Atslēgvārdi:

Elite, Kremlis un minoritātes Baltijā 12

Multikulturāla sabiedrība nerodas pati no sevis, politiskajai elitei ir pienākums nodrošināt, lai multikulturālas un politiskas nācijas integrācija nenotiek pašplūsmā.

Iesaki citiem:

Latvijas valdošā koalīcija šobrīd acīmredzami cenšas uzlabot attiecības ar Krieviju. Tomēr kā jebkurās attiecībās nepieciešama abpusēja ieinteresētība jeb, citiem vārdiem, divi partneri, lai „nodejotu tango”. Igaunijas notikumi radījuši jautājumus gan par krievvalodīgo sabiedrības integrācijas dziļumu Igaunijā un Latvijā, gan par Krievijas klātbūtni un lomu šajos notikumos, tās „tautiešu politikas” raksturu un mērķiem. Šodienas tehnoloģijas neievēro fiziskas robežas, tāpēc satelīta televīzija un internets palīdz valstīm sasniegt auditorijas, kuras agrāk bija jāsasniedz ar lektoru palīdzību. Baltijas valstu minoritāšu politika joprojām tiek skatīta saistībā ar Krievijā notiekošo. Nesenie notikumi Tallinā pārliecināja skeptiķus par dalību ES un NATO lēmuma pareizību, tomēr neatkarīgi no dalības šajās organizācijās Baltijas valstīm joprojām ir jānodrošina sabiedrības līdzsvarota attīstība, kas ir priekšnoteikums to suverēnai autonomijai ilgtermiņā. Tāpēc šis raksts centīsies pirmajā daļā skaidrot Krievijas „tautiešu” politikas mērķus un instrumentus un otrajā daļā analizēt Latvijas un Igaunijas atšķirības minoritāšu situācijā.



Krievijas „tautiešu” politika

Vladimirs Putins ir stiprinājis varas vertikāli gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Acīmredzami, ārējā politika ir kļuvusi koordinētāka, izteiksmīgāka un uzaudzēto „enerģētikas muskuļu” iespaidā — pašpārliecinātāka. Kaimiņos esošajām mazajām valstīm jārēķinās, ka lielvalsts, kas atguvusies no vājuma posma, parasti tiecas arī atgūt savu ietekmi. „20. gadsimta lielākās ģeopolitiskās katastrofas — PSRS sabrukuma” zaudējumu minimizēšanā postpadomju telpā Kremļa rīcībā nav tikai „cietās varas” atribūti: kodolieroči vai enerģētika, bet arī vesela virkne „postimperiālo” jeb „mīkstās varas” instrumentu: noieta un darba tirgu piedāvājums, pieaugošas labklājības un kultūras pievilcība, normu piesaukšana un vēsturiskie simboli.

Normas un simboli spēlējuši nozīmīgu lomu Krievijas politikā attiecībā uz tautiešiem Baltijā, visupirms Igaunijā un Latvijā. 90. gados Krievijas rīcībā pamatā bija tikai „nūjas ietekmes” iespējas —kritika par pilsonības un valodas likumdošanas normām starptautiskā līmenī un divpusējās attiecībās, un tā tika atkārtota bieži un asi, piesaucot arī ekonomisko sankciju iespējamību. Tomēr jāatzīst, Krievijas publiskā kritika par izturēšanos pret nepilsoņiem faktiski līdz pat 1998. gadam neietekmēja kopumā konstruktīvas divpusējās attiecības. Zīmīga šajā sakarā bija Igaunijas krīze 1993. gadā, kad Narvas reģiona iedzīvotāji faktiski atteicās pakļauties Igaunijas valdībai un Kremlis kopā ar EDSO kļuva par konflikta starpniekiem. Protams, šeit varētu jautāt, vai šāda nostāja bija labas gribas izpausme vai politiskas un ekonomiskas nepieciešamības diktēta. Lai kāda arī būtu Kremļa toreizējas rīcības motivācija, nepārprotami ir tas, ka Krievijai trūka politisko un vēsturisko simbolu un finansiālo līdzekļu, ar kuru palīdzību tā spētu efektīvi mobilizēt krieviski runājošo sabiedrību. Piemēram, šobrīd tik aktualizētos Uzvaras svētkus postkomunistiskajā Krievijā oficiāli atkal sāka atzīmēt tikai 1995. gadā.

