Raksts

Ēst palmu


Datums:
18. novembris, 2007


Autori

Jānis Brizga


Nesen skatījos sižetu televīzijas ziņās, kurā stāstīja par to kā ražotāji Latvijā, cīnoties ar izejvielu cenu pieaugumu, krējumu gatavo no augu taukiem, nevis vairs govs piena.

Aptaujātajiem pircējiem krējuma patiesais sastāvs bija pārsteigums, taču es šoreiz ne par pircēju tiesībām zināt produkta patieso izcelsmi, bet par palmām. Jo viens no izplatītākajiem augu tauku veidiem, ko izmanto ražošanā, ir palmu eļļa.

Āfrikas eļļas palmas ir kļuvušas par ļoti populāru resursu gan pārtikā, gan kosmētikā, gan enerģētikā. Tieši eļļas palmas pašlaik pasaulē ir visefektīvākais agrodegvielas ieguves veids, jo no 1 ha var iegūt aptuveni 10 000 l eļļas, kamēr citu enerģētisko kultūru gadījumā raža parasti ir aptuveni 1 500 litri no hektāra. Palmu eļļa ir ne tikai efektīva ieguves ziņā, bet arī ļoti lēta, jo to lielās plantācijās audzē tropiskās zonas valstīs, kur par cilvēku dabu maksā zem jebkāda iztikas minimuma.

Kolumbija ir viena no valstīm, kas Pasaules Bankas un ES un ASV valdību mudinātas atbalsta Āfrikas eļļas palmu audzēšanu. Tikai Orinoko reģionā vien tuvākajā laikā ir paredzēts izveidot 6,3 miljonus hektārus lielas eļļas palmu plantācijas – tas ir gandrīz Latvijas teritorijas lielumā – ignorējot jebkādus vides vai sociālos apsvērumus. Eļļas palmu plantāciju ierīkošanai Kolumbijas militārie grupējumi terorizē vietējos iedzīvotājus, tos vai nu piespiežot atstāt zemi vai strādāt palmu plantācijās. Cīņā par palmu eļļas plantācijām ir pārvietoti tūkstošiem cilvēku. Daudzi nogalināti. Lielākā daļa cilvēku plantācijās strādā verdzībai tuvos apstākļos.

Plantāciju ierīkošanai bieži vien tiek izcirstas arī lielas mežu platības. Tas ir novedis pie tā, ka eļļas palmu audzēšana ir kļuvusi par galveno atmežošanas iemeslu Indonēzijā, kā arī citās Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīs. Piemēram, Indonēzijā tiek plānots eļļas palmu plantāciju ierīkošanai nodot 7% Tanjung Puting nacionālā parka, kas ir viena no prestižākajām Orangutānu aizsardzības teritorijām pasaulē.

Nevar vainot Latvijas pircējus par to, ka, pērkot sviestu vai krējumu ar palmu eļļas klātbūtni, viņi netieši atbalsta vardarbību pret cilvēku un dabu citā pasaules pusē. Taču Latvijas iedzīvotāji varētu vairāk uzdot sev jautājumus par to, kāpēc preču un pakalpojumu cenas patiesībā ir tik zemas, vai patērētājam ir arī kāda atbildība un ko patērētājs ar savu „balsi” – pirkuma veikšanu var vai grib ietekmēt. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, dramatisko inflāciju, cenu pieaugumu, protams, ir diezgan neprātīgi aicināt cilvēkus mobilizēties kampaņām un atteikties pirkt tādu – lētāko – krējumu, kurā krējums ir mazākumā, taču ir bēdīgi slavenā palmu eļļa. Taču ceru, ka arī Latvijā pienāks brīdis, kad patērētāji apzināsies savu spēku un ietekmi un izmantos to sociāli atbildīgā veidā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!