Etniskuma uzplūdi 6

Vai austrumslāvu tautasgrupas klātbūtnē Latvijā ir iespējama visas valsts nacionālās sabiedrības izveidošanās? Integrācija ir iespējama, bet integrācijas politiku vajadzētu koriģēt. Ar dialogu vien nepietiek, valdībai jāierosina kompromisi, tā paturot iniciatīvu savās rokās.

Iesaki citiem:

Latvijas krievu skolu aizstāvēšanas štāba sarīkotās krievvalodīgo skolēnu masveidīgās demonstrācijas nav apturējušas izglītības reformas īstenošanas gaitu, taču tās spilgti atainojušas etnisko attiecību saasināšanās procesu mūsu zemē. Ir pēdējais laiks analizēt un noskaidrot, kādi ir šīs negācijas galvenie cēloņi un notikušo manifestāciju patiesie iegansti. To mūsu politiķi vēl nav uzsākuši. Masu medijos (Latvijā un ārvalstīs) tiek akcentēti trīs faktori:

1. krievvalodīgās jaunatnes etniskās apziņas spējais uzliesmojums ar savas identitātes aizstāvēšanas motīvu;
2. krievvalodīgo opozicionāro politisko grupu un apvienību saliedēšanās, lai kopīgi pretdarbotos izglītības reformai. Šajā nolūkā paveikta plaša un rezultatīva aģitācija skolēnu un viņu vecāku vidē;
3. Krievijas dažādo politisko partiju un apvienību ieinteresētība ietekmēt notikumus Latvijā tā, lai mūsu valsts nespētu pilnīgi izkļūt no Maskavas aizbildniecības sfēras.

Manuprāt, visi šie faktori darbojas un izpaudīsies arī turpmāk. To pašreiz netieši sekmē arī Latvijas valdības krīze, kas faktiski noris jau no 2003. gada 20. septembra “pārsteiguma nakts”. Arī tādēļ Latvijas labējās nacionālās partijas nav spējušas rast “bērnu nemieru” novēršanas metodes un argumentus.

Šajā komentārā mēģināšu ieskatīties etniskā faktora izpausmē. Savā komentārā “Identitāšu rēbuss” rakstīju, ka Eiropā šodien nacionālā identitāte ir nozīmīgāka par etnisko. Jā, tomēr Austrumeiropā un Balkānos etniskumam ir joprojām spēcīga loma un zināmās situācijās tā palielinās. Piemēram, Serbijā izplatās tā sauktā “etniskā revanša” noskaņa, aicinājumi „nomazgāt” Horvātijā, Bosnijā un Kosovā zaudēto etnisko karu “kaunu”. Krievijā prezidents Vladimirs Putins pirms pāris nedēļām, viesojoties Čuvašijā, Čeboksarā teica runu, kurā atzina etniskās apziņas pieaugošo svaru savas valsts gaisotnē. Tiesa, norādot, ka galvenā tendence esot kopīgās krievzemnieciskās nācijas veidošanās, kurai pamats likts PSRS laikos (“vienotā padomju tauta”?). Tendenci stiprina valsts pasākumi krievu valodas lomas nostiprināšanai. Minoritāšu kultūras autonomija tiek garantēta, ir arī attiecīgas skolas, kurās mācās ap 2% no kopējā skolēnu skaita!

Etniskuma uzliesmojuma ainā iekļuvusi arī Latvija. Tikai šeit liesma deg lielākās minoritātes apziņā. Ārēji skatot, tā aptver krievu skolu skolēnu un viņu vecāku ievērojamu daļu. Ne vairākumu, bet – aktīvāko, prasīgāko daļu. Tas ir ļoti satraucoši. Manuprāt – mūsu valsts integrācijas mērķi ir apdraudēti.

Acīmredzot pēdējos trijos gados Latvijas etnisko kopumu attiecību sfērā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras nav pietiekami novērtētas. Riskēšu izteikt savu redzējumu. Nepiekrītu tiem, kas par galveno cēloni uzskata Krievijas garīgo ietekmi. Tā stipri iesakņojās vecākā paaudzē, kā sovjetizācijas sekas. Krievvalodīgās minoritātes vidējā paaudze ir daudz pragmātiskāka, piemērojas jaunai realitātei, taču nevēlas, ka aizskar tās etniskumu. 66,3% vietējie krievi, 42,7% baltkrievi un 32,6% ukraiņi ir dzimuši Latvijā. Daudziem no viņiem un viņu bērniem pat vairs nav regulāri sakari ar etniskām tēvzemēm. Bet paliek viņu dzimtā valoda, tradīcijas, mentalitāte, etniskā un kultūras identitāte.

Šis etniskums šodien ir guvis savu lokālo saturu un būtību. Ir izveidojusies Latvijas austrumslāvu etnisko grupu pārstāvju krievvalodīgā minoritāte, kurā iekļāvusies krievu, baltkrievu un ukraiņu lielākā daļa. Tā nav vairs tikai lingvistisks veidojums. Tā ir atbrīvojusies no komunistiskās ideoloģijas vadošā sloga un formulē savu kopīgo etnonacionālo interešu platformu. Pēc Viduseiropā pieņemtā apzīmējuma, radusies Latvijas krievvalodīgo tautasgrupa (vāciski - Volksgruppe).

Tautasgrupu rakstoro vairākas pazīmes. Tā ir daudzskaitlīga minoritāte, kurai ir sava elite: intelektuālā, politiskā, tautsaimnieciskā. Šai elitei ir savi uzskati un intereses, arī ārpolitiskā orientācija, bet pakļauta iekšējiem apsvērumiem. Tā ir minoritāte ar savu „mininacionālo skatījumu” uz mītnes valsts problēmām, liekot centrā savas elites “idejas”. Tai ir savas kultūrpolitiskās intereses, kurās svarīgāko vietu ieņem skolu jautājums. Tautasgrupai var būt arī savi simboli, karogi un emblēmas, bet publiski tos jālieto kopā ar valsts simboliem. Aplama, nelojāla ir citas valsts simbolu demonstrēšana.

Rodas jautājums – vai šādas tautasgrupas klātbūtnē ir iespējama visas valsts nacionālās sabiedrības izveidošanās?

Manuprāt, integrācija ir iespējama. Bet integrācijas politiku vajadzētu koriģēt. Ar dialogu vien nepietiek, valdībai jāierosina kompromisi, tā paturot iniciatīvu savās rokās.

Ir jādivkāršo Izglītības ministrijas organizatoriskie pasākumi krievvalodīgo vidusskolu apgādāšana ar kvalificētiem pedagogiem un mācību līdzekļiem. Jāsagatavo jauni noteikumi pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā, sadalot skolas pēc gatavības pakāpes.

Nevalstiskām organizācijām un zinātniskām institūcijām vajadzētu pārņemt starpetnisko diskusiju rīkošanas iniciatīvu. Būsim iecietīgāki pret integrācijas alternatīvu projektiem, būsim neiecietīgāki pret etniskā naida un nicinājuma propagandētājiem. Neļausim pārvērst etniskumu par nesamierināmu spēku cīņas karogu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 26.02.2004 10:33
Es domaju, ka verts butu partraukt runat par krievvalodigajiem iebrauceju konteksta - tas palidzetu risinat situaciju daudz labak. Katrai valstij ir jalemj par savu modeli pasai, tadu, kas skiet vispiemerotakais. Jabeidz demagogiska pieeja - Francija ir ta, Vacija ta, Anglija sitaa...tas nevedis pie risinajuma.

GD

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lūcija 24.02.2004 16:09
Iesaku visiem izlasīt Franka Gordona rakstu LA. Tas skatījums ir daudz reālistiskāks.

Jā, UK visi iedzīvotāji gan skaitās briti, bet jebkurā veidlapā ir 'ethnicity' - un tā nepavisam nav tautība, bet gan drīzāk rase. Starp citu, šajā valstī tiek ieceļotājiem likts pie sirds ģimenēs runāt angliski - lai bērni varētu integrēties sabiedrībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 24.02.2004 11:34
Ja elitei butu politiska griba var piedavat dazus variantus:

1) Somijas variants: valsti visi ir somi - t.i. somiski runajosie un zviedriski runajosie (es biju parsteigts par to, ka zviedriski runajosie neuzstaj, lai tos deve par zviedriem - vini ir somi, ber runa zviedru valoda. Tatad uzsvars ir uz valodas mediju, nevis etnisko atskiribu un , konsekventi, tiesibam so mediju izmantot dzive); sis ir loti interesants gadijums - latviesu politiki demagogiski stiepj kaklu lidz Francijai, bet nepaskatas, kas notiek tepat aiz stura.)

2) Latvijas pilsoni - latviesi; etniski daliti - latvji, krievi, ukraini utt. Tatad - "latvji" varetu but variants, kas kompensetu etnisko nosaukumu; tomer politnacijas konteksta vajadzetu but tiesibam atteikties no etniskas piederibas un piederet pilniba valstij, nacijai, tatad but latvietim.

GD

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 21.02.2004 11:36
Piekrītu Gatim Dilānam.

Valstī ir jābūt politiskai nācijai, kas sastāv no dažādām etniskajām un reliģiskajām grupām. Problēma ir tā, ka latviešu valodā nav vārda, ar kuru varētu apzīmēt politisko nāciju. Piemēram, Lielbritānijā visi tās pilsoņi ir briti neatkarīgi no viņu izcelsmes vai ādaskrāsas. Gan jau ar laiku Latvijā pieradīs, ka ar vārdu "latvietis" var apzīmēt ne tikai vienu etnisku grupu, bet visu Latvijas pilsoņu kopumu neatkarīgi no to izcelsmes. Nacionālradikāļiem gan to būtu grūti pieņemt, kā arī tiem, kuri vēl joprojām domā sovjetiskajās kategorijās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 20.02.2004 17:27
Vai zinosi cilveki beigas sapratis, ka tiesi etniskais nav jaakcente. Ir jadod visiem vienadas tiesibas politiskas nacijvalsts ietvaros. Valsts beidzot veretu ari oficiali deklaret ka vards "latvietis" nozime Latvijas pilsonis (problema, man skiet, butu ne jau krieviem, bet privilegetajiem "tirlatviesiem"). Vai kad mes klusim moderni...? Pases ta lieta ir kartiba: raksta valstisko piederibu (nationality - t.i. valstisko piederibu, nevis etnisko) - Latvijas/ Latvian. Dzimsanas sertifakts joprojam liek etnisko atskiribu. Vai tad nepietiek, ka tautas skaitisana noskaidro valsts etnosastavu? Vai gusri petnieki nesaprot, ka tiesi etniska izcelsana ir Catch 22? Tas, ka krievi grib macities sava valoda, ta nav tik daudz etniska lieta, cik tiesibu un iespeju saglabasana, ertiba. Nevajag to jaukt un verpt atkal etnisko saskanu pantinu. Valsti var apvienot ka politisku naciju, kura visiem ir vienadas tiesibas, vai ne?

Gatis Dilans

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 19.02.2004 16:06
Pieņemsim,ka rodas tautaskopa un jāmeklē kompromiss. Izklausās racionāli, bet kā to kompromisu meklēt?Manuprāt ne materiālu piegāde skolām ir principiāls moments. Lai to toleranci iegūt, jābūt drošiem par latviešu kultūras pastāvēšanu. Līdz šim visi runāja, ka latviešu kultūra ir apdraudēta. Tāpēc, ja fakti norāda uz to, ka mostas tautaskopa, tad jāatsāk diskusija par latviešu kultūras pastāvēšanu un attīstību. Būtībā šīs jautājums ir aktuāls ne tikai saistībā ar krieviem, bet arī saistībā ar modernu atvērto un mobilo pasauli.

Saistītie raksti
Musmire 255x203

Zaudētā lojalitāte 158 Autors:Providus.lv

Citi autora darbi
Caurules 255x203

Identitāšu rēbuss 12 Autors:Leo Dribins