Ētika – bet pēc kuriem kanoniem? 12

Ābramu Kleckinu, vienu no mūsu valsts vadošajiem kino speciālistiem un ilggadīgu pasniedzēju Latvijas Universitātes Žurnālistikas katedrā, esmu pazinis jau sen, zinu viņu kā rēnu cilvēku, un tāpēc šķiet, ka visai reti viņš ir licis kādam “iet ratā”. Tieši tā viņš ir darījis attiecībā uz Latvijas Garīgo lietu padomi, kurā piepeši ir radusies doma, ka valstij būtu jāizstrādā ētikas kodekss plašsaziņas līdzekļu “vajadzībām”.

Iesaki citiem:

“Ja valsts dibina padomi un taisa ētikas nolikumu, tad tā ir visīstākā cenzūra un iejaukšanās preses brīvībā,” Kleckinu sakām ir citējusi Neatkarīgā Rīta Avīze. “Vēl tikai trūka, lai valdība norādītu, kā mums ir jāstrādā. Viņi jau var pieņemt jebkuru lēmumu, bet medijiem tas nav jāņem vērā, jo mums ir likums, kas aizliedz jebkuru cenzūru.”

Pie šīs domas nu reiz nav īpaši daudz ko piebilst, jo Kleckinam ir pilnīga taisnība visos punktos, taču ir vērts mazliet palūkoties, no kurienes šī domu “pērle” ir radusies. Vadošās personas, cik var spriest, ir Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, kā arī vairāki mūsu valsts redzamākie garīdznieki, tajā skaitā luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags.

Vanags, lūk, šā gada jūnijā esot Garīgo lietu padomē uzstājies ar referātu par “mediju morālo atbildību”. Man negadījās attiecīgajā sapulcē būt klāt, bet varu bez lielām grūtībām iedomāties, ko arhibīskaps uzskata par “morālo atbildību”. Tiklīdz baznīcu kungi (un Latvijas luterāņu baznīcā ir jārunā par kungiem, jo sievietes, kā mēs visi zinām, Mārtiņa Lutera mācībā nostiprinājies arhibīskaps īpaši tuvu pie bikts nelaiž) sāk runāt par sabiedrības un mēdiju atbildību, tā ir laiks kļūt ļoti, ļoti, ļoti uzmanīgiem.

Nesen plašsaziņas līdzekļos izplatījās ziņa, ka Grieķijā kādai telekompānijai ir piespriests visai liels naudas sods par to, ka televīzijā ir rādīti divi vīrieši (ak šausmas!) skūpstāmies. Nav grūti pieņemt, ka par šo ziņu baznīcas šefs bija pavisam priecīgs. Nost ar homoseksuālas uzvedības demonstrēšanu televīzijā! Tā ir doma, kurai varbūt pat (un diemžēl) varētu piekrist vairākums valsts iedzīvotāju par spīti tam, ka homoseksuāli cilvēki šajā un visās pārējās sabiedrībās ir bijuši vienmēr, ir tagad un būs vienmēr. Taču kas vēl? Kristieši īpaši priecīgi nav arī par heteroseksuālu uzvedību, ja tā nav tieši saistīta ar laulību gredzenu. Nost ar televīzijas raidījumiem, kuros ir redzami šķirti cilvēki? Nost, piemēram, ar filmu “Skaistā sieviete”, kur Džūlija Robertsa tēlo prostitūtu? Varbūt aizliegsim televīzijas ziņu dienestiem veidot sižetus par filmu “Buy Bye Beauty”? Ja top zināmi fakti par izvarošanu, bērnu tirgošanu seksuālām vajadzībām un tamlīdzīgām lietām, vai par to televīzijā nevajag runāt? Dievs pasargi, ka tik kāds nesāk rādīt jau pašā nosaukumā gana piedauzīgo seriālu “Sekss un lielpilsēta”! Bet ak vai – tas jau ir noticis. Taisām augšā kodeksu!

