Atslēgvārdi:

Etniskā (de)mobilizācija 10

Rīgas domes vēlēšanās “latviešu” iecirkņos “krievu” partijas ieguva izteikti mazāk balsu, nekā pie etniska balsojuma to ļautu nelatviešu skaits šajos iecirkņos, un pretēji - “krievu” iecirkņos par “krievu” partijām procentuāli nobalsoja vairāk, nekā tur reģistrēts nelatviešu vēlētāju. Kura no hipotēzēm šo paradoksu skaidro labāk – “integrējošā” vai demobilizācijas?

Iesaki citiem:
Sarkrekl 255x203
Foto:A. Jansons

Šis raksts ir replika 22.martā politika.lv publicētajam Ritvara Eglāja rakstam “Latviešu dome, krievu dome”, kas bija pirmais mēģinājums ar matemātiskām metodēm izanalizēt Rīgas domes vēlēšanu rezultātus. Autoram ir trīs pamatpieņēmumi, ko īsi varētu apkopot sekojoši:

  • Eksistē divas partiju grupas – “krievu” un “latviešu”, un katras etniskās grupas vēlētāji pamatā balso par “savas” grupas partijām, turklāt citu mazākumtautību vēlētāji bloķējas ar krieviem;

  • Nelatviešu vēlētāji ir aktīvāki nekā latviešu;

  • Ja naturalizācijas process turpināsies, Rīga agri vai vēlu iegūs “krievu” domi (jāpiebilst, ka minētā raksta autors balotējās, taču netika ievēlēts domē no TB/LNNK saraksta).


  • Pirmais apgalvojums ir intuitīvi saprotams, un Eglāja kungs to pierāda, atrodot korelāciju starp “krievu” un “latviešu” partiju iegūto balsu skaitu katrā no iecirkņiem. Pie pirmajām autors pieskaita PCTVL, “Dzimteni”/LSP, “Jauno centru” un procentu barjeru nepārvarējušo Tautas saskaņas partiju. Hipotēzi par nelatviešu vēlētāju lielāko aktivitāti autors pamato ar to, ka “krievu” partiju iegūtais balsu īpatsvars ir lielāks par nelatviešu vēlētāju īpatsvaru (Eglāja kungs izmanto iedzīvotāju reģistra ziņas par katrā vēlēšanu iecirknī reģistrēto vēlētāju etnisko sastāvu).

    Šīs replikas autors uzskata, ka izdarīt visaptverošus secinājumus, pamatojoties uz tik ierobežotu datu apjomu, ir visai riskanti, kaut arī bezgala aizraujoši. Tāpēc autors uzreiz vēlas uzsvērt, ka šīs replikas mērķis nav radīt visaptverošu skaidrojumu, kas konkurētu ar Eglāja kunga piedāvāto, no “tēvzemieša” skatpunkta apokaliptisko modeli un vēl jo mazāk ar tā ekstrapolāciju nākotnē pēc “vēstures beigām”, proti, naturalizācijas pabeigšanas. Tomēr Eglāja kunga modelī ir vairākas acīmredzami vājas vietas.

    Sāksim ar apgalvojumu par nelatviešu vēlētāju salīdzinoši lielāko aktivitāti. Izmantojot Eglāja kunga minētos datus par vēlētāju etnisko sastāvu iecirkņos, mēģināsim novērtēt, vai pastāv sakarība starp šo etnisko sastāvu un vēlētāju aktivitāti 158 iecirkņos (CVK dati: http://www.pv2005.cvk.lv/akt/).

    Uzskatāmības nolūkos izveidosim vēlētāju aktivitātes grafiku (1.attēls), kurā pa kreisi atrodas paši “krieviskākie” iecirkņi (tajos latviešu vēlētāju īpatsvars ir vismazākais), bet pa labi – paši “latviskākie”.



    1.Attēls. Aktivitāte katrā iecirknī (vertikālā ass, %) atkarībā no latviešu īpatsvara vēlētāju vidū (horizontālā ass, %).

    Pirmajā acumirklī rezultāts šķiet visai haotisks, taču tas ir tikai pirmais iespaids. Jānorāda, ka uz horizontālās ass dati sarindojas diezgan vienmērīgi. Tas ļauj pielietot aproksimācijas metodi [1] jeb atrast tā saucamo tendences līniju (skat. 2.attēlu).



    2.Attēls. Aktivitāte katrā iecirknī (vertikālā ass, %) atkarībā no latviešu īpatsvara vēlētāju vidū (horizontālā ass, %) – 6.pakāpes polinomā aproksimācija.

    Acīmredzami – ja Eglāja kunga apgalvojums par nelatviešu lielāko aktivitāti būtu patiess, loģiski būtu sagaidīt augstāku aktivitātes līkni grafika kreisajā - “krievu” pusē. Taču aproksimācijas rezultātā iegūtie dati nedod ne mazāko mājienu uz šādu sakarību. Ja iegūto līkni tulkotu ļoti konservatīvi un mazā gadījumu skaita dēļ kā nepietiekami ticamas atmestu grafika abas malējās zonas (kur latviešu īpatsvars mazāks par 45% un lielāks par 85%), tad nāktos atzīt, ka nav iespējams konstatēt kaut cik ievērojamu sakarību starp vēlētāju aktivitāti atkarībā no “latviešu” vai “krievu” iecirkņa. Proti, aktivitātes rādītāji svārstās mazāk kā 5% diapazonā, turklāt šīs svārstības ir mainīgas, pulsējošas.

    Pielietojot liberālāku interpretāciju un neatmetot grafika malas zonas, mums būtu pat jānonāk pie secinājuma, kas ir pilnīgi pretējs Eglāja kunga atzinumam: jo “latviskāks” ir iecirknis, jo lielāka ir vēlētāju aktivitāte tajā.

    Tagad apgalvojumu par nelatviešu vēlētāju mobilizāciju pamēģināsim apskatīt no citas puses, cenšoties atrast saikni starp “krievu” partiju iegūto balsu summu un vēlētāju aktivitāti iecirkņos (skat. 3.attēlu). Pēc Eglāja kunga loģikas, ja reiz “krievu” elektorāts ir aktīvāks par “latviešu”, tad “krievu” partiju iegūtajam balsu procentam vajadzētu būt augstākam tajos iecirkņos, kuros bijusi augstāka aktivitāte.


    3.Attēls. “Krievu” partiju balsu summa (vertikālā ass, %) atkarībā no vēlētāju aktivitātes iecirknī (horizontālā ass, %).

    Jānorāda, ka lielākā daļa datu koncentrējas 45 - 60% aktivitātes diapazonā – ir tikai daži iecirkņi, kuros aktivitāte bijusi mazāka vai lielāka par šiem skaitļiem. Tāpēc precīzam atainojumam grafika malās trūkst datu, kas jāņem vērā, veicot aproksimāciju (4.attēls).


    4.Attēls. “Krievu” partiju balsu summa (vertikālā ass, %) atkarībā no vēlētāju aktivitātes iecirknī (horizontālā ass, %) - 5.pakāpes polinomā aproksimācija.

    Pilnīgi skaidrs, ka sakarībai ir izteikti lejupslīdoša tendence: jo augstāka ir aktivitāte, jo mazāka ir tā vēlētāju daļa, kas balsojusi par “krievu” partijām. Jāuzsver, ka šī lejupejošā tendence sākas jau augstas ticamības zonā un grafika malējo zonu atmešana nemaina līknes virzienu (kaut arī ietekmē lejupslīdes ātrumu).

    Šis secinājums labi sader ar iepriekšējo grafiku pāri: jo “latviskāks” iecirknis, jo augstāka tajā vēlētāju aktivitāte un attiecīgi – jo mazāk balsis iegūst “krievu” partijas.

    Visbeidzot, pievērsīsimies galvenajam Eglāja kunga apgalvojumam, ka vēlētāji savā izvēlē bijuši teju vai monolīti. Lai to pārbaudītu, aplūkosim sakarību starp “krievu” partiju balsu summu (dati uz vertikālās ass) un nelatviešu vēlētāju īpatsvaru (dati uz horizontālā ass) katrā no iecirkņiem (5.attēls).



    5.Attēls. Nelatviešu vēlētāju īpatsvars (sarkanā līnija, %), par “krievu partijām nodoto balsu summa (rozā līnija, %) un tās 5.pakāpes polinomā aproksimācija (zilā līnija, %).

