Atslēgvārdi:

Etniskā spriedze saglabājās. Vai redzama labvēlīga izeja? 10

Vērojot Latvijas presi visa aprīļa garumā jāsecina, ka etniskā spriedze nemazinās un centrā joprojām paliek izglītības reforma. Preses materiāli turpina tiražēt nepatiesības, ierastos stereotipus, pie kuriem jau pieradināta katra izdevuma lasošā publika.

Iesaki citiem:

Vērojot Latvijas presi visa aprīļa garumā jāsecina, ka etniskā spriedze nemazinās un centrā joprojām paliek izglītības reforma. Turpinās arī agresīva retorika ar draudīgiem lozungiem, kā, piemēram, krievu skolu aizstāvības štāba paziņojumā, ka 1. maijā tiks iecirsta pēdējā nagla noziedzīgās reformas zārka vākā (avīzē „Čas”, 2004. g. 19. aprīlī). Lasītājiem neļauj atslābināties, nomierināties, viņiem diendienā piedāvā satraucošus materiālus. Avīzē „Čas” visu lapu 2004. g. 2. aprīlī aizņēma Andželas Pankovas izvērsta saruna ar Aivara Gardas līdzgaitniecēm Lieni Apini un Līgu Muzikanti, lai atkal un atkal pabaidītu krievu lasītāju ar draudiem par krievu izraidīšanas perspektīvu. Ja nevarēšot ar mašīnām vai vilcienu, lai tad ejot kājām… Un vai vajadzēja steigties Mārim Antonēvičam ar paziņojumu „Latvijas Avīzes” 2004. g. 1. aprīlī, ka Krievijas Pareizticīgo baznīcas patriarhs Aleksejs II nebrauc uz Latviju izglītības reformas dēļ? Tātad tik augsta ranga priesteris nodarbojas ar politiku un Latvijas iekšējām lietām? Paziņojums izrādījās priekšlaicīgs, bet „Latvijas Avīzes” lasītāji jau tāpat stipri negatīvi noskaņoti pret Krieviju.

„Diena” sašutusi, ka interneta failos krievu valodā anonīmi tiek sarunātas šausminošas lietas (Interneta tīmeklī, „Diena”, 2004. g. 19. aprīlī). Bet vai labāki ir citos portālos latviešu valodā Aivara Gedroica Ādolfu Hitleru un „Main Kampf” slavinošie raksti? Jācer, ka cilvēku krietna daļa no katra tāda raksta panikā nekrīt – ir jau pierasts.

Preses materiāli turpina tiražēt nepatiesības, ierastos stereotipus, pie kuriem jau pieradināta katra izdevuma lasošā publika. Latvijas krievu prese kā absolūti aksiomātisku patiesību (ignorējot daudzu, piemēram, vairāku krievu skolu direktoru viedokli) pauž pārliecību, ka izglītības reforma ir asimilatoriska pārlatviskošana (N. Kabanova viedoklis avīzē „Vesti segodņa”, 19. aprīlī), vai citādā variācijā krievu skolu piespiesta asimilācija (Elīna Čujanova „Štābs pilnvarots paziņot” avīze „Čas”, 2004.g. 31. martā). Tādā redakcijā šāds vērtējums reformai izskan arī ārpasaulē – protams, Krievijā. Arī Zviedrijas TV žurnālistus nošokēja ziņa, ka Latvijā no 2004. gada 1. septembra krievu vidusskolas pāriet uz apmācībām latviešu valodā. Pat neapšaubāmi labi informēta vēsturniece un Krievijas Federācijas valsts domes ietekmīga politiķe Natālija Naročnicka sarunā ar Abiku Elkinu izteica pārliecību, ka Izglītības reforma Latvijā esot tīra veida asimilācija. (Abiks Elkins. Latviju gaida pārsteigumi, „Vesti segodņa”, 2004.g 21. aprīlī)

Izglītības reforma patiešam būtu asimilatoriska, ja saglabātos tās iepriekšējā redakcija, kur bija teikts, ka kopš 2004. g. 1. septembra visām mācībām vidusskolās jānotiek tikai valsts valodā. Valsts prezidente izsludināja grozīta likuma variantu, kurš tomēr bija kompromiss. Kāpēc sabiedriskā doma Latvijā nav pieņēmusi šo patiesību? Varbūt arī tāpēc, ka iepriekšējais izglītības ministrs tā vietā, lai to skaidrotu, neskopojās ar apgalvojumiem, kuri drīzāk izskatījās pēc „skrūvju pievilkšanas”, nevis pēc kompromisa. Neaizstāvu arī pašlaik piedāvāto samēru starp valsts un dzimto valodu mācību procesā, par to lai spriež speciālisti pedagogi.

Taču vēlos pasvītrot, ka krieviem Latvijā un arī krievu bērniem asimilācija nedraud. Pat ja kādam to ļoti gribētos, tas nav iespējams. Kā var asimilēt kompakti dzīvojošu, labi izglītotu un ambiciozu lielpilsētu iedzīvotāju masu? Krievu valodu tīri objektīvi aizsargā tās nesēju (apm. 36% Latvijas iedzīvotāju) lielais skaits un, jāatzīst, krievu vides pašpietiekamība. Etnologi jau sen novērojuši, ka krievi asimilācijai arī tik viegli nepadodas, viņi asimilē citus. Krievu skola, ja arī daži priekšmeti tiks mācīti valsts valodā, paliks krievu nacionālā skola ar savām tradīcijām, saviem skolotājiem (nevajag baidīt krievu bērnus, ka ieradīsies latviešu skolotāji un slikti izturēsies pret krievu bērniem). Un ar mācību procesa daļu dzimtajā valodā un visu ierasto ārpusklases darbu. Starp citu, mani novērojumi 25.janvārī Tatjanas dienas noslēguma koncertā Kongresu namā

lika secināt, ka tādas mākslinieciskās pašdarbības bagātības, kādu todien nodemonstrēja Latvijas krievu skolas, nekad nebija krievu skolās padomju laikā. Kas to var un grib aizliegt? Kāpēc tas būtu jādara?

Šiem jautājumam ir arī otra puse, kas skar latviešus. Latviskā vidē, savukārt, tiek uzturēta iluzora pārliecība it kā krievu valoda aiziet, ka bez tās varēs iztikt un nav grēks tās izstumšanu arī paātrināt. Pētījumi rāda, ka vēsturiski pārredzamajā laikmetā ap 25% iedzīvotāju noteikti gribēs saglabāt krievu valodu kā mācību procesa valodu skolās. Krievu valodas tradīcijas ir dziļas jauktajās ģimenēs, kuru nav mazums. Jārēķinās ar Krievijas tuvumu, ar krievu kultūras prestižu pasaulē, ar krievu valodas enerģētiku ārpus Krievijas, kur ir lielas izceļotāju kolonijas – Izraēlā, Vācijā, Ņujorkā. Tādās pilsētās, kā Rīga un Daugavpils divvalodīgā vide saglabāsies. (Jānis Urbanovičs. Par izglītības reformas politiskajiem aspektiem. “Neatkarīgā Rīta Avīze”. 2004. g. 19. aprīlī.) Jau izskanēja doma, ka par zaudētājiem var izrādīties tie latviešu bērni un pusaudži, kam pēdējā desmitgadē netika mācīta krievu valoda.

Zināmas cerības uz izlīdzināšanos sarežģītajā un jau stipri politizētajā izglītības reformas lietā vieš tas, ka jaunās valdības locekļi un arī pats ministrs Juris Radzēvičs reāli pūlas veidot stabilu un ilgstošu dialogu ar katru krievu skolu, meklējot reformas īstenošanai elastīgākus ceļus. Pozitīvi Latvijai izrādījās Eiroparlamenta delegācijas apmeklējuma rezultāti. Marta beigās Eiropas Parlamenta Parlamentārās Asamblejas (EPPA) novērtētāji tikās ar krievu skolu kolektīviem un Latvijas minoritāšu biedrību pārstāvjiem. Vizīti bija ierosinājis KF Valsts domes vicespīkers Dmitrijs Rogozins cerībā, ka tiks atjaunots monitorings Latvijā, ko atcēla 2001. gadā. Delegācijas secinājumi: monitorings nav jāatjauno un reformas moratorijs nav nepieciešams. Latvijas sabiedrība ir pietiekami nobriedusi, lai pati tiktu galā ar savām iekšējām problēmām. (Dita Arāja. EPPA ziņotāji nepieļauj izglītības reformas moratoriju, „Diena”, 2004. g. 31. martā.).

