Atslēgvārdi:

Eiroskepticismam nav pamata 3

Strikti vērtējot, Latvija jau sen vairs nav suverēna, jo tā nav izolēta no citām valstīm, vēl vairāk, tā ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Eiropas Padomes, ANO un citu organizāciju locekle, kuru lēmumi Latvijai ir saistoši.

Iesaki citiem:
Dejotajas 255x203
Foto:A.Jansons

Ar šo rakstu vēlos oponēt Lauras Ķezēnas rakstam “Vai eiroskepticisms Latvijā ir pamatots?”. Es centīšos atspēkot autores minētos eiroskepticisma argumentus.

Kā pirmo argumentu autore min to, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) iznīcinās Latvijas zemniekus. Taču svarīgi ir uzsvērt, ka Latvijā lauksaimniecībā nodarbināti ir apmēram 15% iedzīvotāju, kas dod tikai apmēram 4% no IKP. Ir skaidrs, ka, strādājot ar šādu ekonomisko lietderību, agrāk vai vēlāk Latvijas lauksaimniecība iznīks arī bez Latvijas dalības ES. Tajā pašā laikā Latvijā ir arī lielas zemnieku saimniecības, kas atbilst ES standartiem un kas spēs pat ļoti labi konkurēt ES brīvā tirgus apstākļos, it īpaši, ja ņem vērā, ka lauksaimniecības produkti ES ir visumā ievērojami dārgāki kā Latvijā. Arī Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumi kandidātvalstīm lauksaimniecībā viņus neiznīdēs, kā rakstā portālam politika.lv atzina Kristīne Gaugere - tie nav nemaz tik diskriminējoši. Tāpēc tā vietā, lai noveltu vainu uz ES, kas iznīcinās Latvijas zemniekus, daudz aktīvāka rīcība būtu sagaidāma no Latvijas valdības, piemēram, iestājsarunās ar ES vai, piemēram, rīcība, kas varētu atrisināt nodarbinātības problēmas Latvijas laukos, kuras dēļ tik daudzi ir spiesti nodarboties ar lauksaimniecību.

Lai arī ES nav iekšējās robežkontroles, tomēr tas neveicina, kā autore min, kontrabandas un narkobiznesa attīstību. Tās vietā ES ir izveidojusi stingru ārējo robežkontroli, kāda būs arī uz Latvijas robežas, kas būs ES ārējā robeža. Turklāt Latvija no ES caur strukturālajiem fondiem ir saņēmusi ievērojamu palīdzību šo robežu izbūvē, kā arī dažādiem citiem projektiem noziedzības, piemēram, korupcijas apkarošanā. Jāatzīmē, ka šie līdzekļu apjomi tikai palielināsies, kad Latvija būs ES dalībvalsts, jo arī ES nav ieinteresēta, lai caur tās robežas kādu vāju posmu tajā ieplūstu kontrabanda. Tā kā varam būt droši, ka pēc iestāšanās ES, kontrabandas apjomi tikai samazināsies. Noteikti ir jāņem vērā arī fakts, ka narkobiznesu sen vairs nevar apkarot, aizturot atsevišķus narkodīlerus uz valstu robežām, bet šīs problēmas atrisinājums slēpjas organizētās noziedzības un lielo narkotīklu apkarošanā. Šim nolūkam ir izveidota Eiropas policija – Eiropols, kas pēc iestājas ES, apkaros noziedzību, tai skaitā narkobiznesu, korupciju un kontrabandu, arī Latvijā.

Arī apgalvojumam, ka imigrācija “palielināsies līdz neaprēķināmiem apjomiem” nav pamata. Man grūti iedomāties situāciju, kad bariem Eiropas attīstīto valstu iedzīvotāju (arī imigrantu) plūstu uz Latviju, jo kāpēc gan kādam imigrantam brīvas personu kustības apstākļos vajadzētu izvēlēties nabadzīgo Latviju bagāto Rietumeiropas zemju vietā? Tāpat es apšaubu iespējamo straujo “smadzeņu noplūdi”, ko pareģo autore. Patiesībā jau tagad augsti kvalificēti speciālisti, piemēram, IT jomā var itin viegli atrast darbu Eiropā, bet šī “smadzeņu noplūde” nav sasniegusi neaptveramus apjomus. Kāpēc? Tāpēc, ka šo speciālistu pietrūkst arī Latvijā, un arī šeit viņi var sev nodrošināt konkurētspējīgu iztiku.

Savukārt runājot par drošību ES kontekstā, noteikti ir arī jāatceras ES dibināšanas apstākļi. Tā tika dibināta nevis kā organizācija, kas nodrošina ārējo drošību (militāra alianse), bet gan kā organizācija, kas, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, nodrošina savstarpēju politisko izpratni, izslēdzot militāra konflikta iespējamību dalībvalstu starpā. Šī ekonomiskā sadarbība ir laika gaitā pāraugusi tikpat stingrā politiskā sadarbībā. Tāpēc Latvija, iestājoties ES, ne tikai apliecinās savu piederību Rietumiem, garantējot savstarpējo mieru arī Baltijas reģionā, bet palīdzēs nostiprināt arī savu iekšējo politisko stabilitāti un drošību. Tas, manuprāt, Latvijai kā jaunai valstij ir īpaši nozīmīgi.

Autore uzskata, ka Latvija līdz ar iestāšanos ES zaudēs arī savu suverenitāti. Pat tad, ja mēs neaplūkojam suverenitātes jautājumu pārāk niansēti, varam redzēt, ka, iestājoties ES, mēs savu suverenitāti nevis zaudēsim, bet tieši otrādi – vairosim. Tā kā mums vienmēr būs apkārt citas valstis un arī divas lielas konfederācijas (ES un NVS) un, ja mēs gribēsim ar šīm ekonomiskajām zonām jebkādā veidā ekonomiski sadarboties, mums nenovēršami nāksies pakļauties to standartiem un noteikumiem bez jebkādiem iebildumiem, jo pretējā gadījumā ar mums vienkārši nesadarbosies. Taču, esot ES, mums nevis tiks uzspiesti Briselē pieņemtie lēmumi, kā to atzīmē autore, bet gan mēs paši, protams, ņemot vērā arī mūsu valsts izmērus, piedalīsimies šo lēmumu pieņemšanā. No daļas suverenitātes zaudēšanas mūsdienās nav iespējams izvairīties – strikti vērtējot, Latvija jau sen vairs nav suverēna, jo tā nav izolēta no citām valstīm, vēl vairāk, tā ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Eiropas Padomes, ANO un citu organizāciju locekle, kuru lēmumi Latvijai ir saistoši.

Taču visnepārliecinošākais autores arguments ir par nacionālās identitātes zaudēšanu. Neatkarīgi no tā, Latvija būs ES, vai nē, latviešu identitāte ir atkarīga tikai no mums pašiem – kamēr vien jutīsimies latvieši, šī identitāte dzīvos.

Lai arī ne visas lietas ES ir patīkamas, tomēr ir jāatzīst, ka Latvijai nav labākas alternatīvas par ES, tādēļ arī uzskatu, ka eiroskepticismam Latvijā nav pamata.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Laine 25.04.2003 14:53

15% nodarbināto lauksaimniecībā nebūt nav maz- mūsdienās lauksaimniecībai jābūt intensīvai un efektīvai, tādēļ nodarbināto skaitam šajā nozarē nav tioeša sakara ar apsēto vai neapsēto lauku lielumu un/vai skaitu (kā nu kurš skatās). Ņemsim par piemēru Dāniju, kurai ir 3% lauksaimnieku, bet neviens nesūdzās par dāņu lauksaimniecības produktu trūkumu, vai ne? Rezumē, arī zemniekiem vajadzētu padomāt par to kā saimniekot- lauksaimniecība arī ir bizness un, ja tev viņš nepadodas- varbūt pamēģināt ko citu? ES izdzīvos tikai stiprākie, tas ir nenoliedzami tiesa,et neko sliktu es tajā nesaskatu, lai vājākie sameklē nozari, kurā viņi ir stiprāki- nevar vairs saimniekot kā tēvutēvu laikos, arī ne kā kolhozos. Izdzīvo, kas mainās!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

SergejsK 09.05.2002 14:57

Būt vai nebūt!? Par Eiropu vien runājam, un tāda sajūta, ka mēs to darīsim līdz mums pateiks "ja" vai "nē". Un visu šo laiku gaidīsim, gaidīsim... Sevi neuzskatu ne par ES piekritēju, ne par ES skeptiķi, bet domas svārstās šo pušu starpā. Gribētu paust domas par "lauksaimniecības problēmu".

Rakstā teikts, ka lauksaimniecībā nodarbināto skaits ir 15%, bez šaubām, tas ir maz. Bet kas vainīgs šādā statistikā. Kāpēc lauki stāv neapsēti? Kāpēc mēs veikalos redzam gaļu, pienu kā arī citus lauksaimniecības produktus, kas ievesti no ārzemēm. Vai var iedomāties glupāku situāciju kā šī. Vai tad mēs nespējam pabarot paši sevi. Spējam! Bet, piekrītot eiroskeptiķiem, teikšu, ka iestājoties ES mums diezi vai ļaus barot pašiem sevi. Kā "mutes" mēs esam lieliski, ne vairāk. Tie paši 20% lielāko Eiropas lauksaimnieku saņems vēl lielākus atbalstus, lai pieplūdināt mūsu valsti ar savu preci. Te es piekrītu Lauras Ķezēnas rakstā teiktajam. Lauksaimniecība ir vienīgais sektors, kur mēs varam ko darīt savā labā. Rūpniecība Latvijā ir faktiski iznīcināta. Paskatieties, kas tagad notiek! Faktiski populārākās jaunbūves ir veikali. Un tie lielie nebūt nebieder Latvijas rezidentiem, un diezi vai kas labosies šajā jomā. Mūsējie vienkārši nespēj konkurēt. Kā piemēru minēšu uzņēmumu "Bumbieri", kurs nesen dažās pilsētās pārtapa par "Rimi". Neapšaubāmi, bēdīgi! Ja veikali pieder ārzemniekiem, tad jautājums! Kādu preci tur tirgos? Atbilde, domāju, ir visiem zināma.

Es vienkārši cenšos pateikt, ka mums pašiem jāizdara pēc iespējas vairāk, lai dzīvotu labak. Pašlaik mēs vien ceram uz citiem. Starp citu, personīgi man ļoti patika avīzes Dienas Bizness galvenā redaktora cien. Jāņa Paidera kunga raksts par to, ka Latvijai būtu izdevīgi palikt ārpus ES, ja Lietuva un Igaunija būs iekš. Tas ir interesanti un te ir par ko padomāt.

Ar cieņu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristy 04.04.2002 17:43

Ja Latvija iestaasies Eiropas Savieniibaa (ES)... Tas laikam ir Latvijas liktenis muuzhiigi buut atkariigai no kaada.Taa tas bija 11.gadu simtenii, 12., 13.,... gs. un buus arii 21.gs.

Muusu valsts viiri nesppej paarvaldiit savu valsti un mees pa$i ari to nedaraam. Pie $aadas politiskaas, ekonomiskaas un moraales apzinjas situaacijas iestaa$anaas ES ir neizbeegams process. Varbuut pat vajadziigs _ peec 700 gadiem mees atkal sapratiisim, ka negribam buut atkariigi no kaada (ja mees, latvie$i, veel buusim)!

P.S.: Mans viedoklis par eiroskeptikju un ES atbalstiitaaju striidiem: tas ir bezjeedziigi. Katrai lietai var atrast pretargumentu un diskuteejot $aadaa liimenii nav speeciigaaku un vaajaaku argumentu! Tas ir bezjeedziigi! Ja liidz iesta$anaas nenotiks kaadi ljoti lieli politiskie notrikumi, kuri iedragaas ES stabilitaati, Latvija neizbeegami tajaa iestaasiess. Taa kaa, eiroskeptikji, ar paceltu galvu pretii ES!

Buut vai not to be?