Atslēgvārdi:

Eksperimenti par un ap politiku 7

Apzinos, ka pēdējo reizi blogu uzrakstīju gandrīz pirms diviem mēnešiem. Laboties tuvākajā laikā gan nesolu, jo vēlme par kaut ko nopietnu reflektēt man uznāk stihiski. Šobrīd tās nav - jau aptuveni pusgadu esmu "iestrēgusi" ārkārtīgi intensīvā jaunu zināšanu iegūšanas posmā, kuram vēl neredzu galu.

Iesaki citiem:

Bet starplaikā ir noticis diezgan daudz. Piemēram, pirms dažām nedēļām Francijā pievērsos vienīgajai tēmai, kas mani tā pa īstam interesēja politoloģijas studiju laikā - proti, politikas psiholoģijai. Augstskolā diemžēl tāda kursa nebija, taču katru reizi, kad bija jāraksta kāds nopietns darbiņš (kursa darbs; bakalaura darbs), centos tēmu formulēt tā, lai man būtu motivācija izpētīt pašas jaunākās sociālās/politiskās psiholoģijas atziņas. Vai/kādēļ cilvēki domā, ka pastāvošā sistēma ir/nav taisnīga? Kādiem jābūt priekšnoteikumiem, lai cilvēki iesaistītos kolektīvos pasākumos? Kādas izmaiņas domāšanā/rīcībā rada pasaules uztvere "mēs"/"viņi" kategorijās? Kā pārvarēt "savas"/ "svešas" grupas domāšanu?

Vēl aizvien uzskatu, ka psiholoģiskais skatījums uz politikas procesiem var būt produktīvāks nekā politikas zinātnēm tradicionālas metodes. Tādēļ devos uz tādu kā politikas psihologu "ikgadēju salidojumu", kur tika prezentēti ĀRPRĀTĪGI daudzu jaunu pētījumu rezultāti. Es nevaru pastāstīt par visiem, tādēļ ieskatam dažas tēzes no tiem pētījumiem, kas, manuprāt, varētu palīdzēt izskaidrot arī kaut ko no Latvijas politiskajām reālijām.

Propaganda/priekšvēlēšanu kampaņas


  • Lai noskaidrotu, kā politiskā reklāma ietekmē cilvēku uztveri, tika veikti daži eksperimenti, kura ietvaros skatītajam uz ļoti īsu laiku (tā, lai cilvēks to redz, bet neuztver - 80 milisekundes) attiecīgajā klipā par kādu politisku jautājumu tika demonstrētas vai nu priecīgas vai bēdīgas, vai neitrālas sejas. Izrādījās, ka šī "neuztveramā" informācija tieši ietekmē cilvēku vērtējumu par attiecīgajiem politikas jautājumiem. Piemēram, tā cilvēku grupa, kas jau sākotnēji bija atbalstījusi kādu politikas jautājumu (piemēram, imigrācijas jautājumos), šo viedokli sāka atbalstīt vēl vairāk, ja tai tika parādīta priecīga sejiņa (iepretīm tām grupām, kas "redzēja" bēdīgu vai neitrālu sejiņu). Pārsteidzoši, bet izrādījās, ka šie "specefekti" visspēcīgāk iedarbojas uz tiem vēlētājiem, kas labi orientējas politikā.

    (Šie eksperimenti tika veikti, lai izskaidrotu ASV iepriekšējo prezidenta vēlēšanu bēdīgi slavenās RATS reklāmas lielo ietekmi. Plašākā kontekstā tas tikai parāda, cik manipulatīvas var būt priekšvēlēšanu reklāmas, - to skatītāju attieksmi pret attiecīgo partiju var ietekmēt pat tādi elementi, ko viņš pat neapzinās (tādi kā piemeklētā melodija, fons, u.tml.)


  • Tas gan nenozīmē, ka vienīgais manipulācijas elements priekšvēlēšanu periodā ir politiskās reklāmas. Piemēram, nu jau vairāki pētījumi ir parādījuši, ka tas, vai vēlētājs uzskata, ka politiķis ir viņam līdzīgs vai nav, ietekmē šī vēlētāja attieksmi pret politiķi. Mūsdienu sabiedrībās vēlēšanu izvēli ietekmē arī daudzi neapzināti faktori: piemēram, izrādās, ka ja starp kandidātiem nav citu atšķirību, izņemot viņu dzimumu, tad vēlētāji ir vairāk tendēti balsot par vīriešiem nevis sievietēm, izskatīgākiem kandidātiem ir labākas izredzes sabiedriskās domas aptaujās. Pat tas, cik daudz TV diktors smaida, runājot par kādu kandidātu, ietekmē šī kandidāta ievēlēšanas izredzes.


  • Kāds pētījums parādīja, ka vēlētājs negatīvas priekšvēlēšanu kampaņas organizētāju vērtē negatīvi tad, ja kampaņa ir vērsta uz konkurenta personisko īpašību nopelšanu (nevis skar kādu politisku jautājumu). Šis efekts ir vēl daudz izteiktāks, ja vēlētājs attiecīgo negatīvās kampaņas organizētāju līdz šim ir uztvēris par "savējo". Tomēr, ja negatīvā kampaņa ir vērsta nevis uz personu, bet gan kādu politikas jautājumu, tad tas (vismaz ASV kontekstā) no sabiedrības puses tiek akceptēts.


  • 2006.gada eksperiments par naida runu un propagandu uzrādīja kādu interesantu parādību: proti, ja kāds dzird kādu atziņu no viena un tā paša avota daudzas reizes, tad, atceroties šo atziņu, šim cilvēkam ir tendence domāt, ka viņš attiecīgo ideju ir dzirdējis no daudziem avotiem (līdz ar to palielinās tās ticamība).

    (Kas palīdz saprast, kādēļ ir cilvēki, kuri tic primitīvai naida vai konspirāciju teoriju propagandai. Dzirdot kādu frāzi vairākas reizes, ieslēdzas "nav dūmu bez uguns" sajūta, turklāt cilvēka smadzenes neatceras, ka šo informāciju viņš ir saņēmis tikai no viena avota. Šī atziņa arī labi izskaidro dažu Latvijas politiķu publiskās uzstāšanās (atkārtojot vienas un tās pašas "mantras") un nesenās priekšvēlēšanu kampaņas.)


  • Cits eksperiments parādīja, ka cilvēka atmiņa pēc kāda laika nespēj nošķirt patiesību no izdomājuma. Eksperimenta dalībniekiem tika sniegta informācija, pasakot, kas no šīs informācijas ir fakts un kas- izdomājams. Pēc dažām nedēļām dalībnieki vairs nespēja atcerēties, kur bija fakti un kas bija izdomāts.

    (Liek aizdomāties par apmelošanas kampaņu ietekmi uz cilvēku domāšanu. Pat ja šī kampaņa tiek atmaskota, pēc kāda laika būs ļoti grūti satcerēties, vai tā bija vai nebija taisnība.)





Pilsoniskā līdzdalība/mediju loma tajā

  • Vislabākais rādītājs tam, vai jaunieši piedalīsies publiskos protesta pasākumos - tas, vai viņus sarūgtina notikumi, kas atspoguļoti medijos. Neviens cits faktors nepalīdzēja tikpat labi izskaidrot, kādēļ kāds jaunietis ir/nav piedalījies protesta akcijā.


  • Par līdzdalību protesta akcijās kopumā: vislabāk to (indivīda līmenī) ļauj prognozēt divi faktori: 1) cik lielā mērā dalībnieks uzskata, ka protesta akcijai būs rezultāts; 2) iepriekšējas dalības līdzīgos pasākumos (jo to ir vairāk, jo lielāka iespēja, ka attiecīgā persona piedalīsies arī citās). Tikmēr, piemēram, (ne)uzticēšanās valsts institūcijām neļauj prognozēt, vai kāds piedalīsies protesta akcijā vai nē


  • Kāds eksperiments parādīja, ka cilvēki mācās (iegūst informāciju) no politiskām diskusijām raidorganizācijās tikai tad, ja šīs diskusijas nav miermīlīgi draudzīgas (tām jābūt "conflictual"). Pretējā gadījumā skatītāji šo diskusiju rezultātā nekļūst informētāki.


  • Mūsdienu pasaulē (runa gan attiecīgajā pētījumā bija konkrēti par ASV) pilsoņi aizvien vairāk politiskas informācijas iegūst no izklaides šoviem. Pētījumi rāda, ka tad, ja šajos šovos (filmās, humora raidījumos, talk-showos) tiek skarts kāds politisks jautājums, cilvēki no tā mācās vairāk nekā citos kontekstos, jo neiedarbojas "pret-politikas aizsargmehānisms".


  • Kāds eksperiments pierādīja sabiedriskās domas aptauju lielo ietekmi uz to, cik kvalitatīvu lēmumu vēlētāji pieņem vēlēšanās (uzskatot, ka kvalitatīvs lēmums ir tāds, kas ļauj vēlētājam nobalsot par tām partijām, kas vēlāk veidos valdību). Jo pilnvērtīgāka informācija bija vēlētāju rīcībā, jo lielāks procents balsoja par tām partijām, kam bija cerība veidot valdību (gan pie Vācijas 4 partiju sistēmas).



  • Tolerance/naida runa

  • Vienā no daudzajiem deliberatīvajai demokrātijai veltītajiem eksperimentiem tika pierādīta saikne starp līdzdalību nopietnās politiskās diskusijās un tolerances palielināšanos pret viedokļu atšķirību (palielinājās to cilvēku skaits, kas pēc dažu dienu diskusijām atzina, ka "cilvēkiem, kas domā pilnīgi savādāk nekā es, ir labi iemesli domāt atšķirīgi"). Citā projektā, kura ietvaros 6 Izraēlas un 6 Palestīnas vēstures skolotājiem bija jāuzraksta vēstures mācības grāmata par reģiona vēsturē svarīgiem notikumiem (katrai grupai savs naratīvs), pēc vairāk kā gadu ilgām savstarpējām diskusijām abu pušu vēstījumi joprojām bija krasi atšķirīgi, bet ne tuvu ne tik vienpusēji un naidīgi kā darba sākumposmā. Kas apstiprināja tēzi, ka dalība PATIESĀS diskusijās maina cilvēkus, padarot viņus iecietīgākus pret tiem, kurus viņi ir uzskatījuši par "ienaidniekiem".


  • Kādā no darbiem uz Izraēlas piemēra tika pierādīta cēloņsakarība starp apdraudējuma sajūtu un mazāku toleranci. Proti, jo cilvēki jūtas drošāk, jo viņi ir tolerantāki un jo lielāka apdraudētība, jo augstāka ir sabiedrības neiecietības pakāpe. Cits pētījums parādīja, ka lielāka apdraudējuma sajūta liek cilvēkiem kļūt vairāk nacionāli noskaņotiem un, pārsteidzošā kārtā, vairāk uzticēties valdībai!

    (Kas varētu ļaut gan prognozēt tolerance/netolerance līmeņa izmaiņas; gan arī prognozēt to politisko spēku politiķu rīcību/kampaņas vēstījumu, kam neiecietības jautājumi ir "karoga" tēma - šim nolūkam ir izdevīgi kurināt apdraudētības sajūtu.)


  • Pētījums par Kanādas militārajiem studentiem parādīja, ka jo ilgāk cilvēks ir militārajā dienestā, jo naidīgāks viņš ir pret tām grupām, kurām pats nepieder. Šī tendence bija īpaši izteikta tiem studentiem, kas savu identitāti saistīja ar militāro dienestu.

    (Apliecina atziņu, ka augsti militarizēta valsts ar plašu militāro dienestu jau pašās saknē nav nekas demokrātijai un cilvēktiesību ievērošanai draudzīgs).


  • Kāds vairāk socioloģisks pētījums par attieksmi pret imigrantiem parādīja, ka, izrādās, ne attiecīgās sabiedrības (absolūtajam) labklājības līmenim, ne imigrantu īpatsvaram dotajā sabiedrībā nav lielas nozīmes, prognozējot attieksmi pret imigrantiem. Vislabāk šīs attieksmes palīdz prognozēt IZMAIŅAS ekonomikā. Proti, to valstu iedzīvotāji, kas piedzīvo nozīmīgu ekonomikas uzplaukumu un kur ir zemi bezdarba rādītāji, kļūst daudz labvēlīgāki imigrantiem.

    (Ļauj prognozēt, ka, ekonomiskajai situācijai Latvijā kļūstot vēl sliktākai, kāda partija varētu sākt izmantot "pretimigrantu kārti")


  • Pētījumi par tiem cilvēkiem, kas Holokausta laikā glāba ebrejus no nāves, liecina, ka altruistisku uzvedību neizskaidro ne reliģiski faktori (starp glābējiem bija procentuāli tikpat ticīgo, cik dotajā sabiedrībā kopumā), ne deklarētas vērtības, bet gan: 1) cik lielā mērā cilvēka sevis paša izpratnē ir integrētas noteiktas vērības (piemēram, ka jāpalīdz cilvēkam nelaimē) un 2) morālais universālisms - uzskatot, ka cilvēki ir savstarpēji vienlīdzīgi, un nav svarīgi pie kādas (etniskas) grupas viņi pieder. Šobrīd vēl nav noskaidrots, vai šīs attieksmes izveidojas dzīves laikā vai ir iedzimtas.
  • [/ul]


    Politika kopumā

    • Pierādījās, ka cilvēki vairāk ir gatavi pildīt nelikumīgas (kuras pats atzīst par neleģitīmām) pavēles tad, ja uzskata, ka pavēles devējs ir nācis pie varas demokrātiskā ceļā.


    • Kāda ļoti interesanta eksperimenta rezultāti parāda, ka tie cilvēki, kuri par politiku nedomā pārāk sistemātiski (ir dzirdējuši dažādu kandidātu piedāvājumu salīdzinājumu, bet par to nav ļoti rūpīgi domājuši), spēj pieņemt labākus lēmumus (kurus vēlāk nenožēlo) attiecībā uz šiem kandidātiem, kas varētu liecināt, ka cilvēka zemapziņa dažbrīd ir labāks informācijas sakārtotājs nekā rūpīga visu "par" un "pret" apsvēršana.




    Konferencē prezentāciju, protams, bija daudz, daudz vairāk, tai skaitā tādu, kas varētu interesēt Latvijas publiku. Par politikas psiholoģiju kā atsevišķu politikas zinātnes vai psiholoģijas disciplīnu ir daudz strīdu - piemēram, Francijas politikas zinātnes vispār neatzīst mēģinājumus uz politikas procesiem skatīties mikrolīmenī, kamēr citur rodas jautājumi par izmantoto metožu ētiskumu un problēmām eksperimentu ceļā iegūtus rezultātus attiecināt uz "Lielo Politiku".

    Taču man šķiet, ka, ignorējot psiholoģijas atziņas, daudzus politikas notikumus nav iespējams adekvāti izskaidrot. Izvēle vēlēšanās, (ne)piedalīšanās protesta akcijās, attieksme pret noteiktiem politiskiem līderiem vai jautājumiem - tam visam pamatā ir ne tikai (ja vispār) "objektīvas vajadzības un intereses", bet gan cilvēkiem raksturīgi pasaules uztveres/domāšanas/reaģēšanas veidi uz notikumiem politikā. Jo labāk tos pārzināsim, jo adekvātāk spēsim saprast, kādēļ kaut kas Latvijā notiek vai nenotiek tā, kā gribētos.

    Iesaki citiem:
    Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

    Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    meitene 02.05.2011 05:51
    liels paldies par rakstu, Jūs mani ieintreģējāt un atklājāt jaunu politpsiholoģijas jomu, kā arī ļoti palīdzējāt kursa darba izstrādē :)

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    I.K. 29.07.2008 17:32
    Veiko,
    Droši! Esmu pierakstījusi tehnisko info par visiem šeit minētajiem pētījumiem - gandrīz neviens no tiem gan vēl nav oficiāli publicēts un tie (arī ne visi) ir pieejami draft formatā.

    ZoRRO,
    Tā varētu šķist, bet iecere ir tieši pretēja! Jo vairāk cilvēku zina par šādiem atklājumiem, jo lielāka iespēja "specefektus" savlaicīgi pamanīt un par tiem brīdināt (informētība, atmaskošana daudzus manipulatīvus paņēmienus var neitralizēt). Galu galā polittehnologi par psiholoģiskiem pētījumiem zina tāpat - taču būtu tikai pareizi, ja arī tie, kurus šādi "apstrādā", tiktu informēti par to, kas un kādēļ tiek darīts ar viņu smadzenēm.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    ZoRRo 25.07.2008 23:46
    tezes, kas ieklautas pirmajaa bloga sadalaa "Propaganda/priekšvēlēšanu kampaņas" = stendzenieka & slesera isais apmacibas kurss velesanu kampanas vadisanaa?! :P

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    Veiko Spolītis 25.07.2008 18:16
    PALDIES!! Ar savu mirkļa inspirāciju devi labu vielu pārdomām:) Esot Latvijā apjautāšos par dažu Tevis minēto pētījumu avotiem!

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    I.K. 25.07.2008 00:25
    Aleksim,

    "Daži zinātnieku iegūti secinājumi var paši padziļināt neiecietību starp dažādām grupām sabiedrībā. "


    Piekrītu. Taču, manuprāt, tas liecina, ka ar šādām atziņām jārīkojas atbildīgi (skaidri apzinoties, kas dotajā pētījumā ir un kas nav pierādīts) nevis atklātais jānoslēpj pašā tālakajā atvilktnē un par to nekad vairs nav jārunā. Jo tikai godīga diskusija var dot stimulu papildus pētījumiem, kas nereti palīdz atklāt iepriekš nepamanītus sociālus cēloņus tam, kas iepriekš šķita par iedzimtām rasu/dzimumu atšķirībām. Tieši tā arī notika pēc tam, kad ASV nāca klajā skandalozais pētījums par rasu atšķirībām IQ līmeņos - šobrīd lielākā daļa šo atšķirību ir izskaidrota ar sociāliem, ne esenciāliem iemesliem. Līdzīgi ar domāšanas atšķirībām starp sievieti un vīrieti - tas, kas vēl pirms pusgadsimta šķita par "dažādām planētām", šobrīd reducējas uz atšķirīgām spējām saistībā ar telpisko domāšanu (kur vidēji vīriešiem ir priekšrocības), komunikācijas/sociālajām spējām (kur vidēji priekšrocības ir sievietēm) un vēl dažiem elementiem.

    Bet tas nenozīmē, ka visas atšķirības galu galā izskaidro sociāli/kultūras faktori. Starp indivīdiem pastāv milzīgas ģenētiskas atšķirības, starp grupām šo atšķirību ir ievērojami mazāk, bet tās arī mēdz būt.

    Vai šo "ģenētisko" atšķirību publiskošana var radīt aizspriedumus?

    Var. Tādēļ, protams, ir vēlams, lai informācija, kas var izraisīt aizspriedumus, tiktu ielikta atbilstošā kontekstā (piemēram, atšķirības starp indivīdiem katras rases iekšienē ir NESALĪDZINĀMI lielākas par atšķirībām starp rasēm, kas kā cilvēku klasifikācijas kategorija šobrīd kļūst aizvien mazāk relevanta. Vai - nav atklāta ne viena tāda uztveres/domāšanas atšķirība starp dzimumiem, kas kādā jomā ļautu visiem vīriešiem būt veiksmīgākiem par visām sievietēm un otrādi.)



    Manuprāt, Kanādas armijas pētījumu nav visai korekti salīdzināt ar eigēnikas teorijām. No pētījuma visai skaidri var secināt, ka studentu attieksmes maiņu izskaidro sociāli iemesli - proti, viņi ir nevis "dabiski" noskaņoti naidīgi pret svešām grupām, bet gan viņus par tādiem padara militārā dienesta vērtības.Iespējamās sekas šādai atziņai?

    1) Aizspriedumus pret militāro dienestu tas tiešām var radīt (tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka karavīram nav jābūt neiecietīgam pret citām, "svešām" gupām. Nezinu, cik tādu cilvēku ir - pieņemu, ka diez vai vairāk par 15-20% šis jautājums patiešām varētu rūpēt un ietekmēt viņu attieksmi pret armiju).

    2) Bet tas arī palīdz labāk izprast un novērtēt militārā dienesta iespējamo ietekmi uz cilvēka pasaules uztveri. Kas, piemēram, var būt svarīgi cilvēkam, kas vēlas tam veltīt savu dzīvi vai arī ļoti militarizētas valsts politikas procesu izpratnei.


    Piebilde par Kanādu: pieminot stipri militarizētas valsts kaitīgumu, es ar to nedomāju Kanādu (kanāda ir pieminēta tikai pētījuma veikšanas vietas kontekstā), bet gan jebkuru valsti, kur ir liels militārais dienests (kaut vai Izraēla). Ja tic pētījuma rezultātiem, tad atrašanās militārajā dienestā "iemāca" lielāku neiecietību pret svešām grupām. Ja tas tā ir, tad mana personiskā izvēle būtu, lai: 1) attiecīgajā sabiedrībā armijā netiktu uzņemti vairāk cilvēku nekā ir reāli nepieciešams valsts drošības saglabāšanai/starptautiskā miera uzturēšanai; 2) lai cilvēkiem būtu brīva izvēle: dienēt armijā vai nedienēt - tā, lai cilvēks pats varētu noteikt, cik ļoti viņam tīk/traumē armijas vērtības.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    Gatis 24.07.2008 23:46
    Psiholoģija un mārketings politikā mani arī pēdējā laikā ir aizrāvis. Nepretendēju uz objektivitāti un daudzpusību, bet te ir daži secinājumi ar un bez piemēriem no dzīves, kas personīgi man šķita interesanti.

    Piemēram, ja atsaucās uz Ivetas rakstīto, par smaidīšanu politikā, tad Obama tieši ir viens no tiem, kuru var redzēt bieži smaidam bildēs.
    Vēl man sanāca palasīt par teoriju, kad politiķi, kuri tiek kritizēti no kādas sabiedrības grupas, iegūst daudz lielāku popularitāti pēc tam, kad kritika izrādījusies nepatiesa un uz izdomām balstīta. Lasīju, ka šādu pieeju sauc par "reverse marketing".
    Ir cilvēki, kas uzskata, ka Obamas gadījumā tas tika pielietots, kad viņu apsūdzēja par viņa reliģisko piederību musulmanismam.
    Viņi uzskata, ka šī nepamatotā un viegli atspēkojamā apsūdzība bija tīša popularitātes veicināšana, nevis īsts un tīšs uzbrukums.

    Savukārt Fox News kanālā var noķert slēptos reklāmas mēģinājumus, kad tiek ietekmēta cilvēku zemapziņa: http://www.youtube.com/watch?v=th3s1bQzcSA
    Kautkad agrāk arī McDonald kautko šādu mēģināja darīt brutālāk veidā: http://www.youtube.com/watch?v=2xPvYgTvr8I&feature=related

    Dažreiz var atrast piemērus, kad televīzijā tiek sūtīti negatīvi ziņojumi uz cilvēku zemapziņu. Vērtējiet paši, noskatoties šo sižetu, kad Ron Paul runas laikā aiz muguras fonā slīdēja uzraksti: http://www.youtube.com/watch?v=tlDKwK_-OdA

    Ja noskatījāties, tad tur varēja redzēt tādus uzrakstus kā "spēle", "kaila meitene", "Pinočeta atraitne", "avio katastrofa", "incidents", "Student marked with KKK" (KKK - Ku-Klux Klan) utt. Vajag tikai nopauzēt to video, lai paspētu izlasīt tos mirgojošos ziņu virsrakstus.
    Arī lejā uz apakšējās joslas var izlasīt nepārtrauktus negatīvo ziņu kopsavilkumus.
    Tā ir diezgan reta parādība, kad ziņu jaunumus miksē fonā ar prezidenta kandidāta runu.

    Vēl, ja interesē, var palasīt un paskatīties arī, cik ļoti viegli cilvēkus var ietekmēt, ja vizuāli pievilcīgi modeļi TV ekrānos sevi asociē ar kādu no prezidentu kandidātiem.

    Piemēram, internernetā var atrast ļoti daudz reklāmas, kur kā tiešām modeles tipa meitene sevi asociē ar Obamu sevi dēvējot par "Obama girl". http://www.youtube.com/watch?v=H322VCaBOP0 http://www.youtube.com/watch?v=EAd0V6y8P70

    Vēlāk uzzināju, ka eksistē arī McCain girl un Ron Paul girl un Hillary girl.
    Te, piemēram, Hilarijas versija: http://www.youtube.com/watch?v=-Sudw4ghVe8

    No visiem tiem politiķu "girl" video var secināt tikai to, ka pēdējā laikā populāri prezidentu kandidātiem lietot tos pašus reklāmas trikus, kurus lieto kompānijas, lai savus produktus pārdotu. :)

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    Aleksis 24.07.2008 19:08
    >>> Pētījums par Kanādas militārajiem studentiem parādīja, ka jo ilgāk cilvēks ir militārajā dienestā, jo naidīgāks viņš ir pret tām grupām, kurām pats nepieder. Šī tendence bija īpaši izteikta tiem studentiem, kas savu identitāti saistīja ar militāro dienestu. (Apliecina atziņu, ka augsti militarizēta valsts ar plašu militāro dienestu jau pašās saknē nav nekas demokrātijai un cilvēktiesību ievērošanai draudzīgs).
    ====
    Daži zinātnieku iegūti secinājumi var paši padziļināt neiecietību starp dažādām grupām sabiedrībā. Iedomāsimies, ka valstī X parādās atklātībā pētījums, kurā statistiski pamatots, ka cilvēki ar zaļu ādaskrāsu gūst vājākas sekmes skolā un centralizētajos eksāmenos, biežāk lieto narkotikas, biežāk nonāk cietumā, utml. (Turklāt pētnieks ir koncentrējies nevis uz iespējamām sociālām un materiālām atšķirībām kā iespējamiem cēloņiem, bet gan tieši uz pētāmo indivīdu zaļo ādaskrāsu). Šajā situācijā var paredzēt, ka pētījums var padziļināt aizspriedumus pret zaļādainiem cilvēkiem. Ņemsim vērā, ka zinātniskās atziņas popularizējot presē, tās bieži vien tiek pasniegtas kategoriskākā formā nekā to ļautu zinātnes ētika. Cilvēkam, kuram jau pirms tam bija nosliece uz pacifismu un aizspriedumi pret armiju , neiecietība un aizspriedumi (pēc virspusīgas iepazīšanās ar šādu pētījumu) var vēl pieaugt, jo iracionālām bailēm parādās arī kaut kāds racionalizējums. (30-tajos gados nopietni zinātnieki publicēja datus arī, pamatojot rasu un eigēnikas teorijas. Mūsdienās tā parasti vairs nedara - toties joprojām skaitās pieņemami sludināt ne-karavīru morālu pārākumu pār karavīriem.)

    Kanādu turklāt nevar uzskatīt par stipri militarizētu valsti - tādēļ nesapratu Ivetas piebildi iekavās. Varbūt no šī pētījuma būtu vērts secināt, ka cilvēkiem labāk atrasties militārā dienestā daudziem un uz īsāku laiku, nevis nedaudziem profesionāļiem ilgi?

    Citi autora darbi