Ekscentriskums kā pretestības taktika 4

Pastaigājoties ar suni, vakar uz ielas pamanīju uzsvērti korekti ģērbtu gados jaunu vīrieti „katliņā”. Lai arī Upsalā vēl joprojām ir dzīvas 19. gadsimta akadēmiskās un baznīcas tradīcijas, lai arī korekti un pat nedaudz vecmodīgi ģērbušies ļaudis nav retums un lai arī studenti dodas uz ikgadējo pavasara balli ģērbušies frakās un vakartērpos, tomēr „katliņa” cepure ir retums. Tas bija reti sastopams, tomēr patīkams ekscentriskums.

Iesaki citiem:

Zviedri paši sūdzas, ka viņu dzīvi bojājot skadināviskais Jantes likums (Jantelagen), ko var īsi formulēt trīs (patiesībā kopumā ir pavisam vienpadsimt "likumi") teikumos. Tu nedrīksti pat iedomāties, ka Tu esi kaut kas. Tu nedrīksti uzvesties tā, it kā Tu būtu kaut kas. Neizlec. Jantes likumu pirmo reizi novēroja 19. gs. norvēģu izcelsmes dāņu rakstnieks Aksels Sandemūze (Sandemose). (Man gan viņa aprakstītais skaudīgums nešķiet nemaz tik tipiski skandināvisks, jo kaut ko ļoti līdzīgu var novērot arī Latvijā.) Jantes likums skandināvu sabiedrībā darbojas kā etnisko, šķiru un citu sociālo grupu nošķīrējs. Piemēram, zviedrs nekad nestaigās ar basām kājām pa ielu, to dara tikai dzērāji un imigranti. Neviens „vidusmēra Svensons” nevalkā kaklasaiti ikdienā, to dara tikai buržuji un brats*. Kas attiecas uz apģērbu – jo vienkāršāk („tautiskāk”), jo labāk. (Negribu likties īgns, tomēr atzīmēšu, ka vispelēcīgāk mūsdienu Zviedrijā ģērbjas tieši „1968. gada paaudze”.)

Atšķirībā no zviedru šķiru pētniekiem, es neloloju īpaši rožainas ilūzijas, ka ASV vai Lielbritānija ir ekscentriskiem individuālistiem daudz draudzīgākas valstis. Arī tur vidusšķirai un strādniekiem ir ļoti skaidra grupas apziņa un grupu piederības zīmes. Tomēr varu iedomāties, ka amerikāņu un britu sabiedrībās, iespējams, ir izteiktāka cieņa pret indivīda uikālo vērtību, viņa iespēju un tiesībām dzīvot tādu dzīvi, kas paver iespējas viņa kreativitātei.

Upsala kā universitātes pilsēta un Zviedrijas baznīcas galvaspilsēta vienmēr ir bijis placdarms cīņai starp zviedru intelektuālisma avangardu un konformistiem, kā arī dažādām sociālajām šķirām. Dīvainā kārtā tas vienmēr atspoguļojās arī apģērbā un ķermeņu prezentācijā. Melna berete ilgu laiku bija pazīšanās zīme mācītājiem, kuri protestēja pret sieviešu ordinēšanu. Pagaras, uz augšu sasukātas ūsas à la Fricis Brīvzemieks – konservatīvo moderātu pazīšanās zīme. Ar matu pomādi sakopti, uz aizmuguri saķemmēti, pusgari mati – aristokrātisku jaunekļu, bet īsi mati, līdzīgi ķemmēti – jaunu biznesmeņu un japiju pazīme. Minētās apģērba un ķermeņa prezentācijas taktikas mūsdienās ir zaudējušas daļu no savas iepriekšējās nozīmes. Jaunekļi ar „uzskrullētām” ūsām mūsdienās drīzāk ir kristīgie demokrāti vai teoloģijas studenti, „aristokrātisko jaunekļu” matu sasuku kopē arī parasti vidusšķiras tipiņi pat bez pilītes „zilo asiņu”. Tomēr vismaz līdz šim neesmu saticis nevienu sociāldemokrātu jaunatnes organizācijas biedru, kurš „izlektu” šādā vai citādā veidā. Nē, nē, viņi ģērbjas ar moto – lai izskatītos tādi paši kā pārējie.

Šķiras vienmēr ir bijušas aktuālas zviedru sabiedrībā. Tomēr septiņdesmito gadu radikālais egalitārisms atstāja smagi nivelējošas tedences. Vēl pavisam nesen algot apkopēju, kas iztīrītu darbā aizņemtu ģimeņu dzīvokli, bija tabu, pat ja ģimene to varēja finansiāli atļauties. Tāpat – „praktiskuma terors”, kad, iekārtojot pat savu privāto dzīvokli, valdīja IKEA visuresošais un disciplinējošais funkcionālisms. Dzīvokļa iekārtošana ar antikvārām mēbelēm tad skaitījās neizprotams un nepraktisks ekscentriskums. Nemaz jau nerunājot par vēl neseno „H&M teroru”, kad populārā apģērbu veikalu ķēde piedāvāja „haute couture par pieejamu cenu”. Dīvainā kārtā H&M „augstā mode” nekad nesasniedza dažas sabiedrības grupas, kuras vai nu inerces, vai spītīgas stūrgalvības dēļ turpināja boikotēt šos prête-à-porter apģērba demokrātisma uzplūdus.

Un, paldies Dievam, ka tā. Manā skatījumā dzīves stila brīvība un ekscentriskums ir svarīga pretestības taktika nivelējošajiem spēkiem sabiedrībā. Lai man piedod mani konservatīvie Upsalas draugi, tomēr konservatīvajam un sociāldemokrātiskajam konformismam ir ārkārtīgi daudz kas līdzīgs. Piemēram, konformisma sociālās kontroles funkcija. Tādēļ vien būs jānotrauš putekļi manam „katliņam” un jādodas pavasarīgā promenādē gar Fīriss upi.

*No angļu valodas – izlutināti jaunieši, parasti no labi situētas vidusšķiras ģimenes. Vārds ar nievājošu nozīmi ir iegājies arī zviedru valodā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija, Aleksim 08.04.2008 02:15
Juus paarspileejaat. Ne Latvijaa, ne citaas Eiropas vastiis nav saglabaajusas taadas arisokraatiskaas kultuuras tradiicijas, kaa Anglijaa. Taapeec arii indiviida pretenzijas uz izciliibu netiek uztvertas tiik pozitiivi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis, Franciskus 31.03.2008 08:15
Atsauce uz "padomju laikos augušiem cilvēkiem", manuprāt, ir tāds nodrāzts aizspriedums - nekādā ziņā ne ekscentrisks :) Padomju laikos bija auguši arī Venedikts Jerofejevs, Boriss Grebenščikovs un Klāvs Elsbergs. Un, protams, visi labākie mūsu politiķi arī ir auguši padomju laikos (pavisam jauno un ārzemju latviešu ir tikai maza saujiņa).

Mūsu politikā ekscentriskums ir izpaudies itin koši - lai atceramies I.Godmaņa īpatnējo augstskolas pasniedzēja attieksmi saskarsmē ar žurnālistiem (ja reiz esat atnākuši, tad klausieties to teoriju, ko jums stāstīšu, un jautājumus lūdzu uzdot tikai par tēmu), Eināra Repšes helikopteri un jahtas kā arī slavenie teicieni "atmodināt ministros zvēru", "ko nesaprotam, to svītrojam", utml. Neviens no viņiem nav tiecies saplūst ar pelēko masu. Protams, arī daudzi politikā iesaistītie biznesa cilvēki (Lembergs, Šlesers, Belokoņs, Šķēle, u.c.) ir savā ziņā neordināras personības bez īpašiem kompleksiem par savu iederību.

Ekscentriskuma sakarībā nāk prātā arī 3 slaveni britu politiķi - Winston Churchill (bēdzis no gūsta angļu-būru kara laikā, vēlāk, būdams iekšlietu ministrs jeb Home Secretary 1911.g. nosūtīja karaspēku dumpja apspiešanai uz Sidney Street austrum-Londonā un personiski aizbrauca turp ar taksometru, lai varētu iejaukties šīs operācijas vadīšanā), Enoch Powell (slavenā runa par "asiņu upēm" 1968.g., kas ir pārpilna ar atsaucēm uz Antīkās Grieķijas kultūru), Boris Johnson (viņa izgājienus sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Boris_Johnson ). Un labākā lieta - ka britu vēlētājam šādi "traki" politiķi ir nereti ļoti patikuši.

Latvijā ekscentriskums varbūt nav gājis gluži tik tālu, jo mūsu politiskās kultūras tradīciju ar Angliju nevar salīdzināt, bet politiskās gaumes ziņā latvieši varētu būt līdzīgi angļiem (atbalsta spilgtas personības, ja vien tādas kaut kur ierauga, nevis viduvējības) - un labi ka tā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Franciskus, Aleksis 31.03.2008 00:15
Vai tiešām Latvija ir tik toleranta pret ekscentriķiem un "citādajiem"? Baidos, ka ne... pārāk bieži esmu dzirdējis, ka cilvēki viens otru aprunā aiz prastas skaudības. Un kā tad īsti iet brīvdomātājiem? Man tie nosauktie politiķi nekādi nav "br­īvdomības" avatāras. Drīzāk otrādi. Bet tur jau varb­ūt ir paaud­žu starpība pie vainas, jo nespēju nek­ādi identificēties ar tiem padomju laikos augušajiem politikāņiem. Nudien neesmu pamanījis, ka "labajās skolās" gājušie būtu īpaši ekscentriskāki un lielāki brīvdomātāji. Dr­īzāk gan otrādi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 30.03.2008 21:43
Šeit Latvijā nav pieņemams "urlu stils" - t.i. nedrīkst pastaigāties pa ielu vienkāršās treniņbiksēs un krosa kurpēs, vienlaikus citos aspektos uzkrītoši demonstrējot savu turību, piemēram, zelta ķēdi vai ikdienas vajadzībām pārāk jaudīgu automašīnu. "Urlas" ir grupas identitāte, kurai neviens negrib līdzināties.

Kas attiecas uz cita veidu ekscentriskumu - Latvijā (šķiet - arī Lielbritānijā, ASV un citur) tas netiek īpaši bremzēts ar Jante likumiem vai līdzīgām absurdībām. Fizmatu skolas un citas labas mācību iestādes nekavē cilvēka domas oriģinalitāti un viņa izcelšanos no nosacītā "vidusmēra" - Rīgas 1.vidusskolas absolventi Ivars Godmanis, Einārs Repše, Kārlis Šadurskis, Pēteris Strancis, u.c. fiziķi, matemātiķi, arhitekti ir pozitīvā nozīmē ekscentriķi un tas viņiem nekad nav kaitējis.

Citi autora darbi