Atslēgvārdi:

ES jādomā ārpus kastes 38

Ar interesi turpinu vērot reakcijas no dažādām ES galvaspilsētām un Briseles par Īrijas referenduma Nē Lisabonas līguma ratifikācijai (daudzveidīgi komentāri atrodami EU observer). Vēstījumi būtībā ir tikai četri. Pirmais – nekāda krīze nav, tik jāturpina ar līguma ratifikāciju un jāpanāk īru piekāpšanās. Otrais – ir krīze, Lisabonas līgums ir miris, Eiropas Savienībai būtu jāpaliek šajā attīstības stadijā – vienotais tirgus un četras pamatbrīvības, nekas vairāk. Trešais – jāveido ‘core Europe’, izslēdzot valstis, kas negrib vai nevar turēt līdz ES attīstības tempam. Ceturtais – jāmeklē veidi, kā no šīs situācijas mācīties, panākt ES pakāpenisku attīstību, neignorējot īru vēlētāju balsojumu un neveidojot dažādu pakāpju ES.

Iesaki citiem:

Es piederu pie tiem, kas pārstāv ceturto vēstījumu (ko izklāstu šajā rakstā), jo:

1. pretēji pirmā vēstījuma pārstāvjiem, uzskatu, ka nedrīkst ignorēt vienīgos ES vēlētājus, kuriem bija iespēja izteikties par Lisabonas līgumu, un kuri, uzklausot pieejamos un spēcīgākos līguma atbalstītāju un pretinieku argumentus, pateica, ko par šo līgumu domā. Tas nenozīmē, ka īri par Nē balsojumu ir jāsoda, jo ir nepateicīga tautiņa, kas neprata referendumā izteikt pateicību, cik daudz saņēmusi no ES dalības. Īru balsojums bija par Lisabonas līgumu – ES attīstības vīziju, nevis par Īrijas dalību Eiropas Savienībā, un tie ir divi dažādi jautājumi.

2. pretēji otrā vēstījuma pārstāvjiem, es esmu par tālāku ES attīstību un darbību tādās jomās kā enerģētika un vides politika, migrācija, esmu arī par tālāku ES paplašināšanos.

3. pretēji trešā vēstījuma pārstāvjiem, es neatbalstu ‘core Europe’ veidošanos, jo, manuprāt, tās radīšana ārpolitikā tikai vājinātu, nevis stiprinātu ES lomu pasaulē (jo kurš klausīsies ārlietu ministrā, kas pārstāv 19 ES valstis, nevis visu ES valstu bloku?), bet tieši lielāku ES lomu uz starptautiskās arēnas varētu nodrošināt liela daļa Lisabonas līgumā iekļauto jauninājumu. Bet dažādu pakāpju ES mums jau šobrīd ir, jo ne visās valstīs ieviests Eiro, ne visas pieder Šengenas zonai, ne visas iesaistās visās ES miera uzturēšanas operācijās, ne visas cīnās ar nelegālo imigrāciju uz ES ārējām robežām, utt, tāpēc, manuprāt, pirms radītu vēl vienu pakāpi, vajadzētu pacensties, lai mazinātu jau esošo fragmentāciju.

Bet visvairāk mani aizkustina tie ES līderi, kas lielāko daļu nedēļas pavadījuši, mētājot apgalvojumus, kuriem laikam būtu jānostrādā uz īriem, radot kauninošu efektu. Piemēram, ka bez Lisabonas līguma nav iespējama tālāka ES paplašināšanās. vai, ka Lisabonas līguma ne-ratifikācija pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009.gada jūnijā radīs milzu problēmas ar nākamā Eiropas Komisijas sastāva izveidošanu.

Patiesībā jau 2004.gadā, veidojot Barozo Eiropas Komisijas sastāvu, tika ņemti vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti (par Komisijas prezidentu kļuva Barozu, kas pārstāv lielākās politiskās grupas EP politisko līniju), kā arī Eiropas Parlaments izbrāķēja atsevišķus nepiemērotus kandidātus, neliekot meklēt jaunu Komisijas prezidenta kandidātu vai likt Barozu veidot pilnīgi jaunu komandu. Tātad, jau 2004.gadā tika izmantota tā procedūra, kas pirmo reizi ierakstīta Lisabonas līgumā, un nav nekādu iemeslu, kāpēc arī 2009.gadā mēs nevarētu turpināt šo praksi, pat, ja nav dokumenta, kas dod tiesisku pamatu šādai procedūrai.

Patiesībā ir citi veidi, kā nodrošināt turpmāku ES paplašināšanos, piemēram, atrodot katrai jaunai valstij ES institūcijās vietu caur tās pievienošanās līgumu. Tāpat ir citi veidi, kā panākt ES attīstību, neturpinot ar Lisabonas līguma ratifikāciju – ja to sadala single-issue līgumos, kas uzrunā visnepieciešamākās reformas ES darbībai, proti, dod legālo bāzi enerģētikas un vides politikai, palielina efektivitāti un caurskatāmību ES institūcijās, kā arī nosaka izmaiņas ES institūcijās, lai nodrošinātu tālāku ES paplašināšanos.

Domāšana ārpus kastes varbūt nav politiķu stiprā puse, un varbūt tai tādai nav arī jābūt, jo ir taču domnīcas (think tanks), kuros politiķiem vajadzētu ieklausīties – īpaši tagad, kad ir saprotams nogurums pēc astoņu gadu cīniņiem par ES institucionālām reformām un visvieglāk būtu iet uz priekšu it kā nekas nav noticis. Bet ir noticis! Un šis nav mirklis, kad izrādīt reakcijas, kas liek aizdomāties par ES nacionālismu, t.i. neapšaubītu, bezierunu atbalstu un ‘vienmēr gatavs’ entuziasmu Eiropas Savienības attīstībai par spīti visam – pat, ja tas nozīmē ignorēt ES iedzīvotāju bažas un saistošu balsojumu referendumā, domājot, ka līderi visu zina labāk un var turpināt pieņemt ES lēmumus, tos neskaidrojot.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (38) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo to Gatis 21.07.2008 22:01
Interesanti fakti. Paldies par info

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis to Avo 20.07.2008 20:49
Jā tas modelis, kad balso visi ES pilsoņi un nevis viņu ieceltie politiķi, ir iedeāls variants. Politiķu darbs ir skaidrot cilvēkiem un diskutēt par problēmām un to risinājumiem profesionāli. Savukārt pilsoņu pienākums ir izvēlēties, kurā virzienā viņi grib iet piedaloties vēlēšanās, vadoties nevis pēc politiķi izskata, bet gan pēc viņa idejas.

Runājot par vēlēšanām ASV, ir izcēlusies peripetija vairāku gadu garumā par to, ka vēlēšanas ir ļoti negodīgas, jo:

1)pateicoties tam, ka krimināli sodītām personām vēlēt ir aizliegts, cieš arī tā daļa vēlētāju, kuriem vārds un uzvārds pilnībā vai kautvai daļēji sakrīt ar krimināli sodīto personu. Piemēram, ja John Brown ir krimināli sodīts, tad arī visi pārējie John Brown + Johnny Brown + John Brownie balsis arī netiek ieskaitītas. Bet personu identifikācijas numuri pat vispār netiek salīdzināti.

2) Elektroniskā vēlēšanu sistēmas "Diebold" pirmkods bija brīvi lejupielādējams internetā. Kāda sieviete to lejupielādēja un paziņoja publiski. Kods nonāca pie dažādiem drošības ekspertiem un programmētājiem, kuri atrada milzum daudz caurumus programā, secinot, ka tie ir apzināti atstāti, lai "kāds" šo programmu var izmantot tā, lai sagrozītu balsojumus.

3)Elektroniskā vēlēšanu sistēma, kur cilvēku balso, uz skārienjūtīgā ekrāna "touch screen" izvēloties piemērotāko kandidātu, ir sarežģīts tādā mērā, ka ir iespējams tīši panākt, ka cilvēks nobalso ne par to kandidātu, kuru izvēlējies. Ir gadījumi, kad balso par vienu kandidātu, bet rezultātā sistēma uzrāda, ka nobalsots par citu kandidātu.

4) Daudzas vēlēšanu mašīnas vēlēšanu dienās nedarbojās, un sevišķi Dienvidu štatos, kur lielākais procents ir melnādainie idzīvotāji. Viņi ir spiesti stāvēt rindās stundām ilgi, līdz parādīsies iespēja nobalsot.

Ir vēl ļoti daudzi pierādījumi par to, ka ASV vēlēšanas ir netīras un blēdīgas un veidotas tā, lai atsījātu nevēlamos balsotājus, kuri varētu balsot par nevēlamo prezidentu.

Uzziniet daudzas šokējošas lietas par krāpšanām vēlēšanās šajās filmās:

American Blackout - http://www.freedocumentary.com/film.php?id=155
Hacking Democracy - http://www.freedocumentary.com/film.php?id=234

Kāds "hakeris" ņirgājoties par šo vēlēšanu sistēmu pat nopublicēja vienkāršu pamācību, kā ejot uz vēlēšanu iecirkni un balsojot, var "sagatavot" šo Diebold skaitļotāju nākamajam vēlētājam - http://www.huffingtonpost.com/marty-kaplan/how-to-hack-a-die...

Mans secinājums: maigi izsakoties, ASV nav valsts, no kuras ir vērts mācīties demokrātiju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo to Gatis 18.07.2008 15:29
Piemērs par ĢM peripetijām ASV ir ļoti pamācošs un parāda sabiedrības ietekmi valstī ar ilgām demokrātijas tradīcijām. Taču, lai cik tas nebūtu bēdīgi, bet Latvijas situāciju nevar vērtēt pēc tradicionālām politoloģijas teorijām. Mums nav spēcīgs NVO sektors. Mūsu partijas nav organizētas pēc ideoloģiskā principa, bet ir sponsoru atvasinājumi. Politiķiem ir zems atbildības un morāles līmenis. Vidējais latvietis saulainā sestdienā aizbrauks uz Jūrmalu pacepināt pēcpusi, nevis pildīs pilsoņa pienākumu un ies velēt. Vidējais latvietis pirms vēlēšanām noskatīsies pāris rekāmas rullīšus un nobalsos "ka vajag" pec tā paša principa, kā pērk Dosia pēc pamatīgas mārketinga kampaņas. Vidējais latvietis apskauž Lembergu un Šķēli, kas citiem vārdiem nozīmē, ka pie līdzīgiem apstākļiem, vairākums darītu tādas pašas nekrietnības, kā "likumīgie zagļi". Pie visa iepriekš minētā man neceltos roka Lisabonas līguma ratificēšanu pakļaut tautas nobalsošanas nosacījumam.

Ja redzējāt manus iepriekšējos komentārus, tad, manuprāt, es tur piedāvaju modeli tautas balsojumam - balso visi ES pilsoņi vienlaicīgi un skaita visus balsojumus kopā, nevis pa atsevišķām valstīm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 17.07.2008 15:24
Izglītojoties internetā par mūsdienu problēmām, es atradu, manuprāt pārliecinošu, piemēru tam, kāpēc varai tomēr ir jābūt cilvēku rokās nevis atsevišķu izraudzīto indivīdu rokās.
Šajā video var noskatīties Jeffrey Smith runu par ģenētiski modificēto pārtiku un par to cik viegli ASV kompānijām to ir izdevies ieviest un noslēpt no cilvēkiem. Bet tas interesantākais un saistošākais ir tas, ko uzzināju par pasaules pārtikas trūkumu, ģenētisko modifikāciju iespējām un briesmām, kas nav redzamas, bet ir jūtamas.

Autors ar šo uzstāšanos reklamē arī savu grāmatu, bet ņemot vērā to, ka viņš dara svētīgu darbu, izglītojot sabiedrību par šo moderno laiku problēmu ir ne tiki piedodami, bet pat ieteicami.

Autors skaidro ģenētiskās modifikācijas procesu, to, ka drošības pētījumi vispār tikpat kā netiek veikti kā arī dod piemērus.
Daži piemēri, bija par žurkāms, kas barotas ar GM soju, kukurūzu sāka ciest no dažādām slimībām. Autors min arī to, ka injicējot govīs augšanas gēnus, šie gēni nonāk govs pienā. Savukārt sievietes, kuras lieto to, cieš 4 reizes biežāk no krūts vēža, bet vīrieši cieš biežāk no prostatas vēža.
Autors atsaucās arī kādu pētījumu, kur cūkas regulāri barotas ar GM kukurūzu, kļuva neauglīgas. Šādi piemēri ir daudz un viņus pat nav iespējams uzskaitīt.

Autors atsaucās arī uz korupciju valdībā un uz to cik viegli dabūt GM pārtikas izplatīšanas atļauju no ASV FDA (Food and Drug Administration).

Viņš mazliet pieminēja arī Eiropas Savienību un tās cīņu pret ģenētiskās pārtikas lobijiem Eiropas savienībā.

Tālāk ir mans viedoklis un daži "retoriskie" jautājumi par to visu...
Pateicoties cilvēku lielā skepticisma dēļ, tomēr ES netika atļauts izplatīt bez marķējuma ģenētiski modificēto pārtiku. Bet spiediens uz ES turpinās arī šodien un paredzams, ka pieņemsies tikai spēkā.

Līdzīgi ir arī ASV kompāniju krietni dārgākajām zālēm, kas bieži vien nonāk tirgū pateicoties apšaubāmi veiktiem pētījumiem.

Vai mums ir vajadzīgi daži vīri valdībā, kuri izlems par miljoniem citiem cilvēkiem un viņu pēctečiem?
Manas domas ir tādas, ka tas būs aplami un nepareizi.
Mēs un mūsu bērni taču sekas jutīs visvairāk, kad viņiem būs jācīnās ar piesārņoto Baltijas jūru, radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu un iedzimtajām ģenētiskajām slimībām, kuras viņi no mums pārmantos. Jau tagad Baltijas jūrā ir saplūduši tik daudz pesticīdi un smagie metāli, ka zivis no jūras nav ieteicams ēst paaugstinātā dzīvsudraba klātbūtnes dēļ.

Vēl viens jautājums jautājums: vai cilvēku skepticisms bija slikts vai labs, kad viņi nostājās pret GM pārtiku?
Es uzskatu, ka cilvēku dabiskās aizdomas pret nepārbaudītām "vērtībām" ir tas, kas palīdzējis tai izdzīvot.

Te pāris interesanti video par GM pārtiku: http://www.youtube.com/watch?v=94d-KVorSHM&feature=related http://www.youtube.com/watch?v=q9SywTI3jsI&feature=related

Galu galā ir taču vieglāk piemuļķot vai nopirkt vienu vīru valdībā nekā piemuļķot vai nopirkt simts tūkstošus ne pārāk gudrus cilvēkus.
Un tāpēc es esmu tikai "par" to, lai fundamentālus lēmumus balsojot par ES un savu nākotni pieņem pilsoņi, bet ne konkrēto ES dalībvalstu galvas. Lisabonas līgums tomēr nav nekāds sīkums, bet gan lielā mērā līgums, kas fundamentāli daudz ko paredz mainīt ES sistēmā.
Un tāpēc prātīgākais, ko ES varētu darīt - ir saprast tās līguma daļas, kuras nav pieņemamas pilsoņiem, izmainīt. Bet pārējās "šaubīgās" līguma dālas vajag skaidrot tik ilgi, kamēr cilvēki saprot, ka tas tomēr ir noderīgs un vajadzīgs. Skaidrošana veicinās sabiedrisko diskusiju, bet sabiedrības diskusijas laikā atradīsies caurumi līgumā, kurus varēs novērst vēl pirms līgums ir stājies spēkā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo to Gatis 10.07.2008 11:07
Principā Jūs uztvērāt manu domu - ar "Latvija" es tiešām, izvairoties no visu savā komentārā lietoto terminu definēšanas preambulā, domāju Latvijas valdību. Uzskatu, ka referenduma nerīkošana ir pareizākais solis, ko dotajā situācijā Latvijā (valstī) varēja un vajadzēja darīt.

Nepieskaršos analīzei, vai saskaņā ar Satversmi Lisabonas līgums būtu nododams tautas nobalsošanai (ņemot vērā, ka tajā ir fundamentālas izmaiņas saistībā ar ES funkcionešanu un intepretējot Satversmi sistēmiski, domāju, ka juridiski drīzāk tas bija nododams balsošanai tautai).

Kādēļ lēmums par Lisabonas līguma ratifikāciju Saeimā bija pareizs?
1. Latvijas tauta, kas veido vidējo balsotāju masu, ir stulba. Nebaidos šī vārda. Kā savādāk mums Saeimā būtu ievēlēti tādi politiķi, kādi ir tagad? Cilvēki nedomā kritiski. Tieši ņemot vērā, ka atbalsts valdībai patreiz ir tik zems, tautas balsojuma rezultātus par Lisabonas līgumu ir viegli paredzēt - balsotu ne jau par līgumu, bet pret valdību.
2. Skat. manus iepriekšējos komentārus par demokrātiju ES - cik demokrātiski būtu, ka knapi miljons Latvijas tautas ičakarētu pārējos 400 miljonus eiropiešu?
3. ES ar savu likuma varas principu būtībā ir viens no ļoti nedaudziem vērā ņemamamajiem instrumentiem, kas pašmāju šeptētājiem neļauj pilnīgu patvaļu, tāpēc no valstiskā viedokļa ir ļoti bīstami būt separātistiem un bremzēt ES attīstību. Tāpēc, zinot, ka tautas balsojums, visticamāk, būtu bijis negatīvs, valstiski vispareizāk bija tā, kā bija. Par šādu reālpolitikas gājienu esmu pateicīgs koalīcijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 10.07.2008 10:33
Avo: "Visas citas valstis, tajā skaitā Latvija, uzskatīja, ka tās pilsoņi savas valsts viedokļa paušanu par Lisabonas līgumu var uzticēt savai valdībai un parlamentam."

es varbūt neesmu pietiekami sekojis līdzi politikai, bet ļoti ļoti gribās uzzināt, ar ko tiek domāta "Latvija" šajā komentārā?

Ja tu domā Latvijas tautu ar tās pilsoņiem, tad es neesmu pamanījis, ka lielākā daļa pilsoņu šādi uzskatīja un ka kaut reizi būtu prasīts pilsoņu viedoklis un akcepts tam, lai valdība viņus pārstāvētu ES balsošanā.
Ja tu ar "Latviju" domāji Latvijas valdību, tad kļūda jau tiek pieļauta fundamentāli.
Vēlreiz gribu atgādināt visiem, kas vairs nesaprot, kas ir demokrātija - Latvija, tie ir Latvijas pilsoņi un pēc tam valdība. Latvija nav viena pati valdība!

Tagad ņemšu un mazliet pielabošu tavu teikto, lai īstā doma, ko vēlējies pateikt, top skaidra.
"Latvijas valdība uzskatīja, ka Latvijas pilsoņi savas valsts viedokļa paušanu par Lisabonas līgumu var uzticēt savai valdībai un parlamentam."

No tā izriet, ka Latvijas valdība, kā ierasts, pieņēma lēmumu nerēķinoties ar tautu. Un pēc tam šis Latvijas valdības lēmums tiek nosaukts par Latvijas lēmumu un pilsoņu uzskatu.

Kā tas nākās, ka mūsu valdība, kura mūsu valstī bauda tik ļoti zemu pilsoņu uzticību (zemāko visā ES), pat daudz zemāku par pamatīgi kritizēto ES, var pieņemt lēmumus visas tautas vārdā par tālāko dalību ES?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo to Zalnis 09.07.2008 18:49
Lisabonas līgums no lēmumu pieņemšanas viedokļa nav nekas fundamentāli atšķirīgs no citiem ES pamatlīgumiem vai to grozījumiem. Tur nu gan taisnība, ka starptautiskajās tiesībās līgumus apstiprina valstis, to es neesmu noliedzis un, visticamāk, tā arī paliks.

Mana doma bija, ka no demokrātijas viedokļa ir pilnīgi ok, ja lēmumu par pievienošanos jaunam līgumam, kas regulē ES darbību, pieņem valdība, nevis par to balso referendumā. Maniem argumentiem par labu runā fakts, ka Īrija ir vienīgā ES dalībvalsts, kura izmantoja referenduma iespēju. Visas citas valstis, tajā skaitā Latvija, uzskatīja, ka tās pilsoņi savas valsts viedokļa paušanu par Lisabonas līgumu var uzticēt savai valdībai un parlamentam.

No pārstāvnieciskās demokrātijas viedokļa īru tauta ir ievēlējusi savus priekšstāvjus, kas pieņem lēmumus. Īrijas valdība bija un ir absolūti par Lisabonas līgumu. Mans uzskats ir, ka nav nepieciešams tautas nobalsošanai likt jautājumus, par kuriem absolūti lielākā daļa neko nesaprot un kas ietekmē visu Eiropu, ne tikai šo vienu nāciju.

No juridiskā viedokļa jautājumu par visu ES pilsoņu vienbalsīgu balsošanu un attiecīgi balsu skaitīšanu varētu atrisināt, to paredzot ES pamatlīgumā. Bez šaubām, ka tā ir sava veida utopija, bet tāds ir mans, tā teikt, atsevišķais viedoklis:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zalnis 09.07.2008 18:14
Aivo - paskaidroju kaapeec tas ko tu izklaasti neaatiecas uz teemu, tavs komentaars attiecas uz gadiijumiem kad ES proti starptautiska organizaacija, subjekts kas ir neatkariigs no taa dibinaataajiem - valstiim pienjem leemumus. Lisabonas liigums ir kaut kas fundamentaali atskjiriigs, shajaa gadiijumaa valstis, kas veido ES organizaaciju, pienjem leemumu attieciibaa uz to kaada buus ES. shajaa gadiijumaa katra valsts, kas ir suvereena ir apveltiita ar vienu balsi un var izveeleeties kaa izteikt savu gribu, referendumaa vai parlamentaa. Taa ir pasreizeejaa starptautiskaa sisteema kas prasa vienbalsiibu starptautiska liiguma apstiprinaasanaa kas nosaka to ka arii maza valstinja var apstaadinaat lielu un dizhu procesu. taapeec arii runas, ka ja IIrija negrib sho liigumu neviens vinjiem nespiezh palikt ES.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo to Zalnis 09.07.2008 17:48
Dzīvojam brīvā valstī un mūsu privilēģija ir pļāpāt cik vien tukši vai saturīgi spējam:D

Nesapratu pārmetumu par patreizējo situāciju un spēles noteikumu 1 valsts = 1 balss. Vai tad tas nav tas, ko es saku sava iepriekšējā komentāra pēdējā teikumā - svērtā metode, tā kā tagad Padomē? Kā tad tagad Padomē skaita balsis? Vai tiešām "1 valsts = 1 balss"?:)

Pamatdoma, ko acīmredzot neprecīzi iepriekš izklāstīju, ir:
1) ES pilsoņi savas demokrātiskās tiesības ir izmantojuši attiecībā uz ES jautajumiem, balsojot nacionālajās vēlēšanās un tādējādi tiekot pārstāvētiem ES caur ministriem Padomē un deputātiem Parlamentā;
2) balsot ES pilsoņiem labākajā gadījumā vajadzētu par lieliem politikas jautājumiem, nevis līgumiem uz 200 lapām;
3) ja notiek balsošana par lieliem politikas jautājumiem, tad nevar būt situācija, ka absolūts mazākums uzspiež viedokli vairākumam; tāpēc jābalso ir visiem ES pilsoņiem reizē un visas balsis jāskaita kopā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zalnis 09.07.2008 15:26
Avo
nu taa ir tuksha plaapaashana nepaarzinot situaaciju. Tevis piedaavaataa varinantaa sanaak, ka valstu suverenitaate vairs nepastaav un ka lielie visu var izlemt mazo vietaa, tas veel taa, bet galvenais paarmetums tavam komentaaram, vai tad izsakoties nav jaanjem veeraa patreizeejaa situaacija? Piemeeram, speeles noteikums 1 valsts = viena balss. Tavs piedaavaajums ir utopiska un neticama spriedeleesana par to kaa buutu ja buutu. Daudz interesantaak ir spriest par to kas ir, izejot no dotaa. Turklaat viena smaga neprecizitaate, arii Padome un Parlaments ir ES un EK instituucijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo to Zalnis 09.07.2008 14:25
ES institūcijas nedzīvo savu autonomu dzīvi. Budžetu tām apstiprina Padome kopā ar Parlamentu, jebkādas insitucionālas izmaiņas var veikt vienīgi dalībvalstīm balsojot vienbalsīgi par grozījumiem līgumos... Bez šaubām, ka eiropiešiem ir vajadzīgas šīs institūcijas. Tad jau drīzāk piekrītu Daces A. domai par balsošanu par atsevišķiem, lieliem politikas jautājumiem. Piemēram, vai ES vajag paplašināties? Un nevis katrā valstī savs balsojums, bet visās vienlaicīgi un tad vairākums pieņem lēmumu (lai nav tā, kā tagad, kad pāris miljonu īru ir izčakarējuši pārējos 400 miljonus). Iepsējams, vairākumu varētu arī skaitīt ar svērto metodi, kā tagad balsis skaita Padomē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zalnis 09.07.2008 11:02
Avo

interesants komentaars, bet kaa izvairiities no otras galeejiibas, proti, paternaalisma? galu galaa vai tie ir eiropieshi kam vajag kopiigas instituucijas, vai arii taas ir instituucijas kas dziivo absoluuti neatkariigu dziivi un kas ir vajadziigas pashas sev?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo 08.07.2008 17:43
ES no sakta gala nav bijis no tautas nacis process. Tas bija Francijas un Vacijas vaditaju (Sumana, Adenaurera, u.c. elites parstavju0 50. gados izlolots projekts, kas sakas ar Eiropas Ekonomisko kopienu. Un labi, ka ta. Kurs vidusmera francuzis taja laika butu piekritis dalu suverenitates nodot parnacionalai institucijai, kura sez vacu ieredni?

Tapat ari tagad: kurs vidusmera iedzivotajs lasa Lisabonas ligumu un aizdomajas par to globali? Attieciba uz ES pilsoni savas demokratiskas tiesibas ir izmantojusi, velot savus parlamentus, kuri pecak apstiprina valdibu. Valdiba un parlaments ir pietiekosi no demokratijas viedokla, lai parstavetu tautas intereses ES. Pasu pilsonu labad nevajag viniem uzgrust uz pleciem tik nopietnu jautajumu izlemsanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 07.07.2008 03:43
Sarmītei...
Es uzskatu, ka cilvēkiem Lisabonas līgumu vajag nodot ES valstu pilsoņu balsošanā. Pat neskatoties uz to, ka vienmēr būs viena daļa, kas balso pret līgumu un pat negrasās tajā iedziļināties, jo viņiem nepatīk doma par:
1) viņu valsts dziļāku integrāciju ES - un brīvības ierobežošana;
2) ES paplašināšanos un jauno dalībvalstu atbalstīšana.

Redzot šo lielo cilvēku pretestību pārmaiņām un ES kā tādai, rodās dilemma...

Kas mums ir svarīgāks?
Demokrātija, kad balso ES pilsoņi vai Lisabonas Līgumu, kad balso tikai politiķi, lai izšķirtu savas ES likteni?

Šobrīd mēs no demokrātijas virzāmies projām - jo cilvēkiem tiesības balsot tiek sistemātiski apgrieztas arvien vairāk un vairāk, tādējādi pieradinot jaunāko paaudzi pie domas, ka tas ir tikai normāli, ja vara nav pilsoņu rokās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sarmiite Mln. 04.07.2008 18:24
Gatim-
taatad tu atziisti, ka starptautiskus liigumus taadu kaa piem Lisabonas liig. nav veerts nodot tautas nobalsoshanaa, jo tas neko labu nevar nest taadeelj, ka balsotaajam nav absolutti nekaadas intereses tajaa iedziljinaaties?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 03.07.2008 16:25
Traki jau ir ar to nezināšanu , un ja tā savā nezināšanā vēl sāk arī kaut ko domāt , tad tas skats pavisam drūms paveras. Jo , kas tad tur tai kopējā Eiropā visu laiku tāds notiekās. Nu manā nezinošā skatījumā tikai un vienīgi nepārtraukts varas kompetenču dalīšanas process starp vietējiem un kopējiem. Ar ko tad tas var beigties , nu manuprāt tikai ar to ka kādam beigās tiks visas nozīmīgās un atbildīgās kompetences. Rezultātā vai nu visi mazie , nacionālie vairs nebūs nekas , vai nu arī lielais kopējais par neko nekļūs.
Bet nu manuprāt lai aug lielais , kopējais un lai saglabājais mazie , nacionālie. Lai nedala kompetences , bet lai konkurē uz sabiedrības atbalstu. Manuprāt vienreizēja vēsturiska iespēja - sabiedrībai tiek dota iespēja izvēlēties sev parlamentu un valdību no divām vienlaicīgi pastāvošām alternatīvām - vietējo vai kopējo Eiropas , to kam priekš sabiedrības ir dotajā momentā labāks piedāvājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis -> Hieromants 03.07.2008 14:34
Jā daudzi komentētāji, ieskaitot mani, nav eksperti visos šajos jautājumos un es un vēl citi no mums to ir arī atzinuši.
Un tāpēc nav vajadzības vēl vienu lieku reizi norādīt un atgādināt par kompetences trūkumu.
Katrs no mums taču ir kādā jomā speciālists!

Daudz efektīvāk ir ievērot toleranci un vienkārši vērst uzmanību uz tām lietām, kuras tavuprāt prasa papildus iedziļināšanos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Hieromants 03.07.2008 13:21
Jautājums jau ir no kurienes tiek ņemtas tās starptautiskās normas , un cik demokrātiskā ceļā tās tiek radītas. Protams ka esmu nezinošs , bet nu liekas ka vienu daļu starptautisku normu vienkārši kāds pēc saviem ieskatiem izzīž no pirksta. Kaut vai tas pats nāves sods , Amerikā tā , Eiropā savādāk , un katrs uzskata ka viņam taisnība. Bet no kā Eiropa izzīda par to nāves sodu? Ne tak referendumos vai kā savādāk kaut cik demokrātiskā ceļā , visman man ir tāds iespaids.
Protams ja kāda valsts izsaka apņemšanos pildīt starptautiskas normas , tad tās ir arī jāpilda. Bet kāpēc nevar izteikt tāpat arī neapņemšanos pildīt kādas starptautiskas normas , izteikt neapņemšanos turpmāk nepildīt un nepildīt? Kāpēc nav brīvprātības principa starptautisko normu pieņemšanā vai nepieņemšanā. Brīvprātības princips reizē būtu arī demokrātijas princips. Kāpēc starptautiskās normas jāuzspiež nācijām ar varu , kad tak var mierīgā , brīvprātīgā ceļā vienoties par kaut kādām kopējām normām. Ja kopējās normas būs labas tad tak laika gaitā loģiski ka tām pievienosies arvien vairāk nacionālo valstu , brīvprātīgi. Nu un ja kādā gadījumā sāk pastiprināti atvienoties no kādām kopējām normām , tad tak ar skaidrs ka tās konkrētās kopējās normas laikam tak nekur neder un nemaz nav visiem kopējas. Nacionālo parlamentu uzdevums ar tāds būtu ka nepārtraukti izvērtēt kuras starptautiskās normas atbilst nacionālas valsts interesēm un kuras ne. Jo savādāk , kā var pildīt tādas starptautiskas normas kas nu galīgi nekādi neatbilst nacionālas valsts interesēm?
Protams ka ja ir izteikta vēlēšanās pievienoties kādām kopējām normām , tad būs gadījumi kad tas uzliek arī kādas zināmas saistības un pienākumus , kuri gribot negribot kādu laiku jāpilda , bet tai pat laikā tak nekas nav mūžigs. Un manuprāt tādos vērtību jautājumos bieži vien tas būs tikai izšķiršanās jautājums par vērtībām , kas nevar un nedrīkst uzlikt kādus pienākumus un saistības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hieromants 03.07.2008 12:24
peedeejie komentaari raada, ka ljaudis zheelojas, ka nav dialoga, bet vienlaikus vinju komentaari atklaaj cik patiesiiba nezinoshi vinji ir. nu kaut vai shaubas par to vai Eiropas tiesiibas ir paaraakas par Satversmi
patiesiibaa mees tikai uzkurinaamies censhoties izsveert vai ES normas ir paaraakas vai nav, no vienas puses kopsh 1923 gada Wimbledon lietaa Starptautiskaa pastaaviigaa tiesa Haagaa atzina principu ka starptautiskaas tiesiibas ir primaaras, tas ir logjiski, jo kaada tad buutu jeega jebkaadai apnjemsanaas ko izsaka kaada valsts ja taa veelaak savu apnjemsanos nepilda aizsedzoties ar nacionaalajaam normaam? Ar Satversmi ir veel vienkaarsaak , Satversme tachu pati 68 p. 2 atziist ES tisiibu speeku. taa ka vairs nav svariigi vai Satversme ir paaraka vai nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 02.07.2008 13:40
Sliecos piekrist Francijas vēstnieka sacītajam, jo, ja Čehijas prezidentūrā ES izveidos jaunu līgumu, bet neizvērtēs esošā līguma vājās puses, tad ES atkal uzkāps uz tā paša grābekļa tā arī nesaprotot, kur tas grābeklis paslēpts.

Runājot par pārliecināšanu, lai kādu pārliecinātu, vispirms ir jāvieš uzticība. Uzticību iegūt un pazaudēt var ar rīcību.
Ir lietas ko nevajadzētu darīt (atklāti mukt no žurnālistiem) un ir lietas, ko vajadzētu darīt - atbildēt par saviem vārdiem un darbiem, runāt par būtisko (nevis par sīkumiem), atzīt neveiksmes un pamatot savu nostāju ar loģiku. Politiķim ir jāizvirza pret sevi augstākas prasības nekā pret citiem sabiedrības pārstāvjiem.
Ja cilvēki redz, ka politiķim ir tikpat zemas ētiskās prasības pret sevi, kā lielākajam vairumam sabiedrības pārstāvju, tad šāds politiķis nevar iemantot uzticību.
Es pieļauju un visā nopietnībā ticu, ka arī, ka starp ES deputātiem ir cienījami politiķi. Līdzīgi ticu, ka ir kāds cienījams deputāts arī mūsu Saeimā.
Bet kamēr šādi (pret sevi prasīgi) politiķi būs mazākumā - uzticība un līdz ar to atbalsta no sabiedrības nebūs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P_P! 01.07.2008 17:10
Cik francūžiem kopā sanāk to prioritāšu? :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 01.07.2008 16:28
Papildinot materiālu diskusijai - tikko biju Francijas ES prezidentūras prioritāšu prezentācijas pasākumā, kur Francijas vēstnieks teica, ka nevajag steigties ar lēmumu Lisabonas līguma sakarā - jāizvērtē, kāpēc īri teica NĒ un kādi var būt risinājumi. Vēstnieks arī teica, ka ES jābūt tuvāk iedzīvotājiem, 'citizens ar not reassured by the existence of EU, they see the EU more as a danger than an opporunity, that's why EU needs to assure citizens and make sure people understand what EU does for them'.
Bet nākošās prezidentūras pārstāvis - Čehijas vēstnieks painformēja, ka Čehijas prezidentūras nr.1 prioritāte būs 'development of the new treaty'...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 01.07.2008 12:58
Pēc šī video un citiem, kā arī palasot komentārus var secināt, ka EU politiķi ir zaudējuši sabiedrības uzticību lielā mērā.
Ja nav uzticības, tad nav dialoga. Ja nav dialoga, tad nav atbalsts arī Lisabonas līgumam. Iespaids tāds, ka Lisabonas līgumu nav iespējams ratificēt kā vienotu veselumu.

Lai panāktu tālāku attīstību - vispirms vajadzētu mēģināt noskaidrot kuru daļu tad Īri īsti neatbalsta šajā Līgumā.
Vēl otra būtiska problēma ir tā, ka cilvēkiem nav īsti skaidrs uz kurieni tad ES iet!

Arī man nav skaidrs - kāda tad īsti ir tā ideālā Eiropas Savienība uz kuru mums vajag tiekties. Kas būs pēc tam, kad ES iegūs ekonomisko pārākumu pār citiem kontinentiem? Vai tas maz notiks mūsu dzīves laikā?
Man šis filmas fragments lika aizdomāties. Arī lietotāju atsauksmes ir pietiekami daudz: http://www.youtube.com/watch?v=vuBo4E77ZXo

Ieteiktu visiem paskatīties šo un mēģināt saprast - kur ejam un vai vidusmēra cilvēks no tā būs ieguvējs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P-P! 28.06.2008 17:48
Viss, ko nepieciešams zināt par ES:
http://www.youtube.com/watch?v=xnMtc_QJ4-E

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 27.06.2008 15:42
Es gan nekādā mērā neesmu saistīts ar politiku, bet esmu cilvēks, kas tikvien kā par to interesējos un laiku pa laikam pauž savus uzskatus. Daudzkas jusu diskusijā rakstītais šķita interesanti.
Cik atceros no skolā mācītā - ES viens no galvenajiem izveidošanas mērķiem bija jauna konkurētspējīga ekonomiskā spēka radīšana pasaulē. Tagad ES ir apvienota un paplašināta... ko darīt tālāk? Kā jau Dace A. minēja - nākamam solim jābūt ir un ciešai sadarbībai, kvalitāte, caurspīdīgumam, kam es piekrītu.
Mazliet pakomentēšu kāpēc es piekrītu.
Mums šobrīd pasaulē paralēli notiek vēl 2 unikāli un lieli projekti:
1) Ziemeļamerikas savienības - NAU, kas sastāv no Kanādas, ASV, Meksika.
2) Dienvidamerikas valstu savienība - USAN, kas sastāv no 12 Dienvidamerikas valstīm.

Pavērojiet, cilvēki, arī šo valstu apvienošanās procesus. Pievērsiet uzmanību, tam, kas ir šo savienību apvienošanās patiesais dzinējspēks. Manuprāt ir daudz līdzības ar ES - tikai šoreiz tas nenotiek dabiski pakāpeniski, bet gan lielos ātrumos.
Vai to vēlās šo tautu pilsoņi?
Vai drīzāk to vēlās kompānijas un valdības?

