Foto: N. Mežiņš © AFI

Neapšaubāmi, struktūrfondu līdzekļi ir liels ieguvums Latvijai un var būtiski veicināt tās attīstību, taču jāatceras, ka liels finansējums arī rada risku un ka tā neadekvāta izmantošana var tikai veicināt reģionālo nevienlīdzību, sociālo izstumtību, vides degradāciju un korupciju.

Jau pirms gada Latvija sāka izmantot vienu no svarīgākajām iespējam, kuru deva dalība Eiropas Savienībā – ES strukturālos fondus (SF). Kā teikts daudzajos ar SF saistītajos dokumentos, šo fondu mērķis ir novērst reģionālās un sociālās nevienlīdzības starp ES dalībvalstīm un to reģioniem un uzlabot ekonomisko un sociālo kohēziju visā Eiropā. Daudzkārt pieminēta arī iespaidīgā naudas summa, kas Latvijai pieejama trīs gadu laikā – 625 miljoni eiro. Pieskaitot tiem arī Latvijas puses finansējumu, šajā laika periodā Latvijas attīstībai paredzēta 850 miljonu eiro injekcija. Kā teikts Attīstības plānā – Latvijas valdības sagatavotā un Eiropas Komisijas apstiprinātā dokumentā, kurā nospraustas SF izmantošanas prioritātes un pasākumi – šiem līdzekļiem būtu jāpalīdz Latvijai pēc iespējas ātrāk sasniegt ES vidējo IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju, nodrošināt vienmērīgu valsts teritorijas attīstību un veicināt Latvijas tautsaimniecības pārveidošanu par zināšanu ekonomiku.

Neapšaubāmi, šie līdzekļi ir liels ieguvums Latvijai un tie var būtiski veicināt mūsu valsts attīstību. Taču jāatceras, ka liels finansējums arī rada risku un ka šo līdzekļu neadekvāta izmantošana var tikai veicināt reģionālo nevienlīdzību, sociālo izstumtība, vides degradāciju un korupciju.

Latvijā valda vispārēja neo-liberāla nostāja – visi līdzekļi, kuri ienāk valstī, ir labvēlīgi un veicina tās attīstību. Jo ātrāk šie līdzekļi tiks apgūti, jo labāk. Līdzīga attieksme – ātrāk un vairāk – ir arī attiecībā uz struktūrfondiem: galvenais ir tos dabūt. Galvenais ir nepalaist garām iespēju, bet tas, kā šos fondus izmanto, kādos projektos naudu iegulda un kurš no tā gūst labumu, ir otršķirīgs jautājums.

Lai nepieļautu šādu vienpusīgu skatījumu uz nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu (arī ES fondu nauda nāk no nodokļu maksātāju, tai skaitā Latvijas, kabatām), arī sabiedriskās organizācijas centās piedalīties Attīstības plāna sagatavošanā, lai dotu savu ieguldījumu un uzraudzītu plānošanas un ieviešanas procesu. Valdība sāka veidot plānu jau krietnu laiku pirms līdzekļu apguves sākšanas, un tā kā šis bija pirmais šāda veida plāns, tā sagatavošanas process bija sarežģīts un dažādi vērtējams.

Sadarbībā ar Sabiedriskās politikas centru “Providus” un Pasaules dabas fondu jau 2002. gadā es sāku pētījumu par SF potenciālo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, t.i., tādu attīstību, kur vienlaikus tiek nodrošināta ekonomikas un sociālās sfēras attīstība, tai pašā laikā nenoplicinot apkārtējo vidi. Pētījuma mērķis ir paskatīties uz Attīstības plānā ietvertajiem jautājumiem citā griezumā un novērtēt sabiedrības iespējas piedalīties plāna gatavošanā, kā arī analizēt plānā paredzēto darbību potenciālo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un tās dažādām formām: ekonomisko, sociālo, cilvēku un vides kapitāliem.

Pētījums nu ir veikts, un tas parāda, ka problēmas struktūrfondu izmantošanā Latvijā ir līdzīgas kā citās ES dalībvalstīs un daudz neatšķiras no tām, kuras pieļautas ES pirmsstrukturālo fondu izmantošanā. Var identificēt trīs galvenās problēmu grupas:

• Negatīva ietekme uz dabas un sociālo kapitālu

Pieredze rāda, ka ilgtspējīgas attīstības jēdziens bieži tiek iekļauts plānošanas dokumentos, bet reti tiek piemērots praksē. Tā ISPA transporta un SAPARD programmu apguvē vides aizsardzības principi nereti tikuši ignorēti. Starptautiskā pieredze liecina, ka stratēģiskais vides novērtējums tiek piemērots tikai dažās valstīs.[

• Vāja sabiedrības līdzdalība

Pētījums skaidri parāda, ka Attīstības plāna sagatavošanā sabiedrības līdzdalība bija minimāla jeb drīzāk formāla. Tas nenoliedzami vairojis un sekmējis korupcijas iespējas. Galvenais iemesls, kāpēc līdzdalība nav bijusi pietiekama, ir tās laikietilpība. Līdzdalības organizēšana un ievērošana prasa laiku, taču šī resursa atbildīgajām institūcijām plāna sagatavošanas laikā bija ļoti maz, tāpēc arī līdzdalību uztvēra kā šķērsli dokumentu ātrākai izstrādāšanai un nodošanai ES gaiteņos.

• Vāja institucionālā kapacitāte, lai nodrošinātu fondu efektīvu un demokrātisku izmantošanu

Valsts atbildīgajām institūcijām pārsvarā nepiemīt fondu vadībai atbilstošas plānošanas prasmes, ko apstiprina arī valsts aparāta inertums. Vadoties pēc principa – apgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu – projektiem netiek piemēroti lētākie scenāriji un netiek pievērsta pietiekama uzmanība to kvalitātei, kā arī potenciālajām negatīvajām sekām.

Aplūkojot uzskaitītās problēmas, pētījums norāda uz vairākiem to rašanās iemesliem, kuri arī rada šķēršļus struktūrfondu pozitīvai ietekmei uz ilgtspējīgu attīstību Latvijā:

• Institūcijās, kuras atbildīgas par struktūrfondu vadību, birokrātiskā domāšana (pasākums -> stratēģija) dominē pār stratēģisko (stratēģija -> pasākums);
• Projektu iesniedzējiem ir vājas zināšanas par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Pat ja ir pietiekama izpratne, nav līdzekļu un motivācijas, lai novērstu potenciālās problēmas;
• Nepieciešamība iztērēt relatīvi lielas naudas summas īsā laika periodā.

Analizējot šīs problēmas un to rašanās iemeslus, pētījumā ir izkristalizējušās rekomendācijas pasākumiem, kuri varētu novērst un mazināt negatīvo ietekmi gan vēl šajā (no 1999.-2006. gadam), gan arī nākamajā (2007.-2013.) struktūrfondu programmēšanas periodā:

• Jānodrošina plašāka sabiedrības līdzdalība fondu plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā;
• Jāizveido īpaša ilgtspējīgas attīstības darba grupa, kas uzraudzītu plānu un projektu atbilstību ilgtspējīgas attīstības mērķiem;
• Projektu atlases kritērijos jāintegrē SF horizontālie mērķi (vides aizsardzība, dzimuma līdztiesība, informācijas tehnoloģijas);
• Pirms projektu apstiprināšanas ir jānovērtē ietekme uz horizontālajiem mērķiem;
• Jānodrošina atbildīgo institūciju un projektu pieteicēju izglītošana un informēšana par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, iespējamo negatīvo seku un risku novēršanu.

Pašlaik valdība jau ir uzsākusi darbu pie nākamā Attīstības plāna gatavošanas. Šis pētījums varētu lieti noderēt, atskatoties uz to, kā notika iepriekšējā plāna gatavošana un kādas bija galvenās problēmas. Ceru, ka valdība būs spējīga ņemt vērā sabiedrisko organizāciju norādītās nepilnības un vēlreiz nepieļaus tās pašas kļūdas. Lai apspriestu šo pētījumu un struktūrfondu izmantošanas gaitu, 3. februārī nevalstiskās organizācijas, pētnieki, uzņēmēji un citi šajā procesā aktīvi iesaistītie pulcēsies uz sabiedrisko apspriedi „Viens gads ES struktūrfondu apgūšanā”, uz kuru laipni aicināti visi interesenti.