Raksts

Etniskas partijas, etnisks balsojums


Datums:
23. jūlijs, 2004


Autori

Viktors Avotiņš


"Neatkarīgā rīta avīze", 12.07.2004.

Apjēdzot Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus, konstatēts, ka pilsoņi nobalsojuši etniski. Tā vismaz kungiem ērti domāt, jo tad politika labāk saliekas pa plauktiņiem.

Sagadījās tā, ka iekšpolitikā vērsts balsojums izglītības reformas akciju dēļ bija vienīgi par PCTVL. Tieši tāpēc vinnēja Tatjana Ždanoka, nevis, piemēram, Boriss Cilevičs no Tautas saskaņas partijas. Citi tomēr vairāk balsoja par konkrētām personībām, nevis partijām (vai pret valdību), tāpēc lietišķais galaiznākums ir samērā labs, un aktīvie vēlētāji par to slavējami. Bijuši pat tādi, kuri svītrojuši visu partiju laukā, lai atstātu tikai vienu cilvēku.

Ja jau pieņemam, ka balsojums tomēr bija etnisks, tad jābeidz liekuļot un jāatzīst, ka pilsoņi nobalsoja atbilstoši politiskajam piedāvājumam. Etnisks piedāvājums, etniskas partijas – etnisks balsojums. Nu atbildīgiem klerkiem ērti sacīt, ka “etniskās sašķeltības mazināšanai vajadzīgs laiks”. Kurā vietā vajadzīgs laiks “mazināšanai” – tautā vai pašā Saeimā? Manuprāt, laika bijis atliku likām, bet Saeimai pašai nav bijis politiskās gribas etnisko sašķeltību novērst. Tā nav uzskatījusi par vajadzīgu mērķtiecīgi stiprināt demokrātijas sociālo bāzi, kas sašķeltību izslēdz, ja līdzās ir tik izdevīga etniskā bāze, kura neprasa nekādas īpašas intelektuālas vai finanšu investīcijas. Tikai pareizi izvēlētus saukļus, lai savējie tiktu atšķirti no svešajiem. Un tāpēc EP vēlēšanu kreisi krieviskā un labēji latviskā iznākuma sakarā jārunā par varas piekoptās integrācijas politikas krahu, par vienotas pilsoniskās sabiedrības tapšanai neatbilstošu varas politisko praksi. Vai varbūt pati sabiedrība ar saviem etniskiem kašķiem nav devusi varai ne dienu miera, nav ļāvusi tai uzsākt attiecības veidojošu politiku? Nekā – ļaužu ikdienas etniskās attiecības, sevišķi ņemot vērā provocējošas politikas klātbūtni, bijušas un vēl ir visumā korektas.

Bet šīs politikas kvalitātes dēļ valstī nav ne normāla labējuma, ne normāla kreisuma, kur cilvēki varētu atbilstoši saviem uzskatiem (nevis tautībai) vienoties par labu valsts attīstībai un caur politiku kopā veidot pilsonisku sabiedrību. Visprimitīvākās no iedomājamām spekulācijām – spekulācijas ar etnisko – izrādījušās politiski visauglīgākās un tiktāl iepatikušās partijām, ka tās šobrīd kvalitatīvus politikas resursus meklē pat mazāk nekā 90. gadu vidū. Ja neskaitīt tās partijas, kuras savu ideoloģiju pārmantoja vai pārņēma vēsturiski, tad vienīgā jaunā partija, kurai daudzmaz profesionāli rūpēja savs programmatiskais pamatojums, bija Latvijas ceļš. Pārējās no TB/LNNK līdz Jaunajam laikam pārtika nevis no vienojošām attīstības, bet no pretstata, no kontridejām (pret vecām, pret kreisām partijām, pret oligarhiem, pret krievistiem, pret nacionāļiem utt.).

Tagad esam pie “etniskā sprādziena sliekšņa”. Kur politiķi (ne sabiedrība) gribēja, tur esam. Tagad nu gan “jāmainās vairākām paaudzēm, lai sabiedrība saliedētos”. Paga, paga. Visi politiķi kā viens pauž, ka ir par saliedētību. Kāpēc tad tie nav saliedējušies savā starpā? Vismaz nemuldiet, ka gribat to, ko nedarāt un ko neviens jums netraucē darīt.

Un vēl viens spriedzes aspekts. Ko citu, izņemot konstatāciju, ka bagātie kļūst joprojām bagātāki, bet nabagie – arvien nabagāki, varas partijas piedāvājušas sociālai saliedētībai? Visiem patīk miljonāru topi, bet vajag izveidot arī Latvijas nabagu topu, kas integrācijas raksturojumam būtu daudz aktuālāks. Pamēģiniet ar kādu etnisku ieganstu sarīdīt savā starpā tos 350 Latvijas miljonārus. Tas nāksies ārkārtīgi grūti. Bet nabagus ar šādu ieganstu var sarīdīt ļoti viegli.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!