nacionalajai ekonomikai, bet ne pateretajiem un parejiem razotajiem ES kopeja tirgu. Ja ir brivs tirgus ES limeni, tad veiksmigai si tirgus funkcionesanai ir nepieciesama ari ES limena konkurences politika.
Viedoklu dazadibai par ES paplasinasanos var paskatities, piem., Heather Grabbe analizi "Profiting from EU enlargement", http://www.cer.org.uk/pdf/p254_enlargement.pdf
neviens 12.01.2004 14:39
Petijums ieturets vislabakajas amerikanu tradicijas. Isi varetu rezumet to sadi: a) pievienoties ES ir slikti, jo tur luk liek aizsargat darbinieku tiesibas un rupeties par vidi. Tas jaunajam valstim nav izdevigi, jo tikai ekspluatejot darbiniekus un drankejot vidi var panakt uzplaukumu; b) pievienoties nevajag, jo tas ir liels blefs un viss taisits tikai tadel, lai konkuretu ar ASV ekonomiski; c) visam kandidatvalstim vajag sadarboties ar Krieviju, jo kaut ari viss tur ir nestabils un ir dazadas krizes, tiesi tur sagaidams mezonigs uzplaukums.
Lugums "politika.lv" - var jau likt dazadus viedoklus saitaa, bet kapec neesat iedevusi atsauci ari uz citiem petijumiem, tai skaita ES instituciju sagatavotajiem?