    Secinājums, kas izriet no abu tendenču saattiecinājuma grafikā, ir visai paradoksāls: “latviešu” iecirkņos “krievu” partijas ieguva izteikti mazāk balsu, nekā pie etniska balsojuma to būtu ļāvis nelatviešu vēlētāju skaits attiecīgajos iecirkņos, savukārt “krievu” iecirkņos tieši pretēji – par “krievu” partijām procentuāli nobalsoja vairāk vēlētāju, nekā šajos iecirkņos ir reģistrētu nelatviešu vēlētāju. Šos rezultātus var traktēt vismaz divējādi.

    Pirmo hipotēzi varētu nosaukt par “integrējošo” – latviešu vidē dzīvojošiem nelatviešu pilsoņiem ir mazāka nosliece balsot par “krievu” partijām, savukārt “krievu” vidē dzīvojošo latviešu daļa ir gatava atdot balsis par savu nelatviešu kaimiņu partijām. Šāds secinājums nedaudz mīkstina Eglāja kunga apgalvojumu par etnisko balsojumu.

    Otra hipotēze – (de) mobilizācijas. Saskaņā ar to, latviešu vidē dzīvojošam nelatviešu vēlētājam kaut kādu iemeslu dēļ ir mazāka nosliece vispār piedalīties vēlēšanās, līdzīgi kā latviešu pilsonim, kas dzīvo “krievu” vidē. Šāds secinājums mīkstina citu Eglāja kunga secinājumu, ka nelatviešu vēlētāji ir mobilizētāki.

    Tomēr jāatzīst, ka abas hipotēzes ir vienlīdz nepierādāmas – katrā ziņā vismaz pamatojoties uz aplūkotajiem datiem. Vēlētāju aktivitāte ir atkarīga no daudziem citiem iemesliem, kam nav sakara ar etniskumu un politiku – sākot ar dzīves līmeni katrā no iecirkņiem un beidzot ar pašas balsošanas vietas ērtu sasniedzamību. Tāpēc atliek vien atkārtot, ka pamatojoties uz nepilnīgiem datiem var censties noteikt vien pašas vispārīgākās sakarības, un arī tad ar zināmu riska tiesu.
    ___________________________

    [1] Datu apstrādei izmantotas programmas MatLab 5.2 un Microsoft Excel.


    Šis raksts krievu valodā ideju vietnē dialogi.lv


    Iesaki citiem:
    Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

    Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    agdams 01.04.2005 14:51
    Cynic raksts neapgāž Ritvara raksta galveno secinājumu, ka novērojama vēlētāju korpusa sadalīšanās latviešu un krievu partiju atbalstītājos pēc vēlētāju etniskās izcelsmes. Jā, protams, var teikt, ka noteikti ir faktori, kuriem arī ir pozitīva korelācija ar šo izvēli, taču tie noteikti ir grūtāk pārbaudāmi (piemēram, noteikt vēlētāju izvēli pēc dzimuma faktora varētu tikai ar izvērstu socioloģisku pētījumu palīdzību (kas, starp citu, būtu interesanti)), kā arī pozitīvā korelācija ar etnisko faktoru ir ļoti, ļoti augsta.

    Kas attiecas uz Ritvara secinājumu par to, ka "krievi pārņem domi", tad tas gan ir nedaudz krāsu sabiezināšana, jo balstās pieņēmumā, ka etniskā piederība savu nozīmi izvēlē saglabās (kas varbūt arī ir patiess), un otrā, kas noteikti nav un nebūs patiess, ka turpmākajās vēlēšanās nelatviešu īpatsvars Rīgā paliks līdzšinējais (kas nav tiesa - latviešu iedzīvotāju īpatsvars pastāvīgi pieaug) un ka visi nelatvieši kļūs pilsoņi un balstiesīgi (kas noteikti arī nav tiesa, jo viena daļa noteikti izvēlēsies nenaturalizēties un nomirt dīvainajā nepilsoņa statusā (sevišķi personas, kas vecākas par 65 gadiem), bet vēl kāda daļa - izvēlēsies Krievijas pilsonību).

    Par vēlētāju aktivitāti pēc tautības ir grūti spriest, jo to nevar balstīt uz apgalvojumu par latviešu un krievu iecirkņiem, jo var gadīties, ka kādā Bolderājas iecirknī latvieši ir visaktīvākie, bet centra latviskajos iecirkņos, savukārt, aktivitāte ir raksturīga nelatviešu iedzīvotājiem.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    Cynic_ 30.03.2005 21:54
    Eglaja k-gam.

    Labdien, talak rakstishu starp rindinjam. Baidos, ka mums sanaks tads zilonjkaula tornja cienigs teologu disputs. Bet nu ko lai dara.

    *Prieks redzēt atsauksmi tiešām par lietu.*

    Man ir prieks, ka sagadaju Jums prieku. :-)

    *apstiprināju hipotēzi, ka cēlonis tieši tādām grupām ir kultūretnisks*

    Ne, nemaz.

    Jus demonstrejat, ka ekstiste izteikta korelacija starp veletaju izveli un 1 (vienu) parametru no bezgaligi daudzdimensiju parametru matricas, ar kuru aprakstams katrs no balsstiesigaiem pilsonjiem. Vai, piemeram, tadi acimredzami svarigi parametri, ka cilveka ticiba, vecums, dzimums, izglitiba, ienakumu limenis, veselibas stavoklis ir shis matricas elementi? Neapshaubami. Vai tie kautkada mera ietekmejusi katra konkreta veletaja izveli? Pec "fizikalas jegas" (sadziviska prata) varam domat, ka kada mera ietekmejusi. Bet taisit kadus secinajumus, par to, tieshi kadi parametri un cik tieshi liela mera, bez papildizpetes mes vienkarshi nevaram.

    Tatad, manuprat, vienigais, ko esat skaidri pieradijis - kas noticis (partijas tiesham "salipinajas" divas grupas). Bet apgalvot, ka no ta izriet kaut vai minimala informacija par to, kapec tas ir noticis, nekada pamata nav.

    Par pieraditu Jusu hipotezi es uzskatitu, ja Jus lidztekus ar vienigo jau izrekjinato korelaciju kalkuletu ari citas iespejamas korelacijas - lai parliecinatos, ka tieshi etniska korelacija ir ta visstipraka. Un nevis vienkarshi visspecigaka, bet tik speciga, ka visas citas butu uzskatamas ka "noapaljojuma lidz nullei" vertas. Jus izdarijat tieshi otradi, no pasha sakuma pec noklusejuma pienjemot, ka visiem parejiem parametriem arpus etnokulturalas piederibas, pat kopa njemtiem, ir pieshkjirams nulles svara koeficients (ietekme) lemuma pienjemshanas procesa.

    Tas ir par Jusu metodologju un Jusu terminu izveli.

    Japiebilst, ari es uzskatu, ka etniskam faktoram bija liela loma, un pat varu intuitivi piekrist, ka droshi vien vislielaka. Bet - intuitivi.

    *...atsauksmes autors... cenšas pierādīt, ka krievi ... bijuši kūtrāki par latviešiem*

    Ne, nemaz. Es neko nezinu un neko neapgalvoju nedz par krieviem, nedz par latvieshiem. Tiesa, es druscinj izpetiju un tagad mazliet labak zinu, kas noticis "krievu" vai "latvieshu" iecirknjos, kas savukart deva man iespeju uzskatit Jusu apgalvojumu, ka "krievi šoreiz aktīvāki... [bet] latvieši savā galvaspilsētā šoreiz bijuši kūtrāki balsotāji" , par nepieraditu. Un ne vairak. Bet, tiesa, ari ne mazak.

    *grafikos nekorekti vilktas līnijas, nevis likti datu punkti. Korelācijas un regresijas rēķinos tā nedara, jo starpvērtības nav zināmas un līnijas maldinoši aizpilda tukšumu;*

    Tur ir ta atshkjiriba: Jus meklejat korelaciju (saistibu), pienjemot, ka tada eksiste, es savukart funkciju (nepartrauktu sakaribu, kura mums dota diskreta forma), ari pienjemot, ka ta eksiste.

    Lai labak saprastu manu modeli, varu piedavat fizikali-lirisku analogjiu. Velejot sabiedriba zinjo par savu nostaju, "raidot signalu". Vide, kura notiek veleshanas (iecirknju pieejamibas ertums, laika apstaklji, transporta kustiba un vel bezgala daudz citu faktoru, ieskaitot atlaizhu akcijas blakusesosha veikala un smukas krodzinieces ierashanas darba tuvakaja bara) ir analogjiska eteram, caur kuru signals tiek parraidits. Tapec es uzskatu veleshanu rezultatus ar visam statistiskam anomalijam par izkropljotu diskretizetu signalu ar daleji zaudetiem fragmentiem un haotisku trokshnja piemaisijumu.

    Shis analogjias pielietoshana dod iespeju risinat, piemeram, radiotehnikai klasisku uzdevumu - pavajinata un izkropljota signala rekonstrukciju. (Starp citu, tas bija viens no iemesliem, kapec datu apstradei lietoju tieshi MatLab'u.) CD atskanjotajs, piemeram, disku atskanjojot, "pa celjam" zaude lidz 60% datu, neskatoties uz to, ka tos sarga ljoti specigs 2RS kods utt. Zaudetie gabali tomer tiek rekonstrueti ar specialu algoritmu palidzibu - un muzika skan.

    *ja izmanto sarežģītāku regresiju par līneāro (nonākot līdz pat 6.pakāpes polinomam!!), tad tas atbilstīgi teorētiski jāpamato.*

    Manuprat, tas ir skaidrs. Sakuma mes nezinam, kada veida funkcija "slepjas" musu haosa, it ipashi, cik tai ir ekstremu. Vispar neko par to nezinam, vienigi pienjemam, ka kaut kas tur ir. Tapec jaizvelas pec iespejas fleksibla aproksimacijas funkcija. Pienjemot, ka asimptotisku "caurumu" musu sakariba but nevar pec fizikalas jegas, tieshi polinomials modelis izskatas vispiemerotakais, it ipashi njemot vera polinomialai aproksimacijai raksturigu ipatnibu filtret augstfrekvences signala komponentu, kursh musu gadijuma nav nekas cits ka statistisko anomaliju kopums (troksnis).

    *īpaši jāpamato, ja vienreiz izvēlas 6.pakāpes polinomu, bet otrreiz - 5.pakāpes. Tam taču noteikti ir kāda jēga, vai ne?*

    Protams, ka ir. Pec vieniga kriterija - pec iespejas minimala aproksimacijas kljuda.

    *kāpēc ne eksponente??*

    Tapec, ka, ka Jums zinams, tai nav ekstremu lidzigi ka linearai un logaritmiskai funkcijai. Tiesa, varbut bija verts paspeleties ar Furje rindam, ka ari papetit musu "signala" harmoniku klastu ar Furje vai Velsha transformaciju palidzibu un pat kartigi tas apstradat spektrala atainojuma. Tomer man ir pamatdarbs, un savu diplomdarbu es jau sen esmu aizstavejis :-))

    * korelācija un regresija jāizmanto ar veselo saprātu*

    Un tieshi tapec pielietot aproksimaciju ar y=a+bx, y=exp(x) un y=log(x) nedrikst.

    *polinomālas funkcijas īpatnība ir ārpus šaura vērtību intervāla gāzties bezdibenī un kāpt stāvus debesīs*

    Nu un kas? Lai krit. Mus tachu interese musu shaurais vertibu intervals un atainojuma precizitate taja.

    *Tāpēc labprāt būtu lasījis ... ticamākus izskaidrojumus lietām.*

    Ceredams, ka sniegtie skaidrojumi Jus apmierinas, palieku visa augstcieniba -

    Cynic_

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    Cynic_ 30.03.2005 20:43
    Bezvardim

    Ne, esmu viens pats - pats sevi autors, pats sevi autora paligs, pats sevi paliga zellis. :-)

    Droshi vien, Jus samulsinaja tulkojuma niances (vai, pec bralju Strugacku, lingvistiskas purvas jeb _лингвистические болота_). Ja kas, saikne uz originalu ir godigi noradita. :-)

    Par parejo noteikti rakstishu velak - ka ari obligati atbildeshu Eglaja k-gam, kam ipashs paldies par jautajumiem\piezimem pec butibas.

    Cynic_

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    bezvardis 30.03.2005 19:04
    Labs raksts, dod pretsparu :-) Lai gan matematiskas metodes nav mans laucins, skiet, ka gan Cynic, gan Ritvara rakstos un metodees var samekleet pietiekamu skaitu metodologisku kljuudu. Kaa, piemeram, par liiniju vilksanu tur, kur jabut punktiem, piekritu Ritvaram - arii man tas uzreiz radiija jautajumus un par aproximaaciju arii. Veel nevareeju saprast, cik autoru ir Cynic rakstam - jo vienaa vietaa tiek teikts 'autors domaa taa un shitaa' - it kaa rakstiitaajs buutu kaads cits, nevis 'autors' - varbuut kaads 'autora paliigs'. Tad citaa rindkopaa 'autors' vai 'autora paliigs' paariet uz pirmo personu un daudzskaitlii saka 'tagad dariisim taa un sitaa'. Taa ka secinu - apreekinus izdariija un grafikus ziimeeja liidzstraadnieku grupa, bet pierakstiija viens paslinks autora paliigs. Paslinks tapec, ka saakumaa it kaa izmanto veestiijuma formu un raksta metaforiski par vienu autoru (kas ir ok, jo grupa var buut viens kolektiivs autors), bet peec tam pieveersas peetiijuma laikaa veiktaas stenogrammas tiesai citeesanai. Cynic - kaa buutu, ja skaidri pateiktu, cik juus bijaat laupiitaaj? :-)

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    krasmar 30.03.2005 14:33
    Interesanti interesanti, galvenais, kur Ritvars pieseejas bija par to liniju vilksanu, bet arii bez taa, zinaama tendence bija redzama. Protams, jaatzist, ka ari ar visprecizakajam metodem mes nevaresim uzzinat, jo tomer ir daudzi pienemumi visos turpmakajos apgalvojumos. Es ari biju taja konferencee, kur JI stastija par saviem petijumiem, varbut ir kaut kas tads, ko saja sakara ar kadiem grafikiem un konkretakiem skaitliem publicet portālā. Interesants materials vareetu būt RSU studentu veikto exit-poll datu rezultatu analize, jo tur tomer tika izdalits kada valoda cilveki runaja stastot par savu izveli. Ari tas 100% neko neliecina, bet var jau meginat izdarit kadus talakejosus secinajumus.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    JI 30.03.2005 14:24
    Sabiedriskajam Līgumam:

    Atšķirība ir fundamentāla - ekoloģiskās analīzes rezultātā tiek izdarīti secinājumi par individuālo uzvedību, balstoties uz kopas datiem, bet mans referāts balstījās uz aptaujas datiem, resp. tika izdarīti secinājumi par kopu, balstoties uz individuālajiem datiem.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    Ritvars 30.03.2005 13:25
    Labdien!

    Prieks redzēt atsauksmi tiešām par lietu. Atgādināšu, ka savā rakstā minēju, kādas divas partiju grupas ir atrodamas nesenajās Rīgas domes vēlēšanās un pārbaudīju un apstiprināju hipotēzi, ka cēlonis tieši tādām grupām ir kultūretnisks.

    Anonīmais atsauksmes autors, apkopojot un vienkāršojot, cenšas pierādīt, ka krievi arī šoreiz tāpat kā citās, senākās balsošanās bijuši kūtrāki par latviešiem, un norāda, ka latviešu iecirkņos latviešu partijām veicies ar uzviju un krievu partijām krievu iecirkņos - tāpat.

    Nezinu, kālab anonīmā atsauksme uzsveŗ aktīvitāti, ko pieminēju tik garāmejot, bet lai tā būtu, katram savs. Atgādināšu vien, ka tās saistība ar tautību šais vēlēšanās bija vāja un to nenoliedzami ietekmēja daudzi citi apstākļi. Pirmkārt, iecirkņa un balsošanas vietas izvietojums: dažviet Rīgas vēlēšanu komisija balsošanas vietu bija iekārtojusi ārpus iecirkņa, turklāt kilometriem tālu - tas mazināja aktīvitāti. Otrkārt, varbūt kāda partija bija pacentusies, lai savus piekritējus aizdzītu no migām pie urnām - tas aktīvitāti celtu utt.

    Tomēr iebildīšu anonīmajam autoram par to, kā mēģināts pierādīt krievu kūtrumu - par acīmredzamā-neticamā metodi (atvainojos, ja kādam tas šķitīs nebaudāms matemātisks kretīnisms, bet citam - elementāri nieki):

    1) grafikos nekorekti vilktas līnijas, nevis likti datu punkti. Korelācijas un regresijas rēķinos tā nedara, jo starpvērtības nav zināmas un līnijas maldinoši aizpilda tukšumu;

    2) lai vieglāk būtu novērtēt divu lielumu saistību, grafiks ir jāveido tā, lai virziena koeficients vizuāli būtu 1;

    3) ja izmanto sarežģītāku regresiju par līneāro (nonākot līdz pat 6.pakāpes polinomam!!), tad tas atbilstīgi teorētiski jāpamato. Piemēram, viegli saprast, ka masa ir atkarīga no auguma kuba, jo tā ir tilpuma un blīvuma reizinājums, blīvums ir konstants, bet tilpums ir līneārais izmērs kubā. Jo īpaši jāpamato, ja vienreiz izvēlas 6.pakāpes polinomu, bet otrreiz - 5.pakāpes. Tam taču noteikti ir kāda jēga, vai ne? Un kāpēc ne eksponente??

    4) atgādināšu, ka korelācija un regresija jāizmanto ar veselo saprātu un teorētiski pieļaujamās robežās, kas šoreiz ir 0...100% abās asīs. Iedomātās polinomālās regresijas ir aplamas pēc definīcijas, kaut labi izskatās, jo polinomālas funkcijas īpatnība ir ārpus šaura vērtību intervāla gāzties bezdibenī un kāpt stāvus debesīs (Žēl, ka nevaru pielikumā pievienot anonīmā autora grafikus, tikai parādītus visā vērtību apgabalā un salīdzinot polinomālo un līneāro regresiju.);

    5) par matemātiskām metodēm un modeļiem sabiedrības zinātēs ceļamaizei iesaku Reinu Tāgeperu (repositories.cdlib.org/csd/02-04/ u.c.);

    6) ja B ir stipri atkarīgs no A un C ir mazliet atkarīgs no A, tad apšaubāmi ir rušināties B atkarībā no C (tas par krievu partiju un aktīvitātes saistību).

    Un nu ateju no matemātikas pie vides. Tā (arī etniskā), protams, ietekmē uzvedību - un latvieši krievu rajonos tiešām piemērojas krieviem, tāpat krievi latviešu rajonos top maķenīt latviskāki garā. Tas bija manāms arī ES nobalsošanā, citējot tālaika sevi: "Salīdzinot nobalsošanas iznākumus dažādos rajonos, redzams, ka dažādu tautību pilsoņu izvēle tuvinās tur, kur latviešu īpatsvars pārsniedz 75%." Kā pareizi piemin anonīmais autors, līdzīgi balsots arī Rīgas domes vēlēšanās. Nekur gan neesmu apgalvojis, ka Daugavgrīvas latvieši balsojuši tāpat kā Bieriņu latvieši. Starp citu, arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK daļa no latviešu partiju balsīm latviskākajos iecirkņos ir augstāka nekā krievu rajonos.

    Skaitļu patiesība ir viena - sāļa vai skāba, vienalga, vai autors ir atklāts tēvzemnieku kandidāts, vai palicis anonīms. Tāpēc labprāt būtu lasījis ne tikai kritiku, bet arī ticamākus izskaidrojumus lietām. Pagaidām laikam palieku gribam.

    Cieņā

    Ritvars Eglājs

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    Social Contract 30.03.2005 11:31
    To JI:

    Tomēr būsim godīgi: Cynic izcili pierādīja TB pārstāvja raksta ideoloģisku 'bias', un neviens šēit nepretendē uz zinātnisku darbu - tas bija tikai raksts. Starp citu, kāda atšķirība starp Cynic metodēm un gadījumu, kad viens pētnieks (ar iniciāliem JI, by the way) starptautiskā konferencē visiem ilgi stastīja, kā var pierādīt, ka tieši austrumslāvu tautību pārstāvji balso par PCTVL?

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    JI 29.03.2005 23:34
    Ekoloģiskā analīze var dot iemeslu daudzu dienu pavadīšanai pie statistikas datu krājumiem, tomēr tās rezultātu uzticamība jau 50 gadus tiek apšaubīta. Turklāt būtu pārgalvīgi izmantot tikai 1-2 mainīgos, lai ar šo metodi analizētu vēlēšanu rezultātus. Interesentiem iesaku aplūkot šo: www.utdallas.edu/dept/socsci/working_papers/wp04-03.pdf

    Ar cieņu

    JI

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    krasmar 29.03.2005 22:27
    Ļoti labi, nebiju iedziļinājies līdz galam Eglāja analīzē, tomēr tur varēja redzēt, ka bija uzstādījums un tad tika piemeklēti cipari. Protams, ka etniskais balsojums pastāv, tomēr viena tendence, kas iezīmējas īpaši šajās vēlēšanās ir Dzimtene, par kuru, manuprāt, lielā mērā balsoja gan latvieši gan krievi. Interesanti kā bija ar Latvijas Pirmo partiju?