Raksts

EP vēlēšanu likums – politisks dokuments


Datums:
16. decembris, 2003


Autori

Baiba Lulle


"Neatkarīgā Rīta Avīze", 11.12.2003.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzīst, ka lieguma saglabāšana kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās bijušajiem VDK darbiniekiem un komunistiem, kas tādi bija pēc 1991. gada 13. janvāra, ir politisks lēmums, kas juridiski pat “varētu būt pretrunā ar kādiem vispārējiem demokrātijas principiem”.

Lai arī no līdzīgiem ierobežojumiem nacionālā un Eiropas līmeņa vēlēšanās atteikušās visas Eiropas Savienības dalībvalstis un kandidātvalstis, Saeimas konservatīvais vairākums grasās šo normu attiecināt uz visām nākamajām vēlēšanām turpmākos desmit gadus.

Koalīcijā par to gan nav vienprātības. Liegumu kandidēt bijušajiem PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu drošības dienestu, izlūkdienestu štata darbiniekiem, cilvēkiem, kas pēc 1991. gada 13. janvāra darbojās kompartijā, Interfrontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā, atbalsta Jaunais laiks, TB/LNNK un Tautas partija (TP), bet ne Latvijas Pirmā partija. Neraugoties uz koalīcijas vienošanos būtiskos jautājumos panākt vienprātību un nepaļauties uz opozīcijas balsīm, jau šodien Saeima, pateicoties TP, grasās atbalstīt gan EP vēlēšanu likumu otrajā lasījumā, gan grozījumus likumā Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, kurā, pēc tēvzemiešu ierosinājuma, ierobežojumi minētajām personām, arī ieņemt noteiktus amatus, saglabās turpmākos 10 gadus un darbosies līdz 2014. gada 3. jūnijam.

Koalīcijai nav scenārija, kā rīkoties gadījumā, ja vēl pirms EP vēlēšanām Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) par pamatotu atzīs Jāņa Ādamsona vai Tatjanas Ždanokas prasības saistībā ar šiem pašiem ierobežojumiem. “Tad Latvija neizskatītos īpaši labi,” secināja S. Āboltiņa.

PCTVL deputāts Juris Sokolovskis prognozēja, ka arī šīs normas tiks apstrīdētas ECT. Tautas saskaņas partijas (TSP) deputāts Aleksandrs Bartaševičs sacīja, ka “ir muļķīgi mirušu un prettiesisku normu iekļaut jaunajā EP vēlēšanu likumā”. Viņaprāt, šie cilvēki nekādi nevarētu traucēt demokrātijas attīstībai, kā tas varbūt bija deviņdesmito gadu sākumā. Viņa partijas kolēģis Valērijs Agešins bilda, ka ierobežojumi izskatās pēc politisko konkurentu apkarošanas.

Jaunā laika deputāta Arta Kampara vienīgais arguments bija, ka ierobežojumi vēl pastāv arī Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos, bet S. Āboltiņa, skaidrojot žurnālistiem ierobežojumu saglabāšanas nepieciešamību, atsaucās uz 2000. gada Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ar kuru tie atzīti par likumīgiem. Tiesa, trīs no septiņiem ST tiesnešiem lietā pauda pretēju nostāju, uzskatot, ka ierobežojumu atcelšana šajā laikā demokrātiju neapdraudētu. Atzīstot, ka juridisku argumentu ierobežojumu pagarināšanai attiecībā uz vēlēšanām praktiski nav, S. Āboltiņa sacīja, ka likumus jau nerakstot pēc mācību grāmatām tikai saskaņā ar juridisko tehniku, bet, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Viņa salīdzināja, ka ierobežojumi ieņemt noteiktus amatus līdz pat 2006. gadam pastāv, piemēram, Vācijā, bet tie gan neattiecas uz tiesībām kandidēt vēlēšanās.

Pretēji Finanšu ministrijas vēlmei uz saīsinātā vēlēšanu iecirkņu darba laika rēķina ietaupīt 30 000 latu komisija atbalstīja iecirkņu darba laiku 12. jūnijā no pulksten 7 rītā līdz 22 vakarā.

Vienošanās vēl netika panākta par to, vai deputātu kandidātiem, iesniedzot dokumentus Centrālajai vēlēšanu komisijai, jānorāda arī valsts valodas zināšanas. Visticamāk, šīs un citas ziņas varēs norādīt, ja kandidāts to vēlēsies, kā arī informēt par citiem, viņaprāt, vēlētājiem svarīgiem faktiem par sevi. Uz trešo lasījumu jāprecizē arī, kā nodrošināt iespējas vēlēšanu dienā iecirknī nobalsot tiem, kuru vietā pa pastu nobalsojis viltvārdis vai kuri pieteikušies balsot pa pastu, bet to nav izdarījuši.

Par PCTVL priekšlikumu vēlēšanu tiesības piešķirt arī Latvijas nepilsoņiem komisija vien pasmīnēja un noraidīja, nebalsojot. Jau ziņots, ka uz EP vēlēšanām tiks ieviesti vēlētāju reģistri, kas ļaus balsot tikai vienā konkrētā iecirknī. Partijām būs jāpārvar 5% ievēlēšanas barjera, no Latvijas EP jāievēl deviņi deputāti.

***

Viedoklis

Kāpēc jāsaglabā ierobežojumi ekskomunistiem un čekistiem?

Solvita Āboltiņa, Juridiskās komisijas vadītāja (Jaunais laiks):

– Nav runas tikai par ierobežojumu nepieciešamības juridiskiem aspektiem, bet arī par morāli ētiskām kategorijām vēsturiskās attīstības kontekstā. Virknē ES jauno valstu vēsturiski aktualizējusies tēma par komunisma totalitāro noziegumu izvērtēšanu, kas būtu ierobežojumu saglabāšanas nepieciešamības juridiskais pamatojums. Jānodala piederība Komunistiskajai partijai no piederības kompartijai kā totalitārā režīma pārstāvei.

Daudzi totalitārā nozieguma upuri Latvijā vēl ir dzīvi, un JL uzskata, ka būtu netaisnīgi pret šiem cilvēkiem, ja ļautu kandidēt eksčekistiem un komunistiem, kļūstot par Latvijas tautas pārstāvjiem. Arī ST spriedumā teikts, ka cilvēkiem, kas ir krāpuši, izspiegojuši un nodevuši savu tautu, nav morālu tiesību būt vēlētos amatos.

Neskatot likumu konkrētā vēsturiskā vidē un apstākļos, juridiski tas varētu būt pretrunā kādiem vispārējiem demokrātijas principiem. Tas ir politisks lēmums konkrētā vēsturiskā telpā un attiecībās.


Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma projekts


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!