Pēdējo nedēļu notikumos skaidrāk iezīmējas pastāvīga Latvijas politiskās dzīves problēma - etnisko dzimteņu (Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Polijas) ietekme uz savu tautiešu identitāti un viņu integrāciju šeit, mītnes zemē. Patiesībā tā ir globāla problēma, jo masveidīgas kļuvušas migrācijas. Parādās arī jaunas teorētiskās koncepcijas, piemēram, Kalifornijas Universitātes profesors Rodžers Brūbeikers noformulēja „Kataklizmu diasporas” koncepciju. Viņš saskata analoģiju starp Veimāras Vāciju pēc I pasaules kara ar tās ietekmi uz Sudetu un Dancigas vāciešu apziņu un postpadomju Krieviju ar tās attieksmi pret krieviem jaunajās vai atjaunotajās nacionālajās valstīs. Etniskās dzimtenes neapšaubāmi ietekmē savu tautiešu stāju pret Latviju. Brīvas no tādas ietekmes ir tikai divas etniskas grupas – lībieši un čigāni, kurām Latvija ir tāda pati dzimtene kā latviešiem.

Izteikti pozitīvi savu tautiešu identitāti stiprina Izraēlas valsts pastāvēšana un attīstība, kas pēc Latvijas ebreju uzskata, rada viņiem lielāku drošības sajūtu. Arī Polija un Ukraina stiprina pašapziņu un pozitīvi ietekmē savu tautiešu integrāciju Latvijas sabiedrībā, mudinot naturalizēties. Dažādas baltkrievu biedrības atšķirīgi vērtē politisko kārtību Baltkrievijā. Izrādās, ka attieksme pret etnisko dzimteni var arī sašķelt un par labu etniskai konsolidācijai un integrācijai tāds stāvoklis nenāk. Pavisam pretrunīga ir Krievijas ietekme uz saviem tautiešiem. Dažādas Latvijas krievu organizācijas orientētas uz dažādiem Krievijas politiskiem spēkiem. Kā zināms, ir arī izteikti nelabvēlīgi, lai neteiktu, naidīgi politiski strāvojumi un politiķi, un biedrošanās ar tādiem un Krievijas simbolikas izmantošana nesaskan ar Latvijas sabiedrības integrācijas mērķiem.

Kontakti ar etniskām dzimtenēm nepieciešami katrai diasporai. Vissvarīgākie būtu kontakti kultūras dzīves sfērās. Ekonomiskās sabiedrības skatījumu pieminēja Voldemārs Hermanis, kad pabijis Pēterburgā konferencē „Baltijas sadarbības Pēterburgas dimensija” („Neatkarīgā Rīta Avīze”, 2004. g. 13. aprīlī.) ASV vēstnieks Latvijā Brajens Karlsons intervijā „Latvijas Avīzei” 2004. g. 23. martā teica, ka Krievijas Federācija varētu darīt labu saviem tautiešiem, kuri dzīvo Latvijā, ja tā parakstītu un Valsts dome ratificētu robežlīgumu ar Latviju, kā arī noslēgtu savstarpējās sociālās palīdzības līgumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alberts 05.05.2004 10:44
Raksts varbūt ir labi domāts, taču nav cildināms, jo ļoti izskatās pēc laipošanas. Dažas lietas tiek apietas ar līkumu, dažas netiek sauktas īstajos vārdos.

Asimilācija, manuprāt, notiek [vai nenotiek] ģimenē, un nevis skolā, tāpēc vilkt to kopā ar izglītības reformu diez vai vajadzētu (ja vien tas nav darīts ar nolūku -- baidīt bērnus un viņu vecākus). Latviešu diasporas piemēri ir abējādi: ir ģimenes, kurās bērni 1-2 paaudzēs pārangliskojas, un ir ģimenes, kuru bērni 3. paaudzē joprojām ir saglabājuši latviskumu. Taču (sic!) gan vieni, gan otri oficiālo izglītību ir saņēmuši tādās pašās skolās.

