Atslēgvārdi:

Eiropas nākotnes politiķi – par federāciju 6

Eiropas jaunieši bijuši drošāki vienā jomā – skaidri paziņojot, ka Eiropas nākotne ir federatīva. Vienlaikus jāatzīst, ka Eiropas Jauniešu konventā trūcis jaunu ideju un konkrētu risinājumu, turklāt kandidātvalstu jaunieši izrādās pasīvi.

Iesaki citiem:

Man kā praktikantei Latvijas misijā Eiropas Savienībā (ES) bija iespēja asistēt nesenajā Eiropas Jauniešu konventā Briselē. Secinājumu un pārdomu ir daudz – par to, kā notiek politiskās spēles ES, par kandidātvalstu aktivitāti jauniešu līmenī un par Eiropas nākotni kopumā.

Jaunieši – par federatīvu ES

Konvents bija Eiropas Konventa Lākenas deklarācijā ierosināts jauniešu līdzdalības pasākums, kas it kā turpināja ideju par lielākas pilsoņu daļas iesaistīšanu debatēs par ES nākotni. Pirmais šāds pasākums bija pilsoniskās sabiedrības konvents, kas diemžēl tika raksturots kā sarunas Brisele-ar-Briseli, nevis pilsoņu interešu pārstāvēšana.

Konventā piedalījās 210 jaunieši no 28 valstīm vecumā no 18-25 gadiem, pārstāvot visas Eiropas 75 miljonus jauniešu. Prezidijā un darba grupu vadībā no divpadsmit amatiem tikai trīs ieņēma kandidātvalstu pārstāvji. Prezidija vēlēšanās balotējās daudz jauniešu no ES kandidātvalstīm, kas sevi arī prezentēja, bet var noprast, ka balsošana bija tikai formāls apstiprinājums iepriekš nolemtajam, ja reiz varēja ievēlēt kandidātu no ES dalībvalsts, kurš sevi nemaz nebija pat prezentējis.

Jauniešu uzdevums bija konventa trīs darbadienu laikā sagatavot dokumentu, kas izklāstītu Eiropas jauniešu vīziju par ES nākotni, dotu idejas, kā labāk organizēt institūcijas, Eiropas spēku starptautiskajās attiecībās un dot priekšlikumus Eiropas konstitūcijai. Šis dokuments jānodod Eiropas Konventam, lai to ņemtu vērā, debatējot par ES nākotni.

Galvenās idejas, kas atspoguļotas Jauniešu konventa gala dokumentā ir: daudz lielākas pilnvaras Eiropas Parlamentam (EP), divkameru likumdošanas sistēmas izveide gan pilsoņu, gan nacionālo valdību pārstāvniecībai, Eiropas Komisijas (EK) prezidenta izvēle Eiropas Parlamentā. Ieteica arī nostiprināt ES centru Briselē, likvidējot EP pārstāvniecību Strasbūrā un sekretariātu Luksemburgā. Sapludināt visus trīs ES pīlārus, pieprasot vienotu ES politiku visās šajās jomās, jo līdz šim otrais un trešais pīlārs (kopējā ārlietu un aizsardzības politika, tieslietas un iekšlietas) bija starpvaldību kompetencē. Šāda pārmaiņa nozīmētu arī vienprātības principa nomaiņa ar kvalificēto vairākumu un Parlamenta kopējo lēmumpieņemšanas pilnvaru pastiprināšanu. EK kā īstam izpildorgānam pilnībā būtu jāatskaitās Parlamentam un Padomei. Visbeidzot, dot ES juridisku statusu no starptautisko tiesību viedokļa.

ES līgumu vienkāršošana bija viens no mērķiem, tātad radīt vienu dokumentu, kas būtu saprotams visiem, ietvertu visas jomas, tai skaitā pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus. Eiropas Jaunie Sociālisti aktīvi debatēja par sociālo tiesību iekļaušanu konstitūcijā. Šai konstitūcijai jābūt federālai un tās kodolam jābūt Cilvēka pamattiesību un brīvību hartai.

Protams, bija arī radikālas un neiespējamas idejas: atcelt valstu veto tiesības jūtīgajos jautājumos, marģinalizēt EK utt. Diemžēl visiem šiem un dokumentā iekļautajiem ieteikumiem nav doti praktiski risinājumi, kā arī debatēs bieži vien pietrūka īstas motivācijas vai zināšanu. Piemēram, runājot par konstitūciju, netika minēts tās statuss attiecībā pret valstu nacionālajām konstitūcijām, kā norādīja Zviedrijas parlamenta pārstāvis.

14 lapaspušu dokuments, kas nosaukts vienkārši par gala tekstu, prasa saskaņotu jaunatnes politiku izglītības, nodarbinātības, informācijas sabiedrības, starpvalstu un starpkultūru apmaiņas jautājumos.

Daudz tika pieminēts arī reģionālisms un Eiropas identitāte, ja tādu izdotos atrast, tā būtu papildinoša nacionālajai un reģionālajai, līdzīgi kā Eiropas pilsonība, kas balstās uz pilsonību kādā no dalībvalstīm. Šajā sakarā arī ideja par vienas pases ieviešanu visiem ES pilsoņiem.

Konventa pēcgarša

Diemžēl nācās secināt, ka ES kandidātvalstu jaunieši ir pasīvāki par dalībvalstu pārstāvjiem. Var jau minēt latviešu kautrīgumu, bet paši dalībnieki skaidroja, ka neesot jēgas neko teikt, jo tāpat neņems vērā. Manuprāt, svarīgi ir piedalīties, tāpēc kandidātvalstu jauniešiem tika dota iespēja, lai sāktu sevi pierādīt, strādāt savas valsts jauniešu labā un galu galā arī reklamētu savu valsti. Tomēr ir tiesa, ka brīžiem rokas nolaižas un prāts sašļūk, saprotot, ka jaunatne daudz neatšķiras no jau esošajiem pārstāvjiem Eiropā, jo viņi tāpat vēlas būt Briselē, pieņemt lēmumus un savu interešu vārdā aizmirst par atbildību pret pārējiem, ko viņi teorētiski pārstāv.

Kā secināja Eiropas Konventa prezidents Žiskārs d’Estēns (Giscard d’Estaing), jaunieši bijuši drošāki vienā jomā – skaidri paziņojot, ka Eiropas nākotne ir federatīva. Tai pašā laikā nevar nepieminēt lielo minoritāti, kas bija pret daudzām idejām, bet spēja mobilizēties tikai beigās, 51 delegāta parakstītā vēstulē paziņojot, ka Konvents ir bijis nedemokrātisks, slikti reprezentēts un nevar radīt nekādu leģitīmu un 75 miljonus Eiropas jauniešu pārstāvošu dokumentu, kas runā par demokrātiju.

Manuprāt, Konventa sākotnējā ideja netika īstenota, jo, kā preses konferencē norādīja d’Estēns, nav jaunu ideju. No otras puses, tā kā izstrādātais dokuments ir idejiski līdzīgs Eiropas Konventam, tas nozīmē arī to, ka jaunieši šīs idejas atbalsta. Varētu tikai vēlēties konkrētus risinājumus.

Ir jau viegli teikt, ka Eiropai jārunā vienā balsī starptautiskajās institūcijās un konfliktu gadījumos, bet, ko darīt, ja Francija vai Lielbritānija atteiksies atdot savu ietekmīgo vietu ANO Drošības padomē, lai izveidotu vienu ES balsi?

Par jauniešu entuziasmu un ambīcijām varēja pārliecināties ik brīdi. Nemitīgā plaukšķināšana, strīdi par procedūru bieži aizņēma pusi jau tā īsā debašu laika. Tomēr jāatzīst, ka īsajā laikā delegāti spēja vienoties un lika izskanēt jauniešu balsīm.

Attiecībā uz efektivitāti un tālāku sadarbību ar Eiropas Konventu, radās iespaids, ka viss tā arī apstāsies, kaut arī d’Estēns uzaicināja Jauniešu konventa līderus asistēt nākošajās Eiropas Konventa sesijās un pēc tam ziņot jauniešiem ar spēcīgā lobija - Eiropas Jauniešu Foruma - starpniecību. Laba ideja ir turpināt sadarbību ar EP un nacionālo parlamentu deputātu starpniecību.

Tā kā daži sūdzējās par stipro partiju ietekmi debatēs, arī d’Estēns pēc konventa atzina, ka bija iecerējis savākt politiski neatkarīgus jauniešus, kas nav ielikti jau kādas organizācijas vai partijas ideoloģiskajā rāmītī un nerunā labi definētās frāzēs, bet gan jauniešus indivīdus, kas spēj rast oriģinālas idejas.

D’Estēns konventa atklāšanā novēlēja: “Sapņojiet Eiropu!”, Dānijas pārstāve ieteica nepieļaut, ka jauniešu lēmumus varētu ignorēt. Manuprāt, galarezultāts ir pozitīvs, lai arī ne tik pārdrošs, kā paši jaunieši domā. Svarīgākais ir, ka šāda iespēja vispār tika dota. Tika runāts arī par konventa turpinājumu, taču, ja tagadējais gala dokuments netiks ņemts vērā, tad tas var arī nenotikt, un arī Latvijas jauniešiem vairs nebūs iespēja sevi parādīt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 26.06.2003 10:05

Baigi labie citātiņi!

Nožēlojami gan, ka tādi "Latvijas interešu aizstāvji un pārstāvji" kā Repše, Pīks un Kalniete tikai kusli piekrīt visai tai federāliskajai šļurai. Būt par ES nenozīmē piekrist visam, kas ar to notiek. Federāla supervalsts nav vienīgā iespāja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

E.Prodis 26.12.2002 08:32

Jusi netici 'federative' ESe?

"We have to give ourselves a constitution which marks the birth of Europe as a

political entity" - Romano Prodi, President of the European Commission,Brussels, February 2002

"[The Constitution is] an essential step in the historic process of European integration." - Gerhard Schröder the Chancellor of Germany and President Chirac of France., November 2000

"It will be the first time Europe will have its own currency and the first time we have achieved such a result without arms." - Yves-Thibault de Silguy, EU

Monetary Affairs Commissioner, The Daily Telegraph, 1st January 1999. "The Euro is a conquest of sovereignty. It gives us a margin of manoeuvre. It's a tool to help us master globalisation and help us resist irrational shifts in the market." - Dominique Strauss-Kahn, French Finance Minister, The Daily Telegraph, 1st January 1999.

"It [the Euro] is a decisive step towards ever closer political and institutional union in Europe. Above all, it is political." - Carlo Azeglio Ciampi, Italian Finance Minister, The Daily Telegraph, 1 January 1999.

"European government is a clear expression I still use, you need time, but step by step, as in the Austrian case, the European Commission takes a political decision and behaves like a growing government. " - EU Commission President Romano Prodi, The Independent, 4th February 2000

"The time for individual nations [in Europe] having its own tax, employment and social policies if definitely over. We must finally bury the erroneous ideas of nations having sovereignty over foreign and defence policies. National sovereignty will soon prove itself to be a product of the imagination." - Gerhard Schröder, Chancellor of Germany, January 1999.

"We ought to work on a common constitution to turn the European Union into an entity under international law—that is my goal. It is the decisive task of our time." - Joschka Fischer, German Foreign Minister, Berlin, 25 November, 1998.

"We are entering a new phase of European politics. What is decisive is not only do we have a single currency area, but also that it is accompanied by a co-ordinated economic and financial policy. We must drive forward tax harmonisation in Europe." - Oskar Lafontaine, press conference after meeting with French finance minister Dominique Strauss Khan, November 16, 1998.

"The single currency is the greatest abandonment of sovereignty since the foundation of the European Community. It is a decision of an essentially political nature. We need this United Europe. We must never forget that the euro is an instrument for this project." - Felipe Gonzales, former Prime Minister of Spain, May 1998."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Polis 25.07.2002 23:28

Tas visas ir blenas - sis skaistas runas par federativu Eiropu. Vai kads vispar nopietni zina, ko isti tads veidojums nozimetu realajaa dzivee? Domaju, ka Banderei un Co tas bija vienkarsi labs atputas brauciens.

Skaidrs, ka jauniesi parstav dazadus politiskus virzienus, tad kapec lai visi vienotos par federativu Eiropu? Jaunibas trakuma jau var pienemt daudzus nepardomatus sauklus, bet, esot pie valsts vadibas stures, ir lietam japieiet racionali un tad nakas vien ieverot ari seit nopelto starpvaldibu sadarbibu, jo bez skaistas Eiropas tacu ir ari savas valsts intereses jaaizstav.

Bet ko jus iedomajaties - vai kaut kads jauniesu forums varetu izlemt visas Eiropas likteni? Tas butu pretrunaa parstavnieciskajai demokratijai. Tapec nevajag telot mulki un tagad brinities (Bandere), ka parstavjus neviens nenema veraa...

zan_zane 04.08.2002 19:08

Es domaaju, ka mazliet ir paarprasts - es pati tajaa laikaa biju praksee LV parstaavnieciibaa ES un kaa prakses uzdevums bija asisteet konventam, liidz ar to es tur arii biju, nevis atpuusties....un taisniiba ir visiem, kas saka, ka vajadzeetu dzirdeet pashu daliibnieku viedokli, un es ticu, ka vinji domaa savaadaak nekaa es, bet tas ir normaali, jo es jau teicu, ka tas ir mans viedoklis par notikusho.

kas attiecas uz speeju ietekmeet vai pienjemt leemumus - kaa jau visi konventi, shis arii bija paredzeets konsultatiivs, un taads tas arii bija, neviens jau necereeja, ka jaunieshi mainiis Eiropas naakotni tur un tagad. bet jaasaka, ka presei gan muuseejie riktiigi deva intervijas, un tas ir baigi labi!

visu labu veelot,

Zane

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

shiza 25.07.2002 18:48

Retoriski ir jautāt par pašu delegātu domām.

Vai tad tik liela un mazliet pat skandaloza konkursa uzvarētāji (par iespēju piedalīties konventā) neattaisnos partiju intereses un tikai noplātīs roķeles? Jūs dabūsiet dzirdēt skaistas standartfrāzes, kuras var izlasīt ne tikai rezolūcijā, bet jebkurā bukletā par ES.

Runājot par pasivitāti no Austrumnieku puses. Tie, kas ir pabraukājusī pa starptautiskiem pasākumiem labi zina, ka visvieglāk kontaktēt tomēr ir ar AEiropas pārstāvjiem. Tikai pēc laika, apgūstot zināmas komunikācijas prasmes var brīvi runāt, diskutēt u.c. ar atvērtajiem un brīvajiem rietumniekiem. Un tam nav nekāda sakara ar latvju kautrību (pēc neoficiāliem avotiem dzirdēts, ka latviešiem starptautiskos pasākumos varot turēt līdzi tikai spāņi un citi karstasinīgie :).

Cieņā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liepnieks 25.07.2002 15:38

Sveicināti!

pirmkārt, tas ir ļoti labi, ka studenti spēj un viņiem tiek dota iespēja publicēties, un tieši šajā portālā!

liekas, ka ar šo Eiropas Jauniešu Konventu ES politiķi ir, varbūt, cerējuši atrisināt problēmas, ko paši nespēj atrisināt. ko diez Eiropas Konventa priekšēdētājs ir domājis ar oriģinālām idejām. man jau liekas, ka viss tāpat tur ir skaidrs, skaidrs ir tas, kas būtu jāmaina, tikai jāsāk kaut kas darīt. vienīgais šķērslis ir spēt un mācēt saskaņot intereses.

pēc raksta tomēr vairāk liekas, ka šī ideja ir caurmērā izgāzusies, tajā pašā laikā tas vismaz mums Latvijā deva iespēju un iemeslu izpētīt, cik gan labi ir mūsu jaunieši ES jautājumos, un izrādās, ka varam būt priecīgi - aug jaunā paaudze, kas jau tagad daudzos jautājumos ir daudz labāka par esošajiem lēmumu pieņēmējiem Latvijā!

un es arī pievienojos Karīnai, gribētos zināt pašu delegātu viedokli, kā tur īsti ir bijis, kā gājis!?

paldies

cieņā

EII students, Ivars Liepnieks

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Karīna 24.07.2002 14:02

Būtu interesanti dzirdēt ko paši Jauniešu Konventa dalībnieki saka par šo visai skeptiski noskaņoto rakstu. Kā arī par to, kā viss Briselē patiesībā bija.