Man nudien ir žēl Aināra Šlesera padomnieka Jāņa Šmita, kurš ir nonācis visnotaļ neapskaužamā pozīcijā, proti – viņam tagad ir jāpaskaidro, ko ar visu šo lietu ir domājis viņa boss (kurš brīdī, kad doma par kodeksu nāca gaismā, atradās ārzemēs). Šmits nav varējis pateikt, kāpēc šāds kodekss ir vajadzīgs, ja likums jau nosaka to, ko drīkst un nedrīkst televīzijā rādīt. Mediji gan viņu citē sakām, ka “vardarbība un izvirtība medijos nav pieņemama lielai daļai sabiedrības, jo rada negācijas”. Taču būtība te ir cita – vai tiešām sabiedrība ir gatava ļaut Jānim Vanagam un Aināram Šleseram noteikt, kas ir “vardarbība” un kas ir “izvirtība”?

Ja vēlamies būt labticīgi, tad varam domāt, ka Garīgo lietu padome šo domu par ētikas kodeksu virza uz priekšu sakarā ar sen nodrāzto (piedodiet par vārdu) jautājumu par seksu un vardarbību televīzijā. Nav nekāda jautājuma, ka bērniem nevajag zilajā ekrānā skatīties ne “Sekss un lielpilsēta”, ne filmu “Lubene”, ne to, ko telekanāli rāda vēlajās vakara stundās.

Taču te ir runa par izmisīgi slidenu kalniņu. Pirmkārt, ir jākonstatē, ka kino un televīzijas industrija (un par to varam teikt paldies Dievam) jau visai sen ir atskārtusi, ka ļaudis grib redzēt ne tikai pasaciņas un sapņus, bet arī dzīves īstenību, un dzīves īstenība nereti nav īpaši skaista. No tā neapšaubāmi izriet pārliecība, ka kino un arī televīzija dara labu darbu, parādot arī dzīves negācijas. Pie tam atziņa, ka pasaulē ir visai daudz dažādu emocionālās un seksuālās uzvedības modeļu, ir pilnīgi precīza atziņa. Iebāzt galvu smiltīs un izlikties, ka pasaulē nav vīriešu, kuri mīl vīriešus, sieviešu, kuras mīl sievietes, cilvēku, kuri seksa partnerus var skaitīt ne tikai uz saviem, bet arī uz daudzu citu cilvēku pirkstiem, ļaudis, kuri apprecas ne tikai vienreiz, bet daudzas reizes – tas nav nopietni, un nav nopietni gaidīt, ka izklaides industrija sekos mūsu pasaules morālistiem izliekoties, ka nekā no tā nav. Piedodiet, Garīgo lietu padomes ļautiņi – te nav nekāda Irāna.

Vēl vairāk – ja reiz izdosies uzlikt klapes vienam zirgam, tad neizbēgami radīsies vēlme likt klapes arī uz citiem zirgiem. Apetīte rodas ēdot, ja pirmais solis būs aizliegt filmas, kurās tiek šauts vai izvarots, tad nākamais solis pilnīgi iespējams būs aizliegt televīzijas ziņu sižetus, kuros tiek šauts vai izvarots. Es necenšos te īpaši sabiezināt krāsas, jo A.Šlesers joprojām nav vēl paskaidrojis, kas viņam ir padomā, taču asns šim stādam jau tā ir indīgs, labi būtu to izravēt tūlīt, pirms tas ir audzis tālāk.

Politiķiem, protams, nekas nepatiktu labāk, kā situācija, kurā viņi var diktēt mediju uzvedību. Katrā ziņā tas novērstu nepieklājīgus jautājumus, kurus uzdod Jānis Krēvics Latvijas Radio vai Jānis Domburs Latvijas Televīzijā. Nekad vairs žurnāls neatļautos nopublicēt interviju ar politiķi, kurā ir atspoguļota arī runas maniere ar visiem āaaa un ēeee (ļoti iespējams, ka nav īpaši pārsteidzoši, ka tieši politiķis āaaa un ēeee ir tas, kurš ir sācis bīdīt domu par mediju ētikas kodeksu). Politiķiem pasaule kļūtu gaiša un saulaina, un mediji būtu pielikti pie vietas. Tieši tāpat, kā tas bija Padomju Savienībā!