Šobrīd situācija ir mainījusies. Papildus retorikai par krievvalodīgo diskrimināciju Igaunijā un Latvijā Krievijas valdība acīmredzami vēlas un spēj veicināt daudz plašāku krievvalodīgo sabiedrības grupu mobilizāciju. Iepriekš „paralēlā sabiedrība”, kas pārsvarā orientējās uz Krieviju, Latvijā un Igaunijā galvenokārt sastāvēja no atsevišķiem politiskajiem spēkiem, ekonomiski ieinteresētiem grupējumiem un apātiskiem neapmierinātajiem. Pašlaik Krievijas ārējā tēla vitalitāte, vēsturiskās un kultūras kopības piesaukšana, kā arī finansiālais atbalsts jau spēj aktivizēt plašākas krievvalodīgo sabiedrības daļas. Kā parādīja 9. maija atzīmēšana gan Tallinā, gan Rīgā, Krievijas aktīva atsaukšanās uz vēsturiskajiem simboliem atrada ne mazums dzirdīgu ausu, ieskaitot jaunu cilvēku vidū.

Jāņem gan arī vērā, ka Krievijas gadījumā, tās „tautiešu” politikas raksturu un motivāciju nosaka ne tikai ārpolitiskie apsvērumi. Krievijas 19. gadsimta ārlietu ministra Aleksandra Gorčakova vārdiem runājot, Krievija ir vienlaicīgi „gan varena, gan vāja valsts”. Krievijas viens no vislielākajiem trūkumiem ir valsti vienojošas idejas trūkums. Pašlaik tā vairāk veidojas no atsevišķiem pagātnes simboliem un pašreizējā enerģētiskā lielvalstiskuma pasvītrošanas nevis skaidras nākotnes idejiskās vīzijas. Vladimirs Putins kā prezidents lielā mērā kļuvis par lielas Krievijas sabiedrības daļas vēlmju iemiesotāju. Tomēr šāda personificēta valstiskā ideja nevar būt ilglaicīga, īpaši Putinam atstājot prezidenta amatu. Acīmredzami, Krievijas publiskajā telpā pirms vēlēšanām politiskie spēki būs tendēti konkurēt par lielākā patriotisma ideju aizstāvju imidžu, un šādās situācijās nav tālu ne līdz populismam, ne ienaidnieka tēlu meklēšanai. Politiskā cīņa un pašidentifikācijas nepieciešamība Krievijas nostājai krievvalodīgo jautājumā un attiecībām ar Latviju un Igauniju noteikti piedos papildus pretrunīguma un emocionalitātes devu.

Pilsoniskās apziņas un aktivitātes pieaugums un plurālisms sabiedrībā noteikti ir apsveicama parādība, tomēr potenciāli bīstamu kokteili veido ne vienmēr veiksmīgi integrētas vai arī ne vienmēr integrēties vēlošas sabiedrības daļas neapmierinātība kombinācijā ar citas valsts „sevis meklējumiem” un manipulācijas iespējām. Un arvien izteiktāka tendence, ka 16. martam un 9. maijam jāgatavojas kā sabiedrības daļu fiziskai un emocionālai konfrontācijai, kas iet kopsolī ar starpvalstu divpusējo attiecību saasināšanos, skaidri demonstrē postimperiālas sabiedrības konsolidācijas un starpvalstu attiecību normalizācijas grūtības un ierobežojumus.


Minoritātes Igaunijā un Latvijā

Runājot par tautiešiem Baltijas valstīs, oficiālā Krievija cenšas nemitīgi izmantot terminu krievvalodīgie, kas ir nemanot iegājis arī Igaunijas un Latvijas ikdienas valodas apritē. Šis ir Kremlim parocīgs apzīmējums Baltijas valstu vienotās telpas raksturošanai, jo tradicionāli lietuvieši, latvieši, un, lai arī mazāk, tomēr arī igauņi ir bijuši divvalodīgi. Iemesliem, kāpēc Latvijas un Igaunijas diskusijās tiek izmantots Kremļa polittehnologu apzīmējums krievu minoritātei Baltijas valstīs, ir nepieciešams cits pētījums. Tomēr, neskatoties uz minoritāšu raksturlieluma politisku apzīmējumu atšķirībām, Latvijas un Igaunijas diskusijas par minoritātēm galvenokārt ir noteikušas atšķirības partiju politikā un iedzīvotāju izvietojumā.

Atšķirībā no Latvijas Igaunijas krievu kopiena dzīvo kompakti valsts Ziemeļaustrumos un Tallinas guļamrajonos. Iedzīvotāju kopskaita ziņā etnisko igauņu 1990. gadu sākumā bija par 10 % vairāk nekā latviešu. Latviešu un igauņu valodas pozīciju nostiprināšana bija nacionālo partiju programmas noteikta daļa. Tomēr atšķirībā no Latvijas politiskā elite Igaunijā nebaidījās pieņemt tautā nepopulārus liberālas ekonomikas un nodokļu politikas lēmumus. Šādi, piemēram, 1991. gadā tika ieviesta nodokļu deklarēšanas sistēma, kura kalpoja par priekšnoteikumu caurskatāmas ekonomiskās un politiskās sistēmas attīstībai. Vienoti spēles noteikumi atļāva bez pilsonības palikušajiem krievu kopienas pārstāvjiem veiksmīgi integrēties Igaunijas uzņēmējdarbības sfērā. Atšķirībā no Igaunijas Latvijas krievu kopienas pārstāvjiem bija jāspēlē pēc Latvijā pieņemtajiem „nepotisma politikas” principiem, un pēdējo gadu korupcijas uztveres novērtējumos Igaunija pakāpeniski attālinās no Latvijas.[1]

Iespējams, tieši relatīvi lielāka krievu kopiena un padomju tradīcijas Latvijas lielākajās pilsētās kombinācijā ar savdabīgo politisko vidi noteica krievu partiju attīstību politiskā spektra kreisajā flangā. Atšķirībā no Latvijas, Igaunijas Krievu partija un citas krievu kopienu pārstāvošas politiskās kustības līdz 2007. gada 26. aprīļa notikumiem bija izteiktas kabatas partijas, kuras nespēja pārvarēt iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5 % barjeru. Tāpēc krievu minoritātes intereses politiskā līmenī kopš 1995. gada ir pārstāvējusi Edgara Savisāra (Edgar Savisaar) Centra partija. Papildus E. Savisāra kreisi centriskajai partijai Igaunijas parlamentā kreiso politiku pārstāv arī sociāldemokrāti. Šādi atšķirībā no Latvijas etniskā dalījuma latviešu labējās un krievu kreisajās partijās Igaunijas parlamenta partijas darbojas nevis pēc etniskā, bet gan ideoloģiskā principa.


Politiķu uzpūtība šķeļ un vājina

Aprīļa grautiņu laikā Tallinas mērs Savisārs ar savu neizdarību no savas partijas atstūma ne vienu vien vēlētāju. Tallinas notikumi līdzīgi Latvijas skolu reformas ieviešanai sekojošajiem notikumiem parādīja, ka integrācijas politikā ir nepieciešamas abu iesaistīto pušu aktīvas konsultācijas. Multikulturāla sabiedrība nerodas pati no sevis, politiskajai elitei ir pienākums nodrošināt, lai multikulturālas un politiskas nācijas integrācija nenotiek pašplūsmā. Tieši valdošo politiķu pašpārliecinātība, iekavētā krievu valodas reforma Igaunijas skolās noteica pēdējo gadu integrācijas politikas izgāšanos Tallinā šā gada aprīļa beigās. Tallinas notikumu fonā atklājās, ka atšķirības igauņu un krievu kopienas vēstures interpretācijā nevis samazinās, bet gan palielinās.[2] Kardinālas atšķirības starp igauņiem un krieviem eksistē gan uztverē par nākotnes dzīves kvalitāti, gan arī par nākotnes attiecībām ar Krieviju. Igauņu sociologa Andrusa Sāra (Andrus Saar) pētījumi atklāj, ka atšķirības starp igauņu un krievu kopienām Igaunijā nav atkarīgi no ekonomiskās labklājības pieauguma.[3]

Šādā situācijā būtu tuvredzīgi paļauties uz brīvā tirgus principiem integrācijas politikā. Ekonomiskā labklājība tikai pastarpināti veicina politiskas nācijas integrāciju. Tāpēc paļauties, ka no padomju kolektīvās sabiedrības nākuši cilvēki bez attiecīgas izglītības kļūs par savas tiesības zinošiem indivīdiem un vienosies Igaunijas vai Latvijas politiskā nācijā, ir utopija. Situācijā, kad Krievijā notiek varas maiņa un iekšpolitiskā pozicionēšanās skar Latvijas un Igaunijas krievu kopienas, ir vitāli svarīgi nodrošināt vienādus ekonomiskās spēles noteikumus un aktīvi strādāt integrētājiem ar integrējamajiem. Igaunijas gadījumā ekonomiskās spēles noteikumi ir atklāti, bet Igaunijas valdībai šobrīd ir jānovērš premjera Ansipa (Andrus Ansip) vīzdegunības dēļ pieļautās taktiskās kļūdas. Latvijā ir jāturpina iesāktā integrācijas politika, bet ir beidzot jāpadara caurskatāma mūsu ekonomiskā sistēma, jāiedarbina nodokļu deklarēšanas sistēma, jāaptur inflācijas spirāle un jāsamazina tekošā konta deficīts. Abu valstu valdībām, savukārt, šobrīd ir jādomā, kā atrisināt Latvijas un Igaunijas akūtu problēmu — nodrošināt kvalitatīvas TV pārraides krievu valodā par notikumiem Igaunijā un Latvijā, šādi ļaujot mazināt Kremļa kontrolēto informācijas kanālu propagandas spiedienu.


______________________

[1] 2006. gadā Transparency International indeksā Igaunija atradās 24. vietā un Latvija 49. vietā. www.trasnsparency.org/policy_ research/surveys_indices/cpi/2006

[2] Integrācijas fonda pētījums parādīja, ka 2002. gadā 43% krievu uzskatīja, ka Igaunija brīvprātīgi iestājās PSRS, bet 2005. gadā šādu cilvēku skaits bija pieaudzis līdz 56%. Venelaste arvates astus Eesti vabatahtlikult Nõukogude Liitu www.sloleht.ee 2007. gada 21. maijā

[3] Andrus Sāra priekšlasījums Rīgā, organizācijas Dialogi diskusijas ietvaros 2007. gada 18. maijā

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veiko spolitis - Irena 08.06.2007 10:24
Pirms PLAŠI ATVEZĒTIES sagaidītu konkrētus iebildumus:) Par kādu teoriju runājat, kāda psiholo'ģija un antropoloģija, vai esat iizlasījusi šī raksta mērķi??? Ja Jūsu jautājumu nav, ko lai domāju par Jums???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Irena - Autoriem 29.05.2007 11:57
Pilnīgi garām - par visu, kas saistīts ar integrāciju. Labi, jums patīk ši versija, bet praktiski -ko dod nepareizā teorija? Jums trūkst zināšanas soc. antropoloģijā un cilvēku psiholoģijā.

Jums nekad nedomājāt "aiziet tautā" un parunāt ar gudriem krieviem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Pulkinena 25.05.2007 08:37
Sk. http://perekrestok.ca/forum/?page=forum&topic_id=12831 - Artur Prieditis, kuru tā reklamē Pulkinena, bija Daugavpilī dzīvojošs filologs, kurš atteicās no Latvijas pilsonības un pieņēma Krievijas pilsonību.

Tas, protams, neizslēdz iespēju viņam paust savus "objektīvos" viedokļus par integrāciju un citiem jautājumiem. Bet seguma viņa teiktajam nav un nevar būt. Tas būtu tāpat kā, ja par studiju kvalitāti Latvijas Universitātē spriestu cilvēks, kurš no šīs augstskolas jau pirms laba laika ir atskaitīts. Par to, kas tā integrācija Latvijā ir, un vai tāda vispār ir vajadzīga - par to būs jāspriež tiem, kuri savu likteni izlēmuši saistīt ar Latviju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nu - Pulkinena 25.05.2007 08:08
Ja tas skaitās objektīvi,tad es esmu -kā lai to pasaka politkorekti- laikam tumšādains cilvēks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pulkinena 24.05.2007 17:00
Ja negrib objektivi, tad neiesaku: www.spidolastelpa.narod.ru

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aldaily - Aicinu - pedagogus 24.05.2007 13:51
Oftopiks:
Ar ko atšķiras pedagogs no pedofīla? Pedofīli tiešām mīl bērnus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aicinu - pedagogus 24.05.2007 11:54
Senajā Grieķijā homoseksuāļus sauca par pederastiem
- paiderastēs
no vārda pais - bērns,

bērnu izmantotāji - pederasti jeb pedofili, jo skaidrs, ka homoseksuālismā ir tieksme pēc jauniem ķermeņiem..

senie grieķi bija novērojuši homoseksuālisma ciešo saistību ar pedofiliju

Normālie pilsoņi, lai pasargātu savus bērnus no pederastiem bija spiesti bērnam ceļā uz skolu piekomandēt speciālu vergu - pedagogu - no vārda pais - bērns, gogos - vadīt

pedagogs bērnu aizveda uz skolu un aizsargāja no pederastu uzmācības!

AICINĀJUMS VISIEM PEDAGOGIEM ATCERĒTIES ŠO SAVU SŪTĪBU!

Neļausim gejisma propogandai iekļūt skolās! Pasargāsim mums uzticētos bērnus no pederastiem, kalposim savai tautai un vecākiem, kas mums uzticējuši savus bērnus!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Labs - koments 23.05.2007 13:08
" domāju ka visi ir vienlīdzīgi un nekāds izņēmuma status nevienam nepienākas , arī attiecībā uz seksualitāti. Seksualitāte ir intīmā lieta , un kā tāda tā ir arī neaizskarama. Ja seksualitāte tiek izlikta publikas apskatei , tad neaizskaramība automātiski tiek noņemta , jo publikai ir tiesības izteikties par publiskai apskatei izliktām lietām.

Homoseksualitāte ir trūkums. Homoseksualitāte ir apzinātas vai neapzinātās paša cilvēka izvēles sekas. Homoseksuāļi paši ir izvēlējušies , apzināti vai neapzināti , savu trūkumu. Viņi jūtas apdalīti , kaut gan neviens viņus nav apdalījis , kā tikai paši. Homoseksuālisti grib kompensāciju savam trūkumam. Kā kompensāciju viņiem vajag izņēmuma statusu. Izņēmuma statusu seksualitātē - visiem seksualitāte ir intīma un tādā veidā neaizskarama, homoseksuālistiem vajag izņēmumu - publisku un neaizskaramu seksualitāti , pagaidām. Kad būs tāds izņēmus , vajadzēs vēl , vajadzēs publisku un neaizskaramu homoseksuālo seksu. Izņēmumus , izņēmumus , dodiet tikai izņēmumus. Visiem reģistrē laulības bērnu dēļ , homoseksuāļiem izņēmuma kārtā reģistrējiet lūdzu viņu īpatnējā seksa vai īpatnējās mīlestības dēļ. Izņēmuma kārtā aizsargājiet homoseksuālistus pēc iespējas visās likumdošanas jomās - visur speciālu atsauci par homoseksuāļiem. Izrādās pāšreizējā demokrātijā nepieņem vai ne tā pieņem homoseksuāļu būtību , izrādās patreizējā demokrātijā viņiem ir liegta izvēle kā dzīvot. Visiem it kā ir dota izvēle kā dzīvot , bet homoseksuāļiem dodiet kaut kādu vēl izņēmuma iespēju izvēlēties kā dzīvot , jeb pareizāk , dodiet izņēmuma iespēju netikt kritizētiem par par dzīvesveida izvēli. Visus citus var kritizēt par nepareizu un netikumīgu dzīvesveidu , bet homoseksuāļus izņēmuma kārtā nevar. Tā teikt , dodiet homoseksuāļiem izņēmuma veida demokrātiju , kur visi var kritizēt visus un kur homoseksuāļi arī var kritizēt visus , bet homoseksuāļus kritizēt neviens nevar , izņemot pašus homoseksuāļus. Tad jau labāk uzreiz teikt ka dodiet mums nevis kaut kādu tādu demokrātijas paveidu , bet atklāti pateikt - dodiet mums homoseksuāļu diktatūru.

Jā , lai vai nu kā , bet seksualitāte ir viena briesmīgi traka lieta. Pietiek tikai cilvēkam izvēlēties nepareizo seksualitāti un viņš jau jūtas tik apdalīts ka gatavs sev pieprasīt izņēmuma statusu absolūti visās citās lietās. !"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veiko spolitis - nagla 22.05.2007 22:43
Tāds pats kā izglītības reformai un demogrāfijai. Ja mēs dzīvojam vienā valstī, tad ir jāmāk sadzīvot. Ja ienākumu deklarēšanas SISTĒMA funkcionē kā pulkstenis, tad VIDam nebūs sievasmātes un citi radinieki jāmeklē, bet VISU IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMI UN MANTA būs pārskatāmi. Tāpēc valdošajai elitei būs pa īstam iespējams pievērsties integrācijas politikai, un nevis darboties kā līdz šim komjauniešu stilā - sperva sazdajom sebe problemi a patom pakazivajem narodu chto bravo borimsja snimi:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nagla - Veiko 22.05.2007 22:16
Kāds sakars slāvu integrācijai ar nodokļu/ienākumu deklarēšanu??

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veiko spolitis - Aleksis 22.05.2007 21:32
Šis ir viens no trijiem beigu secinājumiem:) Runājot par šo secinājumui runa ir par skatu nākotnē, jo Krievijas domes vēlēšanas ir rudenī un Putina mantinieks tiks vēlēts nākamgad, līdz ar to mums vēl ir interesanta 2007. gada otrā puse priekšā. Socioloģiskie pētījumi Igaunijas gadījumā rāda, ka krievu kopienas galvenais informācijas avots ir TV, bet piemēram 1 Baltiskij kanal Igaunijā neskatās. Tāpēc arī pastiprinot jau esošo, vai apvienojot 3 Baltijas valstu spēkus varētu veidot Baltijas notikumus krieviski klāstošu kanālu, kurš būtu saistošs mums līdzās dzīvojošajiem krievu kopienas pārstāvjiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.05.2007 21:19
Abu valstu valdībām, savukārt, šobrīd ir jādomā, kā atrisināt Latvijas un Igaunijas akūtu problēmu — nodrošināt kvalitatīvas TV pārraides krievu valodā par notikumiem Igaunijā un Latvijā, šādi ļaujot mazināt Kremļa kontrolēto informācijas kanālu propagandas spiedienu.

Jocīgs secinājums. Privātie krievu val. plašsaziņas līdzekļi Latvijā ir attīstījušies biezā slānī - kur te "akūta problēma"? Vai būtu vajadzīga garlaicīga valsts propaganda? Ir TV stacija Al Hurra ("Brīvā") - ASV propagandas eksperiments arābu pasaulē, kuru paši amerikāņi uzskata par tik tendenciozu, ka neļauj ar to skalot smadzenes ASV pilsoņiem (sk. Smith-Mundt Act).

Saistītie raksti
Auseklis bauskenieks 255x203

Balalaiku integrācija 37 Autors:Sergejs Kruks

Citi autora darbi
Sliedes

Latvijas ārpolitikas gada grāmata 2016 Autors:Andris Sprūds, Diāna Potjomkina, et al

Energy security

Energy (In)Security: Challenges and Prospects for the EU and Baltic States Autors:Mārtiņš Hiršs, Andris Sprūds

7943901492 40220b0a46

Latvijas ārpolitikas gadagrāmata 2015 Autors:Andris Sprūds, Diāna Potjomkina, et al

Integracija liia 2013

Latvijas ārpolitikas gadagrāmata 2013 1 Autors:Andris Sprūds, Diāna Potjomkina, et al

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Energy: Pulling the Baltic Sea Region Together or Apart? Autors:Andris Sprūds, Toms Rostoks u.c.

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru Autors:Andris Sprūds, Ojārs Balcers, Daina Eberšteina, Juris Ozoliņš, Aiga Grišāne