Grūti nepamanīt, ka protestus organizē ne jau skolēnu vecāki. Jūs taču pie tiem nepieskaitīsiet ne Kr. domes vicespīkeru, ne viņa palīgu; arī "štābs" nav vecāku iecelts vai ievēlēts.

Protesti nav nedz etniskas, nedz pedagoģiskas dabas. Tie ir politiski vai (paanalizējot lietoto terminoloģiju nosaukumos, lozungos un saukļos) militāri politiski. Tāpēc raksta virsrakstā vārdkopa "etniskā spriedze", šķiet, ir jēdzienu nobīde.

Sabiedrībā, protams, vajadzīga tolerance, un būtu aplam pret protesta akcijām vērsties ar vardarbību (iespējams, ka akciju rīkotāji tieši uz to arī cer). Taču kā paliek ar likuma sargātāju attieksmi pret likumu (vai tiešām nevajag saukt pie atbildības tos, kas pārkāpj likumu par valodu publiskos pasākumos)? Kā ir ar likumdevēju attieksmi pret likumu (vai tas ir normāli, ka politiskas protesta akcijas organizē deputāti, kuri ir devuši svinīgu zvērestu)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 03.05.2004 01:37
Skolu reforma Latvija ir nepieciesama lai krievu izcelsmes skolniekiem garantetu tik pat labu izglitibu ka citiem skolniekiem valsti. To prasa ari Eiropas Savieniba. Jo atrak pareja uz macibam valsts valoda notiks, jo labak tas bus krievu izcelsmes skolniekiem.Ja Latvijas krievu sabiedriba un krievu izcelsmes bernu vecaki grib lai krievu izcelsmes skolnieki macas skolas kuras nodarbina skolotajus, kas desmitos gados nav spejigi iemacities valsts valodu un kas aprobezo skolnieku izglitibu uz vienu no valsti dzivojosam minoritatem, tad tacu lai vini to dara. Prieks kam valstij janopulas ar labuma uzspiesanu negribigiem cilvekiem. Ta vien liekas, ka skolu reformai jaatgrizas uz macibam valsts valoda sakot ar 2004. g. 1. septembri, vai jaizbeidz skolu reforma pavisam. Pasreizeja pieeja ir lieka valsts naudas izskerdesana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Guntars 01.05.2004 22:30
Ne tās grāmatas Gati esi salasījies. Beidz tuftu dzīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 30.04.2004 23:10
Es pats esmu no Latvijas krieviem, tāpēc jo sāpīgāk man tagad rakstīt. Abas puses ir vainīgas situācijās politizēšanā. Tomēr šajā barikāžu laikā es gribu palikt ar latviešiem. Gan morālu, gan tīri praktisku apsvērumu dēļ. Kā to varētu iedomāties, ka es rīt atnākšu uz darbu, un pateikšu saviem latviešu kolēģiem: “Atvainojiet, es tomēr gribu krievu skolu”? Turklāt, es šādai idejai neredzu nekādu pamatojumu. Jā, to prasību izvirza krievi, vai krievvalodīgie, nezinu, kā pareizāk to būtu formulēt. Bet šādi krievi un krievvalodīgie, kas man nebija patīkami ne padomju, ne vēlākajā laikā. //Man arī bija grūti mācīties latviešu valodu, un es arī zinu, ka latvieši (varbūt) nekad mani neuztvers par savējo, par ko parasti saka un raksta latviešu un Latvijas oponenti. Bet tas, īstenībā, manuprāt, ir laika jautājums. Un arī pārspīlējums. Jo es jau tagad esmu savējais (manuprāt) latviešu starpā, kaut vēl nav pārgājis gads, kā es strādāju latviešu kolektīvā, un mana latviešu valoda nav perfekta, maigi sakot. Turklāt man bija daudz grūtāk izturēties par savējo krievu kolektīvā, jo es līdz galam nekad nesapratu tā kolektīva prasību nepieciešamību: iztapību savai priekšniecībai, arī Krievijai kā valstij un tā tālāk. Kad es pasūtu ēdienus kafejnīcā latviski, mani tautieši smejas un sauc mani par latvieti, kuram pienākoties pelēkie zirņi, kaut man tas ir neitrāls ēdiens, kas ir labs, bet tomēr labāk gan būtu bez spieķiem, jo tie nav veselīgi.//Tagadējā latviešu kolektīvā es nekad nepamanīju sliktāku izturēšanos pret sevi, kā pret krievu. Tieši otrādi, viena kolēģe labprāt gribētu slīpēt savu krievu valodu, un tāpēc piedāvā runāt krieviski (vajagot sarunāties ar Krievijas māksliniekiem un artistiem), citi sākumā, ieskaitot priekšniekus, ierunājās krievu valodā. Bet kas būtu, ja es vēl tagad būtu (paliktu) krievu pusē? Daudz sliktāki darba apstākļi (atvainojiet, lūdzu, ka es esmu tāds materiālists), sliktāka priekšniecība (kas grib pirmkārt panākt savas varas realizēšanu, padoto iztapību, nevis darba uzdevumu pildīšanu) un arī visaptveroša propaganda: “Jāiet uz mītiņiem”, vai vismaz esot jāpieņem, ka tie esot baigi forši. //Padomju laiki tomēr ir pagājuši, es gribētu, lai mani vienreiz liktu mierā sabiedrisku pasākumu ziņā. //Protams, arī ir jautājums par nacionālas identitātes saglabāšanu, ko es sev vēl neesmu izlēmis, kā to panākt, bet ir skaidrs, ka mums tomēr ir jāpaliek krieviem arī Latvijā. Kā to panākt?.. Štābs te nepalīdzēs. Jābūt citiem līdzekļiem. Es saprotu, ka šādā saspīlētā nacionālistiskā gaisotnē tas varbūt ir vissliktākais nobeigums dažu lasītāju uztverē, bet man tomēr patika pēdējās izglītības ministra Radzeviča idejas par reformas īstenošanu: ka var veikt pārmaiņus: mācību stundas latviešu valodā (piemēram, trīs stundas matemātikā) un pēc tam krievu valodā (tai pašā matemātikā klāt, piemēram, viena stunda). Atgādinu, ka reforma attiecas tikai uz gandrīz pieaugušajiem, sākot no 16 gadu cilvēkiem: 10.-12. klasēm. Es saprotu, Šlesers = Žirinovskis un tā tālāk, stratēģiski labāk varbūt balsot par Jauno Laiku un Tautas Partiju, ko es arī apsveru, bet tomēr, šī Radzeviča ideja, manuprāt, ir laba. Jo tā ir dialoga meklēšana. //No citas puses, Šadurskim bija taisnība tajā ziņā, ka daži skolēni, kas tagad mācās, vēl pateiks viņam paldies par viņa striktumu, un par viņu, šo skolēnu, tagadējo mācīšanos latviski. Domāju, tas jau ir skaidrs, ka tā vai šā, bet šo likumu atcels zem Eiropas spiediena (droši vien deputāti izdarīs vajadzīgus grozījumus likumā), bet ieguvēji būs tie, kas būs paguvuši mācīties pēc Šadurska izglītības likuma. Cik tas neizklausītos ķecerīgi krievu tautiešiem.So, best regards, Alex. //PS. Diemžēl, mūsu programmu nesavienojamība piespiež mani rindkopu beigu vietā likt //.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 30.04.2004 21:36
Mēģinu kaut ko paskaidrot, tas ir mēģinājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivis 30.04.2004 16:35
Ja pareizi esmu sapratis apskatīto problēmu, tad strikti jānodala divas lietas - izglītība un politikānisms.

Izglītība.

Vecāki ir satraukušies (un manuprāt pamatoti) par bērna ieguvumu (zināšanām) mācoties priekšmetu ne dzimtajā valodā. Cik labas būtu (mūsu) latviešu bērnu zināšanas ģeogrāfijā, fizikā, mājturībā, ja šos priekšmetus mācītu svešvalodā? Vai mūs - bērnu vecākus interesē apmācības valoda, jeb gala rezultāts - zināšanas un tālākā konkurētspēja darba tirgū? Ja bērns regulāri nesaprot daļu no mācibas vielas (tas pats attiecināms arī uz priekšmetiem dzimtajā valodā), vai viņš ar lielu entuziasmu apmeklē šīs nodarbības? Visbeidzot, ar ko nodarbosies šis pusaudzis, kurš iegūto "robu" dēļ neapmeklēs nodarbības?

Atbildot uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem, varam paši priekš sevis secināt - gribētu mēs redzēt savus bērnus līdzīgā situācijā vai nē?

Politikānisms.

Varētu pat teikt vēl vairāk - lētais politikānisms, kas uz šī vecāku satraukumu fona tēlo lielos masu aizstāvjus un visstulbākais ko varas pārstāvji tagad varētu izdarīt ir sākt pret viņiem represijas un iedot tiem cietēju oreolu. Ļoti nepatīkami ir tas, ka visā šajā "ķīselī" tiek iejaukti bērni, jo pusaudži visos laikos ir bijuši vienādi - ļauj tikai pret kaut ko protestēt, nav svarīgi pret ko, svarīgs ir pats process.

Reformu īstenot šobrīd praktiski nav iespējams, jo:

konstatēta vesala virkne Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu neizdarības;
pie pašreizējās nostādnes tā tiks pārvērsta par ķeksīti atskaitēs
tā tiks izmantota tālākai situācijas eskalācijai.

Priekšlikums: Reforma JĀAPTUR uz gadu vai vairāk un vai nu jāsagatavo tās ieviešana, vai jāpārskata tās lietderība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 29.04.2004 20:27
Labs raksts. Manuprāt situācija diezgan precīzi ieskicēta. Pirmkārt, sevi cienojošam laikrakstam vajadzētu objektīvāk atspoguļot situāciju, nevis tiražēt baiļus. Tas ir profesionalitātes jautājums. Jāšķir komentārs un fakts. Citādi mēs demokrātiju nekad neuzcelsim. Un ortais svarīgais moments, ka jautājums par izglītības reformu ir politisks jautājums! Viņš varētu par tādu nebūt, bet viņš par tādu jau kļuva. Tāpēc ir nepieciešams politiskais risinājums, nevis represijas, nevis acu aizmalēšana. Tikai tāda valsts būs stipra, kas varēs dzīvot saskaņā ar savām sastāvdaļām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 29.04.2004 15:44
riņķī apkārt:

"you get what you see"... tāds ir tas teiciens. If you see "salašņas", then you "get them".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rinķī apkār 28.04.2004 11:11
Krievi šo reformu saukā par asimilatīvu arī tāpēc, ka mīl savu valodu un kultūru.... ++++ Es nešaubos, ka ir krievi, kuri mīl savu valodu un kultūru, un šādiem krieviem nav nekā kopīga ar krievalodīgajiem salašņām, kuri kā vienīgo krievu kultūras atribūtu izvelk sev priekšā Plīneru :) un bļaustās uz ielām un internetā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 28.04.2004 09:25
"Izglītības reforma patiešam būtu asimilatoriska, ja saglabātos tās iepriekšējā redakcija, kur bija teikts, ka kopš 2004. g. 1. septembra visām mācībām vidusskolās jānotiek tikai valsts valodā."

Asimilācija jau pati par sevi nav "beigas visam". Diemžēl fakts ir tāds, ka modernajā vēsturē skolu mācībvalodu transformēšana ir bijusi saistīta TIKAI ar varas vēlmi asimilēt kādu citā valodā runājošu grupu (Kanāda, Francija, pirmskara Latvija u.c.). Cita lieta, ka asimilatīva pieeja ir politiski bērnišķīga 21. gadsimtā. Krievi šo reformu saukā par asimilatīvu arī tāpēc, ka mīl savu valodu un kultūru, paši prot asimilēt, kā arī neuzticas varai, domājot, ka tā var krievvalodīgo skolas pārlatviskot pakāpeniski un metodiski. Iemesli šādai neuzticibai IR attaisnojoši - varas pārstāvji regulāri vērpj melus, puspatiesības un demagoģiju. Tāds nu tas līmenis mums te ir. Vainīgo jau vienmēr var atrast - problēmu risināt atkal nav tik vienkārši, jo risinājums prasa patiesu un atvērtu pieeju.

GD

Saistītie raksti
Musmire 255x203

Zaudētā lojalitāte 158 Autors:Providus.lv

Laci kep 255x203

Divas vienpusības 6 Autors:Providus.lv