Eiropas vēsture — īpašā muzejā 1

Ļoti būtiska ir Baltijas valstu vēstures adekvāta atspoguļošana Eiropas vēstures muzejā. To vislabāk varētu panākt, muzeja izveides ekspertu darba grupā iekļaujot vismaz vienu pārstāvi no Baltijas valstīm.

Iesaki citiem:
Gramatas 255x203(2)
Foto:Ray Murray

2014. gadā Briselē plānots atvērt Eiropas vēstures muzeju, kura mērķis būs „padziļināt jebkuras Eiropas iedzīvotāju paaudzes zināšanas par kontinenta vēsturi, tā veicinot labāku izpratni par Eiropas attīstību mūsdienās un nākotnē”[1].

Muzeja izveides idejas ierosinātājs ir bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Poterings. 2007.gadā, ierosinot uzsākt muzeja veidošanu, viņš izteicās: „Vēlos ierosināt radīt vietu atmiņām un nākotnei — vietu Eiropas idejas tālākai izaugsmei. Es vēlos ierosināt izveidot Eiropas vēsturei veltītu muzeju. Tam jākļūst par vietu, kurā glabāt mūsu atmiņas par Eiropas pagātni un pūliņiem panākt Eiropas apvienošanos un kura vienlaikus būtu atvērta visiem pašreizējiem un nākamajiem Eiropas Savienības pilsoņiem, lai turpinātu veidot Eiropas identitāti”[2].

Doma par muzeja veidošanu sāka virmot gaisā līdz ar Eiropas Savienības (ES) lielo paplašināšanos 2004. gadā, kad tai pievienojās arī Baltijas valstis un Polija. Tā kā Austrumeiropas un Rietumeiropas vēsture pēc Otrā pasaules kara veidojās stipri atšķirīgi, radās nepieciešamība papētīt dziļāk Eiropas vēsturi, īpaši pēc Otrā pasaules kara, kā arī tuvināt Eiropas tautas un valstis. Tas būs vienkāršs un lēts projekts, kura īstenošanai svarīgs motīvs daļas jauno cilvēku nepietiekamā izpratne par to, kas ir Eiropa un kā tā ir attīstījusies, saka Eiropas Parlamenta deputāts no Spānijas Migels Andžels Martiness (Miguel Angel Martinez)[3]. Jaunveidojamajā Eiropas vēstures muzejā vislielāko uzmanību ir plānots veltīti 20. gadsmita vēsturei.

Pēc idejas ierosināšanas, to izvērtēja Eiropas Parlamenta Prezidijs, kas iniciatīvu veidot Eiropas vēsturei veltītu muzeju vienbalsīgi novērtēja atzinīgi un izveidoja ekspertu komisiju, kuras uzdevums bija izstrādāt Eiropas vēstures muzeja koncepciju. Šīs komisijas sastāvā darbojās deviņi locekļi — vēsturnieki un muzeju speciālisti no dažādām Eiropas valstīm. Briselē notika vairākas darba sanāksmes, kuru laikā komisijas locekļi izstrādāja šo koncepciju, to vienbalsīgi apstiprinot 2008.gada 15.septembrī[4]. Pašlaik Eiropas Vēstures muzeja koncepcija un pamatprincipi tiek apspriesti un konkursa kārtībā tiek formēta 14 ekspertu, vēsturnieku — muzeja speciālistu, darba grupa, kas muzeja koncepciju īstenos reālajā dzīvē. Konkursā ir pieteikušies arī Latvijas speciālisti-vēsturnieki.


Ambiciozs un sarežģīts projekts

Eiropas vēstures muzeja koncepcijā definēts, ka muzejs jāveido kā mūsdienīgs izstāžu, dokumentācijas un informācijas centrs. Tajā būs gan pastāvīgā ekspozīcija, kas iepazīstinās apmeklētājus ar Eiropas vēsturi, gan arī telpas, kurās izvietot īstermiņa izstādes. Kopējā paredzamā muzeja platība — līdz 4000 m2. Muzejā būs plaša pastāvīgā ekspozīcija, īstermiņa izstādes, informācijas centrs, kas sniegs atbildes uz padziļinātiem interesentu jautājumiem, kā arī liela daļa materiālu būs apskatāma internetā, virtuālajā muzejā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece Anita Meinarte, kas arī piedalās muzeja akadēmiskās komitejas darbā, pauž viedokli, ka muzeja izveide ir milzīgs izaicinājums, jo tas tiek veidots praktiski no nulles. Ēka ir izvēlēta blakus Eiropas Parlamentam, taču tā jāpārbūvē muzeja vajadzībām, un ir ļoti daudz jautājumu par eksponātiem — kuri būs pastāvīgi izstādīti, kā arī vai būs to rotācijas izstādēs[5]. Muzejs pats nodarbosies gan ar eksponātu vākšanu, gan tos īslaicīgi varēs piedāvāt arī dalībvalstu muzeji.

Eiropas vēstures muzejs būs domāts visas Eiropas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma un izglītības līmeņa. Politologs Viktors Makarovs norāda, ka būtu jāapzinās, ka muzejs tiek veidots visiem eiropiešiem, nevis tikai ES pilsoņiem, tāpēc — jo vairāk valodās muzejs būs muzeja ekspozīcija, jo labāk[6]. Bez tam viņš arī norāda, ka Eiropas vēstures muzejā nav jārāda nacionālo valstu vēsture, jo to atspoguļo katra valsts pati savos muzejos, bet Eiropas vēstures muzejā būtu jārāda Eiropas vienotības idejai, piemēram, tādām vērtībām kā tieksme pēc brīvības un labklājības.

Vēstures daudzveidība un no tā izrietošās dažādās vēstures interpretācijas būs lielākie izaicinājumi muzeja tapšanā. Valsts Prezidenta padomnieks vēstures jautājumos un LU habilitētais profesors Antonijs Zunda uzskata, ka formulēt 27 dalībvalstu vēsturi 20. gadsimtā ir ļoti ambiciozs un sarežģīts projekts, jo cik valstu, tik viedokļu par to, kā atspoguļot Eiropas raibo vēsturi[7]. Ne velti muzeja koncepcijā ir norādīts: „Eiropas īstenā iezīme ir mūsu kontinenta daudzveidība. Šis neviendabīgums un arī dažādām attīstības fāzēm raksturīgu norišu sinhronitāte rada visai sarežģītu uzdevumu muzeja izveides darba grupai un ekspozīciju veidotājiem”[8].


Koncepcija — precizējama un papildināma

Pašreizējā muzeja koncepcijā un pamatprincipos izpaliek vairāki nozīmīgi vēstures fakti, kas ir svarīgi gan Baltijas valstu, gan arī Eiropas kopējai vēsturei, uzskata A.Zunda un Latvijas Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva padomnieks Bonifācijs Daukšts. Piemēram, trūkst skaidrojuma, ka ļaunums bija ne tikai nacistiskā Vācija, bet arī komunistiskā Padomju Savienība. Tāpat svarīgi norādīt, ka PSRS kara sākumā bija nacistiskās Vācijas sabiedrotā un Tautu Savienība par Otrā Pasaules kara agresoriem atzina četras valstis — nacistisko Vāciju, PSRS, Itāliju un Japānu[9]. Būtu vērtīgi arī pieminēt pretošanos un tieksmi pēc brīvības PSRS eksistences laikā Austrumeiropā, tajā skaitā Atmodas kustību Baltijas valstīs.

Vēsturniece, Okupācijas muzeja pārstāve Ieva Gundare novērtē, ka „kopumā koncepcija ir akadēmisks apkopojums un tajā uzsvars ir likts uz nacionālo pieeju, jo bieži tiek sauktas atsevišķas valstis”[10]. Eiropas vēstures muzeja koncepcijā izpaliek Eiropas idejas vēsture un Eiropas vērtības, piemēram, dzimumu līdztiesība, sociālais taisnīgums, tieksme pēc labklājības.

Muzeja izveides procesā svarīga ir mijiedarbība starp politiķiem un vēstures speciālistiem. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) uzskata, ka „politiķiem nav tiesību iejaukties vēstures izpētē — politiķiem jāveicina un jāveido apstākļi, lai vēsturnieki varētu strādāt un pētīt, lai varētu izveidot vienotu konceptuālu izpratni par Eiropas vēsturi”[11]. Savukārt B. Daukšts stāsta, ka „Ārlietu ministrija aktīvi nepauž nostāju muzeja izveides jautājumā, jo tas ir Eiropas Parlamenta projekts un ekspertu darba jautājums, bet tas nenozīmē, ka Ārlietu ministrija nedrīkst paust viedokli.”[12] Ministrija muzeja izveidi vērtē pozitīvi, jo tas ir Latvijas interesēs.


Latvija vieta

Latvija un Baltijas valstis muzeja koncepcijā šobrīd parādās šādos kontekstos: kristietības izplatīšanās Eiropā, baznīcas šķelšanās 16. gadsimtā (luterticības izplatīšanās Baltijas valstīs), autoritāro režīmu izplatīšanās Eiropā 20. gadsimta 20.-30. gados, Baltijas valstu okupācija 1940. gadā, staļinisma represijas, Padomju Savienības sabrukums un Baltijas valstu neatkarības atgūšana, kā arī ES paplašināšanās 2004. gadā, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti.

„Latvijas interese būtu, lai muzejā tiktu atspoguļots Padomju periods un tā sekas, bet varbūt tā nebūtu vieta, kur likt lielāko akcentu, tādēļ jāapsver, vai tas ir vienīgais, ko par sevi varam parādīt. Būtu jārāda, ka esam eiropieši, nevis austrumeiropieši,” uzskata V. Makarovs[13]. Viņš arī akcentē, ka visas savas problēmas vairs nevaram „norakstīt” uz okupācijas sekām, jo jau 20 gadus esam brīva, neatkarīga valsts.

Eiropas vēstures muzeja izveidi Latvijas vēsturnieki vērtē atzinīgi, taču norāda, ka dokumentā Eiropas Vēstures muzeja koncepcija un pamatprincipi ir nepieciešami papildinājumi un precizējumi gan par Eiropas vēsturei nozīmīgiem vēstures faktiem, gan par lietoto terminoloģiju. Koncepcijā vairāk jāpievēršas Eiropas vērtībām un demokrātijas attīstībai Eiropā. No Latvijas skatījuma raugoties, ļoti būtiska ir Baltijas valstu vēstures adekvāta atspoguļošana Eiropas vēstures muzejā. To vislabāk varētu panākt, vismaz vienu pārstāvi no Baltijas valstīm iekļaujot muzeja izveides ekspertu-speciālistu darba grupā, kas tieši patlaban konkursa kārtībā tiek veidota.

_______________________________

[1] Eiropas Vēstures muzeja koncepcija un pamatprincipi, 2008, 5.lpp. (3.pants), http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/..[2] Turpat., 4.lpp.

[3] EU plans museum of European history, Reuters, 16.12.2008., http://www.reuters.com/article/idUSTRE4BF45U20081216

[4] Eiropas Vēstures muzeja koncepcija un pamatprincipi, 2008, 5.lpp. (2.pants), http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/..

[5] Eiropas vēstures muzeja izveidē jāiesaista Baltijas eksperti, 27.08.2010., http://www.esmaja.lv/?lapa=zina&id=1909

[6] Diskusija „Kādam jābūt Eiropas vēstures muzejam Briselē?”, ES Māja, 25.08.2010.

[7] Eiropas vēstures muzeja izveidē jāiesaista Baltijas eksperti, 27.08.2010., http://www.esmaja.lv/?lapa=zina&id=1909

[8] Eiropas Vēstures muzeja koncepcija un pamatprincipi, 2008, 8.lpp. (23.pants), http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/..

[9] Diskusija „Kādam jābūt Eiropas vēstures muzejam Briselē?”, ES Māja, 25.08.2010.

[10] Turpat.

[11] Eiropas vēstures muzeja izveidē jāiesaista Baltijas eksperti, 27.08.2010., http://www.esmaja.lv/?lapa=zina&id=1909

[12] Diskusija „Kādam jābūt Eiropas vēstures muzejam Briselē?”, ES Māja, 25.08.2010.

[13] Turpat.



Ar Eiropas Savienības programmas „Eiropa pilsoņiem” atbalstu.Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

v 04.11.2010 10:53
Paldies autoram par izsmeļošu informāciju. Muzeja izveide kļuvusi aktuāla sakarā ar vienotās Eiropas telpas izveidi. Ir interesants jautājums par pagājušā gadsimta Latvijas vēstures traktējumu.

Saistītie raksti
Kral david 255x203

Eiropa sevis meklējumos 2 Autors:Rita Ruduša

The Museum of Europe expo-europe.be

Garlaicīgā piecgade politika.lv

Citi autora darbi
352229857 4e648776b5

Ķīna izaicina 3 Autors:Aldis Bulis

Demokratijas korekcija

Demokrātijas korekcija 8 Autors:Aldis Bulis