Politiskā reklāma ir arī pašcieņas jautājums

Pildu savu Latvijas pilsoņa pienākumu — darbinu prātu, analizējot pagātni, cenšoties izprast šodienas notikumus un gribot labāku dzīvi nākotnē. Proti, es domāju, jo drīz man jāpiedalās vēlēšanās. Un, ja nu man šajā pārdomu laikā ir nopietnas problēmas, tās ir saistītas ar manu gaumi.

Es, protams, varu gan uzjautrināties, gan šausmināties, ieraugot vaska figūru «Komandu», Krištopāna briļļu reklāmu, apcerēt premjera apkures sistēmu vai raudāt no aizkustinājuma, ka divi pensionāri aptiekā nolemj balsot par «dūšīgajiem baldzēniešiem», taču atšķirībā no debilām ziepju reklāmām partiju reklāmas, pirmkārt, ir visur un, otrkārt, par kādu no šo reklāmu subjektiem man tomēr būs jābalso. Politiskā reklāma, kas traumē pilsoņa estētiskās jūtas, ir ne vien pašsajūtas, bet arī pašcieņas jautājums.