ES migrantu fiskālā ietekme Austrijā, Vācijā, Nīderlandē un Lielbritānijā 0

  • Autors:Latchezar Bogdanov, Assenka Hristova et al
  • Organizācija:European Citizen Action Service
  • Gads:2014
  • Valoda:angļu

Citu ES valstu pilsoņi laikā no 2007. līdz 2013.gadam ir vairāk līdzekļus maksājuši nodokļos, nekā saņēmuši no šīm valstīm pabalstu formā.

Iesaki citiem:

Ar Eiropas Integrācijas un Migrācijas programmas atbalstu ir tapis pētījums par ES imigrantu (ES pilsoņu, kas dzīvo citās ES valstīs) fiskālo ietekmi uz Austrijas, Vācijas, Nīderlandes un Lielbritānijas valstu budžetiem. Pētījumā tiek salīdzināti izdevumi galvenajās sociālajās programmās (pensijas, veselības aprūpe un sociālā apdrošināšana) un ieņēmumi no tiešajiem un netiešajiem nodokļiem. Pētījuma autori secina, ka periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam citu ES valstu pilsoņu ietekme uz minēto valstu budžetiem ir ar plusa zīmi - viņi ir vairāk līdzekļus maksājuši nodokļos, nekā saņēmuši no valsts pabalstu formā.

Pētījumā nebija iespējams izmantot valsts institūciju datus par nodokļu maksātājiem un pabalstu saņēmējiem, jo šīs valstis nesaglabā iemaksātāju vai saņēmēju pilsonības datus. Toties pētniekiem bija iespējams paļauties uz vairākiem vērtīgiem datu avotiem par migrantu sociāldemogrāfisko statusu, viņu aktivitāti darba tirgū, vidējiem ienākumiem un nabadzības risku imigrantiem un patstāvīgajiem iedzīvotājiem. Tāpat pētnieki analizēja valsts izdevumus sociālajās programmās, nodokļu ieņēmumus, algu atšķirības dažādu profesiju vidū, kā arī vecuma atšķirības dažādu pabalstu saņemšanas nosacījumos.

Salīdzinot ar patstāvīgajiem iedzīvotājiem kopumā, ES imigranti šajās četrās valstīs ir jaunāki (vidēji puse ir 20-44 gadu vecumā), ar augstāku izglītības līmeni (28.7% migrantu ir augstākā izglītība, salīdzinot ar 24.2% patstāvīgo iedzīvotāju vidū), kā arī to vidū ir augstāks nodarbinātības līmenis (68% pretstatā 64% vietējo iedzīvotāju vidū).



Kopš 2009.gada ES migranti ir samaksājuši par 31% vairāk tiešajos nodokļos un par 44% vairāk netiešajos nodokļus, taču ir saņēmuši arī par 35% vairāk ienākumu pabalstu formā. Neskatoties uz pieaugumu arī pabalstu saņemšanas apjomā, ir mazāk iespējams, ka ES migranti no uzturēšanās valsts saņems pabalstus (salīdzinoši, visticamāk, ka šo valstu pastāvīgie iedzīvotāji uz pabalstiem pretendēs).

Austrijā ES migranti veido 4.9% no kopējā iedzīvotāju skaita, bet saņem tikai 2.6% kopējā pabalstu apjoma. Šie skaitļi ir līdzīgi arī Vācijā (3.7% un 1.9%), Nīderlandē (2.3% un 1.1%) un Lielbritānijā (3.8% un 1.9%).

Skatoties uz fiskālo ietekmi kopumā, ES migranti ir nesuši papildus ienākumus Austrijas, Vācijas, Nīderlandes un Lielbritānijas valstu kasēs. 2013.gadā kopīgais pienesums (starpība starp nodokļu iemaksām un pabalstu izdevumiem citu ES valstu pilsoņiem) Austrijā tiek novērtēta aptuveni €627 miljonu apmērā, Vācijā €11 triljonu apmērā, Nīderlandē €1.5 triljonu apmērā, un €7.7 trijonu apmērā Lielbritānijā.

(Fiscal Impact of EU Migrants in Austria, Germany, the Netherlands and the UKpdf)

Iesaki citiem:

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi