Foto: G. Dieziņš
Dzimte ir viena no būtiskākajām cilvēka identitātes sastāvdaļām, taču ar to nepiedzimst, bet drīzāk gan iemācās. Zēni iemācās būt zēni un meitenes iemācās būt meitenes, saskaņā ar kultūras normām un vērtībām, kuras valda konkrētajā sabiedrībā. Ar šo mācīšanos ir saistīti visi socializācijas līdzekļi: ģimene, vienaudži, skola, darbs, un arī mediji.
No medijiem gūtajai pieredzei ir it īpaši liela ietekme uz bērniem un jauniešiem, tāpēc ir ļoti svarīgi runāt par mediju nozīmi dzimtes lomu, seksuālo orientāciju, skaistuma standartu, kā arī attiecību normu noteikšanā.[1]
Jaunieši atrodas tādā savas dzīves posmā, kurā viņi ir vismotivētākie konstruēt savas identitātes, un šajās aktivitātēs mediji ieņem centrālo lomu[2]. Respektīvi, ja mediji, arī tā saucamā jauniešu prese, netiražētu novecojušus dzimtes stereotipus, tad jaunieši spētu konstruēt no aizspriedumiem brīvas dzimumu identitātes.
Šī raksta mērķis ir apskatīt dzimumu identitāšu veidošanu un dzimumu stereotipu reproducēšanu jauniešu medijos. Apskatītie preses izdevumi ir Latvijā 2003.gada laikā izdotie jauniešu žurnāli Puff, Sīrups un Popcorn. Šie žurnāli izvēlēti, jo tie pozicionē sevi kā lasāmvielu abiem dzimumiem un pārstāv apmēram vienu un to pašu pusaudžu vecuma grupu (11 – 16 gadi).
Iepazīstot žurnālu saturu, nākas secināt, ka tas kopumā ir visnotaļ atrauts no Latvijas jauniešu reālās dzīvēs – 80% satura aizņem materiāli par ārzemju slavenībām, pārsvarā jaunākās tenkas par viņu dzīvi. Netiek aizmirstas arī vietējās estrādes zvaigznes – nelielas intervijas ar populārākajām mūziķu grupām un izpildītājiem, daudz materiālu par kārtējo Talantu fabriku un tās dalībniekiem. No šiem materiāliem jaunieši nevar iegūt nekādu vērtīgu dzīves modeli, izņemto vēstījumu, ka ir labi būt slavenam un bagātam. Galvenais saturs šajos izdevumos ir izklaides ziņas – mūzika, filmas, slavenības, kā arī ‘stils’ un ‘attiecības’. Žurnālos gandrīz nemaz netiek publicēti raksti par profesijas izvēli, izglītību, vai karjeras izvēli nākotnē. Galvenais rakstu vēstījums ir vienāds gan zēniem, gan meitenēm – tev jābūt seksuāli pievilcīgam, aktīvam, lai tu būtu stilīgs, kruts, populārs.
Visos apskatītajos žurnālos ir rubrika, kas veltīta modei un kosmētikai. Žurnālos Puff un Sīrups regulāra rubrika ir tā saucamās pārvērtības, kuras mērķis padarīt konkrēto pusaudzi par pievilcīgāku un stilīgāku.
Bērniem un jauniešiem tiek piedāvāta pieaugušo izpratne par seksuālās pievilcības standartiem. Bieži vien modes lapās var novērot modeles jaunas meitenes, kas nostājušās seksuāli pavedinošās pozās un ir ietērptas pieaugušo sieviešu apģērbā, kas karājas uz viņu nenobriedušajiem augumiem. Žurnālos dominē uzskats, ka meitenes pievilcību nosaka viņas ķermeņa sievišķība, ko apliecina arī daudzās lasītāju vēstules, kurās meitenes sūdzas, par to, ka nenobriest pietiekami agri.
Uzsvaru uz to, ka sievietei ir nepieciešams seksuāls ķermenis, pastiprina arī daudzās slavenību fotogrāfijas, kurās tās parasti ir attēlotas ļoti atklātos tērpos, seksuāli izaicinošās pozās. Žurnāla lapu saturs meitenēm māca, ka viņām ir jābūt seksuāli pievilcīgām un izaicinoši ģērbtām.
Interesanti, ka visi apskatītie žurnāli par seksuālās dzīves jautājumiem izglīto tieši meitenes. Kontracepcija ir meitenes atbildība[3], tieši viņām tiek paskaidrots, kā uzvilkt prezervatīvu (žurnāls Popcorn), tieši meitenēm tiek izklāstīti „7 iemesli, kāpēc tīņa gados nevajag zaudēt nevainību”[4]. Līdz ar to arī sekas – grūtniecību – meitenes risina vienatnē. Piemēram, žurnālā Puff publicētajā rakstā “Bērns ar bērnu”, ir apkopota 3 jauno māmiņu pieredze. Divas no jaunajām māmiņām ir kopā ar savu draugu, tomēr bērna tēvs rakstā neparādās un pieredzē nedalās. Visa atbildība ir jāuzņemas meitenei.
Zēniem domātā tematika žurnālos koncentrējas uz tā saucamajiem ekstrēmajiem sporta veidiem – snovbordu, skeitbordu, riteņbraukšanu, kā arī datorspēļu apskatiem. Zēniem domātajās modes lapās tiek reklamētas tieši tās drēbes, kuras ir domātas šādam dzīves stilam. Atšķirībā no meitenēm ar zēniem maz tiek runāts par tiem fizioloģiskajiem procesiem, kas norisinās pusaudžu vecumā. Zēniem tiek stāstīts par dzīves baudīšanu, neliekot rūpēties par sekām. Raksti stāsta, kā pavedināt meitenes, būt par situācijas noteicēju, taču netiek runāts par attiecību veidošanu. Puišiem tiek stāstīts par higiēnu un meiteņu pavedināšanas tehniku. Rakstos tiek konstruēts puiša/vīrieša tēls, kas ir balstīts uz dzimtes stereotipiem par to, ka “zēni neraud” – emocijas zēniem nav vajadzīgas, ka sekss vīriešiem ir svarīgāks par mīlestību utt.
Daudzajos rakstos, kuros tiek sniegtas pamācības, kā aplidot meiteni, tiek konstruēts meitenes tēls, kas ir domāts tikai izklaidei, īslaicīgam patēriņam: “Lai nesāktos strīdiņi, tev nāksies saprast, ko viņa vēlas dzirdēt! Atceramies galveno – meitenes paliek meitenes, un baudām dzīvi!”[5]. Šādu rakstu nav mazums visos apskatītajos žurnālos. Meitenes tēls tiek veidots balstoties uz izplatītiem dzimtes stereotipiem, ka meitenes ir tukšas, pļāpīgas, nekas vairāk kā seksa objekts, nevis līdztiesīgs partneris vai draugs.[6]
Domāju, ka šādu sievietes tēlu atbalsta arī meitenēm domātie raksti, jo tajos konstruētā jauniete interesējas tikai par apģērbu un izskatu, savas seksualitātes akcentēšanu. Savukārt meitenes zēniem domātajos rakstos iepazīst tradicionālo “mačo” vīrieša tēlu. Rodas situācija, kurā gan zēniem, gan meitenēm domātie raksti balstās uz dzimtes aizspriedumiem. Turklāt notiek aktīva abu dzimumu seksuālā objektivizēšana – kā puisis, tā meitene tiek attēlota kā seksuāls objekts, kas paredzēts patēriņam. Ironiski, bet to var traktēt arī kā panākumu dzimumu vienlīdzības sasniegšanā.
_____________
[1] Brown, D., Jane, Steele, R., Jeanne, Walsh-Childers, Kim. Sexual Teens, Sexual Media. Investigating Media’s Influence on Adolescent Sexuality. New Jersey: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers. 2002. P. 308
[2] Livingstone, Sonia. Young People and New Media: childhood and the changing media environment. London: Sage, 2000. P.4
[3] “Pirmais un pats galvenais izsargājies! Ja reiz esi tik liela, lai nodarbotos ar seksu, tad esi arī tik prātīga un vienmēr somiņā nēsā līdzi prezervatīvus”. Puff. 16.08.-22.08.2004
[4] „7 iemesli, kāpēc tīņa gados nevajag zaudēt nevainību”. Puff. 30.08. – 05.09.2004.
[5] Krasta, Sandra. Ko domā meitenes, jeb vai es šajā kleitā neizskatos pārāk resna? Sīrups. 19.07.-25.07.2004.
[6] „Lielākajai daļai daiļā dzimuma pārstāvju patīk labi klausītāji, tāpēc, gatavojot romantisko vakaru, nepiemirsti par to, ka tev ir jāprot klausīties. Viņas runāšanas laikā tu nedrīksti snauduļot un piekrītoši māt ar galvu. Tev aktīvi jāiesaistās sarunā, jāuzdod jautājumi, jāatbild uz viņas jautāto. Izklausās ļoti vienkārši, tomēr realitātē nebūt tik viegli tas nav.” Lenna, Grēta. Mazliet romantikas. Popcorn. 19.07. – 25.07.2004. 34.lpp.
„Viņa uzvilkusi īsus (pavisam īsus) svārciņus, seksīgu topiņu un augstpapēžu čabatiņas. Ko viņa prāto? No loģikas te maz – jau uzvilkdama īsos svārciņus, viņa zina, ka puiši skatīsies un siekalosies. Bet mirklī, kad viņi to dara, viņa ņem un nosoda šo puišu rīcību (kas patiesībā ir visai normāla un dabiska). Viss lielais noslēpums – viņa vēlas stiprā dzimuma pārstāvju uzmanību”. Krasta, Sandra. Ko domā meitenes, jeb vai es šajā kleitā neizskatos pārāk resna? Sīrups. 19.07.-25.07.2004.
Šī publikācija ir tapusi projekta “Masu mediju loma varas pārdalē” ietvaros, kas finansēts no “Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam” līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.