Atslēgvārdi:

ELDR: pustukša vai puspilna ūdens glāze?

Lai gan ELDR deputātu skaits, no jebkuras glāzes puses skatoties, ir salīdzinoši neliels, tomēr, balansējot starp diviem lielākajiem Eiroparlamenta politiskajiem spēkiem, liberāļi nereti spēj panākt savām politiskajām nostājām atbilstošu lēmumu pieņemšanu.

Iesaki citiem:

“Trešā lielākā Eiropas Parlamenta partiju grupa” vai “partiju grupa ar tikai 67 deputātiem no 786[1]”? Jautājuma zīme šeit ir pilnīgi nevietā, jo runa abos gadījumos ir par vienu un to pašu – Eiropas liberāļu, demokrātu un reformistu partiju (ELDR) deputātu grupu. Kurš no šiem raksturojumiem šķiet atbilstošāks, ir atkarīgs no tā, vai jūs ūdens glāzi uzskatāt par pustukšu vai puspilnu.


Cik ietekmīgi ir liberāļi?

Politisko ietekmi tāpat kā ūdens līmeni glāzē var mērīt dažādi. Var apgalvot, ka liberāļu grupai, kam ievēlēšanas gadījumā grasās pievienoties Latvijas ceļa deputāti, ietekme ir lēnām, bet neatlaidīgi mazinājusies. Lai gan tā šobrīd ir trešā lielākā EP politiskā grupa, tās iegūto vietu skaits ir nokrities no 14% pirmajās EP tiešajās vēlēšanās 1979.gadā līdz 11% iepriekšējās vēlēšanās pirms pieciem gadiem. Tādējādi ELDR iegūto mandātu skaits ir stipri vien mazāks nekā divām lielākajām partiju grupām – Tautas partijai un sociālistiem. Jāpiemin, ka ELDR ir izvirzījusi mērķi — jaunajā EP sasaukumā iegūt ne mazāk kā 10% vietu.

Tomēr apgalvojumam par liberāļu ietekmes mazināšanos noteikti nepiekristu kādreizējais ELDR vadītājs īrs Pats Kokss – kopš 2002.gada esot EP prezidenta amatā, viņam nācies sadarboties ar Eiropas Komisijas galveno personu Romano Prodi, kura pārstāvētā Itālijas La Margherita arī ietilpst ELDR. Bet Dānijas ES prezidentūru noslēdzošā 2002.gada Kopenhāgenas samita ietvaros panākto kompromisu gaismā mirdzošo Andersu Fogu Rasmusenu noteikti varētu minēt kā piemēru liberāļu ietekmei ES kopumā. ELDR Eiroparlamenta grupā, ko šobrīd vada Greiems Vatsons no Lielbritānijas, pēc 1.maija paplašināšanās ir pārstāvētas partijas no 18 dalībvalstīm. Lielākais deputātu skaits ir no Lielbritānijas (11), Nīderlandes (8) un Itālijas (8), turpretim neviena pārstāvja nav no Vācijas, Polijas, Austrijas, Grieķijas, Portugāles, Maltas un arī no Latvijas nē.

Lai gan ELDR deputātu skaits, no jebkuras glāzes puses skatoties, ir salīdzinoši neliels, tomēr, balansējot starp diviem lielākajiem EP politiskajiem spēkiem, liberāļi nereti spēj panākt savām politiskajām nostājām atbilstošu lēmumu pieņemšanu. Jāņem vērā, ka politisko grupu vidū nav klasisko pozīcijas un opozīcijas attiecību. Tās savu nostāju bieži vien formulē atkarībā no konkrētiem jautājumiem, un lēmumi, kurus vienlīdz lielā mērā atbalsta gan konservatīvie, gan sociālisti nav retums. Un te nu ELDR paveras plašas politiskās manevrēšanas iespējas. Cīņas sākas tad, kad runa ir par amatiem, bet arī šeit liberāļiem ir veicies salīdzinoši labi, piemēram, vēl pirms Pata Koksa Eiroparlamenta prezidenta amatu ieņēmuši trīs ELDR pārstāvji.


ELDR kā alternatīva

Protams, ka ELDR, līdzīgi kā citas EP politiskās grupas, nav ideoloģiski pilnīgi viendabīga. Lai nezaudētu savu relatīvo ietekmi attiecībā pret divām lielajām EP politiskajām grupām, tai ir nācies meklēt papildspēkus arī ārpus izteikti liberālo partiju loka. Neskatoties uz to, ka, piemēram, Portugāles sociāldemokrātu pievienošanās 80. gados nozīmēja arvien lielāku dažādību grupas iekšienē (tika pat mainīts nosaukums – Eiropas liberāļiem un demokrātiem klāt pievienojot arī reformistus), tomēr ELDR ir pierādījusi, ka pastāv zināma robeža, līdz kurai tā spēj paplašināties tikai balsu skaita vairošanas dēļ. Piemēram, savulaik holandiešu liberālo partiju uzstājīguma dēļ tika noraidīta Forza Italia vēlme iestāties ELDR. Tas, ka nereti daudzi ELDR grupas deputāti vienā jautājumā vairāk sliecas atbalstīt Eiropas Tautas partijas nostāju, bet citā Eiropas Sociālistu grupas pozīciju, ir noteicis to, ka ELDR kā alternatīva ir spējusi pastāvēt jau kopš 1952.gada, tādējādi tā šobrīd ir viena no trim vecākajām EP partiju grupām. Šis faktors bija izšķirošs, piemēram, 1991.gadā, kad tās līderis, bijušais Francijas prezidents un nesenais Eiropas konventa vadītājs Valerī Žiskārs Destēns centās iekļaut visu ELDR Eiropas Tautas partijas sastāvā. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma Žiskārs kopā ar vēl trim franču deputātiem izstājās no ELDR un pievienojās Tautas partiju grupai.


Eiropas potenciāla atraisītāji

ELDR piedāvājums šīm EP vēlēšanām visprecīzāk ir izteikts 10 prioritātēs, kurām par vadmotīvu izvēlēta Eiropas potenciāla atraisīšana. Šajās prioritātēs iekļauta virkne vispārīgu lietu, uzsverot gan nepieciešamību padarīt ES iestādes atvērtākas un demokrātiskākas, gan arī akcentējot respektu pret dažādām valodas un kultūras identitātēm nākotnes Eiropā. Tāpat tiek pausta apņēmība veikt reformas Eiropas tautsaimniecībā, nodrošināt Eiropas pilsoņiem pamattiesības un likvidēt jebkāda veida diskrimināciju, kā arī palielināt nodokļos samaksātās naudas atdevi. Prioritātēs tiek uzsvērta reģionu lomas palielināšana, kā arī vīzija par Eiropu kā pasaules līderi vides aizsardzībā. ELDR apņemas panākt, ka globalizācijas procesi darbosies cilvēku labā, kā arī veikt ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Neskatoties uz vispārējo raksturu, šajās prioritātēs ir vairāki aspekti, kas ir interesanti Latvijas kontekstā.

Pirmkārt, ELDR stingri uzsver, ka Eiropai pasaules notikumos ir nepieciešams paust vienotu viedokli, kas saskan ar tās vispārējo pozitīvo nostāju pret centralizētas un federālas Eiropas izveidi. Tad nu paliek atklāts jautājums, kāda būs mazo valstu ietekme šajā nākotnes vīzijā. Savdabīga šķiet ELDR vēlēšanu manifestā izteiktā ideja, ka ES Kopējai ārējai un drošības politikai (KĀDP) ir jābūt pakļautai EP demokrātiskai kontrolei. ELDR diemžēl nenorāda, kā būtu iespējams panākt, lai KĀDP tiešām būtu kopēja, it īpaši to aplūkojot Irākas krīzes kontekstā.

Otrkārt, norādot uz apņemšanos reformēt ES Kopējo lauksaimniecības politiku, ELDR uzsver – jāpanāk, lai lauksaimnieki savu produkciju ražotu atbilstoši pieprasījumam, nevis subsīdijām. Uz tirgu orientēta lauksaimniecība ELDR skatījumā paredz, piemēram, atteikšanos no eksporta subsīdijām un uz produkcijas apjomu balstītām subsīdijām. Vēlēšanu manifestā tiek izklāstīta vīzija par vienotu politiku, kas tiktu vērsta uz pārtikas drošību, bagātiem lauku reģioniem, augstiem vides standartiem un lauksaimniecisko sektoru, kas balstītos uz Eiropas “ģimeņu fermu modeli”. Tad nu vēlētājiem Latvijā ir jāizspriež, vai ELDR piedāvātā Pārtikas un lauku politika, kas aizstātu Kopējo lauksaimniecības politiku, spēs piedāvāt nepieciešamos risinājumus Latvijas lauksaimniecības problēmām.

Treškārt, kā prioritāte minēta nepieciešamība pēc reformām Eiropas tautsaimniecībā, uzsverot arī vajadzību paaugstināt strādājošo mobilitāti un spēju ātri pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām, vienlaikus nodrošinot darba aizsardzības un drošības standartus. Būtiski ir tas, ka pēc ELDR ieskatiem attiecībā uz sociālās drošības jautājumiem ES būtu jāiejaucas tikai tik tālu, cik tas veicina brīvo darba spēka kustību. Tādējādi Eiropas liberāļi - vismaz ES līmenī - jau bļodā ieliktas zivteles vietā piedāvā iespēju ar savu makšķeri pāriet otrā Eiropas dīķa malā, sak, varbūt ķersies labāk.
___________________

[1] Līdz 2004. gada 1. maijam 53 no 626 deputātiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!