Galvenais jautājums, kas tiek apskatīts šajā ziņojumā, ir, vai un kādā veidā valdībai būtu jāiesaistās problēmu risināšanā, kas saistītas ar enerģijas drošību. Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, autori izveido izmaksu-ieguvumu analīzes struktūru (cost-benefit analyses) un attiecina to uz vairākām iespējamajām politiskajām izvēlēm.
Iespējamās alternatīvas ir valdības investīcijas stratēģiskos naftas ieguves uzņēmumos, vai finansiāla kompensācija patērētājiem, lai tie elektrību patērē mazāk. Iespējamā valdības rīcība var būt gan subsīdiju izmaksa, gan noteikumu izstrāde, gan valdības investīcijas. Visos trīs gadījumos, kas tiek analizēti, autori nonāk pie secinājuma, ka enerģētikas piegādes drošības mehānismi gandrīz nekad nenes papildus labklājību: ieviestās politikas labumi lielākajā daļā gadījumu nav lielāki par politikas ieviešanas izmaksām. Tāpēc no ekonomikas viedokļa, izdevīgāk būtu pieņemt enerģijas piegādes traucējumu sekas nekā mēģināt panākt pilnīgu enerģētikas piegādes drošību par jebkuru cenu. Tas nozīmē, ka valdībai būtu jābūt piesardzīgai, izstrādājot pasākumus, kas attiecas uz piegādes drošību. Ja ir fiksēta nopietna tirgus kļūda, valdībai ļoti rūpīgi ir jāpārdomā iespējamie kļūdas labošanas mehānismi
Energy Policies and Risks on Energy Markets: A cost-benefit analysis
Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv