Emša kods 52

Ja reiz pat 4. maijā valsts otrā amatpersona nevar iztikt bez slikti aizplīvurotas lamāšanās, ir pamats domāt, ka viņa pārstāvētajai koalīcijai tiešām ir uguns pakulās.

Iesaki citiem:
Aza kaja 255x203
Foto:qoomonster

Laikā, kad inflācija strauji tuvojas desmit procentu atzīmei un skolotāji vienotā frontē draud uzsākt streiku, ir pilnīgi dabiski, ka pilsoņi no valdības gaida nevis vārdus, bet izlēmīgu un efektīvu rīcību. Brašā runāšana par kompetenci, profesionalitāti un stabilitāti acīmredzot vairs nespēj aizstāt politikas rezultātus. Tomēr arī runātais vārds joprojām var mums pastāstīt par valsts politisko virzību un orientieriem — ne mazāk, kā jauni nodokļi un valdības rīkojumi. Pierādījums tam bija Saeimas priekšsēdētāja ikgadējā uzruna 4. maija svētkos. Šogad te bija sadzirdamas dažas jaunas vēsmas. Mainījies bija ne tikai pats runas teicējs, bet arī tās kopējā intonācija. Ir parādījušies jauni akcenti, kuri uzmanīgam klausītājam spēj pateikt daudz par mūsu zemē notiekošo.

Politiķu svētku runas pie mums bieži tiek uztvertas kā tukša formalitāte, rituāls bez jebkāda nopietna satura. Tas nav nekāds brīnums paaudzei, kura vēl atceras komunistu līderu stundām garo vervelēšanu. Tieši šādā toņkārtā arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Štokenbergs pirms svētkiem savā blogā sūdzējās, ka runās vienmēr esot “grūti atrast kaut ko svaigu, ko pateikt”[1].

Tomēr laba svētku runa ietver ne tikai jaunas informācijas nodošanu. Tai pirmām kārtām būtu jānostiprina simboliskā saikne starp pilsoņiem un politisko varu. Runai vajadzētu parādīt, ka politiķi un sabiedrība dzīvo vienā un tajā pašā atskaites sistēmā, kurā ir potenciāli iespējams meklēt kopīgus risinājumus un apmainīties viedokļiem. Šāda runa varētu iezīmēt sava veida koordināšu plakni ar vispārēji akceptētām vērtībām. Protams, tajā varētu parādīties tādi ekonomiski, sociāli, ārpolitiski un citi uzstādījumi, kuri liecinātu par attiecīgās amatpersonas politisko nostāju un nākotnes redzējumu. Tomēr tai būtu vismaz jācenšas radīt priekšstats, ka vara mājo tajā pašā pasaulē, kurā dzīvo pilsonis.

Mūsu komunikācijas zinātnieki jau ir pētījuši valsts augstāko amatpersonu svētku runas[2], apšaubot šo tekstu demokrātisko ievirzi. Atskatoties uz šīm analīzēm, ir jāsecina, ka Induļa Emša runa šā gada 4. maijā būtiski neatšķiras no līdz šim dzirdētajām svētku runām. Tiesa, šajā tekstā nav atrodams Jānim Straumem raksturīgais autoritārisms (vietniekvārds “mēs” viņam konsekventi nozīmēja tikai politisko eliti) vai Ingrīdas Ūdres iecienītā demokrātijas pulgošana (par kuru viņa zināja teikt vienīgi, ka tā, lūk, “neesot visatļautība”). Taču arī pašreizējais Saeimas priekšsēdētājs “izcēlās” — pirmkārt, viņa runas adresāts nebija nedz sabiedrība, nedz, pasarg’ Dies’, opozīcija. Viņš runāja tikai un vienīgi “savējiem, kas sapratīs”, proti, valdošās koalīcijas deputātiem un ministriem. Otrkārt, ar savu netīrās veļas mazgāšanu no Saeimas tribīnes viņš droši vien krietni pabojāja svētku noskaņu pat koalīcijas atbalstītājiem. Galu galā, ja reiz pat 4. maijā valsts otrā amatpersona nevar iztikt bez slikti aizplīvurotas lamāšanās, ir pamats domāt, ka viņa pārstāvētajai koalīcijai tiešām ir uguns pakulās. Protams, mūsdienu Latvijā ir muļķīgi cerēt, ka parlamentārietis izvairīsies no intrigu dzīšanas un atklātas oponentu apvainošanas pat svētku reizē. Taču nespēja apvaldīt savu naidu pat šādā situācijā liecina vienīgi par paša vājumu — un Emša runa tam bija lielisks piemērs. Var tikai minēt, ka šo vaļsirdību droši vien tika veicinājusi arī tas, ka Vaira Vīķe-Freiberga runas teikšanas brīdī atradās Amerikā. Viņas klātbūtne Saeimas svētku sēdēs līdz šim acīmredzot kalpoja kā iemesls pievaldīt gānīšanos par opozīciju un citiem runātāja ienaidniekiem. Secinājums no tā gan ir visai skumjš, ņemot vērā tuvās prezidenta vēlēšanas. Ja šajā amatā neizdosies iebalsot cilvēku ar līdzšinējās prezidentes morālo autoritāti, mēs turpmāk svētkos no augstā nama dzirdēsim neierobežotu ķēzīšanos par jebkuru runātājam nesimpātisku cilvēku vai parādību.

Raugoties uz runas dramaturģiju, ir jāsecina, ka tā ir visai neviendabīga. Runas iesākums bija daudzsološs. Tas ļāva cerēt, ka runātājs vēlāk mēģinās virzīt klausītājus pie kādas vienotas, racionālas izpratnes par norisēm valstī, tās attīstību un saikni ar indivīda pieredzi. Tika pieminēti līdzšinējās demokrātiskās attīstības sasniegumi, ekstrēmisma nosodījums un ārpolitiskā konteksta nozīme. Tiktāl viss būtu labi. Taču pēc ievada sākās dīvaina svaidīšanās pa dažādām tēmām, pilna ar neskaidriem, biedējošiem mājieniem, nepabeigtiem argumentiem un pat klajām pretrunām. Kas attiecas uz daudzmaz konkrētas valsts attīstības vīzijas veidošanu, tad par tādu klausītājs varēja pat nesapņot. Līdz ko šāda tēma tiek skarta, runātājs vai nu izlīdzas ar abstraktiem citātiem no Nacionālā attīstības plāna, vai strauji sāk runāt par kaut ko citu. Vārds “nākotne” runā vispār parādījās tikai četras reizes, turklāt tās visas attiecas uz atomelektrostacijas būvniecības nosodījumu. Skaidrs, ka atomenerģija neiederas Emša redzējumā par Latvijas nākotni. Kas šajā redzējumā iederas, to mums runātājs delikāti neizpauda.


Laiks šovasar neritēs vecajās sliedēs

“Rēgs klīst pa Latviju. Tas ir Saeimas atlaišanas rēgs” — šie pārfrāzētie klasiķa vārdi labi ilustrē vienu no Emša runas vadmotīviem. No runas top skaidrs, ka uzrunātajam parlamentam ir problēmas pašam ar sevi, tādēļ runātājs nemitīgi atgriežas pie tā iedragātās identitātes. Par to liecina jau kvantitatīvs uzskaitījums — “parlaments” un “Saeima” tekstā tiek pieminēti veselas 44 reizes (neskaitot uzrunas), iepretim “demokrātijai”, kas tiek pieminēta tikai 9 reizes. Neirotiski biežā parlamenta pieminēšana rada iespaidu, ka runātājs īsti nejūtas komfortabli, svārstīdamies starp baisām priekšnojautām un izmisīgiem pašslavinājumiem. No vienas puses, spīkers atzīst, ka pēc 9. Saeimas ievēlēšanas beidzot būtu pienācis “laiks un iespēja padomāt arī par pašu Latvijas likumu kalvi — par Saeimu”. Tāpat arī būtu jānostiprina tās “reputācija sabiedrības apziņā”. Tomēr šīs piezīmes neizpelnās nekādu tālāku izvērsumu, runātājam strauji mainot tēmu. Pēc mirkļa runā atkal parādās Saeima, taču nu jau izmisīgas bravūras veidolā. No iepriekšējās paškritikas vairs nav ne vēsts — tā vietā Emsis vicina dūres pret debesīm un draud vārdā nenosauktiem neliešiem, kas nespējot novērtēt “parlamenta atbildību un lietpratību” un vēloties “tautas ievēlētus priekšstāvjus pakļaut pašapmierinātu manipulatoru grupiņas miglainiem mērķiem”. Šādas epizodes runā atkārtojas vairākkārt. No vienas puses, Saeima ir visvarens likumdevējs, visu tautas seno sapņu piepildījums, kura atklāta kritizēšana būtībā ir noziegums. No otras puses, šo diženo spēku nemitīgi apdraud kaut kādi zemiski spēki, kuru amorālā un noziedzīgā daba neļauj tos pat nosaukt vārdā. Tas runā radīto parlamenta tēlu padara, mazākais, dīvainu. Indulis Emsis par savu darba vietu runā kā Hamlets par sava tēva garu, visā runas laikā pats tā arī netikdams skaidrībā par to, vai parlamenta pašreizējais veidols patiešām ir realitāte vai tikai ļaunu vēstoša ilūzija.

Ļaunās priekšnojautas, kuras runātājs cenšas kliedēt, tekstā nepārtraukti parādās no jauna — it kā pret pašu runātāja gribu. Sevišķi interesantas ir tās vietas, kurās runātājs pats nobīstas no pasacītā konsekvencēm un tādēļ strauji maina tēmu. Piemērs būtu šis fragments, kura iesākumā tiek runāts par “pārstāvības demokrātijas padziļināšanu”. Parunājis par Saeimas darba tehniskajām problēmām, Emsis ļaujas domas lidojumam:

“Taču, no otras puses, Saeimas spēja uzraudzīt valdības darbu, radīt likumus un noteikt stratēģiskās vīzijas vēl jo vairāk ir atkarīga no Latvijas sabiedrības, no vēlētāju gudrības un drosmes saglabāt uzticības kredītu tiem cilvēkiem, kuriem viņi ir uzlikuši pienākumu lemt par šīs valsts likumiem.”

Šajā vietā runātājs laikam gan ir aizdomājies par minētā “uzticības kredīta” šībrīža lielumu, jo, nepabeidzis iepriekšējo domu, pēkšņi pāriet agresīvā aizsardzības pozīcijā un sauc:

“Mēs esam tautas vētīti un izraudzīti likumdevēji, un tas ir augsts gods, ko nevar atņemt ne skaļš pikets pie Saeimas durvīm, ne ņirdzīgs avīzes ievadraksts.”

Citiem vārdiem, piketiem un avīžu ievadrakstiem nav nekāda sakara ar sabiedrības uzticību. Saeima ir laba tāda, kāda tā ir, un katrs, kurš to apšaubīs, principā ir vai nu muļķis, vai tautas ienaidnieks.


Pilsoniskā sabiedrība? Nē, paldies.

Ja pēc piecdesmit gadiem kāds rakstīs Latvijas pilsoniskās sabiedrības vēsturi, tad mūsu dienas tajā labi varētu ilustrēt divi dokumenti. Pirmais no tiem varētu būt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands, kurā Aigara Kalvīša valdība dažādās toņkārtās apņemas “nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un stadijās valsts pārvaldē” [3]. Otrs varētu būt šī pati Saeimas priekšsēdētāja runa. Šo abu dokumentu kontrasts ir pārsteidzošs. Pirmais teksts signalizē varas formālu atbalstu priekšstatam par pilsoniskās sabiedrības vietu demokrātiskā valstī. Otrais savukārt lieliski ilustrē tās faktisko attieksmi pret pilsonisku aktivitāti un pilsoņu politisko ieinteresētību.

Nav tā, ka Emša kungs pret nevalstiskām organizācijām paustu tikai nepiegludinātu naidu. Nē, viņš pat labprāt vēlētos, “ka ir uzjundīta pilsoņu aktivitāte, vēlme piedalīties sarežģītu politisko jautājumu risināšanā.” Problēma slēpjas vienīgi tajā, ka Emša abstraktie pilsoņi vēl nav piedzimuši. Turpretī realitātē pastāv tikai “cilvēki un aprindas, kam pa prātam ir pretrunu plosīta Saeima”, visādi nelieši un salašņas, kuri, atšķirībā no valdošās koalīcijas, domā vienīgi īstermiņā. “Īstā” pilsoniskā sabiedrība ir gaišs nākotnes ideāls; taču pašlaik nabaga valdošā koalīcija atrodas ļaunu intrigantu un mutesbajāru ielenkumā.

Uzbrukumi nevalstiskajām organizācijām atrodas pašā Emša runas centrā. Atšķirībā no parlamentārisma apcerēšanas, argumentācijas stratēģija šeit nav bailīga un neirotiska, bet gan labi pārdomāta. Tās uzdevums nav vienīgi pazemot nevalstiskās organizācijas, bet arī leģitimēt savu lēmumu pieņemšanas stratēģiju un, pastarpināti, attaisnot partiju attiecības ar saviem slepenajiem sponsoriem. Pirmkārt, Emsis runā par sabiedriskajām organizācijām vienīgi “interešu grupu” terminos, nepieļaujot iespēju, ka kādu NVO varētu vadīt rūpes par kopīgo labumu, nevis kādas sektorālas intereses. Otrkārt, viņš cenšas atspēkot pārmetumu sponsoru pasūtījuma izpildē, veiklas manipulācijas rezultātā novedot nekritisku klausītāju pie pilnībā absurdiem secinājumiem:


  1. “Pasūtījuma izpilde” (“oligarhu ietekme”) = interešu grupas (“lobēšana”)

  2. Lobēšanas legalizācija = Saeimas darba uzlabošana

  3. Prasmīgākā lobēšana = labākais atbalsts parlamentā

  4. Neprasmīgākā lobēšana = vājākais atbalsts parlamentā



Ergo: Dažu NVO neapmierinātībā ir vainojama tikai viņu neprasme lobēšanā

Citiem vārdiem — ja kādas sabiedriskas organizācija prasības parlaments neņem vērā, tad vainojama ir tikai tās nespēja lobēt (lasi: apmaksāt) parlamenta partijas. Te nu jums ir pilsoniskā sabiedrība — ja kāda NVO nespēj panākt savus mērķus ar Latvijā pieņemtās slepenas lobēšanas palīdzību, tad tās pārstāvji ir “savrupnieki, inertie un neuzņēmīgie” un līdz ar to nav pelnījusi nekādu uzmanību. Grūti pateikt, vai Emsis pats saprot, ka šāda pieeja principā apgāž pašu pilsoniskās sabiedrības ideju. Galu galā, pilsoniskās sabiedrības funkcija ir publiska līdzdalība un brīva argumentu apmaiņa par kopīgo labumu, nevis slepena, korporatīva zirgu mīšana un “lobēšana” privātu interešu vārdā. Tomēr šī pasāža mums lieliski parāda veidu, kā tad īsti Latvijas politiskā elite saprot “pilsonisko sabiedrību”.

Lai cik filigrāna arī nebūtu šī argumentācija, tomēr Emsis ātri vien sevi nodod, kad dažas rindkopas vēlāk no viņa sacītā sāk līst ārā vecā “tīklotāja” āža kāja. Svētku runa tiek piesārņota ar sazvērnieciskām runām par nezināmiem spēkiem, kas gribot “vervēt medijus un viedokļu izteicējus, manipulēt ar sabiedrisko domu, uzspiest valsts politikas darba kārtībai viltus problēmas, mazsvarīgas lietas padarīt par nacionālo traģēdiju, pilnīgi normālus procesus — par kaut ko amorālu.”

Kas ir morāls un kas nav — to runātāja izpratnē drīkst izlemt tikai parlaments. Šo atziņu pēc mirkļa apstiprina kliedziens no Emša zaļās dvēseles dziļumiem:

“Nevalstiskās organizācijas statuss nevienu nepadara par valsts varas vai sabiedrības soģi. Tā nav licence mutesbajārībai. Morālas runas bez morālas rīcības ir tikai pļāpāšana. [..] Katram būtu jāsāk pirmām kārtām ar sevi – vai esmu pietiekami patiess un pašaizliedzīgs savos centienos kalpot sabiedrības labumam?”

Mazāk eksaltēti izteikts, Saeimas priekšsēdētāja vēstījums pilsoniskajai sabiedrībai skanētu: “stāviet klusu, citādi būs vēl sliktāk”. Ir grūti pateikt, kādu attieksmi pret šādiem tekstiem vajadzētu ieņemt pašai pilsoniskajai sabiedrībai. Par oligarhu apkarošanu, Lembergu, Šķēli, Repši, Sorosu un citiem mūslaiku varoņiem patiešām var domāt daudz ko. Tomēr ir jāatzīst, ka reti kurā civilizētā zemē parlamenta spīkers atļausies “kuplināt” valsts svētkus ar šādu prastu, skolmeistarisku zākāšanos par savas valsts pilsoņiem.


Būs puķes skumjas, bišu medus rūgts

Kāds Eiropas Komisijas ierēdnis, kurš nesen apmeklēja Latviju, norādīja uz grūtībām, kuras rada nepieciešamība uzturēt Komisijas un Eiropas idejas popularitāti dalībvalstu pilsoņos. Situācijā, kad nacionālo valstu politiķi sešas dienas nedēļā lamā Eiropas Savienību, savukārt septītajā pēkšņi sāk to slavēt, pilsoņus vienmēr būs grūti pārliecināt par atbalstu Eiropas idejai. Šī attieksme skaidri atspoguļojas arī Latvijas valdošo diskursā — ES varbūt ir laba, jo dod naudu, taču kopumā tā mums traucē dzīvot un kārtot lietas pēc savas saprašanas. Labs piemērs tam bija premjera Aigara Kalvīša jaungada uzruna televīzijā, kur ES tika pieminēta tikai vienu reizi, ar zemniekiem adresētu brīdinājumu: “Un neceriet, ka Eiropa jums palīdzēs!” Arī Induļa Emša runā ES ir pieminēta divos kontekstos, no kuriem neviens neliecina par nopietnu ieinteresētību Eiropas kopīgajā nākotnē. Runas sākumā tas bija pašslavināšanās konteksts — “mēs” esam panākuši savu un iestājušies. Turpretī runas beigu daļā Emsis reproducē populāro ilūziju par ES kā savtīgu birokrātiju — Briselē, lūk, esot tādi “varas gaiteņi”, kuros Latvijas intereses netiekot respektētas. Tas arī viss, kas Emsim sakāms par Eiropu: ne vārda par Konstitūcijas nākotni, par tālākas integrācijas perspektīvām, par kopīgo ārpolitiku, par Latvijas dalību Eiropas kopīgo likteņu veidošanā. Tā vietā tiek izvērsti runāts par ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Protams, nevajadzētu sagaidīt, ka runātājs par Eiropas lietām pateiktu kaut ko patiešām nozīmīgu vai oriģinālu. Taču šo lietu pieminēšana mūsdienās tradicionāli apliecina valsts politiskās elites lojalitāti kopīgās Eiropas projektam. Mums tas acīmredzot nešķiet saistoši.

Visbeidzot daži vārdi būtu sakāmi arī par runas noslēguma daļā iekļauto fabulu par bitēm. Negribētos domāt, ka pieredzējušais politiķis un habilitētais doktors Indulis Emsis stāstu par Amerikas izmirstošajām bitēm no Saeimas tribīnes klāstītu tāpat vien, bez jebkāda dziļāka politiska zemteksta. Tas nozīmētu nesaskatīt šās līdzības dziļo simbolismu. Galu galā, vai tiešām Saeimas priekšsēdētājs visā nopietnībā stāstītu no tribīnes šādu alus bāra cienīgu pastāstu, ja tajā nebūtu ietverta kāda alegoriska atsauce uz Latvijas politiskajām realitātēm? Jāprot tikai to pareizi nolasīt. Baidos, ka mana interpretācija varētu būt nepilnīga iemaņu trūkuma dēļ, kā arī īpašā koalīcijas koda nezināšanas dēļ. Un tomēr —varam ievērot, ka pēc bišu traģiskā stāsta runātājs uzreiz sāk stāstīt, ka, pēc dažu ieskatiem, valstī esot “politiskā krīze”. Tās pazīmes esot jāapkaro ar visstingrākajiem līdzekļiem. Tas liecina, ka šās šķietamās krīzes pirms tam paustajā alegorija fabulā ir bišu izmiršana, “šausminoša realitāte”, kura novedīs pie cilvēces bojāejas. Bites šeit acīmredzot ir valdošās koalīcijas simbolisks analogs, kuru apdraud “elektromagnētiskais starojums” — opozīcijas un nevalstisko organizāciju sazvērestības. No “bišu” turpmākās eksistences ir atkarīga cilvēces labklājība — tāds ir Saeimas priekšsēdētāja vēstījums. Emsis it kā nejauši atgādina Einšteina vārdus: “Kad bites pazudīs no zemes virsas, cilvēkam atliks vēl tikai četri dzīves gadi.” Pievērsiet uzmanību — tieši četri, nevis trīs vai pieci.

_____________________


[1] Štokenbergs A. Runas un demokrātija. http://www.vdiena.lv/lat/politics/comblog/stokenbergs/2007-05-03/16756. Pēdējo reizi skatīta 14.05.2007

[2] Sk., Kruks S. Tautai cerību, varu komandai. Kultūras Forums, 23, 2006.

[3] Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands (15.07.2005). http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sadarbibas-memorands/ Pēdējo reizi skatīta 14.05.2007

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (52) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pavisam īsi 14.06.2007 19:32
Lai vadītu demokrātiski ir jābūt ĻOTI gudram...visgudrākajam un ne mantkārīgam...cilvēkam vajag tikai tik, cik viņam vajag.Kapā līdzi nepaņemsi un priekš bērniem nopelnīt NAV iespējams... un to nemaz nedrīkst darīt viņu pašu dēļ!!!

Totalitārisms ir brīnišķa lieta pat sizofrēniķiem, kā zinam....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Nu - Igors Balboa 22.05.2007 17:03
Satvresmē jau nu gan diezin vai tika definētas no padomju kultūras aizņemtas vērtības,kaut vai tāpēc ,ka Satversme tika pieņemta pirms Latvija kļuva par LPSR.Un tā kā toreiz nebija arī "ārzemju latviešu",arī tie nekā nevarēja ietekmēt Satversmē definētās latviešu tautas vērtības.Toties tagad gan tā saucamie "latvieši",kuri nav neko dižu panākuši dzīvodami ārpus Latvijas,šeit ieradušies mēģina ieviest savu greizo erzackultūru un to legalizēt ,neņemot vērā ne latviešu tautas ,ne pārējo šeit dzīvojošo intereses.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


DaceA - pēdējiem pārdesmit komentāru autoriem 22.05.2007 17:00
Kur ir sasaiste diskusijai par Emša runas pērlēm ar komentāriem par seksuālo minoritāšu tiesībām?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Igors Balboa - Nekā nesaprot 22.05.2007 16:40
Satversme ir samērā konservarīva un aduses arī samērā sen, kad netika paredzēti demokrātiskas sabiedrības elementi

Tāpēc viennozīmōgi ir jāveic gudri labojumi un viennozīmīgi atviešu vērtībām ir sava vieta - tikai manuprāt jāsāk definēt kas ir ššis vērtības ..........
Varbūt daudzas tagadējās ir aizņemtas no Padomju kultūras vai ārvalstu latviešu interpretētajiem uzskatiem par latvietību...

Diskusija par šo tēmu manuprāt būs vēl lielāka nekā par Draudzības diienām !

Un tad pajautāšu : vai tad jēdziens homosekusālis izslēdz no sevis jēdzienu latvietis ar vērtībām ?

Manuprāt orientācija un tautiskā piederība ar latvisku niezslēdz viena otru !

Un navajaga jaukt divas atšķirīgas lietas - latviskums kam ir sava identitāte un homoseksualitāte kas vispār ir kaut kas cits!

Un ja latvieši ir tik vāji un nepiegriež pietiekošu vērību savai identitātei ( kultūrai ), tad kāds sakars tam ar homoseksualitāi ?

Manuprāt juridiski divas nesaistītas lietas !

Nejauc tās kopā un risini atsevišķi ! Tātad diskitēsim par to citā diskusiju lapā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nekā nesaprotu - Meitenīte 22.05.2007 16:35
Vai es to formulēju?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Igors Balboa - Nekā nesaprot 22.05.2007 16:17
Nu beidzot tu sāc domāt : satversme jau sen ir jāmaina jo tā ir nepilnīga un cilvēka tiesības diskriminējoša

Bet neaizmirsti tajā ietvert arī latviešiem unikālo un nacionālo ko šā valdība ir piemirsusi ...
Manuprāt latviešu unikālā kultūra arī ir kritusi zem diskrriminācijas cirvja .........

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Igors Balboa - Fīrers 22.05.2007 16:14
Nu pilnīgi skaidrs ka tu esi cilvēku nīdējs - homofobs un ar velmi citus apspiest diskriminējot viņus pēc kādas pazimes ...

Šodien tā ir homoseksualitāte bet rīt tautība , bet aizparīt vienkārši ne tā sasieta kaklasaite ....

Fašisms Staļinisms =gernocīds pre cilvēkiem sākot ar garīgo un beidzot ar fizisko

Tiešām tu apzināti tam pievienojies ?

P.S. un ja kāds tevi noper at pletni pie kauna staba ( ja tāds ir sodamērs - piemāram ) pat to ka tev nebija uz noteiktu pusi sasietas kurpju auklas ? varbūt tu biji kreilis ....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Meitenīte - Nekā nesaprotu 22.05.2007 15:14
Vai kāds Jūs pilnvaroja formulēt latviešu vērtību izpratni?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Nekā nesaprotu 22.05.2007 13:21
Vieni apgalvo ,ka nedrīkst pievērst uzmanību citas rases pārstāvjiem ,jo tas viņus aizvaino,citi-Igors Balboa- saka ,ja kādu ignorē un neievēro,tad tas nabadziņš tiek diskriminēts.Laikam jau vajadzēs Latvijā mainīt Satversmi un paredzēt visus politkorektos labojumus,lai visiem "atšķirīgajiem" te būtu laimīga dzīve,tikai nezinu ,kas viņiem to nodrošinās,jo -cik saprotu- latviešiem ar savu vērtību izpratni te nebūs vietas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fīrers 22.05.2007 13:18
Man ir pilnīgi vienalga, kā sauc manus uzskatus. Lai būtu totalitāri, ja kādam tā patīk. Vienalga es uzskatu, ka vispareizākie. Par nosaukumiem es nesatraucos.

Uzskatu ka homoseksuālu attiecību juridiska atzīšana ir Latvijas nācijas uzdevums nr 1

ROFL :D Pērle :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Igors Balboa - Nezin vai 22.05.2007 13:01
Vai tu labāk justos ja tu kādu neievēro vai ignorē, izliecies ka kāda nav un diskriminē kā zemāku rasi ?

Vai tā tu iedomājies Latviju kurā tiek apspiesti tie paši tavi klases biedri un darba biedri un studiju biedri ?

Vai tu labāk jutīsies viņus padarot neredzamus vai par zemāku rasi ?

Kas tad tu esi un vai tiešām apspiest savus tuviniekus tu vēlies ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Nezin vai 22.05.2007 12:58
Latvijas valsts tika būvēta ,lai kļūtu par homoseksuāļu paradīzi.Ja būtu zinājuši-varbūt nemaz nevajadzēja...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Igors Balboa - Fīrers 22.05.2007 12:54
Es nēsmu gejs bet uzskatu ka noliedzot vai diskriminējot homoseksuālus vai biseksuālus cilvēkus var pienākt diena ka es tikšu diskriminēts par saviem uzskatiem un Latvijā tas jau notiek !

Ja mēs diskriminēsim vienu sociālo grupu tad ar rikošetu mēs atvērsim legālas tiesības diskriminēt arī citus par to ka kāds ģfērbjas ne tā kā visi vai klausās ne to mūziku ko viņa darba biedrs kas ir autoritāte .

Diskriminācija skar mūs visus un galu galā var pienāt diena ka tevi ieliks cietumā par kādu nejaušu izteikumu vai viedokli !

Es uzsatu ka Draudzības dienas ir katra inteliģenta cilvēka iespēja atbalstīt DEMOKRĀTISKAS sabiedrības filozofiju !

Atbalstot cilvēka tiesības uz dzīvi kādu viņš vēlas mēs iegūstam tieši to pašu - vārda brīvību un rīcības brīvību !

Uzskatu ka homoseksuālu attiecību juridiska atzīšana ir Latvijas nācijas uzdevums nr 1 , kas dtu iespēju mums pievērt uzmanību daudzām jo daudzām diskrimināciju formām !

Diskusija un to risiāšana ir demokrātijas pazīme , bet noliegums - TOTALITĀRS REŽĪMS !

Mēs tak nēsam tik ilgi būvējuši Latviju kā Eiropas valsti ,lai iekristu jaunās cilvēka dabu un attiecības apspiešanas un diskriminācijas ceļos !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Igors Balboa - Fīrers 22.05.2007 12:44
Manuprāt diskriminējot kaut vienu sociālo grupu vai cilvēcisku izpausmi – tas ir TOTALITĀRISMS ( fašisms, staļinisms)

Nepieņemot homoseksuālu, biseksuālo cilvēku juridisko , morālo, praktisko līdzvērtību tu automātā noliedz DEMOKRĀTIJAS pamatprincipu !

Tātad tu atbalsti fašismu vai citu totalitāru vai ekstrēmu valsts pārvaldes formu kas pazemo cilvēkus pēc viņa atšķirībām ?

Tad nesauc savus uzskatus par demokrātiskiem …

Tie ir klaji fašistiski toalitāri vai ekstrēmistiski galēji, kas noliedz cilvēka dzīves brīvās izpausmes !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Fīrers - Igors Balboa 22.05.2007 12:05
Jūs un jums līdzīgi domājošie taču uzskatāt dažādību par vienu no lielākajām vērtībām? Tad kādēļ jūs gribat, lai visas valstis būtu pilnīgi vienādas? Kāpēc Latvijā būtu jābūt kaut kādai demokrātijai pēc Zviedrijas vai Nīgerlandes parauga? Ja kādam kaut kas nepatīk, robežas ir vaļā! Un nav ko te satraukties par to, ka Latvija paliks tukša. Pārsimt pedi, sorosīti un pārprastās demokrātijas apoloģēti tomēr ir spļāviens jūrā, neviens te pēc jums nesēros.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Igors Balboa - Aleksis 22.05.2007 11:07
Un ja tavs brālis vai māsa būtu homoseksuāli vai biseksuāi orientēti tu arī tā lamātos ?

Manuprāt tev ir laiks pieaugt un pieņet to ka ir dažadas attiecības , identitātes un jūtu izpausmes !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Igors Balboa - Fīrers 22.05.2007 11:05
Veiksmīgāk skan : tumšādainais cilvēks !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Igors Balboa - Fīrers 22.05.2007 11:04
Lieto vārdu "melnais cilvēks" nediskriminē afroamerikāņus !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Igors Balboa - VISI !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! 22.05.2007 11:02
Es uzveru jēdzienu “EMŠA KODS” kā sinonīmu stagnācijai un DEMOKRĀTISKAS valsts vadības Padomiskajai interpretācijai !

Un kā gan, lai valdošā “elite “ neizprot šo jēdzienu caur Padomju propogandas lupu , ja lielākā daļa no viņiem ir savas zinības smēluši no “Zinātniskā komunisma”.

Tādi kā Brikmaņi vai Emši zina tikai vārdu Demokrātija un izmato to jo to lieto visi , ieliekot tajā savu jēdzienisko Padomju vai kādu citu subjektīvo izpratni kam nav nekā kopēja ar demokrātiju no akadēmiskas izpratnes !

Latvijas valdība un viņas darbības stils ir klaji Padomisks ar Krievijas guberņas uradņiku izpildes metodiku.

Kā iemācīties dzīvot DEMOKRĀTIJĀ un kā to ieviest Latvijā ?

Ir jāatvalsta līderi kas pārzina DEMOKRĀTIJAS pamatprincipus un mums jāiemācās spēlēt demokrātiskas lomas! Tas ir liels darbs un izaicinājums , bet tas ir iespējami !

Bet viennozīmīgi , ka starp esošajiem līderiem šobrīd nav DEMOKRĀTU !

Lai kā arī neuzurpētu DEMOKRĀTIJAS vārdu Māris Gulbis – viņš nav demokrāts , bet gan Padomju korupcijas skolas klasisks produkts !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Fīrers 22.05.2007 09:18
Ja nēģeris vai žīds uzturas Latvijā ar labvēlīgiem nodomiem un ciena Latvijas pamatnāciju un tradīcijas, saukšana par nēģeri vai žīdu viņu nevar aizskart. To, ka šie vārdi viņus aizskarot, ir izdomājuši ekstrēmisti, kuri neciena valsti, kurā uzturas, un iejaukšanās pamatnācijas valodā ir viena no metodēm, kā šie okupanti mēģina apspiest latviešus un ieviest šeit savu kārtību.

Ļoti žēl, ka arī dāmas ar latviskiem vārdiem un uzvārdiem piebalso šiem ekstrēmistiem. Acīmredzot pāris Sorosa šekeļi ir vairāk vērti nekā sava valsts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM 21.05.2007 20:13
Bet kā lai pieklājīgi pajautā vai tas satiktais tumšādainais cilvēks ir austrālijas aborigens vai melnās rases pārstāvis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša - Redziet 21.05.2007 18:58
Un ar ko gan nepazīstama tumšādaina cilvēka satikšana uz ielas atšķiras no nepazīstama baltā cilvēka satikšanas uz ielas? Jūs satiekat CILVĒKU. Pārējam nav nozīmes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Redziet - Smiekli nāk 21.05.2007 18:34
Latviešiem arī ir gan vārds , gan uzvārds ,bet tomēr daļa no tiem īpaši lojālajiem nezin kādēļ latviešus sauc par fašistiem.Un man nav gadījies ne lasīt ,ne dzirdēt ,ka kāds no tā saucamajiem "cilvēktiesību aizstāvjiem " būtu mēģinājis kaut vai izteikties ,ka tas nu gan nav visai toleranti.Bet ja es uz ielas redzu tumšādainu cilvēku ,kuru vārdu ne uzvārdu nezinu,tad iznāk ,ka es vispār nedrīkstu viņu pieminēt.Teiksim tā -redziet šodien es satiku uz ielas ....ko tad īsti?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smiekli nāk 21.05.2007 17:29
Kāds man var paskaidrot, kāpēc attiecībā uz cilvēku, kuram ir vārds un tā, VISPĀR jālieto apzīmējums pēc ādas krāsas?! Man personīgi Latvijā dzīvojošie tumšādainie cilvēki ir skaidri teikuši, ka viņus aizskar vārds "nēģeris" un man tas ir pietiekams arguments, lai šo vārdu nelietotu, jo aizskart nevienu nevēlos un cilvēkus pēc ādas krāsas nedalu. Kāpēc mūsu bāleliņiem to tik grūti saprast?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nevajag smīdināt - Rita Ruduša 21.05.2007 13:14
Kā tad cilvēks no malas var zināt kādā vārdā jāsauc -piemēram melnās rases pārstāvis?Nosauksi par afroamerikāni,bet viņš varbūt ir ieradies no Dienvidāfrikas vai kādas Ugandas?Bet tas ņem un apvainojas.Tad jau jāievieš arī kaut kādas identifikācijas zīmes,lai varētu orientēties.Tāpat arī ar to geju diskrimināciju-kā es varu zināt ,ka viņš ir gejs un viņu nedrīkst "diskriminēt". Un -Aleksim-par to ebreju lojalitāti: Ždanoka,Pliners,Cilēvičs,Giļmans u.t.t.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša - Jā 21.05.2007 12:33
Grūti saprast, kādā veidā pieklājība pret otru cilvēku var apdraudēt latviešu tautas intereses. Grūti saprast arī, kādēļ par negatīvu parādību tiek uzskatīts tas, ka valoda attīstās un pielāgojas laikmeta prasībām. Un, jā, es Jums piekrītu, -- jauna literatūra vai , precīzāk, mūsdienīga latviešu valodas vārdnīca ir ļoti vajadzīga. Taču vispirms ir jānotiek veselīgai diskusijai par to, kā 21.gadsimta Latvijas eiropieši komunicē ar citu kultūru pārstāvjiem un kādi termini šajā komunikācijā būtu uzskatāmi par pieklājīgiem un valodas lietotājiem un adresātiem pieņemamiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Jā 21.05.2007 12:15
Ebreju Latvijā ir nedaudz un viņi parasti ir lojāli sabiedrības locekļi - turklāt, ja māte kādam cilvēkam ir ebrejiete, cilvēks ir ebrejs - vienalga vai viņam tas patīk, vai nē. Kādēļ ar viņiem "kasīties" par valodas etiķetes jautājumiem?

Savukārt homoseksuālisti jeb pederasti paši ir izvēlējušies piekopt pretdabiskas dzimumattiecības. Ievērojama daļa no viņiem izplata AIDS un citas sērgas; pateicoties pederastu lobijam Latvijā ir legalizēta arī pedofīlija (no 16 gadu vecuma - t.i. grozīts Krimināllikuma 161.pants). Saukt viņus kaut kādos jaukos vārdiņos (queer, gay, utml.) nozīmē veicināt šī netikuma institucionalizēšanu un vēl lielāku sabiedrības apdraudējumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jā - Rita Ruduša 20.05.2007 08:36
Nezin kur mēs ar to "politkorektumu " aiziesim.Drīz jau latviešu valodā vairs nebūs vārdu ,kurus drīkstēs lietot-nēģeri vairs nav nēģeri,žīdi nav žīdi, pederasti nav pederasti ,krievi arī apgalvo ,ka .ja viņus sauc par krieviem,tad tiekot kurināts nacionālais naids.Varbūt vajadzētu izdot speciālu literatūru ar tiem vārdiem ,kurus vispār ir latviešiem atļauts lietot savā valstī.Domāju ,ka to beigās izrādīsies ļoti maz.Tādēļ lietas labā latviešiem ieteicamāk nevērt mutes vaļā.Lai runā mūsu viedie "cilvēktiesību aizstāvji",kuru pienākumu sarakstos nav iekļautas latviešu tiesības un viņu aizstāvība Latvijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM - Aleksis 18.05.2007 22:52
Nu es nezinu par ko viņiem nepatīk "nēģeris"(negro) , ja tas nepatīkamais vārds tak laikam (varbūt kakļūdos) bija "nigger" , latviski būtu (nigers). Bet afrikānis nu noteikti neder , jo kā jau minēji dievidafrikāņi ar ir afrikāņi. Melnais manuprāt jau tagad nav labs vārds , melnādainais vēl trakāk. Mans priekšlikums , ja nepatīk nēģeris , būtu vienkārši "afro" , un no tā tālāk afro - afrikāņi un afro - amerikāņi. Bet tad jau jaunais apzīmējums vispirms būtu jāievieš skolās , un tad pēc kādas paaudzes vārds nēģeris var tikt aizmirsts. Nu bet tas tā , ne visai nopietni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - IM 18.05.2007 21:30
Par to, ka apzīmējums "afrikānis" ne vienmēr der, piekrītu - afrikāņi ir tie, kuriem ir stabila saikne ar Āfrikas kontinentu, ieskaitot baltos Dienvidāfrikas iedzīvotājus. Savukārt tumšādainie eiropieši utml. varētu pamatoti uztvert vārdu "afrikānis" kā imigrācijas pretinieku aicinājumu viņiem doties atpakaļ uz Āfriku nevis integrēties vietējā sabiedrībā.

Varbūt var izmantot vārdus - tumšādains vai afrikāņu izcelsmes- ? Teiksim, tāpat kā ir "īru izcelsmes amerikāņi", varētu būt, teiksim, "afrikāņu izcelsmes francūži". Dažādām tautām jau arī var būt korektāki apzīmējumi - ebrejiem, romiem (nevis čigāniem), inuitiem (vārds "eskimosi" ir drusku arhaisks un nepatīkot pašiem Kanādas ziemeļu iedzīvotājiem), utml. Tādas, diemžēl, ir Interneta izplatības sekas - reizēm jāpiedomā arī par to, ko nodomās afrikānis vai inuits, kad viņš kaut kur Āfrikā vai Grenlandē lasīs portālu Politika.lv un mūsu komentus :))

Dažiem savukārt patīk lietot eifēmismus arī attiecībā uz cilvēku netikumiem. Narkomāns neviļus kļūst par atkarību slimnieku, izvirtuļi - par seksuālām minoritātēm, homoseksuālisti jeb pederasti tiek dēvēti par gejiem, noziedznieki par likumpārkāpējiem, utml. Latvijā mēs to drīz jau būsim pārslimojuši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM - Rita Ruduša 18.05.2007 20:20
Lūdzu ņemt vērā, ka Jūsu lietotais melnās rases apzīmējums var aizskart daudzus cilvēkus.

---------------------------------

Protams ka atvainojos , man it kā nekas nav pret melnās rases pārstāvjiem , bet acīm redzot mana latviešu valoda ir pārak nabadzīga lai pieklājīgi izteiktos. Teikt melnais, mēle nelokās , var saprast ka netīrs ; afro - amerikānis , it kā par amerikāņiem ; afrikānis , it kā par par afrikā dzīvojošiem melnās rases pārstāvjiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Fīrers 18.05.2007 15:31
Atbalstu Emsi. Par "pilsonisko sabiedrību" Latvijā sevi lepni ir nodēvējuši pārdesmit skaļi Sorosa fonda darboņi. Veicot socioloģiskās aptaujas, parasti 60 - 99% iedzīvotāju viedoklis ir pilnīgi pretējs pašpasludinātās pārdesmit ASV/Kanādas/Zviedrijas un Latvijas dubultpilsoņu "pilsoniskās sabiedrības" viedoklim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 18.05.2007 13:30
Marija: "Skaidrs. Tad Jūsuprat, partijas var maksāt trešām personām tik daudz, cik tām nāk prātā, lai skalo iedzīvotājiem smadzenes pirms katrām vēlēšanām."

Paskaidrojiet, lūdzu.

1. Politiskās partijas nevar maksāt, "cik tām nāk prātā" - tikai tik, cik tās spēj piesaistīt no saviem atbalstītājiem, katram no kuriem pastāv, iespējams, nepietiekams ierobežojums - ne vairāk kā Ls 10000 gadā.

2. Nekur norādītajā rakstā nav nav izteikts priekšlikums vēlreiz prettiesiski ierobežot naudas summas, ko politiskās partijas varētu izdot, maksājot trešajām personām, kas nodarbojas ar "priekšvēlēšanu aģitāciju" - aicina "balsot par vai pret kādu politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai arī deputāta kandidātu".

Runa, atgādināšu, iet par Providus/Delnas politiskās runas kvotām, kas attiecināmas gandrīz uz ikvienu, kas nodarbotos ar "politisko aģitāciju":

"tiek ierosināts, ka trešā persona kalendārā gada laikā var veikt politisko aģitāciju, kas nepārsniedz desmit tūkstošus latu."

Ikvienu, izņemot "sabiedrisko labumu" piesaucošas no ārzemēm finansētas speciālo interešu grupas. Runa iet par "racionālu valsti", kura regulēs kad, cik daudz, kādas politiskās runas būs atļauts vairumam Latvijas pilsoņu. Kamēr pa un ap Vērmaņdārzu defilēs Viltus Putnis, Iveta, Marija, un Mirdzošās Actiņas Pret Politisko Partiju Konkurenci, dungojot "Die (Schwulen) Fahne hoch", vicinot par Sorosa un nodokļmaksātāju naudu nopirktos karodziņus, un pauzes aizpildot ar ritmisku "Sabiedriskais labums - labi! Oligarhu vara - slikti!" izsaukšanu.

Jūsu "skaidrību" ir iespējams uzturēt apstākļos, kad tiešām ir iespējama smadzeņu skalošana - neesot pienācīgai ideju konkurencei. Un pret pašu iespējamību, ka tā kadreiz varētu rasties, ir vērsti šie priekšlikumi.

Marija: "Ekstremisti var aicināt sist cilvēkus pēc rasas, tautības, seksuālās orientācijas pazīmēm un pazemot viņus publiski - tik, cik grib."

Nevaldāmas kāres patvaļīgi un prettiesiski ierobežot Latvijas pilsoņu brīvības un izmantot valsts pārvaldi citādi domājošo vajāšanai radīta fantāzija :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša - IM 17.05.2007 14:50
Lūdzu ņemt vērā, ka Jūsu lietotais melnās rases apzīmējums var aizskart daudzus cilvēkus. Politika.lv aicina lasītājus ievērot pieklājības normas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 17.05.2007 13:09
Praids Latvijā ir kā netikumības karaspēka parāde valsts , kas sāvā Satversmē deklārē tikumības aizsardzību , galvaspilsētas centrā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Raimondsmeiksha - atgaadinaajums 17.05.2007 12:59
atlajaushos atgaadinaat, ka jautaajumaa par praidu un ieshanu vai neiieshanu shogad PASHAAS MINORITAASHU ORGANIZAAACIJAAS IR ATSKJIRIIGI VIEDOKLJI. Proti, pragmatiskie minoritaashu paarstaavji skaidri saprot, ka praids neveicina iecietiibu. Protams, atkal tiks mests ar meesliem, atkal buus iemesls visus , kam nepatiik praida aktivitaates centraa, pie bazniicaam, ar maziem beerniem kraisainu karogu ielenkumaa, atkal buus iemesls visus saukt par meeslu meteejiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 17.05.2007 12:27
Starp citu , kas attiecas uz to olu un kaku mešanu , tad vispārējā gadījumā tas protams ir huligānisms. Bet konkrētā gadījumā jau runa iet par noziedzīgas darbības (tikumības apdraudēšana) novēršanu. Vai pretdarbība noziedzīgai darbībai arī var tikt vērtēta kā huligānisms?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 17.05.2007 11:30
Pankūkas: Interesanti, ka kā piemēri, kāpēc nepieciešamākas "stingrākas sankcijas" tiek sapludinātas divas atšķirīgas lietas: konkrētas darbības, kas ir vērstas pret personu (mešana ar olām) un kāda protestētāja plakāts, kura īpašnieks - kas to lai zin, ko īsti pateikt vēloties, - esot vēstījis, ka "Pederastus izārstēs tikai gāzes kamera".

Olu mešana ir nepieļaujama diskusiju forma - tas tik tiešām var būt naida motivēts huligānisms, kas grauj elementāru uzticēšanos sabiedrībā. Savukārt protestētāja viedoklis par gāzes kamerām ir metafora - cilvēka viedoklis par to, ka mūsdienu medicīnai nav iedarbīgu līdzekļu, lai ārstētu homoseksualitāti jeb pederastiju (starp citu, līdzīgi uzskata APA - Amerikas Psihiatru Asociācija). Līdzīgas metaforas lietoja arī Jēzus:

Bet, kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā. Vai pasaulei apgrēcības dēļ! Apgrēcībai gan jānāk. Bet vai tam cilvēkam, caur ko nāk apgrēcība! (Mt. 18:6-7).

Tas ir ļoti spēcīgs norādījums cilvēkiem nedarīt noteiktas lietas, jo glābiņa pēc tam nav. Metaforas nav nekāda pamata uztvert burtiski. Diez vai kāds nopietni domā, ka vēsturiskais Jēzus konkrētiem apgrēcinātājiem sēja kaklā dzirnakmeņus vai aizpagājušā gada protestētājs sāka būvēt gāzes kameras. Stipri izteikumi publiskā telpā, manuprāt, ir pieļaujami, bet to nolūks nedrīkst būt pazemot konkrētu cilvēku un tiem jābūt tuvākmīlestības motivētiem. Tāpat kā pieaugušie var kārtīgi piekodināt bērniem nespēlēties ar uguni vai etiķa esenci un nelīst klāt pie akas - ne jau vienmēr ar neitrāli paustiem un racionāliem argumentiem ir panākams, lai cilvēks nenodarītu postu sev un citiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Marija - Pankūkām 17.05.2007 11:02
Skaidrs. Tad Jūsuprat, partijas var maksāt trešām personām tik daudz, cik tām nāk prātā, lai skalo iedzīvotājiem smadzenes pirms katrām vēlēšanām. Ekstremisti var aicināt sist cilvēkus pēc rasas, tautības, seksuālās orientācijas pazīmēm un pazemot viņus publiski - tik, cik grib. Un NVO nekādā gadījumā nedrikst rakstīt jēdzīgus priekšlikumus likumdēvējiem. Štrunts par to, ka šajās NVO strāda eksperti, kas gadiem ilgi studēja, piemēram, cilvēktiesības, un viņiem par tiesisko un politisko lietu būtību ir daudz skaidrāks prāts, nekā ierēdņiem vai vidusmēra iedzīvotājam. Grib labākus likums - lai ierosina referedumu!

Skairds Jūsu domu līdojums. Tiešām, tā būtu ļoti racionāla un attīstīta valsts, kas veidotos, ja Jūs panāktu savu idēju uzvaru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM 16.05.2007 22:24
Man piemēram liekas ka , pirms runāt par rasu naida un neiecietības izpausmēm , vispirms vajadzētu noskaidrot vai cilvēkos vispār ir tāds rasu naids un neiecietība. Ja ir vai veidojas , tad protams ka var izpausties arī uz āru. Bet var gadīties arī ka nemaz nav , un tas kas izpaužas uz āru it kā rasu naida un neiecietības izskatā , patiesībā nemaz nav rasu naids un neiecietība , bet naida cēloņi ir pavisam citi. Nekur nav teikts ka tas kas iet iekšā izskatīsies tāpat arī kad nāks ārā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 16.05.2007 22:09
"Jāievieš panti par rasu naida izpausmēm arī administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā arī likumā jānosaka, ka starpnacionālā naida izpausme ir vainu pastiprinošs apstāklis citos noziegumos. Cīņā pret rasu neiecietîbu «mums ir atombumba - krimināllikums,
bet nav mazā kalibra ieroču», atzīst Muižnieks.

-------------------------------------

Nu man liekas ka pirmais kas būtu jāpārskata pašiem cilvektiesību ekspertiem ir dažādu terminu nozīme. Es piemēram nesaprotu kas ir rasu naida izpausme. Pēc manas saprašanas tas ir tad ja kādam ir naids uz kādu rasi un šis naids laužas uz āru. Bet kur tad ir problēma , vai tājā ka civēkā ir naids uz kādu rasi , vai tajā ka tas laužas uz āru. Bezmaz vai jāsaprot tā , ka tad ja naids nenāk uz āru tad viss ir okei. Tas pats attiecībā uz starpnacionālā naida izpausmēm. Nu tā it kā pats naids nebūtu nekas , nu bet naida izpausme , tā teikt vainīgs tas kas nevar saturēt. Nu nav tajās cilvēktiesību ekspertu runās kaut kas tā kā vajag. Nu nevar cilvēks naidu tā sevī turēt un turēt kamēr aiz naida ņem un pārsprāgst. Piemēram , cilvēkam ir baigais naids uz nēģeriem , bet viņš tur un tur to naidu sevī kamēr vairāk nevar. Bet tad kad vairāk nevar , tad tuvumā nav neviena neģera un viss uz nēģeri turētais naids tiek izgāzts uz kādu citu kas gadās pa rokai , vai arī pa nevainīgām automašīnām un vitrīnām.

Rasu neiecietība - nu man piemēram nav skaidrs kā tas definējas , tātad nav skaidrs arī vispār kas tas tāds ir , un ko tas no manis prasa lai es būtu pietiekami iecietīgs arī pret rasēm. Vajag skaidri nodefinēt kas tas ir un ko tas no cilvēka prassa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - Marija 16.05.2007 19:31
Braucam tālāk, tikai viens vienīgs LETAs raksts:

Delna un Providus ir no ārzemēm finasētas speciālo interešu grupas, kuras (vai ar kurām *err* saistītas personas) gadiem ilgi cenšas panākt, lai valdība regulētu un ierobežotu:

- politiskās runas daudzumu, laiku un netieši - saturu, kā arī biedrošanās brīvību;

1) "Tāpat arī tiek ierosināts, ka trešā persona kalendārā gada laikā var veikt politisko aģitāciju, kas nepārsniedz desmit tūkstošus latu. Šī norma pašreiz attiecināta uz fizisko personu ziedojumiem Partiju finansēšanas likumā."

Papildus pie tā, ka ierobežojums ir "atbaidoši" patvaļīgs, lūdzu ņemt vērā, ka Latvijas likumi patlaban definē "priekšvēlēšanu aģitāciju" - kaut ko, kas "satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai arī deputāta kandidātu", - šīs organizācijas runā pamīšus par "priekšvēlēšanu aģitāciju" un "politisko aģitāciju", domājams, labi apzinoties, ka novilkt cilvēka izdomai un kreativitātei administratīvu robežu, kas nebūs patvaļīga vai no tiesneša viedokļa atkarīga, ir praktiski neiespējami, un beigu beigās tas viss būs jāpārvērš par aizliegumiem aģitējot pieminēt politiskās partijas nosaukumu, kandidāta vai partijas biedru vārdu, foto, video, zīmējumu, utt. ("Šlesers. Kurš gan cits." - kur tur ir aicinājums balsot par vai pret?):

2) "Pēc Putņa vārdiem, trešās personas aģitācija ir definējama kā priekšvēlēšanu aģitācija un uz to attiecināmas visas prasības, kas noteiktas politiskajai aģitācijai (..)"

- formu, līdz pat noteiktu veidu - pagaidām reklāmas - pilnīgam aizliegumam;

3) "Noteikti nav pieļaujams, ka uz ilgiem laikiem tiktu izgāzta politiskās reklāmas aizlieguma ideja, kas atbilst attīstīto Eiropas valstu praksei." - Iveta Kažoka, toreiz attiecībā uz politiskajām partijām, 2) pielieciet tam klāt pati

- un personu loku, kuras drīkst veikt politisko runu (mani pasvītrojumi):

""Providus" pētnieki norāda, ka trešās personas nevar būt (..) partijas biedri, kā arī citi ar konkrēto partiju saistīti cilvēki, piemēram, kampaņas rīkotāji, ziedojumu piesaistītāji, pārstāvji uzņēmumu padomēs."

Ārpus politiskās partijas kampaņas, Providus un Delna vēlas drastiski ierobežot politiskās runas brīvību partijas biedriem vai ar to "saistītiem" cilvēkiem...



"Tāpat arī par trešo personu nevar būt ikviens, kura priekšvēlēšanu izdevumi ir saskaņoti ar partiju vai tās pārstāvi - proti, tie radušies pēc partijas kandidātu, partijas amatpersonu, partijas biedru prasības, lūguma, ieteikuma vai kā citādi koordinējot rīcību."



...vai pat tiem, kas ir sazinājušies ar partijas biedriem.

Tālāk:

"Trešajai personai būtu jāreģistrējas KNAB īpašā šim nolūkam izveidotā reģistrā, aizpildot trešās personas deklarāciju, kurā norādīta naudas summa, kas tērēta, izvietojot politisko aģitāciju, kas ir analogs partiju atskaitēm par ziedojumiem."

Ikviena no šīm prasībām, attiecināta uz indivīdu apvienībām, ir tiešs biedrošanās brīvības ierobežojums.

Pat ja realizēta tiktu tikai daļa no šiem priekšlikumiem, sagaidāmais efekts būtu tāda "vide", kurā pilsonis būtu spiests vairākas reizes rūpīgi pārdomāt, vai "uzprasīties uz nepatikšanām", mēģinot "ietekmēt sabiedrības viedokli" ar viņa un viņa biedru rīcībā esošajiem, Providus, Delnas, vai kāda tā visa uzraudzīšanai nepieciešamās Politiskās Runas Pārvaldes ierēdņa prātā "nesamērīgajām priekšrocībām". Jo "nesamērīgo priekšrocību" izmantošana sabiedrības viedokļa ietekmēšanai, piesaucot "sabiedrisko labumu", zināma lieta, ir jāpaliek no ārzemēm finansētu speciālo interešu grupu prerogatīvai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


es 16.05.2007 15:12
Diemžēl Pankūkas kārtējo reizi demonstrē savu absolūto neizpratni par tiesiskas valsts pamatprincipiem un pilsonisko sabiedrību tajā.

Skumji, ka pilsoniskā sabiedrība ir kā drauds visām pozīcijas partijām, ne tikai Pankūkai, tāpēc tā visādā veidā tiek apsmieta pat no otrās valsts amatpersonas puses.
Brīnos tikai, ja kāds tiešām notic Emsim. Protams, stāsts par tīklveida struktūrām pirms tam jau labi tika "iesēdināts" tautas vulgaris apziņā ar NRA palīdzību. Taču pārējie murgi, šķiet ir viņa paša izgudrojums. Brrrrrrrrrrr.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aita - Pankūkas 16.05.2007 14:34
OK, sava daļa taisnības šajā varētu būt, lai gan tas skan kā provokācija.

Bet ir jāsaprot, ka brīdī, kad kāds uz plakāta uzraksta ''sitam latviešus (krievus, gejus, čigānus, ķīniešus u.c.''' pat tie plakātā uzrunātie, kas savās domās ikdienā ir mēreni un vienaldzīgi, ir aizskarti un izjūt naidu pret to grupu, kas ar plakātu ir iznākusi publikā. Un tas ir sākuma punkts agresijai.

Tāpēc neviens nekontrolē, ko tu runā parkā uz soliņa ar vecmāmiņu/draugu sanākšanā mājās/trolejbusā ar draudzeni, bet ir ierobežojumi tam, ko tu proponē plašākai sabiedrībai. Elementāri, Vatson, un nevajag te tēlot, ka tas nav skaidrs, cik var?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša - Pankūkas - Pētersonei! 16.05.2007 14:06
Pieņemu, ka Jūs, būdams kompetents starptautiskās likumdošanas un tiesu prakses pārzinātājs, zināt, ka neviena no pamata brīvībām nav absolūta.

Brīvības robežas, protams, dažādās kultūrās ir atšķirīgas (un pēc Jūsu komentāriem var spriest, ka, piemēram, vārda brīvības jomā Jums tuvāks ir ASV, nevis Eiropas modelis). Ja, īstenojot vienu brīvību, tiek aizskarta cita, rodas vajadzība pēc ierobežojumiem. Ja vārda brīvība ir konfliktā ar kādas grupas tiesībām uz toleranci , tad, pielietojot samērīguma principu, ir jālemj, vai nepieciešami jebkādi ierobežojumi ("It all burns down to proportionality -- if the sacrifice of one value has been disproportionate then we rule in favor of the sacrificed value," Dean Spielmann, Judge of the European Court of Human Rights).

Runa ir par samērīgumu, nevis par brīvību ierobežošanu. Un tā ir viena no nevalstisko organizāciju (kuras nevajadzētu jaukt ar komerclobijiem!) funkcijām -- pievērst uzmanību, ja samērīgums nav ievērots.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mameha - pankūkām 16.05.2007 14:00
Komentārs par Tavu izbrīnu, ka LCESC piedalās normatīvo aktu izstrādē - sabiedriskajām organizācijām atšķirībā no Saeimas deputātiem - piemēram, patreizējā Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Šmita, kas domā, ka cilvēktiesības ir dieva dotas - ir izpratne un zināšanas par cilvēktiesībām, to veidošanās vēsturi un attīstību un mūsdienu interpretāciju (piemēram, ka mūsdienās seksuālā orientācija nedrīkst būt diskriminācijas pamats). Laime, ka demokrātija tomēr Latvijā ir tiktāl attīstīta, ka "pieeja pie likumdošanas svirām" nav tikai jampampiņiem, kas uz oligarhu sponsorētu kampaņu viļņa ir iejājuši parlamentā, bet arī aktīviem un izglītotiētiem pilsoņiem un sabiedriskām organizācijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - Marija 16.05.2007 13:22
Hmmm.., izaicinājums :)

Varu, kaut arī man līdz šim nav ienācis prātā saakt veidot cilvēku, organizāciju, izteikumu, aicinājumu un iniciatīvu "katalogu", tāpēc nekas no šī nepretendē uz izsmeļošu uzskaitījumu:

Mozaīka (skat. vēstules IUMSIL Pielikuma 5. daļu par grozījumiem KL 78. pantā), Ilze Brands-Kehre (LCSCE vai kā tur tagad sauc), Nils Muižnieks (?), skat. piem. "Naidpilnu neiecietību valsts ļauj piedot" Līga Strazda, «Diena», 29. augusts (2005), citāts seko:

"Jāievieš panti par rasu naida izpausmēm arī administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā arī likumā jānosaka, ka starpnacionālā naida izpausme ir vainu pastiprinošs apstāklis citos noziegumos. Cīņā pret rasu neiecietîbu «mums ir atombumba - krimināllikums,
bet nav mazā kalibra ieroču», atzīst Muižnieks.

Latvijas Cilvçktiesîbu un etnisko studiju centra direktore Ilze Brands-Kehre «Dienai» teica, ka pasīvā valsts reakcija dod ekstrēmistiem pozitīvu signālu. Viņa, piekrītot citiem Muižnieka ieteikumiem, pauž, ka tieši krimināllikumā, nevis administratīvo pārkāpumu kodeksā, būtu jāievieš papildu panti. «Ar pantu par starpnacionālā naida kurināšanu nepietiek,» viņa sacīja. Eksperte min, ka stingrākām sankcijām jābūt arī par noziegumiem, kuru motīvs ir naids pret citām reliģijām vai citu seksuālo orientāciju."

Interesanti, ka kā piemēri, kāpēc nepieciešamākas "stingrākas sankcijas" tiek sapludinātas divas atšķirīgas lietas: konkrētas darbības, kas ir vērstas pret personu (mešana ar olām) un kāda protestētāja plakāts, kura īpašnieks - kas to lai zin, ko īsti pateikt vēloties, - esot vēstījis, ka "Pederastus izārstēs tikai gāzes kamera".

KL 78. pants, cik man zināms, līdz šim ir izmantots, lai vairākkartīgi (ja ne pārsvarā) izmantotu valsts represīvo kapacitāti, lai vajātu Latvijas pilsoņus par neko vairāk kā ,es teiktu, uzdrīkstēšanos domāt un paust savas domas publiski. Izmantojot nekur neatrodamus, neskaidrus, patvaļīgi interpretējamus standartus, kuru "kronis" iespējams ir Tiesībsarga biroja darbinieces Līgas Biksinieces tiesas sēdē formulētais "standarts" vārda brīvības ierobežošanai (attiecībā uz apzīmējuma "žīdi" lietošanu):

"Bet, ierobežojot vārda brīvību, ņem šo kopējo kontekstu, kā tiek uztverts, kādas ir bijušas... teiksim, tiesas procesi, kāda ir pašas konkrētās arī tautas un kopienas attieksme pret to. Tas ir būtiski, un tas ir minēts vairākos Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos, kas ir jāņem, teiksim, ja tiek aizskarts kaut kāda grupa, konkrētās grupas attieksme pret to – vai viņus tas aizskar, vai viņus tas neaizskar. Konkrēta grupa. Neaizskar nekāda apziņa. Sabiedrība jau var iet ļoti tālu kaut kādā veidā. Tiklīdz ir šīs pašas grupas neapmierinātība ar to, tad uzreiz parādās iespēja arī vārda brīvību ierobežot." (avots: DDDLNF.com tiesas sēdes pieraksts, saiti atrast patlaban nevaru)

Vēl ārkārtīgi interesanti ir lasīt, piemēram, tai pašā iepriekšminētajā zviedru laikraksta rakstā, ka "grozījumus normatīvajos aktos gatavojas izstrādāt Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs", vai likuma grozījumu projektu anotācijās, ka tur un tur ir iestrādāti LCESC priekšlikumi. Latvijas pilsonim, atsķirībā no mazmājiņā satilpstošas interešu grupas, būtu kaut kur jātrod apmēram lieki Ls 30000 un 9999 līdzīgi domājoši pilsoņi, lai savāktu likuma prasītos notariāli apstiprinātos parakstus, un dabūtu savu priekšlikumu līdz balsošanai Saeimai. Tik daudz par pilsoņiem un pilsoņiem (tā gan nav kādas grupas vaina, ka tautas kalpi izvēlas tai radīt (ja nemaldos, nekādos likumos neparedzētu) priviliģētu pieeju likumdošanas svirām).

turpinājums sekos

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


lasītāja 16.05.2007 12:18
Lielisks raksts!! Lieliska analīze, kas apliecina šobrīdējā spīkera savdabīgo skatījumu uz lietām! Jācer, ka viņš so izlasīs!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aita 16.05.2007 10:58
Liels, liels paldies autoram par rakstu un politika.lv redakcijai par pievērsto uzmanību šai šausmas uzdzenošajai runai!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija - Pankūkas 16.05.2007 10:46
Vai varat, lūdzu, nosaukt konkrētus piemērus - kuras organizācijasun kādā veidā aicināja ierobežot vārda brīvību, kā arī panākt biedrošanās un citu brīvību ierobežošanu? Citādi sanāk tā vispārīgi, kā Emša kungam...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 16.05.2007 09:54
Mmmmm.... Vairumam cilvēku, kas kaut drusku seko politikai, būs skaidrs, ka organizācijas "arodbiedrības" nav vienkārši "valsts pilsoņi", kaut arī vairums to biedru pilnīgi noteikti ir. Tāpat arī no ārzemēm dāsni finansētas speciālo interešu grupas, kas mēģina ietekmēt vēlēšanu iznākumu, kas cenšas panākt, cita starpā, politiskās runas, vārda, biedrošanās, reliģiskās pārliecības paušanas un citu brīvību ierobežojumus, nav vienkārši valsts pilsoņi, kaut arī vairums to biedru neteikti ir. Nav, lai cik reizes arī nepiesauktu "sabiedrisko labumu", nesauktu sevi par "pilsonisko sabiedrību", vai citos jaukos vārdiņos vai to sakopojumos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Banuta Rubesa - Ijabs 16.05.2007 08:48
Paldies par smalko un spraigo analizi. Finišs par bitēm bija tik intriģējošs, ka pietrūka alegorijas izklāsts, lai varētu saprast arī autora mājienus. Gaidīšu nākamo zīmju tulkojumu.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
12727110013 5c69a8acc9 z

Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes 13 Autors:Ivars Ījabs, Toms Rostoks et al

Vraks

Vai nesodītais nav blēdis? 8 Autors:Ivars Ījabs, Skaidrīte Lasmane

5785939392 53fd8b0e0a

Miers un Bērziņš 1 Autors:Ivars Ījabs

Puks

Bet rūgtumiņš palika 2 Autors:Ivars Ījabs