Atslēgvārdi:

Etniskie balsojumi Latvijā: kas tālāk? 47

Diezgan droši var apgalvot, ka Latvijā turpina pieaugt cittautiešu politiskā aktivitāte un arī ietekme. Latvijas partiju sistēmai tas nozīmē divus ceļus – viens būtu līdzīgs Beļģijai, kur vienas valsts ietvaros darbojas divas dažādas partiju sistēmas, otrs – Igaunijai, kur partijas vairs nedalās pēc etniskā principa.

Iesaki citiem:

Šķiet, ka vairs nevienam nav noslēpums, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas etniskā piederība ir bijis noteicošais faktors vēlētāju izvēlē vēlēšanās. Par etniskā faktora lomas nozīmīgumu vēlēšanās ir runāts vairākos pētījumos un publikācijās, tāpēc mēģināšu dot nelielu situācijas analīzi un ieskicēt attīstības scenārijus.

Ja mēs Latvijai piemērojam pētnieku S.M. Lipseta un S.Rokkana formulēto sabiedrības šķirtņu teoriju[1], tad Latvijas partiju sistēmā pietiekami konsolidējusies ir vienīgi etniskā šķirtne. Pārejās pētnieku minētās dalījuma šķirtnes – centrs pret perifēriju, baznīca pret valsti, zemes īpašnieki pret industriālistiem, kā arī kapitālisti pret darba ņēmējiem – Latvijas sabiedrībā pastāv, tomēr gandrīz nemaz neatspoguļojas partiju sistēmā.

Latviešu balsotājs vispirms atmet “nepareizās”, “naidīgās” cittautiešu partijas un tad raugās pēc labākā piedāvājuma starp latviešu partijām. Neapšaubāmi, visu partiju zemie reitingi rāda, ka arī latviešu vēlētāji nav īpaši apmierināti ar latviešu partiju paveikto, tāpēc gandrīz pēc katrām vēlēšanām seko partiju reitingu vēl nozīmīgāks kritums. Būtu salīdzinoši loģiski, ka vēlētāji, vīlušies valdošajā elitē, kļūtu apātiski un pilsoņi arvien mazāk interesētos par valstī notiekošajām politiskajām norisēm.

Tomēr Latvijas politikai raksturīgs kāds fenomens, kas nav novērojams citās post-komunistiskajās Austrumeiropas valstīs un tā ir īpaši lielā vēlētāju aktivitāte gandrīz visās nacionālā mēroga vēlēšanās. Līdz šim tā arī nav saņemts adekvāts skaidrojums šādai situācijai, tāpēc mēģināšu izteikt minējumu, ka tam par pamatu ir tieši etniskais dalījums Latvijas partiju sistēmā.

Etnisko attiecību pētnieks D. Horovics[2] ir norādījis, ka tendence partijām organizēties pa etnisko dalījumu līnijām ir kumulatīva un ja to iesāk kāda no partijām, citas, lai mobilizētu savu elektorātu, ir spiestas sekot. Etniskās partiju sistēmas var rasties pat pretēji partiju līderu viedokļiem, un tie pat var ticēt, ka etniskais dalījums nav īpaši svarīgs. Pētnieks uzsver, ka raksturīga iezīme etniskās balsošanas pieaugumam ir vēlēšanu līdzdalības pieaugums, kas notiek paralēli ar etniskās partiju sistēmas pozīciju nostiprināšanos. Etniskā balošana ļauj partijām daudz vieglāk mobilizēt vēlētājus un identificēt kādas partijas potenciālos vēlētājus ir viegli, jo atliek noskaidrot tikai viņu etnisko piederību.

Tuvojoties Eiroparlamenta vēlēšanām, lielākā daļa partiju pievērsās savu vēlētāju mobilizēšanai izmantojot etniskos motīvus – Tautas partija savā galvenajā pirmsvēlēšanu sauklī lika uzsvaru uz vārdu latviskums, “Jaunais Laiks” no partijas avīzes biedēja ar pro-Maskavisko spēku ievēlēšanu, līdzīgu retoriku pauda TB/LNNK, savukārt pretējā pusē nostājas politisko organizāciju apvienība PCTVL ar vislakoniskāko saukli - “Krievi nāk!”. Šķiet, arī Latvijas gadījumam ir piemērojama Horovica atziņa, ka vienas etniskās grupas spēkiem sadaloties, kopējā politiskā sistēma polarizējas, jo atbalsta nostiprināšanai nepieciešamas īpaši radikālas prasības. Iepriekš, kad PCTVL sastāvā ietilpa arī Tautas saskaņas partija un Latvijas sociālistiskā partija, šādus saukļus no apvienības nevarēja dzirdēt.

Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām arvien plašāk sāka izskanēt viedoklis, ka sabiedrība ir radikalizējusies, ko pierādot TB/LNNK lieliskais starts šajās vēlēšanās. Vēlēšanu rezultāti lieku reizi pierādīja, ka vieglāk ir motivēt ar skaļu saukļu un iebiedēšanas palīdzību, kas pats par sevi nav nekāds jaunums. Tāpēc nevar tik pārliecinoši apgalvot, ka šajās vēlēšanās etniskai piederībai ir tik liela nozīme izvēloties savus pārstāvjus. Par to liecina zemie vēlēšanu līdzdalības rezultāti: vēlēšanās piedalījās 41,23% no visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem, kas ir netipiski zems rādītājs Latvijai, kur parasti līdzdalība vēlēšanās bijusi apmēram 70%. Līdzdalības ziņā Latviju ir apsteigušas gan lielākā daļa veco ES dalībvalstu, gan arī Lietuva, kur vēlēšanās piedalījās 48,2% balsstiesīgo vēlētāju. Ja Latvijā pavisam bija apmēram 1,39 miljoni vēlētāju, par TB/LNNK nobalsoja tikai 12,2% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, savukārt bijušās apvienības PCTVL partijas (PCTVL, TSP un LSP) kopā savāca 7% no balsstiesīgo vēlētāju atbalsta, kas ir pavisam niecīgs skaitlis, salīdzinot ar 8.Saeimas vēlēšanām, kad apvienotais PCTVL saņēma 13,5% visu balsstiesīgo vēlētāju atbalstu. Tajā pašā laikā redzams, ka mērenākās partijas Eiroparlamenta vēlēšanās saņēmušas vēl mazāku atbalstu.

Galvenais jautājums – cik ilgi šāda situācija Latvijā turpinās pastāvēt un kādi ir iespējamie attīstības scenāriji? Viena no versijām paredz turpmāku etniskās spriedzes pieaugumu, kas var attīstīties dažādos virzienos.

Neapskatīšu sliktākos situācijas attīstības scenārijus, bet norādīšu uz vienu tendenci, kas būs praktiski neizbēgama. Diezgan droši var apgalvot, ka pieaugs cittautiešu politiskā aktivitāte un arī politiskā ietekme. Lai arī naturalizācijas process Latvijā noris salīdzinoši lēni, un kopš tā uzsākšanas pilsonību naturalizācijas kārtībā ir ieguvuši apmēram 75 000 nepilsoņi, cittautiešu īpatsvars starp Latvijas pilsoņiem turpina palielināties. Pieņemot, ka naturalizācijas temps saglabāsies pašreizējā līmenī, pēc 10 gadiem latviešu īpatsvars balsstiesīgo vidū varētu būt apmēram 70%. Savukārt atsevišķās lielajās pilsētās, tajā skaitā Rīgā, cittautiešu īpatsvars pilsoņu vidū varētu sasniegt pat 40%. Šīs prognozes norāda, ka cittautiešu loma pieaugs tieši pašvaldību līmenī.

Latvijas partiju sistēmai tas nozīmē divus ceļus – viens būtu līdzīgs Beļģijai, kur vienas valsts ietvaros darbojas divas dažādas partiju sistēmas, katrai lingvistiskajai grupai sava. Lai gan Beļģijas vēsturiskā situācija ievērojami atšķiras no Latvijas, iedzīvotāju etniskas sastāvs ir ļoti līdzīgs Latvijai, tāpēc arī šī valsts tika izvēlēta par paraugu salīdzināšanai.

Otrs Latvijas partiju sistēmas tālākais attīstības ceļš varētu līdzināties Igaunijai, kur partijas vairs nedalās pēc etniskā principa, bet lielās partijas iekļauj sevī arī cittautiešus un cenšas aizstāvēt to intereses. Šis variants noteikti būtu labākais attīstības scenārijs, jo mazinātu etnisko attiecību spriedzi starp partijām, kuru savstarpējā retorika bieži vien veido un padziļina arī plaisas sabiedrībā.

Viens no iemesliem, kas liek domāt, ka situācija Latvijā varētu attīstīties līdzīgi kā Igaunijā, ir Daugavpils piemērs, kur iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās reģionālajā līmenī atbalstu guva reģionālā partija “Latgales Gaisma”. Sīki neanalizējot šīs partijas priekšvēlēšanu metodes, jāsecina, ka uzvara tika gūta bez radikālu saukļu izkliegšanas. Jāatceras, ka tas notika pilsētā, kur pārliecinoši dominē cittautieši, tomēr starp pilsoņiem joprojām ir salīdzinoši liels etnisko latviešu īpatsvars. Daugavpils piemērs rāda, ka vienā politiskajā spēkā var apvienoties gan latvieši, gan cittautieši un gūt vairākumu vēlēšanās. Protams, par šīs partijas tālāko likteni un arī kopējo situācijas attīstību nav iespējams izteikt noteiktas prognozes, tomēr šis piemērs ir intereses vērts.

Manuprāt, līdzīga situācija drīz varētu veidoties Rīgā, kur jau pašlaik cittautiešiem ir liela ietekme uz politiskajiem procesiem. Varas pārņemšanai pilsētas domē latviešu partijām, līdzīgi kā pēc iepriekšējām vēlēšanām LSDSP, nāksies meklēt krievu partiju palīdzību un no to iespējamās sadarbības pašvaldības līmenī varētu mainīties sabiedrības apziņa par iespēju varu dalīt ar cittautiešiem arī Saeimā. Tā kā nav gaidāms, ka vairāk par 50% vietu Rīgas domē gūs tādas partijas kā “Jaunais Laiks” un TB/LNNK, tad mērenāko latviešu partiju sadarbošanās ar krievu partijām varētu mazināt kopējo spriedzi sabiedrībā.


__________________

[1]Lipset un Rokkan., Party systems and Voter alignments, London:1967.gads

[2]Horowitz. Ethnic groups in conflict, University Of California Press, Berkley, 1985.gads

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (47) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

maru 09.08.2004 17:07
Etniskie balsojumi ir un būs, un, manuprāt, nebūtu pareizi uzskatīt tos par kaut ko apkarojamu vai izskaužamu, ir tikai jārisina to iespējamās nevēlamās izpausmes. Domāju, ka Latvijā nebūs ne Beļģijas, ne Igaunijas, ne kāda cita modeļa, būs pašiem savs risinājums, kuru tad citi varēs, ja vēlēsies, uzskatīt par modeli. Prognozēt vai meklēt risinājumu? Patiesībā tās ir divas ļoti atšķirīgas nostādnes un arī nostājas, tās parāda personas ieinteresētības līmeni un kvalitāti. Īstenībā mēs visi esam aicināti kopīgiem spēkiem meklēt un rast risinājumu.

"Manuprāt šajās diskusijās skaidri vajadzētu nodefinet kas ir Krievijas un kas ir Latvijas krievu intereses. Jaatzist, ka tas nav viegls jautajums, jo daleji intereses parklajas, tomer situacija, kad esam ES un NATO "Latvijas paklausana Krievijas interesem" atgadina daudz piemineto muzigo Maskavas roku utt. Vienkarsi gribetu es skaidri dzirdet no kada, kadas ir Krievijas intereses Latvija. (Noteikti Krievijai tadas ir). MK "

Godājamo Autor! Citi jau ir te skaidrību nesuši, tikai gribu vēl ko piebilst. (1) Fakts, ka esam NATO un ES, nebūt neatbrīvo no "Latvijas pakļaušanas Krievijas interesēm", tāpat kā (2) "mūžīgā Maskavas roka" nav vis nekāds mazu bērnu vai vecu ļaužu bubulis vai mīts, bet gan pavisam tipiska, vienkārša un pašsaprotama politiska realitāte. Abi minētie apstākļi nebūt neliek noliegt NATO un ES mums labvēlīgo lomu vai dzīvot mūžīgās bailēs no Krievijas, bet ar tiem Latvijā nevar nerēķināties gan šodien, gan nākotnē. Vai man tas jāskaidro Jums -- politologam??

Novēlu uzcītīgajam un darbīgajam jaunajam Autoram vairāk pastudēt pasaules vispārējo politisko vēsturi, tā gūstot plašāku skatu un iespēju vērtēt parādības no augstāka skatapunkta un plašākā kontekstā. Piedevām vēlu stingru savas etniskās piederības izjūtu, bez kaunīguma vai bailēm. Neskriet pakaļ pasaules (neba jau visas pasaules, bet g/k tās, kura valda mūsu -- uzdrošinos teikt, tajā skaitā arī Jūsējā! -- informatīvajā telpā) modei, kas šobrīd "etnisko" naglo pie kauna staba līdzās "nacionālajam".

Ar cieņu --- Maru

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nacionālpatriots 04.08.2004 15:58
Vienīgais optimālais problēmas risinājums, kas ir Latvijas un latviešu interesēs- tā ir tūlītēja naturalizācijas pārtraukšana, jaunpilsoņu lustrācija un dekolonizācijas veikšana. www.nss.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MarRut 04.08.2004 12:53
Liekas sākotnējā raksta nosaukums un tēma ir Etniskie balsojumi Latvijā: kas tālāk? Bet tiešām - kas tālāk? Protams, ir svarīgi apzināties etniskā balsojuma vadmotīvu nenovēršamību, cittautiešu lojalitāti pret valsti un šo lielumu pakārtotību Latvijas tautas attīstībai šajā globalizācijas laikmetā, bet - kas tālāk būtu jādara? Naivi domāt, ka uzspiežot latviešu valodu un vēstures traģēdiju izzināšanu, tiktu nopelnīta lojalitāte, un, ka partiju rindām etniski dažādojoties, tiktu mazināts etniskais balsojums. Piecpadsmit gadus pēc neatkarības atgūšanas sabiedrības politiskās reālijas ir ievērojami mainījušās (pat un īpaši cittautiešu pusē), lai arī politiķi vēl joprojām spēlējas vakardienas dekorāciju ielenkumā. Jāatceras, ka fakts, ka 90-gadu sākumā neizcēlās "pilsoņu karš" (lasi: etniskās sadursmes), kalpo kā apliecinājums par cittautiešu kā kopuma nobalsošanu par Latvijas neatkarību. Tāpēc svarīgi apzināties, ka cittautieši ir lojāli pret Latvijas neatkarību, bet ne pilnībā (šāda attieksme vērojama arī tautiešu vidū) pret Latvijas valsti. Jo šeit vietā ir jautājums: Vai Latvijas valsts ir lojāla pret cittautiešiem? Domāju, ka visas šajā diskusijā iepriekš minētās un neminētās šodienas t.s. krievvalodīgo problēmas ir visprecīzākā atbilde. Un baidos, ka vadošo politikāņu sarokošanās (Beļģija) vai etniskās identitātes balināšana (Igaunija) nav nekāds risinājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Elizabete Anna Ruten 06.07.2004 12:50
Sveiki!



<<svikla, 02. jūlijs, 2004 22:41:



Atļaušos atsaukties uz "Latvijas faktu" veikto pēcreferenduma aptauju 2003.gada oktobrī. [ ] >>



Paldies par jaunu informāciju! Bet, lūdzu: vai gadienā aptauja ir pieejama internetā? LF 2003. gada augusta pirms referenduma aptauja reiz bija internetā atrodama, lai gan patlaban ne tā, ne Jūsu pieminēto oktobra aptauju nevaru atrast.



Pāšai ļoti interesētu uzzināt šās aptaujas metodoloģiju, t. i., cik sīkās kategorijās tā tika sadalīta? Vai gadienā atceraties vai rezultāti tika pasniegti ne tikai pēc vēlētāja ētniskās piederības (un arī pēc LF parastām kategorījām: vecuma, izglītības līmeņa, utt), bet arī pēc vēlēšanu apgabaliem? LF 2003. gada augusta aptaujā tieši šā pēdējā ļoti svarīgā kategorija pietrūka (bet netikai). Tomēr, varbūt tā parādījās oktobrī tad, kad rezultāti jau visiem bija zinami?



Ritvara apsveicamā „Politiskā rajonēšana Latvijā,” (kuru varbūt pat varētu raksturot kā ‘celmlaužēja’ darbu, īpaši ja līdzīgs raksts līdz šim nav bijis iespiests Latvijā) ir atrodams daudz nopietni ņemami mājienu par to, cik ir svarīgi uzmanību pievērst pie sīkākām sastāvdaļām vēlēšanas apgabalos.



Ritvar, ja gadienā ir intereses par principiem (un citu info), kas attiecās uz elektorala ‘robežu delimitāciju,’ tad ir divi raksti (ar tādu nosakumu) atrodami (gan latviskā tulkojumā, gan oriģinālā angļu valodas tekstā no ANO un citu starpstautiskiem avotiem):


http://faculty.stcc.edu/zagarins/ritdienai/ace.htm



Arī būtu vērts izlasīt „Elektorālā pārdale Jaunzēlandē,” lai uzzinātu, kas notiekās kad tie principi tiek realizēt īstā dzīvē.



Lai visiem veicās,



Elizabete

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rems 05.07.2004 11:33
Tas, ka gadu gaitā cittautiešu attieksme pret Eiropas Savienību būtiski mainījusies (pirms dažiem gadiem nelatvieši bija kvēlāki ES atbalstītāji nekā latvieši, bet nobalsošanā balsojuši pārsvarā pret ES), rāda nevis viņu attieksmi pret pašu Eiropas Savienību, bet gan pret to, ko viņi gaida no Eiropas Savienības.

Pirms dažiem gadiem viņi ticēja, ka Eiropa "noliks latviešus vietā" un atbrīvos "daudzcietušos krievus no latviešu jūga" (rādīt šādu mītu bija svarīgi arī Krievijas propagandai, lai biedētu latviešus ar Eiropu). Pirms nobalsošanas viņi jau nojauta, ka Eiropā ne tikai nekas nemainīsies nacionalajā jautajumā, bet viņi vēl tālāk būs no Krievijas, savukārt Latvijas derusifikācija tikai pastiprināsies.

Es gan nezinu, vai latviešiem īpaši daudz ir jāuztraucas par krievu attieksmi. Nacionālā jautajuma risināšana pati par sevi saasina attiecības, jo katrā risinājumā viņi redzēs to, ka viņus grib apmuļķot.

Saprātīgāk ir ... domāt par sevi. Domāt kā attīstīt savu valsti dažādās jomās (ekonomiskajā, sociālajā, "neetnisko" cilvēktiesību jomā, utt.), tad liela daļa cittautiešu pakāpeniski vienkārši pievienosies latviešiem.

Latvijas valstij jābūt spējīgai piedāvāt cilvēkam (latvietim vai cittautietim) vairāk nekā cilvēkam spēj piedāvāt Krievija, tad gan Krievija, gan krieviskums cittautiešu acīs zaudēs vērtību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svikla 02.07.2004 22:41
Atļaušos atsaukties uz "Latvijas faktu" veikto pēcreferenduma aptauju 2003.gada oktobrī. Tās rezultāti rāda, ka 69% latviešu tautības pilsoņu balsoja "par", bet tikai 34% citu tautību LR pilsoņi balsoja "par".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 02.07.2004 12:53
Vēl kāds arguments, kas nebūt nerunā par labu mītam par krieviem - Latvijas neatkarības atbalstītājiem. Kā zināms, LPSR AP deputātus vēlēja teritoriālajos apgabalos. Tātad korelācijas likums attiecībā uz ievēlēto deputātu politisko orientāciju iedarbojas vēl nežēlīgāk nekā referendumā par iestāšanos ES. Nu protams, var jau mēģināt laipot un noliegt acīmredzamo, apgalvojot, ka tie, kas balsojuši par Morozļi, Potreki u.tml., īstenībā bijuši neatkarības piekritēji un cerējuši, ka viņu atbalstītie kandidāti būs tie kvēlākie un nelokāmākie neatkarības cīnītāji... Var laipot - bet vai vajag?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 01.07.2004 19:24
Var rēķināt ne tikai matemātiski. LPSR AP vēlēja mažoritārās vēlēšanās, lai ievēlētu bija jāgūst vairāk nekā 1/2 balsu. Ja nelatvieši dalītos pusi uz pusi neatkarības piekritējos un pretiniekos, bet latvieši vairumā ir par neatkarību, tad taču neatkarības pretiniekus neievēlētu! Bet, re, gandrīz 1/3 bija visādi ždanoki un rubikas.

Iedvesmai varu ieteikt cienīgā demogrāfa Ilmāra Meža rakstīto:

par ES nobalsošanu - 26.09.2003. rakstu "Dienā";

par atmodas laika vēlēšanu iznākumu saistību ar tautību - viņa grāmatā "Latvieši Latvijā" ("Zinātne" 90.gadu sākumā/vidū).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Elizabete Anna Ruten 01.07.2004 19:07
Sveiki!



Ar manu jautājumu (t.i., Vai kāds būtu tik labs un pateiktu kur ir atrodami pētījuma rezultātus pēc EP vēlēšanām, kur skaidri ir redzams vēlētāju aktivitātiti sadalīti tieši pa tautībām, it sevišķi Rīgas rajonā?) es tikvien gribēju aizrādīt, ka ja *konkrēti* nezinam vēlētāju aktivitātes pēc tautības vispār nav iespējams uzsākt secināt kā Latvijas Republikas pilsoņji *pēc tautībām* balsoja ES referendumā 2003. gada septembrī. To gan “Social Contract” gan raksta autors Mārcis Krastiņš slīpi pieminēja.

Vēlēdama veiksme visiem politika.lv dalībniekiem!

Elizabete

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


krasmar 01.07.2004 18:24
Zināmas tendences Ritvara aprēķini rāda, bet tas ir ļoti mehānisks un nevar skaidri nodalīt kādu motīvu dēļ vieni vai otri nevēlēja, vai tiešām visi latvieši balsoja par neatkarību utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ritvars 01.07.2004 18:07
Precīzēju aprēķinus atbilstīgi Elizabetes minētajiem skaitļiem un laboju kļūdu otrajā to daļā:

0,53*0,88*0,99+0,47*0,5=0,697

0,53*0,88*0,01+0,47*0,5*0,44=0,108

Iedomātā attiecība ir 6,5:1.

0,53*0,88*0,99+0,47*0,72x=2(0,53*0,88*0,01+0,47*0,72(1-x))

x=0,221, tātad 22% nelatviešu bija par Latvijas neatkarību 1990.g., bet 78% pret to.

Labotam ticēt.

Atvainojos par negribētu ievērojamu nelatviešu atbalsta uzpūšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 01.07.2004 17:47
ES nobalsošana un tautība: http://www.politika.lv/index.php?id=108951&lang=lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 01.07.2004 17:46
1990.g. latviešu īpatsvars bija 52% (no balsstiesīgajiem maķenīt vairāk mazāk pārkrievotā pensionāru sastāva un zemākas dzimstības dēļ 70.-80.gados - precīzāk skatīt 1989.g. tautskaites iznākumus). LTF+LNNK+PSKP "gaišie" spēki guva ap 2/3 balsu, Interfronte+PSKP "tumšie" spēki - ap 1/3 balsu (pēc precīzākiem skaitļiem jālūko tā laika doķi). Aktīvitāte bija ap 90%, latviešiem mazliet augstāka(precīzāk - turpat). Gandrīz visi latvieši balsoja par pirmo kandidātu grupu.

Jautājums - kā balsoja nelatvieši?

Ja 1/2 no balsstiesīgajiem nelatviešiem balsoja tāpat kā latvieši, tad pirmajai kandidātu grupai būtu jāsaņem 0,53*0,91*0,99+0,47*0,5=0,712 balsu (no balsstiesīgajiem), bet otrajiem 0,53*0,91*0,01+0,47*0,5*0,78=0,188 balsu. Nodoto balsu attiecībai tātad būtu jābūt ne 2:1, bet 3,8:1, tātad gandrīz divreiz lielākai. Kā redzams, puse nelatviešu nekādi nevarēja būt balsojusi par neatkarību.

Bet cik tad balsoja?

2/3-0,53*0,99*0,91=0,189 par pirmo grupu, bet 1/3-0,53*0,01*0,91=0,329 par otro. Tātad par neatkarību LPSR AP vēlēšanās balsoja 36% nelatviešu un gandrīz divreiz vairāk - par palikšanu SPRS.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 01.07.2004 17:32
Elizabetes kundze, šajā portālā neilgi pēc referenduma rezultātu apkopošanas tika publicēts lielisks pētījums, kurā pamatojoties uz korelāciju apgalvots: 80% latviešu balsojuši par ES, bet 90% nelatviešu - pret ES. Diemžēl tagad nevaru to sameklēt, varbūt kāds var palīdzēt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete Anna Ruten 01.07.2004 17:13
Sveiki!

Mārcis rakstija:

“Ritvaram: Tie ir LPSR AP marta velesanu rezultati, un tie bija % no balstiesigo cittautiesu skaita, ja nemaldos. 50% ir kaa puse udens glazes, kaa katrs uz to skatas...”

Šeit pie ļoti būtiskām lietām beidzot sākam pieskarties.

UNDP (t.i., ANO nozare) reiz konstatēja, ka 88% no latviešiem piedalījaas 1990. gada AP vēlēšaanas, bet tikai 72% no cittautiešiem.

Netikai politika.lv, bet arī citur pēc 2003. gada septembra ES referenduma parādījās raksti ar secinājumiem par rezultātiem. Vai kāds būtu tik labs un pateiktu kur ir atrodami pētījuma rezultātus pēc EP vēlēšanām, kur skaidri ir redzams vēlētāju aktivitātiti sadalīti tieši pa tautībām, it sevišķi Rīgas rajonā? Tieši tas factors manami pietrūka itin visos rakstos kuri parādijās pēc ES referenduma.

Visu labu,

Elizabete Anna Rutens

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 01.07.2004 16:57
Jebkurā gadījumā tajā pilnajā glāzes pusē ietilpst arī taivānieši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 01.07.2004 16:36
Ritvaram:Tie ir LPSR AP marta velesanu rezultati, un tie bija % no balstiesigo cittautiesu skaita, ja nemaldos. 50% ir kaa puse udens glazes, kaa katrs uz to skatas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 01.07.2004 16:08
Aleksandram
Ūja, ūja, kur nu tik traki - zvēri! Nav jau nekādi zvēri, tādi paši Homo sapiens vien ir, taču svēti pārliecināti, ka tikai viņu dzimtajai valodai ir tiesības skanēt šajā pasaulē, bet visām pārējām valodām jāatkāpjas un jāpazūd, - tur jau tā nelaime.
Rakstu Novaja Gazeta biju izlasījis neilgi pēc tā parādīšanās, jo mēdzu šo mājaslapu lasīt. Mans komentārs: lēta demagoģija un PR, ko norīt var tikai tie, kam nav ne mazākās sajēgas par Latvijas īstenību. Rudelfos neiešu principiāli, lai tur vai kas.
Manuprāt, labklājības jēdziens ietver sevī arī dzīves kvalitāti, ne tikai līmeni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


aleksandrs 01.07.2004 15:40
Sarakstīšanās skaidri parāda, ka latvieši uztver krievus kā tādus zvērus, pilnīgi no sevis, maigajiem un pūkainajiem latviešiem, atšķirīgu sugu. Kādreiz Stingam ir bijusi dziesma about Russians, ka lūk, viņi, izrādās, tādi paši cilvēki, kā visi pārējie, kuriem ir bērni un kas paši dažreiz raud. Līdz šim līmeņim cienījamie klātesošie šķiet vēl nav nonākuši. Par daudz emociju. //////////////////// (Rindkopas diemžēl nav atdalāmas programmatūru nesavienojamības dēļ).////////////////Protams ka daudziem krievvalodīgajiem ir svarīga PSRS impērija vai tagadēja tās mantiniece Krievija. Tas ir apmēram tas pats, ja separatistu darbības rezultātā no Latvijas būtu atšķēlusies Latgale, un Latgales latviešu izjūtas pret nesadalītās Latvijas atjaunošanu būtu tas pats, kas tagad nomok krievvalodīgos attiecībā pret māti Krieviju un impērijas atjaunošanu. ///////////////////////Kopumā cienījamais latvis manuprāt pareizi ir aprakstījis Krievijas intereses Latvijā. Šīs intereses protams ir pretrunā ar vietējo iedzīvotāju un t. sk. krievvalodīgo interesēm. Jo tajās vietējo int-ēs ir labklājība, cilvēka cienīga dzīve, taisnīgums -- nu, kad patvaļa ir samazināta līdz minimumam, tas ir valsts un pašvaldības kā servisa institucijas, nevis kā idiotisks valstiskums, pēc kā šķiet tiecas lielāka daļa latviešu un krievu, tikai katrs pēc savēja (Latvijas un Krievijas).//////////////////////////////Pārdomām divas norādes. Pirmajā vērts izlasīt tikai pēdējo rindkopu pirms autores vārda un uzvārda, otrā vispār pati par sevi gana interesanta, kaut abas nav domātas latvim un citiem spītīgiem nacionālistiem.////////////////////////////http://2004.novayagazeta.ru/nomer/2004/22n/n22n-s13.shtmlhttp://rus.delfi.lv/news/press/vesti/article.php?id=8528973

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 01.07.2004 15:33
Maziņi komentāri par kritērijiem:

lojālitātes kritēriji - neatkarīga valsts? (ES arī daļa neatkarības deleģēta)

Arī ANO ir deleģēta daļa neatkarības.
----------
latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda

No comments.
----------
latviešu valodas zināšana (futbola un hokeja izlasei ar to grūti)

Zināšana? Tā nav vajadzīga. Valodas lietošana - gan. Ko? Lietošana nav iespējama bez zināšanas? That's the point! Pieprasot tikai zināšanas esam nonākuši pie pašreizējā murga - zināšanas jau ir, bet lietošanas nav. Esam likuši vezumu zirgam priekšā, bet vajadzētu taisni otrādi.
-----------
ielu uzraksti latviski

No comments. Nē, vispār ir komentārs: ne tikai ielu nosaukumi, bet arī iekšējam tirgum domāto preču marķējums.
-----------
izglītība visās skolās 100% latviski (vismaz proporcijās 60:40)

Katrā ziņā, uz Eiropas fona esam proporciju ziņā aplam liberāli. Kaut Brisele atsūtītu kādu komisāru, lai liek izlīdzināt proporcijas ar Eiropas standartu! :-)))
-----------
naturalizācijas procedūras pastiprināšana (varbūt labi kā tagad?)

Nē! Nav labi kā tagad! Pastiprināšana, turklāt drakoniska!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ritvars 01.07.2004 15:04
A.g. Mārci, lūdzu, izskaidrojiet: "...par Latvijas neatkarību balsoja apmēram 50% cittautiešu". Kas ir skaitļu pamatā - LPSR AP vēlēšanas 1990.g. vai aptauja pēc gada? No kā 50% - no nelatviešu kopskaita; no balsstiesīgajiem nelatviešiem; no nelatviešiem, kuri tiešām balsoja; no visiem, kas balsoja?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 01.07.2004 14:50
Krastiņa kungam: manuprāt, krievu masveida balsošana par neatkarību ir mīts, kas jau sen prasās pēc sagraušanas, un tas būtu liela un plaša pētījuma objekts. Bet, teiksim, krievu Taivānas varianta realizēšanai taču arī ir vajadzīga neatkarība, pareizāk sakot, neatkarības atribūti. Manuprāt, Atmodas laika vislielākā kļūda bija pieņēmums, ka visi, kas ir pret komunistiem, ir mūsējie. Protams, tālaika sabiedrībai, mucā augušai un pa spundi barotai, ar tās totālo analfabētismu politoloģijā šādu kļūdu ir grūti pārmest, bet tomēr tā ir kļūda.
Jūsu minētie lojalitātes kritēriji tiek pārkāpti diendienā, visi reizē un demonstratīvi, un es uzskatu, ka tas nudien nevienam nav noslēpums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


krasmar 01.07.2004 14:21
Atgriežoties pie jautājuma par tām Krievijas un Latvijas krievu interesēm, tas nav tik vienkārši, bet man arī nav tik skaidras uz faktiem balstītas informācijas, lai kaut ko noteikti apgalvotu. Tas attiecas arī uz kaut kādiem konkrētiem tālākajiem attīstības scenārijiem utt. Prognozēt jau var ļoti daudz ko, bet tā vairāk tāda tukša runāšāna. Tomēr gribu apgalvot, ka Latvja kunga apgalvojumi par Krievijas un Latvijas krievu interešu sakritību arī nav pilnībā patiesi. Manā bakalaura darbā, no kura ir šis raksts ir pieminēts, ka par Latvijas neatkarību balsoja apmēram 50% cittautiešu. Tad varbūt šis varētu būt kritērijas lojalitātes mērīšanai? Vēl bija aptaujas 90.to gadu vidū, kur ļoti daudzi cittautieši atbalstīja pievienošanos NVS, nevis ES, tas arī ir faksts. Tajā pašā laikā 90-to gadu beigās atbalsts Latvijas dalībai ES starp cittautiešiem bija augstāks nekā starp latviešiem. Ja mēs nevaram noteikt visas latviešu cittautiešu kopējās intereses, tad jau protams varam dalīt lojālajos un nelojālajos. Tikai tad atkal ir jānosaka lojālitātes kritēriji - neatkarīga valsts? (ES arī daļa neatkarības deleģēta), latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, latviešu valodas zināšana (futbola un hokeja izlasei ar to grūti), ielu uzraksti latviski, izglītība visās skolās 100% latviski (vismaz proporcijās 60:40), naturalizācijas procedūras pastiprināšana (varbūt labi kā tagad?).Ja kāds no šiem kritērijiem pārkāpts, tad cilvēks iekļūst nelojālo kārtā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 01.07.2004 14:11
Ja jau runājam par igaunīšiem bālenīšiem, tad cepuri nost mūsu ziemeļu kaimiņu priekšā par to, ka viņu smadzenēs nav ieinstalēta funkcija Automatically switch to Russian just hearing it. Ja mums tādas funkcijas nebūtu, tad varētu runāt arī par Igaunijas varianta piemērotību Latvijas apstākļos. Ek, kā derētu mūsu mīļajai tautai reiz pa visām reizēm tā riktīgi uzapgreidot smadzenītes in Estonian way! :-)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liepnieks 01.07.2004 14:00
Prieks, ka studenti raksta! Tā tik turpināt!

Tēma aktuāla, interesanta. Būtu gribējies dzirdēt kādas domas, kā lai panāk Igaunijas scenārija realizēšanos Latvijā, kuri ir tie Latvijas situācijas cēloņi un kam būtu jānotiek, lai situācija mainītos. Tie, liekas, būtu raksta vērti jautājumi.

Daugavpils mērs - lai arī cik retorikas par latviešu un krievu apvienošanos zem viena politiskā karoga, D-pilī ir, ja nemaldos, gandrīz 90% cittautiešu un tikai apmēram 10% latviešu. Tur jau sen ir notikusi latviešu integrēšanās cittautiešu sabiedrībā. Pats Eigims taču ļoti slikti latviski runāja, vienkāršus paplašinātus teikumus ar lielām grūtībām izteica. Tāpēc D-pils piemērs, liekas, nav tas labākais.

Veiksmi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 01.07.2004 13:59
Cienījamā Elizabetes kundze, Krievijas intereses attiecībā uz Latviju un pārējām Baltijas valstīm definējamas pavisam vienkārši. Metodes - nemitīgs, nomācošs spiediens no visām pusēm un iejaukšanās visur, kur var un kur nevar iejaukties; mērķi - minimālais - Latvijas paturēšana totālā Krievijas kontrolē, maksimālais - Anschluss jeb, Kremļaprāt, "vēsturiskā taisnīguma atjaunošana". Latvijas krievu (nelojālo) interesēm šie Kremļa mērķi nerunā pretī. Sīkas nesaskaņas ir niansēs, nevis pamatvirzienos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 01.07.2004 13:52

Cienījamā S.C.!
Pirmkārt, diezgan ticamu priekšstatu par cilvēku vēlmēm var iegūt, izpētot viņu ikdienišķo uzvedību.
Otrkārt, ne visi Latvijas valstspiederīgie ir balsstiesīgi (thank heavens!)
Treškārt, vairāk par visiem argumentiem mani pārliecina lieliskais raksts, kas tika publicēts Politikas portālā neilgi pēc referenduma, ar divām Latvijas kartēm (iedzīvotāju etniskais sastāvs un referenduma rezultāti) un jauku, ironijas pilnu parakstu: Atrodiet desmit atšķirības! Skaitļi ir sausi un no emocijām brīvi, taču bieži vien pārliecina krietni labāk nekā visemocionālākās frāzes. Šajā gadījumā nav ne vismazākā pamata neticēt Viņas Majestātei Korelācijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete Anna Ruten 01.07.2004 13:44
Ļoti cien. Latvju kungam!



Paldies par atbildi.



Bet, man man tomēr šķiet, ka Mārča Krastiņa kunga jautājums varētu attiekties nevis tikai uz "nelojālo daļu " no Latvijas krievu izcelsmes pilsoņiem jebšu iedzīvotājiem, bet arī uz tiem, par kuriem nekādas šaubas par 'lojalitātes' nevajadzētu būt, jo tam nav nekāda pamata. Diemžēl, kamēr neviens nemēģina definēt kādā veidā atšķirās Krievijas un *lojālu* Latvijas krievu izcelsmes pilsoņu jebšu iedzīvotāju intereses, tad tikvien varam sagaidīt tādu pašu ētnisku polarizāciju ko patlaban laikam piedzīvojam.



Vēl ceru ka kāds ņems nopietni Krastiņa kunga jautājumu:



"Manuprāt šajās diskusijās skaidri vajadzētu nodefinet kas ir Krievijas un kas ir Latvijas krievu intereses. Jaatzist, ka tas nav viegls jautajums, jo daleji intereses parklajas, tomer situacija, kad esam ES un NATO "Latvijas paklausana Krievijas interesem" atgadina daudz piemineto muzigo Maskavas roku utt. Vienkarsi gribetu es skaidri dzirdet no kada, kadas ir Krievijas intereses Latvija. (Noteikti Krievijai tadas ir). MK "



Visu labu,



Elizabete Anna Rutens

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Social Contract 01.07.2004 13:25
Latvim: Bet kur Jūs redzējāt tos datus? Vi ir veikts plašs pētījums ar mērķi noskaidrot Latvijas etnisko krievu vīzijas par valsts nākotni? Vai Jums pašam vienkārši tā liekas, un no tā jau secinājums - krievi grib šeit krievijas guberņu. Tikai nevajag piedāvāt to cilvēku procentu, kas Saeimas vēlēšanās balsoja par PCTVL (toreiz kopā ar TSP), ka pierādījumu: neviens nopietns politologs to neakceptētu, jo PCTVL toreiz bija ļoti neviendabīga apvienība, un cilvēkiem varēja būt 101 atšķirīgs iemesls, kāpēc viņi nobalsoja tieši par šo bloku. Kas attiecās uz ES referendumu, nav zinātniski korekti veidot korelāciju, balstoties tikai uz netiešiem datiem. Ja kāds aptaujātu 1000 cilvēkus Daugavpilī un secinātu, ka tieši tie, kam pasē nav ierakstīts "latvietis", balsoja pret, bet pārējie - par, tad cepuri nost. Es tādus pētījumus neesmu redzējusi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 01.07.2004 12:57
Cienījamā Elizabetes kundze, Jūsu jautājums ir visai plašs, mēģināšu tomēr atbildēt īsi. Pirmkārt, runājot par 'Latvijas krieviem', vispirms jāprecizē, ka šajā kontekstā šis termins attiecināms tikai uz to nelojālo daļu, nevis visiem Latvijas iedzīvotājiem ar krievisku etnicitāti. Tātad manuprāt, lielumlielais Latvijas krievu vairums neakceptē pašu Latvijas valsts un latviešu nācijas pastāvēšanas leģitimitāti, uzskata to visu par 'vēstures pārpratumu' un vēlas šo 'pārpratumu' novērst, un šai ziņā pilnībā solidarizējas ar Kremļa politiku. Nav gan vienprātības par konkrēto Latvijas valstiskuma iznīcināšanas scenāriju, taču ir skaidrs, ka pat tas maigākais variants (Latvija kā krievu Taivāna, proti another Russia, 'Latvija bez latviešiem' (ja ne gluži fiziskā nozīmē, tad bez latviešu valodas pilnīgi noteikti)) ir latviešiem absolūti nepieņemams. Tātad runa ir nevis par gramstīšanos ap sīkumiem, bet par pamatu pamatu apšaubīšanu. Tieši šis fakts padara situāciju visai nopietnu un prasa arī tikpat nopietnu attieksmi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete Anna Ruten 01.07.2004 12:41
Sveiki!



Latvis :



"Ja kāda partija slēptā vai neslēptā veidā par savu stratēģisko mērķi sprauž Latvijas pataisīšanu par Krievijas guberņu [ ]"



Augšcitētais man lika atcerēties to, ko raksta autors šeit jautāja vakardien, kas man pašai šķiet ir itsevišķi svarīgi noskaidrot:



"Manuprāt šajās diskusijās skaidri vajadzētu nodefinet kas ir Krievijas un kas ir Latvijas krievu intereses. Jaatzist, ka tas nav viegls jautajums, jo daleji intereses parklajas, tomer situacija, kad esam ES un NATO "Latvijas paklausana Krievijas interesem" atgadina daudz piemineto muzigo Maskavas roku utt. Vienkarsi gribetu es skaidri dzirdet no kada, kadas ir Krievijas intereses Latvija. (Noteikti Krievijai tadas ir). MK "



Latvi, vai Jūs būtu ar mieru vismaz provizorisku definicīju piedāvāt, tā lai būtu skaidrības kādā veidā atšķirās Krievijas un Latvijas krievu izcelsmes pilsoņu jebšu iedzīvotāju intereses?