Atkārtoju – es necenšos biezināt krāsas. Diez vai Garīgo lietu padome patlaban domā par cenzūras ieviešanu ziņu un informācijas procesā. Taču atkārtoju arī to, ka šī doma ir pamatos bīstama. Valstij nav iemesla iejaukties darbā, ko dara masu informācijas līdzekļi. Ja ir taisnība presē apgalvotajam – ka procesā piedalīties gatavību ir izteikuši Latvijas Televīzijas, LNT, TV3 un TV 5 vadītāji – tad tas ir nožēlojami, lai neteiktu vairāk.

Iepriekš minētais J.Šmits presē arī ir skaidrojis, ka padome esot vajadzīga tāpēc, ka “tās vērtības, kas tiek atspoguļotas televīzijā, bieži vien tiek ieaudzinātas nākamajām paaudzēm”. J.Šmitam ir taisnība, sabiedrībai ir pilnīgas tiesības pārdomāt, kas ir šīs vērtības, sabiedrībai ir pilnīgas tiesības un arī nepieciešamība bērnus pasargāt no tā, ko viņiem nudien nevajadzētu redzēt. Taču mūsdienās ir tehnoloģijas, kuras ļauj “aizslēgt” tos telekanālus, kurus vecāki nevēlas, lai bērni redz. Ja valsts vēlas telekanālus aizslēgt arī pieaugušiem cilvēkiem, tad tas ir pilnīgi garām. Katrā ziņā es nevēlos, lai Jānis Vanags un Ainārs Šlesers katru vakaru stāv pie mana televizora un pasaka priekšā, ko es varu un nevaru, drīkstu un nedrīkstu skatīties.

“Nav noliedzams, ka medijiem ir ētikas problēmas,” ir teikusi šī portāla redaktore Nellija Ločmele. Tas ir pēdējais, ko es vēlētos te pateikt. Ja mediju saturu nosaka piederība naftas transporta industrijai, ja žurnālisti sevi pārdod tam, kurš visvairāk maksā, ja ļoti regulāri masu informācijas līdzekļiem par savu saturu ir jāatbild tiesā, tad ir vairāk kā skaidrs, ka kaut kas kārtībā nav. Šodien Latvijas Republika atzīmē 85 gadus kopš valsts nodibināšanas, augustā apritēja 12 gadi, kopš neatkarības atjaunošanas. Visā šajā laikā žurnālistu cunftei, kurai piederu arī es, tomēr nav izdevies nonākt pie kopsaucēja par to, kas ir un nav ētika. Daba necieš vakuumu, arī sabiedrība ne. Ja reiz pie jēdziena “mediju ētika” ir apstājušies Ainārs Šlesers un luterāņu arhibīskaps, tad tas ļoti uzskatāmi demonstrē to, ka mediji šajā gadījumā ir nokavējuši vilcienu. To vēl var noķert, bet vai maniem kolēģiem masu informācijas industrijā ir vēlme to izdarīt?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anrija 26.05.2004 22:52
Es domāju, ka nedrīkst aizliegt rādīt televīzijā utt., vardarbību,izvarošanas,karu,kur šauj visās malās.Ja tā, tad aizliegsim skatīties filmas, kurās nogalina (jo gandrīz visās filmās redzam vardarbību) un rādīsim "ziepenes"!Cilvēki vairs nezinās, kas notiek pasaulē, cilvēki nezinās patieso situāciju ārzemēs,Latvijā utt. Es laikam atpalieku no dzīves,jo nesen (kā es zināju) Latvijā vēl pastāvēja demokratija, kas ietver sevī vārda brīvību, tātad runāt un rādīt visu, ko grib.Lai cilvēki paši izvēlas, ko pieņemt, un ko nē!Tāpēc jau cilvēkiem ir dots saprāts, lai nošķirtu labo starp ļauno!!!Un ja kādam nepatīk, lai neskatās!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dacea 21.11.2003 17:53
Par to, vai paši žurnālisti par mēdiju ētiku grib, ir gatavi, vēlas runāt - man liekas, ka diemžēl atbilde ir nē, jo vilciens varbūt vēl nav aizgājis, bet problēma ir tik liela, ka godīgi sakot, es nezinātu no kurienes sākt. Man pašai bieži ir "rokas nolaidušās", kad ar kolēģiem (žurnālistiem no citiem medijiem) par šo tematiku diskutējam, jo nereti esmu jutusies kā citplanētietis, kas runā daudziem nesaprotamā valodā. Problēma tik liela arī tāpēc, ka sīkas problēmas ar latviešu žurnālistu darba kvalitāti ir plaši izplatītas, un šeit es nerunāju par visiem, bet par daudziem, kas "ieguldījuši" daudz enerģijas (tā netīšām) žurnālistu tēla radīšanā. Nav brīnums dzirdēt to, ko par žurnālistu darbu raksta Irbe. Arī pati no savas pieredzes (kad pati esmu bijusi nabaga intervējamā kārtā) varu teikt, ka pieredze nav nekāda bagātinošā DIEMŽĒL. Un šādos mirkļos tās rokas nolaižas vēl vairāk, jo ko no tāda "žurnālista" prasīsi (un man tiešām kauns par daudziem maniem "kolēģiem"...)

Skaidrības labad jāsaka, ka ne jau žurnālistos vien tā vaina, jo nereti mēdiji (un atkal - ne jau visi) neļauj žurnālistam labi strādāt, neizglīto, netrennē, laiž "zaļus" cilvēkus, nekvalificētus (piemēram, bez pietiekamām valodu zināšanām) pie darba... Žēl arī, ka lielākā daļa žurnālistu nav apguvuši žurnālistikas pamatus universitātē, kas man liekas tomēr absolūti nepieciešami (un šis nav glaims bijušajiem pasniedzējiem), žēl. Ko kurienes sākt?

P.S. Ar Latvijas žurnālistikas ētikas kodeksu nepietiek, ja gandrīz neviens to neņem vērā. Es atceros, ka kaut ko tādu lasīju tikai pirmajos žurnālistu kursos... Dažiem medijiem ir pašiem savs ētikas kodekss (ieskaitot RBE), bet mani māc šaubas, vai bez tādiem kā Diena un NRA tas tiek pielietots praksē (piemēram, kolēģa norāšanā, kad kaut kas nav izdarīts tā kā vajag, jo neatbilst ētikas kodeksam).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 21.11.2003 09:35
KRISTA

Te jau Verners visu smuki apstāstīja,varu viņam tikai pievienoties,piekrist,atbalstīt u.t.t. Es to pašu gribēju teikt,sanāca,varbūt,kautkā savādāk.

Piebildīšu vēl ko- piesedzoties ar skaļām frāzēm par vārda brīvību,žurnālisti un TVisti,sevi it kā nostāda kādā īpašā stāvoklī arī brīžos,kad tam ar sab.interesēm un tiesībām zināt,nav nekāda sakara.Neaizmirsīsim,ka žurnālistika un masu mediji ir BIZNESS,tāpat kā politika ir bizness.Sarežģīts bizness,piekrītu.Bet man šķiet,ka šis bizness ļoti(pārāk) bieži izmanto savu īpašo statusu diezgan bezkaunīgā veidā. Nez,vai saprotami izsakos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 21.11.2003 00:56
Izlasīju, ko par šo problēmu saka paši žurnālisti un atļāvos izkopēt dažus citātus:



Mārīte Šperberga, žurnāla Kapitāls galvenā redaktore

Toties vienots ētikas kodekss noderētu gan. Tādu jau 1992. gadā ir izstrādājusi Žurnālistu Savienība, bet šobrīd tai nav prestiža un tāpēc lielais vairums žurnālistu nemaz nezina par šāda kodeksa esamību

Sigita Kirilka, BNS galvenā redaktoreNe vienu reizi vien esmu sēdējusi starp kolēģiem žurnālistiem vairāk un mazāk oficiālās sanākšanās, kur runāts par nepieciešamību pašattīrīties, izveidot reāli strādājošus žurnālistikas ētikas principus, bet tālāk par runāšanu nekas nav noticis.



Sarmīte Ēlerte, Dienas galvenā redaktore

Ir bijusi žurnālistu iniciatīva vienoties par kopēju kodeksu, iespējams tas arī kādreiz notiks. Bet tam jānotiek žurnālistiem vienojoties sabiedrības interesēs, nevis ļaujot, lai vara ierobežo vārdu savās interesēs

Acīm redzot problēma pastāv , ja jau žurnālisti nevar vienoties sabiedrības interesēs un, ja vara tiešām tādēļ sāks ierobežot vārdu, kurš pie tā būs vainīgs. Paši pūta, paši dega, bija tāda luga kādreiz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 20.11.2003 23:33
Streips šodien radio "Krustpunktos" pats atbildēja, kur meklējama šī ļaunuma sakne, kāpēc TV rāda visādus mēslus - tas ir tāpēc, ka mēs nevaram atļuties skatīties oskarotas filmas, jo esam nabagi un tāpēc esam speisti piepildīt ekrānu ar marijām un hamelionu vampīriem. Tad arī vajag ar to sākt, nevis runāt par slidkalniņiem un lielo mākslu ar seksa elementiem, vai arī ar to, ka kāds vēlas izbēgt no patiesās dzīves. Var būt tā vietā tomēr varētu padomāt ar ko aizstāt šīs burbuļoperas. Tajos pašos krustpunktos tika runāts par nekompetenci, par bradāšanu cita dārziņos, bet neviens taču labprātīgi neies kaimiņa dārzā bietes kaplēt! Ies tikai tad, ja nezāles no kaimiņa dārza sāks pārmesties uz citiem dārziem kā tādi latvāņi. Un manu TV ekrānu šie latvāņi ir jau gandrīz izdzēsuši:), kurš pie tā vainīgs? Vai ne tie paši, kas tagad brēc par cenzūras draudiem? Bet kam lai es brēcu, kad man jāgramstās pa gultu, lai sameklētu pulti un izslēgtu TV, jo istabā ir arī mana meita un viņa ir nosarkusi un man neērti, jo tā sanāca un pirms pulkstens 22. Nekas jau īpšs tas nav, par prostitūtu viņa no tā vien nekļūs, bet vienkārši neērti, kopā ar tēvu tādas filmas skatīties. Patiesība ir vienkārša - nebūtu ne smakas no "melnsvārču" cenzūras draudiem, ja katrs mēs darītu savu darbu un šinī gadījumā ievērotu it kā jau esošus likumus. Un vēl, man ir iznācis strādāt ar žurnālistiem - abrīnojama tauta, erudīti līdz bezgalībai sākot no grāmatvedības līdz politikai, par visu ir savs spriedums - nepārsūdzami pareizs un pats galvenai, šis spriedums jau ir gatavs pirms intervijas. Intervija - tas tikai tāds pieklājības žests.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 20.11.2003 19:43
Billij, Tu acīmredzami nesaproti dažas pamata lietas. Pirmkārt, ir starpība starp to, vai par mediju ētiku izsakās Streips, vai piemēram Šlesers grasās dibināt politisku mediju uzraudzības struktūru. Visi var izteikties, par to jau nav runa, runa ir par to, ka demokrātiskā un sekulārā valstī politiķi un garīdznieki nedrīkst institucionāli kontrolēt mediju saturu, jo tas ir pretrunā ar brīvu presi kā demokrātijas stūrakmeni. Mani personiski neuztrauktu, ja Šlesers vai Vanags tāpat vien klāstītu savas idejas par preses lomu vai tamlīdzīgi, bet ja viņi ir atvēzējušies dibināt politiķu/garīdznieku padomi mediju ētikas uzraudzībai, tur ir liela starpība. Otrkārt, vardarbības uzraudzīšana elektroniskajos medijos jau sen ir viens no Radio un TV padomes pienākumiem, tam nav jādibina jauna padome, drīzāk jāprasa, ko un kāpēc šajā sakarā dara/nedara vecā.