Es paklausījos dažas diskusijas pārliecinājos, ka šīs valstis tika apvienotas, bez referendumiem. Tātad, bez tautu pilsoņu piekrišanas.
Piemēram kanādas un ASV pilsoņi ir klaji pret šo projektu. ASV cilvēki brīnās par valdības lēmumu pievienoties NAU un atvērt robežas uz Meksiku, kad līdz šim ir darīts viss iespējamais, lai neielaistu nelegālos imigrantus no Meksikas (piemēram uzbūvēta stingri apsargāta siena starp uz Meksikas/ASV robežas).
Par laimi tā nav mūsu bēda.

Bet ko tagad darīt mums? Vai mēs būsim konkurētspējīgi ar NAU un USAN? Ja mēs un ES konkurences celtspējas celšanai nemitīgi paplašināmies, tad kad sāksies labklājības celšana? Kā zināms, jebkurai no šīm savienībai paplašinoties, vislielākais labums ir kompānijām un uzņēmējiem. Vienkāršie cilvēki galvenokārt iegūst tikai bezvīzu režīmu un iespēju apstrīdēt vietējās valsts tiesas lēmumumus jau augstākās savienības tiesās.
Un tagad pie lietas. Īru vidējais balsotājs galvenokārt ar Lisabonas līgumu saprot tikai to, ka līgums, paralēli dažnedažādiem sīkumiem (ieskaitot aborti) atvieglos jaunu valstu pievienošanu. Īri to negrib. Arī lielākā daļa Eiropas sabiedrības ir nogurušas no šīs nemitīgās paplašināšanās. Šīs nemitīgās palašināšanās problēmas kavē svarīgu lēmumu pieņemšanu, sāpīgu un samilzušu problēmu risināšanu jau esošajās dalībvalstīs.

Kopumā - domāju, ka cilvēki atbalstīs Lisabonas līgumu tikai tad, kad skaidri redzēs, ka ES paplašināšanās vairs nenotiks un ES politiķi tā vietā pievērsīsies tikai un vienīgi esošo dalībvalstu problēmām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Nellija 26.06.2008 18:34
Es tā kā būtu arī par integrāciju , tikai par daļēju interāciju , brīvprātīgu integrāciju un dabisku integrāciju paaudžu gaitā. Nesaprotu kāpēc jautājums tiek stādīts tik kategoriski - vainu vai nu? Es esmu par to un gatavs arī ziedot (10% nacionālā parlamenta balsu) lai būtu integrācija tur kur tā ir tādā veidā iespējama. Tur kur tādā veidā tas nav iespējams , lai ir valstu sadarbība , pret to tak kādām diez vai būs kādi iebildumi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija 26.06.2008 18:14
bet kaa tad ir - juus esat par sadarbiibu vai par integraaciju? jo sie divi vaardi satur milzu atskjiriibu, ja juus esat par sadarbiibu, tad tas noziimee, ka patiesiibaa juus domaajat, ka ES vajadzeetu atteikties no sasniegumiem un kljuut par vienkaarsu starpvaldiibu organizaaciju, liidziigu, piemeeram, ziemeljamerikas valstu organizaacijai; ja juus esat par integraaciju, tad tas noziimee pakaapenisku jaunu komptencu pieskjirsanu (un nevis nodosanu) ES institucijaam . Varbuut ka referendums nav pareizs veids kaa uzklausiit iedziivotaajus, vinji tachu taapat nekad neko nesapratiis un galvenais ka negribees saprast. vai nav nedabiigi paarnest demokraatiju kas ir katras valsts iekseejaas sisteemas iipasiiba uz starpvalstu attieciibaaam kaa tas vienmeer noticis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 26.06.2008 18:07
Nu es jau laikam atkārtošos un nebūšu ar tā īsti lietas kursā par tām Europas lietām , bet ja tā ES ir tiesību normu radīšanas instruments , tad kur tad ir tās kopējās Eiropas tiesību normas. Gribas redzēt un aptaustīt , un zināt kas tur sakrīt ar Satversmi kas ne. Latvijā Satversme protams ka ir un paliks pirmajā vietā , priecājamies par visu kas ir tāpat kā kopējās Eiropas normās un ja varam kaut ko pieskaņot ar attiecīgo balsu vairākumu , tad pieskaņojam Eiropas normām. Ja nevaram , tad nevaram , lai Eiropa pagaida kamēr varēsim. Un kas tur slikts ja Eiropai būs konstitūcija kas pa daļai pilnībā ir pieņemama visām nacionālajām valstīm , pa daļai tiek pieņemta tikai nacionālo valstu vairākumā. Tā ar dzīvosim , pa daļai ar kopējām vērtībām , pa daļai katrs ar savām. Galvenais ka tikai būtu skaidrība kur un kā kādas normas piemērojas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 26.06.2008 17:20
Armandam Zelaanam un Ringoldam - atvainojos, ka izteicos tā, ka mani ir viegli pārprast tiešā veidā. Tā ir mana vaina. Protams, ka ES ir tiesību normas un, protams, ka nav nesvarīgi, kādā veidā līgumi tiek pieņemti un ratificēti. Bet tas man ir otršķirīgs jautājums.

Par aspektu, kāpēc Jums liekas, ka daudzi līgumi neko nevar atrisināt - taisnība, bet vai Lisabonas ligums tikai rada vienu ES, salīmējot Eiropas Kopienu, Euratom un ES? Tad jau būtu jauna 'Merger treaty' un nekādas jaunas kompetences, posteņi utt, bet līgumā ir arī 'jaunrade', pret kuru man principā nav iebildumu - esmu par ciešāku ES valstu sadarbību vairāk jomās kā līdz šim, par lielāku efektivitāti, utt. bet nevar šo visu darīt ar aroganci pret iedzīvotāju bažām un vēlmēm. Ja šī attīstība ir ES interesēs, tad lūdzu par to arī diskutējam un attīstāmies!
P.S. es nevēlos izvairīties no diskusijas un atvainojos, ka neesmu spējīga vairāk/ dziļāk pievērsties darba dunas dēļ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Zelaans 26.06.2008 17:02
Ringoldam un Dacei
Te paveras interesanta diskusija. zeel ka autore skjiet no taas grib izvairiities. Es domaaju, ka Ringoldam ir lielaa meeraa taisniiba, jo runaajot par ES nevar izvairiities no tiesiibu jautaajumiem. Buusim godiigi kas ir ES? Tas ir instruments, ar ko tiek radiitas tiesiibu normas. Eiropas kopienu tiesa to ir teiksusi daudzos spriedumos, ka Eiropas Kopiena ir tiesiibu kopiena. Tai nav citas varas, kaa radiit normas un uzraudziit to piemmerosanu. Taadeelj ko mees varam sagaidiit no autora, kas pasaka, ka vinjs par tiesiibaam neko negrib zinaat? Vai tad ES vispaar ir iespeejams izprast nezinot EK un ES tiesiibas?
Peedeejaa komentaara atklaajas interesants moments, kas raksturiigs daudziem, proti sakot: "mani neinteresee kaadaa veidaa sos liigumuis ratificee" saadaa veidaa sanaak ka juus nolaizaties liidz viduveejam iiru balsotaaja liimenim: nezinu un negribu zinaat, jo paaraak sarezgjiiti.
Gribu piebilst, ka ir viens aspekts, kaadeelj daudzi liigumi neko nevar atrisinaat; autore min abortus un neitralitaati, tachu tie ir otrskjiriigi jautaajumi, kas neietilpst ES kompetencee un ir tikai jociigi ka ir valstis kas par katru cenu tos grib uztiept. Daudz svariigaak ir panaakt institucionaalu vienotiibu, radiit vienu ES ar juridisko personiibu, un izbeigt pasreizeejo mozaiiku, kuraa ir Eiropas Kopiena, Eiratom un Eiropas Savieniiba. Ja juus izvairaties no so 3 saliimessanas ar siikiem liigumiem par energiju tas ved strupceljaa taadeelj ka tiek aizmirsts par galveno, kas gaisaa virmo jau no 1954 gada (Eiropas aizsardziibas kopiena)- pakaapenisku Eiropas integraaciju, kuraa ekonomika, politika un drosiiba ir nodota eiropas instituuciju kompetencee.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 26.06.2008 15:21
Ringoldam - negribu atkārtoties un vēlreiz teikt to pašu. Tikai uzsvēršu, ka es nerunāju no juridiskā, bet no public policy aspekta un principu viedokļa, tāpēc mani mazāk uztrauc tas, ka varētu būt nepieciešami vairāk kā viens līgums un mani arī mazāk interesē, kādā veidā šos līgumus veido un ratificē, utt, jo tā nav mana kompetence. Mani uztrauc tas, ka ES attīstība varētu turpināties, līderiem pieņemot lēmumus un neskaidrojot, ka tie pieņemti iedzīvotāju interesēs. Ja tos nav iespējams izskaidrot, jo līgumā salikts viss, ko var iedomāties, tad varbūt reformas jādala pa dažādiem līgumiem? Tas varētu dot iespēju patiešām diskutēt pēc būtības, paskaidrot iedzīvotājiem lietu būtību, ļaut viņiem saprast, kas ES ir. Tā arī ir mana atbilde uz jautājumu, ar ko, manuprāt, viens līgums ir neskaidrāks par desmit līgumiem - jo viens līgums, kas nav iedzīvotājiem lasāms un saprotams, ir līgums, par kuru var aicināt balsot PRET dažu apšaubāmu, nesaistītu jautājumu dēļ - abortu legalizācija, neitralitāte, apjomīga nodokļu politika, utt, ko Nē kampaņa Īrijā atrada Lisabonas līgumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ringolds 26.06.2008 12:58
Bet mana diskusijas kultuura ir OK, jo es tikai kritizeeju juusu idejas un neko vairaak! bet juusu atbilde mani absoluuti nepaarliecina, jo taa nav struktureeta. pirmkaart, juus jaucat energijas jomu ar euratom; mans arguments bija, ka probleema sobriid ir ka tas ko mees saucam par ES patieiibaa veido triis starptautiskas organizaacijas no kuraam viena ir CEEA jeb Euratom (Communauté européenne de l'énergie atomique :), savukaart energija vispaar ir joma, kuru iespeejams buutu labi padariit par vieno kopienas ekskluziivaam kompetenceem, taada ir pirmaa atskjiriiba. turklaat kopienai jau sobriid ir kompetences energijas jomma, tachu daliitas ar daliibvalstiim.
otrkaart, es nesaprotu kaa gan iedziivotaajiem vareetu kljuut skaidraakia sadrumstalota savieniiba kuraa katru jautaajumu risinaatu atseviskjs startpautisks liigums, jo visi sie jautaajumi saskanjaa ar ES dib. liigumu ir jaapienjem starptautiskaa konferencee tos ratificeejot visaam daliibvalstiim, sanaak ka juus piedaavajat desmitiem starptautiskus liigumus, tachu tas ir aarkaartiigi neapdomiigi, jo sekas buus taadas ka no taaa cietiis kopienas tiesiibu autonomija, jo katru reizi sleedzot starptautisko liigumu piemeero Viines 69 gada konvenciju, kas attiecas uz starptautiskajaam nevis eiropas tiesiibaam. sadalot pa tematiem juus nevis stiprinaasiet bet izjauksiet, jo viens liigums nodrosina sisteemu, bet ko paveiks 20 liigumi? turklaat juus absoluuti nepaskaidrojat ar ko viens liigums ir neskaidraaks par desmit liigumiem.
p;s. ne jau ass tonis liecina par to ka vajag uznjemt personiigi, bet ja es neesmu vienispraatis, tad tachu es driikstu izmantot tik lielu vaardu arsenaalu cik man vaajdziigs?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 26.06.2008 12:28
Ringoldam - vispirms aicinu praktizēt augstāku diskusijas kultūru un kritizēt manus argumentus, mēģinot pārliecināt ar savu argumentu spēcīgumu, izrādot cieņu pret cilvēkiem (mani) ar citiem viedokļiem.

Par būtību - single-issue treaties ir līgumi, kuri atrunātu ES darbību vienā jomā, pat, ja (un to taču saprot visi, kas kaut ko par ES zina) kādā jomā kompetences ir gan EK, gan ES institūcijām, aģentūrām, dalībvalstīm, utt. Ja runa ir par enerģētiku, tad šādā līgumā varētu dot legālo pamatu ES darbībai šajā jomā, atrunājot visas jaunās kompetences visām ES institūcijām - JAUNAJĀM kompetencēm, jo Euratom līgumu par sadarbību atomenerģijas laukā nav vajadzības pārrakstīt un šis līgums nekādā ziņā nelīdz ES centieniem tikt pie kopīgas enerģētikas politikas, lai nodrošinātu energy security ar piegādēm no ārpus ES valstīm.

Ja runa ir par nepieciešamajām institucionālajām reformām, lai tās kļūtu caurskatāmākas, leģitimākas, efektīvākas - to arī varētu darīt vienā līgumā, atrakstot EK sastāva izmaiņas (samazinot komisijas lielumu, izmainot principu 1 komisārs uz dalībvalsti), EK sastāva izveidošanu (jāņem vērā EP vēlēšanas, EP drīkst neatbalstīt tikai vienu komisāra kandidātu, utt.), dubultais balsu vairākums ES ministru padomē... Bet jautājums ir, vai šādā līgumā iekļaujam visas Lisabonas līgumā ierakstītās reformas, kas veicina institūciju efektivitāti, piemēram, iekļaujam jauno ES "seju" - pastāvīgo ES padomes prezidentu? Jautājums par ES ārlietu ministru jau būtu jautājums par ES darbību ārlietu un drošības politikas laukā, ko tad var aprakstīt citā līgumā.

The point is - nevis likt visādas reformas vienā tekstā, bet sadalīt pa tematiem, ļaut arī ES iedzīvotājiem dot iespēju iepazīties ar saturu un saprast, kur tā ES iet.

Par idejām, kuras Jums liekas "pretrunīgas un nesakarīgas", atļaušos Jums iebilst. Manuprāt, uzstādījums, ka Konstitucionālais līgums bija vienkāršāks un vismaz pirmo un otro tā daļu varēja lasīt un saprast ES iedzīvotājs, un uzstādījums, ka labāk turpināt ar single issue treaties iet roku rokā. Kā jau teicu - tas dotu arī ES iedzīvotājiem iespēju saprast, kas ir ES un kā tā attīstās. Tas arī dotu nacionālajiem politiķiem iespēju "pārdot" pašu pieņemtos ES lēmumus un diskutēt par lietas būtību - ja runa būtu tikai par institūcijām vai enerģētiku, tad grūti būtu tur atrast argumentu par abortu legalizāciju vai neitralitātes apdraudējumu.

Visubeidzot, par kompetenču paplašināšanu ārpolitikā un drošības politikā un "pasniegšanu tautai". Nepieciešamība ir, arī ES iedzīvotāji grib spēcīgāku ES lomu pasaulē. Trūkst tikai nacionālo politiķu spēja izskaidrot, ka tas ir ES iedzīvotāju interesēs, un ka to Lisabonas līgums paredz. Manuprāt, demokrātijas vājā puse ir līderi, kas uzskata, ka var pieņemt lēmumus, tos neskaidrojot saviem vēlētājiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ringolds 26.06.2008 11:06
Bet autorei ir tik saurs skatiijums uz ES!!! ne jau energjeetika vai migraacija ir galvenais jautaajums (kas galu galaa ir ljoti cieshi saistiitas ar tagadeejaam EK (1 pil.)un ES (3.pil)kompetenceem), taa ir kopeejaa aarlietu un drossibas politika; konstituucija un lisabona bija iespeeja turpinaat iesaakto un to padziljinaat , un diemzeel soreiz taa ir IIrija kas visu apstaadina.
Turklaat autorei ir pretruniigas un nesakariigas idejas , jo no vienas puses jaaieklausaas tautaa, taatad autore atziist, ka Konstituucija bija pareizais celjs jo sisteema tiek vienkaarsota un kljuust saprotamaaka. Cik daudzi vispaar zina ka runa bija par sapludinaat 3 starptautiskaas organizaacijas, atstaajot tikai ES??? Un no otras puses vinja runaa par "single issue" liigumiem; pirmkaart buutu labi izskaidrot kas tas taads vispaar ir un otrkaart kaa juus izskaidrosiet tautai kas jau paslaik ar izkaisiito instituuciju sisteemu, kuraa viena instituucija darbojas vairaakaam st. organizaacijaam (piemmeram Komisijai ir kompetences, gan EK gan Euratom gan ES), ka vajadziigi kaut kaadi single issue liigumi???
taapeec teikt ka aizstaav ceturto varinatu iisteniibaa noziimee teikt ka neaizstaav neko vai arii nesaprot kas vispaar aizstaavams. Saadaa rakstaa tomeer gribeetos dzirdeet, vai buutu labi vai nee turpinaat paplasinaat kopienas kompetences un izveidot kopeeju aarpolitiku vai nee un kaa to visu pasniegt tautai. turklaat vai vispaar to vajag pasniegt tautai??? Varbuut ka iiru un pareejie referendumi raada demokraatijas vaajaas puses?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 25.06.2008 18:04
Man ar tā kā gribētos atbalstīt ceturto variantu.
Manuprāt Eiropas kopējās institūcjas var un vajadzētu veidot , tikai nu absolūti visi jautājumi būtu atstājami lemšanai arī nacionālajiem parlamentiem. Tikai ar labojumu uz kopējo Eiropu. Teiksim jautājuma izšķiršanai kopējās Eiropas virzienā nacionālajā parlamentā nepieciešams 40% balsu , pretēji kopējās Eiropas virzienam būtu nepieciešams jau 60% balsu. Kas tur var sanākt, nezinu , bet Eiropas institūcijām būtu jābūt elastīgām un jau no kāda mazumiņa kopēja , kaut kas kopējs pamazām arī jāveido.
Karā ziņā nepiekrītu tādā veidā kā - šito lemjam tikai mēs te , to atkal varat jūs tur uz vietas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 25.06.2008 17:06
Gribēju piebilst, ka piekrītu šai daļai par komunikācijas trūkumu starp pašmāju politiķu un iedzīvotāju komunikācijas trūkumu. Problēma ir mazliet plašāka. Piemēram Latvijas gadījumā, no presē izlasāmajiem rakstiem (vai konkrēto rakstu deficīta) rodās secinājums, ka mūsu pašmāju politiķiem nav komunikācija ar mūsu ES politiķiem, kuri pārstāv mūsu valsts intereses ES.
Kā pirmo piemēru gribu minēt ES enerģētikas komisāra Andra Piebalga viedokļa atšķirības no mūsu politiķu atšķirībām enerģētikas nozarē. Pašmāju politiķiem vajag enerģiju ražot visu un uzreiz savu - iepērkot Krievijas gāzi. Savukārt Piebalgs norāda, ka energoatkarība no tā jau nepazudīs. Energoneatkarību var iegūt maksimizējot savu resursu izlietošanu kombinējot vēju, biomasas un citus alternatīvos ieguves veidus. Protams viņš neizslēdz arī klasiskās metodes, bet runa nav par to.
Gribās piebilst, ka bez dialoga trūkuma ES valda pamatīgi interešu konflikti starp ES ražotājiem un pašmāju ražotājiem.
No vienas puses ir ES komisāri ar ES līmeņa kompānijām, kuri uzskata, ka valstīm ir jāsadala kompetenču jomas ražošanā. Bet no otras puses ir pašmāju ražotāji kopā ar pašmāju politiķiem, kuri tiecās pretoties šai kompetenču sadalei.

Kā piemēru varu minēt mūsu cukura ražošanas iznīcināšanu no cukurbietēm, kura vietā tiek attīstīta cukura ražošana no importētām cukurniedrēm un ražota ar ārvalstu kapitālu.

Varbūt neesmu pietiekami iedziļinājies, bet man tiešām ir grūti saprast tādus ES lēmumus kā šis...

Otrs piemērs bija, kad mūsu valstij piešķīra pirms dažiem gadiem pat uzlika par pienākumu ražot biodegvielu. Šo lēmumu kautcik es varu saprast, jo ja ES to vajag, tad kādam tas ir jāražo.

Diemžēl nesaprotu, kas no mūsu puses nav izdarīts tā, lai sekmīgi notiktu šī ražošana... Vai bez ierastajiem interešu konfliktiem ES politiķiem un mūsu politiķiem ir vēl kāds trešais spēks, kas traucē mums iekarot savu nišu ES eksportā?

Nu ļoti negribās ticēt, ka mūsu valstij ir jāpieņem un jāsamierinās tikai ar pakalpojumu (tūrisms, izklaides, izglītība, medicīna vai melnais darbaspēks) sniedzēja lomu citām ES valstīm, nekādus materiālus labumus neeksportējot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 25.06.2008 10:08
Pēterim - pilnīgi piekrītu, un to arī rakstu savā rakstā portālam. Bet ir viena laba ziņa: īru Nē dod iespējas mudināt uz pozitīvām pārmaiņām, un tā kā samitā ES līderi vienojās atkal par šo jautājumu runāt oktobrī, tad tagad ir laiks visiem viedokļu paudējiem izpausties un mēģināt pārliecināt par labāko iespējamo risinājumu. Man tāds ir skaidrs - single issue treaties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 24.06.2008 21:48
Manuprāt, problēma ar īru NĒ ir ļoti sarežģīta, bet cik klasiska! Man šķiet, ka īru politiķi ir upuri tai pašai "slimībai", ar kuru inficējušies teju visi ES valstu politiķi - viņi ved sarunas, izstrādā jaunu pamatlīgumu, bet pilnīgi aizmirst par pašmāju iedzīvotājiem. Komunikācija starp ES, pašmāju politiķiem un iedzīvotājiem, liekas, ir gandrīz neesoša, ja neskaita kampaņas, NVO iesaistīšanu dažos atsevišķos konsultācijas mehānismos un forumos. Un pēc tam, kad kārtējais līgums ir noraidīts (un visa nelaime, protams, ka sākās ar dāņu NĒ Māstrihtai, proti, 1990-tajos gados), tad pēkšņi esot jāmeklē plāns B!

Liekas, ka problēma ir strukturāla, jo pašmāju politiķi mēdz izmantot ES kā metaforisku ļauno puisi, uz kuru nogrūst visu atbildību par lietām, par kurām viņi paši ir vienojušies!

Ja politiķi izmanto ES kā savas gļēvulības un argumentēt neprasmes aizsegu, ko tad var gaidīt labāku no iedzīvotājiem? Ka viņi saredzēs patiesību politiķu divdomīgi formulētajās frāzēs? Taču ne - viņi arī uzliek savu veto līgumam, kuru nevar pat atrast Internetā. Bet ja var atrast, tad nevar izlasīt. Ja var izlasīt, tad nevar saprast. Un ja nevar saprast par kādu DISKUSIJU un informētu viedokli vispār var iet runa?

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 5 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 137 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 2 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 23 Autors:Dace Akule