Visu labu,



Elizabete Anna Rutens

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 01.07.2004 12:01
Bet tas jau nav nekas neparasts vai pretdabisks. Vispirmām kārtām tiek atsijāts visnepieņemamākais, Ja atturībniekam no četriem dzērieniem: šņabja, kvasa, tējas un piena - tiek piedāvāts izvēlēties vienu, tad ir taču skaidrs, ka pirmais tiks atsijāts šņabis, turklāt kategoriski un bez ierunām, un nelīdzēs nekādi apgalvojumi, ka šis te šņabis esot ļoti kvalitatīvs un tīrs, bet pārējie dzērieni tādi pašvaki (pat tad, ja tas tā tiešām ir). Un tikai tad, kad ir atsijāts absolūti nepieņemamais šņabis, var sākties īsta izvēle, katram pēc savas gaumes. Tieši tas pats ir ar partiju izvēli. Ja kāda partija slēptā vai neslēptā veidā par savu stratēģisko mērķi sprauž Latvijas pataisīšanu par Krievijas guberņu, tad manās acīs viens pats šis fakts ir nulle, bet nulle, kā zināms, jebkuru reizinājumu padara par nulli, neatkarīgi no tā, cik lieli ir pārējie reizināmie. Lūk, tā. Etnicitātei te ir nevis tieša, bet korelatīva nozīme. Būtu gan vērts padiskutēt par to, kāpēc šī korelācija Latvijas apstākļos gandrīz neatšķiras no lineārās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 01.07.2004 10:57
Man liekas, ka runājot par identifikācijām partiju līmenī vajadzētu mēģināt skatīties mazliet no citas puses un salīdzinat, vai cilvēks sevi pirmām kārtām sevi asociē piemēram ar latvieti, vai strādnieku, vai uzņēmēju, vai darba devēju utt. Šeit jau tieši izšķirtos, ka vispirmām kārtām tomēr, manuprāt (lai gna nav man tādu pētījumu), būtu tieši etniskā identitāte un tikai vēlāk citas. Līdzīgi ir partiju sistēmā vispirms izvēlamies visas latviešu partijas un tad skatāmies - zaļie, nacionālisti, liberāļi, kreisie utt... MK

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 30.06.2004 18:29
Latviešu kopiena, ka zināms, nav gatava iekļaut cilvēkus ar akcentu vai, pimēram, citas rases pārstāvjus.

Kam tas ir zināms? Latviešu kopiena ir gatava iekļaut cilvēkus ar akcentu, taču šādam akcentam ir ārkārtīgi liela korelācija ar iespēju pēc pāris ar akcentu teiktām frāzēm dzirdēt aicinājumu (lasi - bezierunu pavēli) tomēr būt prātīgiem un pāriet uz veco labo krievu mēli. Kurš un uz ko tad īsti nav gatavs:- latvieši iekļaut vai nelatvieši iekļauties? Rasei arī nav nekādas nozīmes. Speak Latvian - that's the only requirement.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 30.06.2004 18:23
Nemaz nav savadi. Tas tikai nozīmē, ka cilvēki negrib būt "krievi", jo tas skaitīsies kaut kas slikts, un negaida, ka kāds viņus nopietni uztvers kā latviešus. Latviešu kopiena, ka zināms, nav gatava iekļaut cilvēkus ar akcentu vai, pimēram, citas rases pārstāvjus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Miaja 30.06.2004 15:00
Etniskā piederība patlaban kļūst arvien vairāk izplūdis jēdziens. "Eurostat" pētījums, kas veikts pagājušā gada vidū, liecina, ka tieši Latvijā no visām ES valstīm ir visvairāk cilvēku, kas sevi uzskata tikai par eiropiešiem, kā arī to, kas pirmām kārtām domā, ka ir eiropieši un tikai pēc tam - ka ir arī piederīgi kādai etniskai grupai. Savādi, vai ne?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 30.06.2004 14:19
Nedomāju, ka rakstā būtu tiražējis kādu aplamu stereotipu, jo absolūti lielākā daļa no šeit rakstītā ir balstīta uz kvantitatīviem datiem. Protams, vienmēr pastāv kāda cilvēku grupa (jauktās ģimenes u.c.), kuri balsojot nevadās no etniskās piederības. Tomēr, kā liecina dati absolūtais vairākums cittautiešu balso par savām un latvieši par savām partijām. Arī tas pats Horowitz, kuru pieminu rakstā min to, ka arī etniskās partijas dažādu iemeslu pēc savās rindās uzņem citu etnisko grupu pārstāvjus (visbiežāk, lai pierādītu, ka etniskums nav galvenais princips partijas veidošanā). Savukārt jautājums par Latvijas pakļaušanu Krievijas interesēm ir atsevišķas diskusijas vērts un daudzas reizes jau šeit cilāts. Manuprāt šajās diskusijās skaidri vajadzētu nodefinet kas ir Krievijas un kas ir Latvijas krievu intereses. Jaatzist, ka tas nav viegls jautajums, jo daleji intereses parklajas, tomer situacija, kad esam ES un NATO "Latvijas paklausana Krievijas interesem" atgadina daudz piemineto muzigo Maskavas roku utt. Vienkarsi gribetu es skaidri dzirdet no kada, kadas ir Krievijas intereses Latvija. (Noteikti Krievijai tadas ir).MK

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miaja 30.06.2004 13:50
Bet pašas partijas taču veidojušās pēc nacionālā principa. (Hibrīdu LPP ar sapirktajiem krievu biedriem teneminēšu, jo šo veidojumu par partiju nesaucu.) Lai gan ne jau 100 procentīgi. Piemēram, TB Vladimirs Makarovs ir taču krievs, kādreizējais "saimnieks"Čepānis - baltkrievs, bet Labanovskis - polis, ut.t. Bet diez vai mēs par to īpaši domājam, pirms izvēlamies, par ko balsot.Ir cits jautājums: vai izvēlos balsot par partiju, kuras biedri ir orientēti uz Latvijas pakļaušanu Krievijas interesēm (un te man ir vienalga, ka Jurkāns ir polis, jo TSP netrūkst ne ebreju, ne latviešu, bet par PCTVL ģeopolitiskajām nosliecēm šīs apvienības dažādu tautību biedri ir runājuši skaļi un daudz), vai tomēr drusku vairāk uz Eiropas pusi. Kāpēc cienījamais bakalaurs tiražē aplamu stereotipu? Kāpeč viņš apgalvojuma formā raksta par lietām, kas nebūt nav tik melnbaltas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

buks 30.06.2004 13:45
Ar Igaunijas "modeli" līdzīgi kā ar Beļģu situāciju nebūt nav jāaizraujas. Proti, ja ņem vērā vēsturisko faktoru, tad situācija gan Latvijā gan Igaunijā ir diezgan līdzīga un, līdz ar to varam secināt, ka kopējai problēmai ar kopīgu vēsturisko fonu var rast arī līdzīgu risinājumu. Tomēr Igaunijas situācija ir daudz savādāka nekā Latvijas...

Igaunijā krievvalodīgie lielākoties dzīvo Narvas apgabalā un Tallinā, Latvijā savukārt var runāt par daudz lielākām apdzīvotības teritorijām, kas ir izkaisītas pa visu Latviju (Latgale, Rīga, Liepāja). Latvijā šis izvietojums ir daudz homogēnāks salīdzinot dažādus reģionus un apskatot Latvijas etnisko karti kopumā var redzēt, ka krievvalodīgie ir izkaisīti praktiski visā Latvijas teritorijā salīdzinoši vienmērīgi (salīdzinot ar Igauniju, kur atsevišķos Narvas apriņķos to skaits ir ap 80%, bet pārējā valsts teritorijā to ir vidēji ap 5% katrā apriņķī).

Tādējādi, Igaunijas krievvalodīgie ir savā veidā izolēti no pārējās Igaunijas un spēj nodrošināt savu politisko pārstāvniecību lokāla mēroga pārvaldes institūcijās. Daži autori apgalvo, ka Igaunijas etnisko minoritāšu elektorāts tieši tādēļ balso par "ne-minoritāti pārstāvošām" partijām - lai mazinātu politisko izolāciju, jo ir motivēti integrācijas procesa attīstībai.

Otra lieta, kas atšķir Igauniju no Latvijas ir tā, ka Latvijā ir viena spēcīga krievvalodīgo intereses pārstāvoša partija, kura ir spējīga savākt ievērojami lielākās potenciālā elektorāta daļas balsis. Igaunijā pati krievvalodīgo kopiena ir pārāk neviendabīga, lai izveidotu spēcīgu politisko spēku, kas varētu konkurēt ar citām politiskajām apvienībām. Tādēļ, Igaunijas krievvalodīgais elektorāts izvēlas balsot par citām partijām un, atšķirībā no Latvijas, var secināt, ka Igaunijā etniskā šķirtne nav noteicoša balsojumā. Par to liecina arī pēdējo divu vēlēšanu analīze Igaunijā, kas skaidri parāda, ka lielākā Igaunijas krievvalodīgo intereses pārstāvošā partija "Igaunijas apvienotā tautas partija" ieguva tikai ap 15 - 18% balsu Narvas apgabalā un vēl mazāk Talinā.

Visbeidzot, ir jāmin arī tas, ka "Igaunijas komunistiskā partija" neizzuda kā Latvijas analogs bet gan transformējās. Tagad tā ir "Igaunijas Centra partija", kas ir uzvarējusi visās vēlēšanās pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas un ir galvenā partija, kas piesaista krievvalodīgā elektorāta balsis. Latvijā tādas partijas nav, lai gan mēģinājumi atņemt balsis PCTVL tika aktīvi virzīti caur "Latgales gaismu", kas tā arī neko lielu un nozīmīgu nespēja mainīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 30.06.2004 13:33
OK, mainām terminu 'dabiski' pret 'nevardarbīgi'. Jācer, ka tagad tā bilde ir skaidrāka?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 30.06.2004 12:56
Ritvaram - pievienojos Aleksandram, sociālās zinātnes nepazist tādu jēdzienu "dabiski". Sabiedrībā nekas pēc definīcijas nav dabisks. Tāpēc visa runāšana par sāknēm ir tikai runāšana vien, jo cilvēkam ir tikai kajas un uz tām, varbūt, kurpes.

Līdz ar to ir laiks pārtraukt nacionālo mītu atrāžošanu un jāsāk dzīvot reāli: izveidot konkurētspējīgu un modernu pilsonisku nāciju šajā valstī. Tikai tas, starp citu, var pasargāt Latviju no nākotnes draudiem - marģinalizācijas globalajā sistēmā, asimilācijas ne-rietumu politiskajā telpā (kur pašlaik atrodas, piemēram, Krievija un Baltkrievija) un nabadzības, kas ir visu lielu politisku katastrofu - tai skaitā krievu bolševiku revolūcijas - iemesls.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 30.06.2004 10:42
Ko nozīmē dabiski? Vēstures gaitā tautas emigrē un viena otru iekaro. VAi jūs domājat, ka pirms latviešiem Latvijas teritorijā nedzīvojuši kādi citi autohtoni (proti, līvi)? Tad tik pat labi var pateikt, ka latvieši okupējuši līvus, lai pēc tam pašiem ķļūt par vāciešu okupetajiem. Varbūt pietiek jau asaras līt un puņķus rīt, tā teikt?Beļģijas gadījums domājams ir tāda pati Latvija. Pieļauju, ka flāmus savulaik mēģināja iekarot valoni jeb francuži, bet paņēma tikai daļu teritorijas kaut kādu faktoru dēļ. Vienkāršāk jābūt Latvijai, un tad arī citas valstis pret to sāks tiekties, un atradīsies milzu čupa sabiedroto pasaules arēnā:-).Tas domāts pirmajam disk. dalībniekam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 30.06.2004 10:02
Principā šis raksts ir ņemts no bakalaura darba un tur klāt ir arī Sartori.Protams, arī "Igaunijas"modelis vēl ir diskutējams, jo varbūt nav līdz galam nostabilizējies. Tas, ka segregacija pieaug varbut ari nav isti pareizi apgalvots, vairāk tiek konstatēta situācija kāda tā ir bijusi visu laiku un tā ir tāda diezgan konstanta, kas gan pamazām mainās (piemēram PCTVL pie varas Rīgas domē, TSP kā puspartneri Emša valdībai utt).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svikla 29.06.2004 22:43
Autora spriedumu teorētiskās bāzes paplašināšanai derētu arī Sartori 1976.g. klasiskajā monogrāfijā paustās atziņas par mēreno un polarizēto plurālismu. Bet ne par to ir stāsts.

Man nav skaidrs, kādā veidā Latvija var sekot Igaunijas modelim (kura pastāvēšana pati par sevi ir ļoti diskutabls jautājums), ja reiz autors norāda uz Horovica argumentiem par pieaugošo etnisko segregāciju partiju sistēmā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 29.06.2004 21:26
Nu protams, ka tas ir fakts, ka Belģijā tās valodu kopienas dzīvo diezgan nošķirti, mums tāds rajons ir Latgale un arī lielās pilsētas. Beļģijas variants ir tāds, ka nacionālajā līmenī tomēr vienojas abu grupu socialdemokrati vai abu grupu labējie...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

RPP 29.06.2004 19:16
Turpinot Ritvara teikto, tātad secinājums kāds? Mums labāk der t.s. "igauņu" modelis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 29.06.2004 17:10
Galvenā vēsturiski politiskā atšķirība no Beļģijas ir - tur divas pašpietiekamas kopienas radušās dabiski, šeit - krievu okupācijas dēļ.

Demogrāfijas ziņā tas radījis vēl kādu citu svarīgu atšķirību - Beļģijā tautu robeža ir visiem skaidri zināma, un katra dzīvo savā pusē. Latvijā okupācija un ar to saistītā pārkrievošana atstājusi tautību jūkli - etniskā karte ne tikai ir pleķaina, bet arī daudz kur cilvēki spiesti dzīvot jauktā etniskā vidē.