Ceru, ka šī politiķu/garīdznieku uzraudzības padomes ideja nomirs saknē. Nu kad beidzot mūsu politiķi darbos pierādīs, ka jēdz kaut ko no demokrātiskas valsts pārvaldes... Bekasova atsaukšanas gadījums arī ir izcilas politiķu nekompetences un tuvredzīguma paraugs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 19.11.2003 09:57
Pirmkārt- ja lietojam Streipa stilu,tad jāsaka,ka ne jau nu viņš ir tas,kuram ir tiesības izteikties par šo tematu. Kāpēc es tā saku? Tāpēc,ka KS saka,ka Šleseram un Vanagam nav tiesību izteikties.Es domāju- tiesības izteities ir visiem,arī šiem trijiem kungiem,kuru viedokļi ir atšķirīgi.

Otrkārt- kas traucēja līdz šim cienījamajiem žurnālistiem pašiem definēt nepieciešamos ētiskos rāmjus? Viņi atzīst,ka problēmas ir,un tās' BŪTU jārisina viņiem pašiem.Kāpēc viņi to nedara,bet vaimanā tad,kad kāds(varbūt arī nepareizā veidā) mēģina to darīt? Kur ir jūsu piedāvājums,kungi un dāmas?

Treškārt-mans personīgais viedoklis. Smagas problēmas ir LNT un TV3 ,izvēloties kinoproduktus,kurus demonstrē tieši ""bērnu laikā"",jo helovīnumānija,maģijas un slimīgu fantāziju kultivēšana sit augstu vilni.Jāpiekrīt KS,ka pasaulē ir daudz visādu ""lietu"",bet vai tāpēc VISS ir jākultivē medijos?Tā var aiziet ļoti tālu un beigās sanāks mēslu putra mūsu bērnu galvās.Jā,jā,par to jādomā vecākiem,bet jādomā arī tiem,kas ar to naudiņu pelna.Arī žurnālistiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete Rutens 16.11.2003 12:37
Sveiki!



Streipa kungs savaa raksta beigaas jautaaja:



“Ja reiz pie jēdziena “mediju ētika” ir apstājušies Ainārs Šlesers un luterāņu arhibīskaps, tad tas ļoti uzskatāmi demonstrē to, ka mediji šajā gadījumā ir nokavējuši vilcienu. To vēl var noķert, bet vai maniem kolēģiem masu informācijas industrijā ir vēlme to izdarīt?”



Deelj zinjkaares, vai kaads (kaadi?) arii atsaucaas Dombura kunga uzaicinaajumam vinja raksta beigaas (“Vienoti. Mediju ētika, kritēriji... Arī – to apspriedēji?”), kas paraadiijas shai portalaa pirms pusgada, t.i., 2003. gada 30. aprilii?



“Bet jau konferences noslēgumā radās jautājums – kas un kad sekos tālāk? Tas atkarīgs no tā, cik daudzi un cik uzņēmīgi būs tie, kas grib veidot attīstību un realizēt pārmaiņas. Zināmā mērā šis ir turpinājums jau pirms pāris mēnešiem nelielā mediju aktīvistu vidū izplatītajam aicinājumam savstarpēji beidzot mēģināt vienoties par kopdarbību.



P.S. Šīs tēmas turpmākai apspriešanai - mans e-pasts ir domburs@apollo.lv

(http://www.politika.lv/index.php?id=106064&lang=lv)



Savaa zinjaa ir jau visi shie raksti par “mediju ētika” truukumiem interesanti un tas ir nenoliedzami ka pacilaatie jautaajumi ir buutiski. Par to arii komenteeja politika.lv redaktore Nellija Ločmele tepat portaala 2. maijaa (http://www.politika.lv/board.php?id=106064&lang=lv&t=item&i=...).



Bet, tachu juus visi viens otru paziistat, vai ne?



Veeleedama visiem veiksmi!



Elizabete Rutens



5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bralis 15.11.2003 17:23
Edi, jūs labāk par lietu kaut ko pasakiet....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bralis 15.11.2003 17:19
Es saprotu Streipa nostāju, tomēr ētikas problēmas masu medijos nebeidzas ar cilvēku seksuālo dzīvi un vardarbību. Tā lieta ir plašāka un tādēļ jo bīstamāka. Piemēram, drīzumā par neētisku var atzīt naudas skaitīšanu citu kabatās, žurnalistu izmeklešana arī kādam var likties pārāk uzbāzīga un droši vien arī neētiska. Tas, ka ētika nav aritmētika, ir skaidrs cerams visiem, un tādēļ paredzams, ka to kodeksa deķīti staipīs uz visām pusēm, kā nu mācēdami. Tas, ka tagad liels skaits (ar nolūku nesaku, ka "vairums") cilvēku atbalstīs centienus mazināt vardarbību un brīvas uzvedības attēlošanu masu medijos, būs viena lieta. Cita lieta būs, ja šo pašu kodeksu pēc laika pielietos jau tādam lietām, kas tiem pašiem daudzajiem cilvēkiem varbūt arī nemaz tā nepatiks - aizdomu par korupciju atspoguļošana, izmeklēšanas, vēršanās pret katoļu pedofīliem utt.

Nepiekrītu Streipam, ka televīziju iesaistīšanās šādās komisijās ir nožēlojama. Es lasīju to ziņu un arī pirmājā brīdī pabrīnījos, vai patiešām televīzijas pašas no laba prāta sastājušās tājā komisijā iekšā. Pieņemu, ka ne jau aiz labas dzīves tās televīzijas tur saskrēja, bet tādēļ lai ienaidnieku pazītu sejā, lai darītu lietas labā ko varētu - ietekmēt komisijas lēmumus, mazināt asumus utml. Būt labi informētam komisijas loceklim (lai arī idejas pretiniekam) ir labāk, nekā uz ielas vienam plikadīdam bļāvējam, kas tikai no malas bļauj "nost ar cenzūru" utml. Ir gan jātaisa truksnis, gan jābūt "iekšā procesā". Striepam iesaku noskatīties filmu "Sepiņpadsmit pavasara mirkļi" (nezinu vienīgi, kā Streipam ar krievu valodu).

Kā vesturnieki saka, ja būtu tie galvenie darītāji savā laikā laicīgi izlasījuši Hitlera "Mein Kampf", nevis ignorējuši to vai "sūtījuši ratā", zinātu, ka tas mērglis ir makten bīstams un novākuši, kamēr tas vēl maziņš.

Par padomes pašu darba stilu Tā baznīcas ideja paaugstināt sabiedrības morāli ir ļoti laba ideja. Ja baznīca aktīvi iesasitītos sabiedriskajā dzīve, strādātu ar medijiem un sabiedrību, propogandētu savas vērtības pilsoņiem, tas iespējams radītu kaut kādu atsvaru, viedokļu vienpusībai un veidotu interesū dažādību sabiedrībā. Galu galā, baznīca patiešām pārstāvēt ievērojamas cilvēku masas viedokli un morālās vērtības. Tad kāpēc tā baznīca to tagad nedara? Kur tad ir viņa morāles un ētikas aktīvā aizstāvēšanua? Vai tad kāds viņiem to liedz tagad darīt? Nē. Bet protams, ar labu vārdu un pistoli vienmēr var panākt vairāk kā vienkārši ar labu vārdu. Tādēļ jau jāraujās pie varas, jātaisa padome, un tad nu gan sāksies - visiem ar pirkstu tik norādīs, ko un kā rādīt. Būtu labak kādu gadu divus pasēdējuši malā un aktīvi rosinājuši diskusijas sabiedrībā apar ētikas lietām. Nē.... Laikam jau arī baznīca savas lielās piedošana kāres, un saucēju balsis tuksnesī arī sākusi pietaupīt un tērēt tikai uz saimnieciskā aprēķina pamata. Politikāņiem jākrāj punkti, vienam otram savs bīskapa mundieris jāspodrina, nav laika tēlot klusās lauku peles, kas ar reālām lietām nodarbojas, ka sabiedrību pie kārtības sauc.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Theon 15.11.2003 13:05
Sen jau ir labi zinaams, ka medijiem laba zinja ir kaadam slikta zinja, jo tieshi shaadas zinjas visvairaak interesee sabiedriibu (interesanti zinaat gan, kaapeec, vai ne?): ja kaadu dienu kaads kaadu nav nozaakaajis, piekaavis, nogalinaajis, vai kaada lidmashiina nav nositusies, nabaga zjurnaalisti nezina, ko lai dara. Mediji lielaa meeraa atspoguljo pashu sabiedriibu un to, ko sabiedriiba veelaas. Vai var runaat par mediju (lasi: zjurnaalistu) eetiku, ja pati sabiedriiba taada nav. Tas ir smiekliigi.

Varu piekrist tikai tam, ka Bazniica un Valsts shajos jautaajumos nav jaajauc iekshaa - zjurnaalistiem ir savs eetikas kodekss, ja vinji nav speejiigi to ieveerot, sniedzot nepatiesas zinjas vai tikai bezjeedziigi provoceejot, tad tas liecina tikai par vinju slikto zjurnaalistisko stilu un neprasmi riikoties ar informaaciju. Neesam vairs vidusslaikos vai PRSR, kad Valstij jaanosaka ko un kaa rakstiit un publiceet. Visi tachu esam pieaugushi cilveeki un zjurnaalisti arii cilveeki, cik pieaugushi un ar kaadu moraales, eetikas nostaaju, tas jau ir cits jautaajums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

irbe 15.11.2003 09:29
Ļoti žēl, ka šis temats netiek plaši apspriests. Jau kuro reizi, kaut nedaudz skarot tēmu par žurnālistu ētiku, sastopamies ar demagoģiskiem to pašu žurnālistu spriedelējumiem par demokrātiju un vārda brīvību. Taču vai tad ne masu mēdiji mums ikdienas nesniedz informāciju, bez kuras, manuprāt, mēs un mūsu bērni varētu iztikt - par vardarbību, neiecietību, dažādām perversijām. Un nepārtrauktas politiķu gānīšanas, lai gan bieži derētu kādu viņu rīcību paskaidrot. Būtībā gan no TV ekrāniem, gan laikrakstu slejām vienas negācijas un naida sēšana. Blakus tam, man sava darba ietvaros ir nācies sniegt skaidrojumus, atbildēt uz jautājumiem un sniegt intervijas masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem. Un ar pilnu atbildību varu teikt, labi ja 1/4 ir bijuši korekti. Lielākoties es esmu sastapusies ar tolerances trūkumu, meliem un pat draudiem.Ir bijis tiks sāpīgi, ka no salikta pakārtota teikuma izrauj vienu palīgteikumu, un intervija tiek atainota kā vecaja labajā Dūles "Kāpēc ne!" Bieži var just, ka žurnālists ir "pasūtīts", un tu vari skaidrot,ko gribi, tevi nedzird. Pie tā nevar pierast, tas aizvaino, un galu galā tā ir psiholoģiska vardarbība, ko liela daļa žurnālistu dara. Nu tad vajadzētu Ločmeles kundzei, kas sevi uzskata par soģi visiem un visur, veikt aptauju par žurnālistu patvaļas ierobežošanu nevis starp žurnālistiem, bet tiem, kas tiek izmantoti žurnalistu pašapziņas veicināšanai.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips