ES fondi uzņēmēju atbalstam

Var teikt, ka uzņēmējiem ar ES fondiem būs jāiemācās strādāt tāpat kā savulaik ar bankām, bet stipri pārspīlēts ir mīts, ka ar savu angliski sagatavoto biznesa plānu būs jādodas pārliecināt eirobirokrātus Briselē. Šajā rakstā vairāk par to, cik un no kurienes uzņēmēji varēs saņemt finansējumu pēc iestāšanās ES.

Iesaki citiem:

Kā viens no taustāmākajiem labumiem Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES) bieži no starptautisko un vietējo funkcionāru puses tiek minēti dažādie ES fondi, kas sniegtu iespēju finansēt teju vai katru līdz šim novārtā palikušu sfēru, tajā skaitā atbalstīt uzņēmējdarbību. Skeptiķi gan mēdz norādīt, ka līdzekļu saņemšana no ES fondiem saistās ar sarežģītu birokrātiju, kas padara to praktiski neiespējamu. Joprojām attiecībā uz ES fondiem mīti dominē pār patiesību. Kāda tad īsti situācija attiecībā uz ES fondu izmantošanu sagaida Latvijas uzņēmējus?

Nekas tā nepalīdz izprast komplicētus jautājumus kā analoģija. ES plānošanas sistēmu var salīdzināt ar tā sauktajām padomju piecgadēm. Gan PSRS, gan ES var raksturot kā lielas un sarežģītas sistēmas, kuru efektīvai vadībai ir nepieciešama ilgtermiņa finansu plānošana. ES izmanto septiņu gadu finansu plānošanas periodu, kura ietvaros arī tiek plānoti ES fondi. Patlaban ES tiek realizēts septiņgades plāns, kas aptver periodu no 2000.g. līdz 2006.g. Latvijai pievienojoties ES jau 2004. gadā, rastos iespēja saņemt līdzekļus no esošās septiņgades fondiem trīs gadu garumā. Savukārt no 2007.g. līdz 2013.g. uz Latviju tāpat kā uz jebkuru citu ES dalībvalsti attiektos nākamās septiņgades ES fondi, kuru apjoms un saturs atšķirībā no esošās septiņgades fondiem vēl nav definēts.

ES fondus nosacīti var iedalīt divās daļās. Vienu daļu no fondiem, piemēram, LIFE (apkārtējās vides aizsardzības fonds) vai 6. Ietvara Programma (pielietojamās zinātnes atbalsta fonds) apsaimnieko Eiropas Komisija (EK) centralizēti, respektīvi, attiecīgie EK ģenerāldirektorāti vai to pilnvarotas institūcijas. Daļu no fondiem EK nodod apsaimniekošanā dalībvalstīm. Attiecībā uz šiem fondiem katra no dalībvalstīm par katru no septiņgadēm gatavo valsts biznesa plānam līdzīgu dokumentu, ko mēdz dēvēt par Vienoto Programmēšanas Dokumentu vai Attīstības Plānu.

Latvijas valdības sagatavotais Attīstības Plāns esošās septiņgades pēdējiem trīs gadiem, t.i. 2004.g. – 2006.g. paredz četru ES strukturālo fondu:

  • Eiropas Reģionālais Fonds (ERAF),

  • Eiropas Sociālais Fonds (ESF),

  • Eiropas Lauksaimniecības un Vadības Garantiju Fonds (ELVGF),

  • Zivsaimniecības Vadības Finanšu Fonds (ZVFV),




kā arī vairāku nelielu tā saukto Kopienas Iniciatīvu (Interreg un Equal) izmantošanu. Papildus ar Kohēzijas fondu trīs gadu laikā dažādu projektu atbalstam ir plānots novirzīt aptuveni 1 miljardu eiro, jeb aptuveni 600 miljonus latu publiskā sektora līdzekļu (ES un Latvijas) [1].

Kohēzijas fonds, kas ir visapjomīgākais, paredzēts tikai valsts un pašvaldību projektu līdzfinansēšanai vides un transporta jomā. Lauksaimniecības (ELVGF) un Zivsaimniecības (ZVGF) fondi faktiski ir esošās SAPARD programmas turpinājums, kas pirmkārt paredzēts tikai salīdzinoši šauram tautsaimniecības sektoram - lauksamniecības un zivsaimniecības sektorā strādājošiem uzņēmumiem. Savukārt ar Reģionālā (ERAF) un Sociālā (ESF) fondu līdzfinansējumu patlaban ir plānotas 10 atbalsta programmas privātajam sektoram, kuru ietvaros tiktu līdzfinansēti projekti uzņēmumiem dažādos gan rūpniecības, gan pakalpojumu sektoros.

ERAF ietvaros plānotas 8 atbalsta programmas (iekavās norādīts indikatīvais publiskais finansējums miljonos latu katrai programmai 3 gadu periodam no 2004. līdz 2006.g.):

  • Konsultatīvs atbalsts uzņēmumiem inovāciju vadības jomā (6,5);

  • Atbalsts uzņēmumiem ar jaunu produktu radīšanas kapacitāti (9,1) ;

  • Vietu un telpu atjaunošana uzņēmējdarbības vajadzībām (46,9);

  • Atbalsts mārketinga pasākumiem ārvalstu tirgos (8,6);

  • Konsultatīvs un informatīvs atbalsts obligāto un brīvprātīgo kvalitātes prasību ieviešanā (ieskaitot atbalstu standartu tulkošanā) (8,6);

  • Atbilstības novērtēšanas sistēmu modernizācija un uzlabošana (13,2 );

  • Riska kapitāla finansējums uzņēmējdarbības uzsākšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai (12,2 );

  • Finansu vadības konsultācijas (4,3);



ESF ietvaros plānotas 2 atbalsta programmas (iekavās norādīts indikatīvais publiskais finansējums miljonos latu katrai programmai 3 gadu periodam no 2004 līdz 2006.g.):

  • Nodarbināto pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas nodrošināšana (8,5);

  • Nodarbināto uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai nepieciešamo konsultāciju nodrošināšana (3,2).




Tātad kopumā tiešam uzņēmējdarbības atbalstam caur 10 minētajām atbalsta programmām trīs gadu laikā pēc iestāšanās ES ir plānots novirzīt aptuveni 120 miljonus latu, jeb 20% no kopējiem aptuveni 600 miljoniem latu ES fondu finansējuma šim laika periodam.

Vai tas ir daudz vai maz? Salīdzinot, piemēram, ar plānoto celulozes rūpnīcas projektu (tajā plānotās investīcijas aptuveni 900 miljoni eiro) var teikt, ka knapi pietiek pāris lielkalibra investīciju projektiem. Turpretī, ja šo līdzekļu apjomu salīdzina ar līdzšinējo valsts tiešo atbalstu uzņēmējdarbībai, tas, maigi sakot, ir ievērojams.

Jāpiezīmē, ka šīs summas ietver tikai publiskā līdzfinansējuma daļu, bet neietver uzņēmumu pašu ieguldījumus, kas atkarībā no atbalsta veida varētu svārstīties ap 50% no katra projekta izmaksām.

Līdzfinansējuma apjomus un pārējos noteikumus atspoguļos atbalsta programmas, kuras līdz šā gada beigām Ekonomikas ministrija un Latvijas Attīstības aģentūra paredzējusi apstiprināt gan Finanšu ministrijā, gan arī Eiropas Komisijā, dodot iespēju jau nākamā gada pavasarī slēgt pirmos līgumus starp uzņēmumiem – atbalsta saņēmējiem un šī atbalsta ieviesējinstitūciju (pēc Finanšu ministrijas ieteikuma to apstiprinās Ministru Kabinets[2]).

Plānots, ka jau līdz šā gada novembrim tiks sagatavotas un publicētas vadlīnijas projektu iesniedzējiem, lai līdz nākamā gada pavasarim, kad tiks izsludināta projektu pieteikšana, uzņēmumi spētu tos sagatavot. Katrā ziņā projektu pieteikšana plānota līdz pat 2006.g. beigām, savukārt līdzekļu atmaksa noslēgto līgumu ietvaros līdz pat 2008.gadam. Būtiski, ka finansiālais atbalsts būs pieejams tikai tiem uzņēmumiem, kuru iesniegtie projektu pieteikumi tiks apstiprināti un kuri būs noslēguši līgumu par palīdzības saņemšanu. Pirms līguma noslēgšanas projektā radušās izmaksas nevarēs tikt kompensētas.

Varētu teikt, ka uzņēmējiem ar ES fondiem būs jāiemācās strādāt tāpat kā savulaik ar bankām, bet stipri pārspīlēts ir mīts, ka ar savu angliski sagatavoto biznesa plānu būs jādodas pārliecināt eirobirokrātus Briselē. Paredzēts, ka visas minētās atbalsta programmas, kas attieksies uz uzņēmumiem, administrēs viena institūcija. Tātad, uzņēmēji pēc jebkuras informācijas varēs griezties vienā iestādē, saņemt projektu pieteikumu gatavošanas vadlīnijas un pieteikuma formas, iesniegt projekta pieteikuma dokumentāciju, noslēgt līgumu un veikt citas nepieciešamās darbības līguma ietvaros. Plānoto atbalsta programmu darbības princips paredzēts līdzīgs kā patlaban funkcionējošajai SAPARD atbalsta programmai, ko administrē Lauku Atbalsta Dienests, tajā skaitā arī līgumu slēgšanas un finansējuma saņemšanas kārtība.

Kopumā skatoties uz plānotajām atbalsta programmām var teikt, ka pirmo reizi Latvijas uzņēmēji varētu tikt „palutināti” ar tik daudzveidīgu un plašu valsts atbalsta programmu klāstu. Tiesa, bez uzņēmīgiem atbalsta pretendentiem ar labi sagatavotiem projektiem un adekvātu līdzfinansējumu nav iedomājama uzņēmējdarbības sekmīga attīstība, pat ar ES fondu palīdzību.


________________

[1] 2003.gada 19.martā Ministru kabinetā akceptētais Latvijas Attīstības plāns

[2] MK rīkojumprojekts „Par veicamajiem uzdevumiem ES struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas ieviešanai”; protokols Nr. 23 p. 9



"Latvija Eiropā"/i]
[i]Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!