Pastaigājoties ar suni, vakar uz ielas pamanīju uzsvērti korekti ģērbtu gados jaunu vīrieti „katliņā”. Lai arī Upsalā vēl joprojām ir dzīvas 19. gadsimta akadēmiskās un baznīcas tradīcijas, lai arī korekti un pat nedaudz vecmodīgi ģērbušies ļaudis nav retums un lai arī studenti dodas uz ikgadējo pavasara balli ģērbušies frakās un vakartērpos, tomēr „katliņa” cepure ir retums. Tas bija reti sastopams, tomēr patīkams ekscentriskums.
Zviedri paši sūdzas, ka viņu dzīvi bojājot skadināviskais Jantes likums (Jantelagen), ko var īsi formulēt trīs (patiesībā kopumā ir pavisam vienpadsimt “likumi”) teikumos. Tu nedrīksti pat iedomāties, ka Tu esi kaut kas. Tu nedrīksti uzvesties tā, it kā Tu būtu kaut kas. Neizlec. Jantes likumu pirmo reizi novēroja 19. gs. norvēģu izcelsmes dāņu rakstnieks Aksels Sandemūze (Sandemose). (Man gan viņa aprakstītais skaudīgums nešķiet nemaz tik tipiski skandināvisks, jo kaut ko ļoti līdzīgu var novērot arī Latvijā.) Jantes likums skandināvu sabiedrībā darbojas kā etnisko, šķiru un citu sociālo grupu nošķīrējs. Piemēram, zviedrs nekad nestaigās ar basām kājām pa ielu, to dara tikai dzērāji un imigranti. Neviens „vidusmēra Svensons” nevalkā kaklasaiti ikdienā, to dara tikai buržuji un brats*. Kas attiecas uz apģērbu – jo vienkāršāk („tautiskāk”), jo labāk. (Negribu likties īgns, tomēr atzīmēšu, ka vispelēcīgāk mūsdienu Zviedrijā ģērbjas tieši „1968. gada paaudze”.)
Atšķirībā no zviedru šķiru pētniekiem, es neloloju īpaši rožainas ilūzijas, ka ASV vai Lielbritānija ir ekscentriskiem individuālistiem daudz draudzīgākas valstis. Arī tur vidusšķirai un strādniekiem ir ļoti skaidra grupas apziņa un grupu piederības zīmes. Tomēr varu iedomāties, ka amerikāņu un britu sabiedrībās, iespējams, ir izteiktāka cieņa pret indivīda uikālo vērtību, viņa iespēju un tiesībām dzīvot tādu dzīvi, kas paver iespējas viņa kreativitātei.
Upsala kā universitātes pilsēta un Zviedrijas baznīcas galvaspilsēta vienmēr ir bijis placdarms cīņai starp zviedru intelektuālisma avangardu un konformistiem, kā arī dažādām sociālajām šķirām. Dīvainā kārtā tas vienmēr atspoguļojās arī apģērbā un ķermeņu prezentācijā. Melna berete ilgu laiku bija pazīšanās zīme mācītājiem, kuri protestēja pret sieviešu ordinēšanu. Pagaras, uz augšu sasukātas ūsas à la Fricis Brīvzemieks – konservatīvo moderātu pazīšanās zīme. Ar matu pomādi sakopti, uz aizmuguri saķemmēti, pusgari mati – aristokrātisku jaunekļu, bet īsi mati, līdzīgi ķemmēti – jaunu biznesmeņu un japiju pazīme. Minētās apģērba un ķermeņa prezentācijas taktikas mūsdienās ir zaudējušas daļu no savas iepriekšējās nozīmes. Jaunekļi ar „uzskrullētām” ūsām mūsdienās drīzāk ir kristīgie demokrāti vai teoloģijas studenti, „aristokrātisko jaunekļu” matu sasuku kopē arī parasti vidusšķiras tipiņi pat bez pilītes „zilo asiņu”. Tomēr vismaz līdz šim neesmu saticis nevienu sociāldemokrātu jaunatnes organizācijas biedru, kurš „izlektu” šādā vai citādā veidā. Nē, nē, viņi ģērbjas ar moto – lai izskatītos tādi paši kā pārējie.
Šķiras vienmēr ir bijušas aktuālas zviedru sabiedrībā. Tomēr septiņdesmito gadu radikālais egalitārisms atstāja smagi nivelējošas tedences. Vēl pavisam nesen algot apkopēju, kas iztīrītu darbā aizņemtu ģimeņu dzīvokli, bija tabu, pat ja ģimene to varēja finansiāli atļauties. Tāpat – „praktiskuma terors”, kad, iekārtojot pat savu privāto dzīvokli, valdīja IKEA visuresošais un disciplinējošais funkcionālisms. Dzīvokļa iekārtošana ar antikvārām mēbelēm tad skaitījās neizprotams un nepraktisks ekscentriskums. Nemaz jau nerunājot par vēl neseno „H&M teroru”, kad populārā apģērbu veikalu ķēde piedāvāja „haute couture par pieejamu cenu”. Dīvainā kārtā H&M „augstā mode” nekad nesasniedza dažas sabiedrības grupas, kuras vai nu inerces, vai spītīgas stūrgalvības dēļ turpināja boikotēt šos prête-à-porter apģērba demokrātisma uzplūdus.
Un, paldies Dievam, ka tā. Manā skatījumā dzīves stila brīvība un ekscentriskums ir svarīga pretestības taktika nivelējošajiem spēkiem sabiedrībā. Lai man piedod mani konservatīvie Upsalas draugi, tomēr konservatīvajam un sociāldemokrātiskajam konformismam ir ārkārtīgi daudz kas līdzīgs. Piemēram, konformisma sociālās kontroles funkcija. Tādēļ vien būs jānotrauš putekļi manam „katliņam” un jādodas pavasarīgā promenādē gar Fīriss upi.
*No angļu valodas – izlutināti jaunieši, parasti no labi situētas vidusšķiras ģimenes. Vārds ar nievājošu nozīmi ir iegājies arī zviedru valodā.