Esam par daudzveidību? Droši vien

Eiropieši ir gatavi rīkoties, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, taču liela daļa no viņiem nezina, kā to darīt.

Iesaki citiem:

Plašas sabiedrības diskusiju lokā arvien biežāk nonāk tēmas, kas saistītas ar vides stāvokli. Jēdzienus bioloģiskā daudzveidība, globālā sasilšana, bioloģiskā pārtika, ģenētiski modificētā pārtika, fosilie un atjaunojamie energoresursi utt. precīzāk vai pavisam neprecīzi plašāk sāk lietot gan politiķi, gan sākumskolas skolēni.

Kopš divdesmitā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem vides problēmas ir zinātnieku un politiķu uzmanības lokā un to aktualitāte arvien pieaug. Piemēram, Apvienoto Nāciju Attīstības Programmas globālais ziņojums par tautas attīstību 2007/2008 gadā ir veltīts klimata izmaiņu sociālajiem aspektiem[1]. Atšķirībā no daudzām citām tēmām (reliģija, etniskās attiecības, seksuālā uzvedība u.tml.), par kurām interneta portālos ir viegli izprovocēt diskusiju jebkurā diennakts laikā un "uz līdzenas vietas", un ar kuru apspriešanu bieži vien noslēdzas daudzas citas diskusijas, vides problēmas tik plašu ievērību izpelnās krietni retāk. Nenoliedzot pieminēto tēmu aktualitāti, gribētu norādīt uz aspektu, kas bieži vien liedz jebkuram diskutēt gribētājam brīvi izteikties par vides jautājumiem. Galvenie argumenti diskusijā par vides jautājumiem ir balstīti uz ekspertu-zinātnieku viedokļiem un spēju diskutēt nosaka zināšanas, izpratne par dabas norisēm.


Politika un dabaszinātne

Attieksmes pret vidi veidošanos būtiski ietekmē ekspertu viedokļi. Līdz ar vides problēmu aktualizēšanos sabiedrībā būtiski izmainījās politiskie procesi un sabiedriskās kustības — sākās to scientizācija. Dabaszinātnieku atklājumi arvien biežāk tiek izmantoti kā argumenti politiskās diskusijās, zinātnieki iesaistās politikā, politisko partiju programmās vides jautājumiem tiek veltītas plašas sadaļas, NVO smaguma centru veido dažāda spektra vides aktīvistu organizācijas — no zinātnieku diskusiju klubiem līdz ekstrēmi orientētiem radikāļiem, kas ar savām izdarībām šokē sabiedrību.

Iedzīvotāju attieksme pret vidi veidojas kombinējoties visai pretrunīgām interesēm. Atsevišķu ražotāju grupu precīzi lobētās intereses saduras ar indivīdu kā patērētāju visai amorfajām un neskaidrajām vēlmēm ģērbties skaisti, paēst garšīgi un veselīgi un vispār — dzīvot ērti. Kā patērētājs teju ikviens indivīds ir par zaļu zāli un zilām debesīm, bet kā uzņēmējs viņš vides aizsardzības pasākumos saskata liekas neproduktīvas izmaksas, kas ievērojami palielina produkcijas pašizmaksu un samazina peļņu.

Daba un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. To izsaka daudzi ES programmatiski dokumenti[2], tādēļ svarīgi ir noskaidrot, kāda ir dalībvalstu iedzīvotāju izpratne par šiem jautājumiem. Pētījums[3], ko pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma 2007. gada nogalē veica Ungārijas Gellapa Organizācija, sniedz ieskatu 27 ES dalībvalstu[4] iedzīvotāju attieksmē pret bioloģisko daudzveidību. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju izpratni par jēdzieniem bioloģiskā daudzveidība un bioloģiskās daudzveidības zudums[5]. Šajā nolūkā pētnieki noskaidroja iedzīvotāju informētību par bioloģisko daudzveidību, nozīmīgākos informācijas avotus, viedokļus par bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņiem, paredzamajiem apmēriem, izpratni par problēmas globālo un vietējo mērogu, personīgajiem pūliņiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Eirobarometrs — ES dalībvalstu iedzīvotāju sabiedriskās domas pētījumi precīzi atspoguļo sabiedrības viedokļus par aktuālām tēmām. Informāciju pēc vienotas metodikas vāc un apkopo nacionālās organizācijas ar lielu pieredzi un autoritāti sabiedriskās domas pētījumos. Latvijā aptaujas veica (un Eirobarometra pētījumos parasti veic) Latvijas Fakti. Pētījuma ziņojums sniedz plašu ieskatu gan pētījuma metodikā un instrumentārijā, gan iegūtajos datos, analizē to sadalījumu pēc respondentu demogrāfiskajiem rādītājiem un atšķirības dažādu valstu iedzīvotāju viedokļos. Interesenti var patstāvīgi iepazīties ar apjomīgo pētījuma ziņojumu un tā pielikumiem. Recenzijas ierobežotais apjoms liedz iespēju detalizēti analizēt visus pētījumā skartos jautājumus, tādēļ pakavēšos pie, manuprāt, svarīgākajiem.


Vājas zināšanas, vēlme rīkoties

„Vidusmēra eiropieši” samērā vāji orientējas bioloģiskās daudzveidības jautājumos. Tikai 35% respondentu apgalvoja, ka zina, ko šis jēdziens nozīmē, lielākā daļa vāji izprata bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas riskus un cēloņus. Galvenie informācijas avoti par bioloģisko daudzveidību — televīzijas ziņu pārraides un dokumentālās filmas, internets, avīzes un žurnāli. Raksturīgs ir uzskats, ka bioloģiskās daudzveidības apdraudējums globālā mērogā ir lielāks nekā nacionālajā (valsts) līmenī. Vairākums respondentu bioloģiskās daudzveidības zudumā nesaskatīja personīgu apdraudējumu, tomēr uzskatīja, ka tas var ietekmēt viņu bērnu dzīvi nākotnē. Iespējams, tas ir iemesls, kādēļ vairums aptaujāto bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu uzskatīja par morālu pienākumu. Tikai daļa eiropiešu uzskatīja, ka bioloģiskās daudzveidības zudums iespaido pilsonisko labklājību un dzīves kvalitāti. Samērā maz ir to, kas uzskatīja, ka bioloģiskā daudzveidība ir nepieciešams nosacījums pārtikas, degvielas un zāļu ražošanai, ka tās zaudēšana Eiropai draud ar smagiem ekonomiskiem zaudējumiem. Lai gan eiropieši ir gatavi rīkoties (apmēram divas trešdaļas respondentu ir gatavi personīgai rīcībai), liela daļa no viņiem nezina, kā ar savu rīcību varētu apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Kopumā pētījuma rezultāti apliecināja, ka vides jautājumi, tajā skaitā bioloģiskā daudzveidība, ir komplicēti, to izpratne balstās uz zināšanām, informētību, pārliecību par spēju ar savu individuālo rīcību ietekmēt globālos procesus.

Lai gan pētījums atklāj kopīgas tendences ES iedzīvotāju viedokļos par bioloģisko daudzveidību, daudz ir atšķirīgā, ko nosaka gan klimata daudzveidība, gan dažādā valstu pieredze. Tā, piemēram, bažas par globālo sasilšanu retāk izsaka iedzīvotāji valstīs ar vēsāku klimatu („ļoti nobažījušies” 20% Igaunijas, 24% Latvijas un Somijas, 30% Nīderlandes un Zviedrijas, bet 70% Maltas un Spānijas, 68% Kipras un Grieķijas iedzīvotāju). Pēc pētījuma datiem ļoti labi informēti par Natura 2000 sadarbības programmu ir Bulgārijas un Somijas iedzīvotāji (neko par šo programmu nezināja attiecīgi tikai 19 un 20 %, kamēr vidēji ES — 80% no respondentiem), jo šajās valstīs par kandidātiem dalībai programmā notika plašas un neviennozīmīgas politiskas diskusijas.


Latvija un "ES vidējais" viedoklis

Daudzos jautājumos Latvijas iedzīvotāju viedokļi ir atšķirīgi. Lai gan iedzīvotāju informētības par bioloģisko daudzveidību līmenis Latvijā ir tuvs ES vidējam („nekad neesmu neko dzirdējis par šo jēdzienu” 44% LV un 35% ES vidēji), tomēr izpratne par bioloģiskās daudzveidības zudumu[6] ir pārsteidzoši augsta — līdzīgi kā Bulgārijā tikai 6% respondentu nevarēja atbildēt uz šo jautājumu (ES vidēji tie ir 19%). Liela daļa respondentu Latvijā spēja izskaidrot bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņus.

Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotāji bija visai bezrūpīgi, vērtējot bioloģiskās daudzveidības apdraudējumu valstī. Novērtējot, cik nopietns ir dzīvnieku sugu, floras un faunas, dabisko ekosistēmu apdraudējums un iespējamais zaudējums valstī, tikai 15% Latvijas respondentu uzskatīja, ka tas ir ļoti nopietns (ES vidēji 43%). Iespējams, šī optimisma pamatā ir pārliecība par samērā augsto (ES mērogā) bioloģiskās daudzveidības līmeni un zemo rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas līmeni mūsu valstī.

Samērā augsto informētības un intereses par vides jautājumiem līmeni Latvijā var skaidrot ar nesenas pagātnes pieredzi. Padomju Savienībā vides problēmas bija teju vienīgās oficiāli atzītās sociālās problēmas, tas bija viens no faktoriem, kādēļ Atmoda astoņdesmito gadu beigās sākās ar vides aizsardzības organizāciju publiskām aktivitātēm, iedzīvotāju protestiem pret Daugavpils HES celtniecību, Slokas celulozes kombinātu u.c. Neatkarības atjaunošanas gaitā sociālās nevienlīdzības palielināšanās un ekonomiskās problēmas gan nobīdīja vides problēmas no aktuālās dienaskārtības centrālajām pozīcijām, bet neizstūma pavisam. Latvijā līdz ar neatkarīgas valsts atjaunošanas rūpēm un iestāšanos ES ienāca jauni vides diskursi. Ilgtspējīgas attīstības, bioloģiskās lauksaimniecības, biotehnoloģijas jēdzieni līdz ar starptautisku organizāciju un sadarbības programmu aktivitātēm tika ienesti Latvijas iedzīvotāju ikdienas darbībā un apziņā. Sabrūkot valsts centralizētās ekonomikas tautsaimniecības sistēmai, reālais vides apdraudējums samazinājās, jo saruka gan rūpnieciskās, gan lauksaimnieciskās ražošanas apjoms. Veidojoties jaunai tautsaimniecības struktūrai, līdz ar intensīvajām un ne vienmēr vidi saudzējošajām tehnoloģijām valstī ienāca arī jauni vides aizsardzības standarti, vidi saudzējošas tehnoloģijas. Arvien daudzveidīgāki kļūst iedzīvotāju patēriņa modeļi — attīstās lauku tūrisms, aug pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas, dabiskas kosmētikas utt. Arvien vairāk tuvojoties „ES vidējam” dzīvesveidam un līmenim, tam tuvinās arī Latvijas iedzīvotāju attieksmes un izpratne par bioloģisko daudzveidību.
_______________________


[1] UNDP: Human Development Report 2007/2008 Fighting Climat Change: Human solidarity in a divided world, http://hdr.undp.org/en/reports/global/hdr2007-2008/

[2] Convention on Biological Diversity, EU’s Sixth Environment Action Programme 2002-12 u.c.

[3] The Gallup Organization. Attitudes of Europeans towards the issue of biodiversity (Flash Eurobarometer N^o 219), aptuveni 25 000 respondentu

[4] Telefoniski tika aptaujāti Beļģijas, Čehijas Republikas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Īrijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Bulgārijas un Rumānijas iedzīvotāji .

[5] Angliski: biodiversity, biodiversity loss

[6] Aptaujas gaitā respondentiem tika izskaidrots jēdziens „bioloģiskā daudzveidība” un jautāts, kā viņi izprot bioloģiskās daudzveidības zudumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti