Eiropas Kopienas dzimumu līdztiesības Pamatstratēģija (2001- 2005) 0

Dzimumu līdztiesības stratēģijas mērķis ir izstrādāt Eiropas Komisijas darbības galvenos principus, pēc kuriem visas Kopienas aktivitātes veicinās līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem, kā noteikts Eiropas Savienības Līguma 3(2) paragrāfā.

Iesaki citiem:

PADOMES 2000. GADA 20. DECEMBRA LĒMUMS PAR PROGRAMMAS IZSTRĀDĀŠANU ATTIECĪBĀ UZ KOPIENAS PAMATSTRATĒĢIJU PAR DZIMUMU LĪDZTIESĪBU (2001-2005)

(2001/51/EC)

Ņemot vērā Eiropas Savienības dibināšanas Līgumu un īpaši tā 13.paragrāfu,

Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta viedokli (2) ,

Ņemot vērā Ekonomisko un sociālo jautājumu Komitejas viedokli (3) ,

Ņemot vērā Reģionu Komitejas viedokli (4) ,

Kuros izskan sekojoša doma:



(1) Vienādas attieksmes princips pret sievietēm un vīriešiem ir Kopienas likumu fundamentāls princips. Direktīvas un citi dokumenti, kas izstrādāti saskaņā ar tiem, ir spēlējuši svarīgu lomu sieviešu situācijas uzlabošanā.

(2) Pieredze Kopienas līmeņa aktivitātēs ir pierādījusi, ka praksē dzimumu līdztiesības veicināšana nozīmē dažādu līdzekļu kombināciju – likumdošanu un praktiskās aktivitātes, kas izstrādāti, lai viens otru papildinātu. Iepriekšējā pieredze liecina arī, ka Kopienas darbs šajā sfērā ir jāturpina, saistot dzimumu dimensiju ar specifiskām aktivitātēm. Papildus tam, ir pierādījies, ka vīriešiem ir nozīmīga loma, tiecoties pēc līdztiesības dzimumu starpā.

(3) Pastāvošā strukturālā diskriminācija, kas balstīta uz dzimumu atšķirībām un bieži vien ir dubulta, vai pat vairākkārtēja. Šī diskriminācija, ar ko jāsastopas sievietēm, pamato nepieciešamību turpināt un pastiprināt Kopienas aktivitātes jaunu metožu un pieeju meklēšanā un izmantošanā.

(4) Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par Komisijas starpposma atskaiti par Kopienas darbības plānu par vienlīdzīgām tiesībām sievietēm un vīriešiem (1996-2000) (5)ir uzaicinājis Komisiju izstrādāt priekšlikumu piektajai darbības programmai.

(5) Padome savā ziņojumā 1999.gada 22.oktobrī ir norādījusi uz jaunas darbības programmas nepieciešamību un nozīmi dzimumu līdztiesības veicināšanā.

(6) Ceturtā Pasaules Sieviešu Konference 19995.gada 15.septembrī Pekinā pieņēma deklarāciju un aktivitāšu pamatojumu, aicinot valdības, starptautisko sabiedrību un iedzīvotājus uzsākt stratēģiskas aktivitātes, lai mazinātu sieviešu diskrimināciju un šķēršļus dzimumu līdztiesībai. Dokumentā, kas tapis ANO Ģenerālajā Asamblejā sekojošajā vērtēšanas sanāksmē Ņujorkā, no 5.līdz 9.jūnijam, 2000.g. (Pekina +5), ir pieņemta deklarācija un darbības pamatojums. Šeit tika uzsvērta nepieciešamība tā ātrai un pilnīgai ieviešanai.

(7) Visas dalībvalstis ir parakstījušas un ratificējušas ANO Konvenciju par visa veida diskriminācijas pret sievietēm izskaušanu (CEDAW).

(8) Eiropas Padome sanāksmē Lisabonā 2000.gada 23.un 24.martā un Santa Maria de Feirā 2000.gada 19.un 20.jūnijā, aicināja Komisiju un dalībvalstis paplašināt visus vienlīdzīgu iespēju aspektus un ieviest tos arī nodarbinātības politikā; samazināt segregāciju nodarbinātībā un sniegt iespēju apvienot darba un ģimenes dzīves, īpaši nosakot jaunu kontrolatzīmi bērnu aprūpes uzlabošanai. Padome noteica arī kvantitatīvus mērķus – palielināt nodarbināto sieviešu skaitu no vidēji 51% šodien līdz pāri par 60% līdz 2010.gadam.

(9) Savā rezolūcijā 2000.gada 29.jūnijā (6) Padome uzsvēra vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu līdzdalību ģimenes un darba dzīvē.

(10) Jaunā Kopienas Pamatstratēģija dzimumu līdztiesības veicināšanai iekļauj visas Kopienas aktivitātes, kuras saskaņā ar Dibināšanas Līguma 13.paragrāfu ir vērstas uz nevienlīdzības novēršanu un dzimumu līdztiesības veicināšanu. Šis lēmums nodrošina struktūru horizontālām un koordinējošām aktivitātēm, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu saskaņotību aktivitātēs un izveidotu vienotu kopumu, attiecībā uz Kopienas Pamatstratēģijas ieviešanu.

(11) Lai nostiprinātu Kopienas aktivitāšu rezultātus, Komisijai, sadarbībā ar dalībvalstīm, visos līmeņos jānodrošina saskaņotību un savstarpēju papildināšanu visām aktivitātēm, kas ieviestas šī lēmuma ietvaros, un arī citām Kopienas politikām, instrumentiem un aktivitātēm, jo īpaši tām, kas attiecas uz koordinētu nodarbinātības stratēģiju, sociālo politiku, Eiropas Sociālajiem fondiem, izglītību, profesionālo apmācību un jaunatni.

(12) Starp instrumentiem, kas stiprina galveno dzimumu līdztiesības veicināšanā iesaistīto dalībnieku spējas ir jāiekļauj informācijas, pieredzes un labu piemēru apmaiņa sadarbības tīklu starpā – Parlamentāro komiteju par līdzvērtīgām iespējām sievietēm un vīriešiem, Eiropas parlamenta un Komisijas ekspertu tīklu starpā. Vienotības veicināšana starp sadarbības tīklu dalībniekiem ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem.

(13) Komisijai un dalībvalstīm jāpievērš uzmanība, lai visi teksti, pamatnostādnes un uzaicinājumi uz konkursiem tiek rakstīti skaidrā, vienkāršā un visiem saprotamā valodā.

(14) Svarīgi, lai visas Kopienas aktivitātes tiktu vērtētas, ņemot vērā noteiktus mērķus.

(15) Līdzekļi, kas izmantojami šī lēmuma izpildīšanai, ir apstiprināmi saskaņā ar Padomes 1999.gada 28.jūnija Lēmumu 1999/468/EC, kurā ir noteikta procedūra Komisijas piešķirto pilnvaru izmantošanai (7).

(16) Eiropas Ekonomiskās zonas līgums nosaka lielāku sadarbību sociālajā sfērā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm no vienas puses un Eiropas Brīvā Tirgus zonas valstīm, kuras piedalās Eiropas Ekonomiskajā zonā, no otras puses. Bez tam šai programmai jābūt pieejamai kandidātvalstīm no Centrālās un Austrumeiropas, saskaņā ar Eiropas Līgumu papildus protokoliem un attiecīgo Asociāciju Padomju lēmumiem Kiprai, Maltai un Turcijai. Šī līdzdalība jāfinansē no papildus fondiem, saskaņā ar procedūrām, kuras tiek saskaņotas ar šīm valstīm.

(17) Šīs programmas ieviešanas procesā ļoti svarīgs ir darbs, ko veic citas starptautiskās organizācijas, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācija, Starptautiskā Darba Organizācija un Eiropas Padome.

(18) Atsauce uz finansēm, kas minētas Starpinstitucionālā Līguma 34.punktā 1999.gada 6.maijā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnām un budžeta procedūras uzlabošanu (8) , ir iekļauta šajā Lēmumā visam programmas darbības laikam, neietekmējot budžeta struktūru pilnvaras, kas definētas Līgumā.

(19) Tā kā Kopienas noteiktie mērķi veicināt dzimumu līdztiesību nevar tikt īstenoti bez partnerattiecībām, starpnacionālas informācijas apmaiņas un labu piemēru izplatīšanas visā Kopienā, Kopiena var izstrādāt līdzekļus, saskaņā ar atbalsta principiem, kas paredzēti Līguma 5.paragrāfā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts minētajā paragrāfā, šis lēmums nesniedzas tālāk par to, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.



IR PIEŅEMTS SEKOJOŠS LĒMUMS:



1. Paragrāfs

Programmas izstrādāšana

Šajā Lēmumā pieņemta Kopienas darba programma laika periodam no 2001.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim, turpmāk tekstā “Programma”. Programmas mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, nodrošinot palīdzību un atbalstu Kopienas Pamatstratēģijai.



2. Paragrāfs

Principi

1. Šī Programma ir viens no instrumentiem, kas nepieciešams, lai ieviestu vispārējo Kopienas dzimumu līdztiesības stratēģiju, kura aptver visas Kopienas politiku un aktivitātes, ieskaitot dzimumu līdztiesības veicināšanu un īpašus, sieviešu stāvokļa uzlabošanai paredzētus pasākumus.

2. Programma koordinēs, atbalstīs un finansēs Kopienas Pamatstratēģijas par dzimumu līdztiesību horizontālās aktivitātes visās intervences sfērās. Šīs sfēras ir : ekonomika, vienāda līdzdalība un pārstāvniecība, sociālās tiesības, sabiedriskā dzīve, dzimumu lomas un stereotipi. Dzimumu līdztiesības princips Savienības palielināšanas kontekstā, kā arī dzimumu dimensija Kopienas starptautiskajās attiecībās un attīstības sadarbības politikā ir pārstāvētas visās Kopienas Pamatstratēģijas intervences sfērās.



3. Paragrāfs

Mērķi

2.paragrāfā minēto principu ietvaros, un, ņemot vērā nākotnes likumdošanas aktivitātes, Programmai tiek noteikti sekojoši mērķi:

a) Veicināt un izplatīt vērtības un praksi, saistībā ar dzimumu līdztiesību;

b) Izvērtējot politikas efektivitāti un praksi, kā arī, uzraugot to ieviešanu un izvērtējot rezultātus, uzlabot ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu izpratni – tiešu un netiešu dzimumu diskrimināciju un vairākkārtēju sieviešu diskrimināciju.

c) Atbalstīt informācijas un labas prakses apmaiņu, un sadarbības tīklu veidošanu Kopienas līmenī, tādējādi attīstot ieinteresēto pušu spējas dzimumu līdztiesības efektīvā veicināšanā.



4. Paragrāfs

Kopienas aktivitātes

1. Lai sasniegtu 3.paragrāfā noteiktos mērķus, starpnacionālā kontekstā tiks īstenotas sekojošas Kopienas aktivitātes .:

a) Apziņas celšana, uzsverot Kopienas dzimumu līdztiesības veicināšanas dimensiju un publicējot Programmas rezultātus, kā arī organizējot kampaņas un pasākumus;

b) Ar dzimumu līdztiesību saistīto faktoru un politiku analīze. Statistikas vākšana, studijas, dzimumu ietekmes vērtēšana, instrumenti un mehānismi, indikatoru un kontrolatzīmju noteikšana un efektīva rezultātu izplatīšana. Kopienas līdztiesības likuma ieviešanas uzraudzība un pielietošana, izvērtējot likumdošanu un praksi, ar mērķi novērtēt to ietekmi un efektivitāti;

c) Starpnacionāla sadarbība partiju starpā, veicinot sadarbības tīklu veidošanu un pieredzes apmaiņu Kopienas līmenī;



5. Paragrāfs

Programmas realizēšana un sadarbība ar dalībvalstīm

1. Komisija nodrošina:

a) Šīs Programmas Kopienas aktivitāšu realizēšanu;

b) Regulāri apmainīties ar viedokļiem par Programmas ieviešanas procesu un ar to saistītiem politiskiem jautājumiem 7.paragrāfā minēto Komitejas biedru starpā, sociālo partneru Kopienas līmenī starpā un nevalstisko organizāciju starpā. Komisija apņemas nodrošināt šīs informācijas pieejamību nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem. Komisija par to informēs minēto Komiteju.

c) Aktīvas partnerattiecības un dialogu starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem Programmā integrētas un koordinētas pieejas dzimumu līdztiesības veicināšanā;

2. Komisija, sadarbībā ar dalībvalstīm, veiks nepieciešamos pasākumus:

a) Veicinās visu ieinteresēto pušu iesaistīšanos Programmā;

b) Nodrošinās Programmas rezultātu izplatīšanu;

c) Nodrošinās informācijas pieejamību un vajadzīgo publicitāti, kā arī atgriezenisko saikni par programmas ietvaros veiktajām aktivitātēm.



6. Paragrāfs

Ieviešanas noteikumi

1. Līdzekļi, kas nepieciešami, lai ieviestu šo Lēmumu, kas attiecas uz zemāk minētajiem jautājumiem, tiks apstiprināti saskaņā ar menedžmenta procedūru, kas minēta 7 (2).paragrāfā:

a) Galvenās vadlīnijas programmas īstenošanai;

b) Ikgadējais plāns programmas aktivitāšu īstenošanai;

c) Kopienas sagādātais finansiālais atbalsts;

d) Ikgadējais budžets un finansējuma sadalīšana dažādām programmas aktivitātēm;

e) Procedūra Kopienas atbalstīto aktivitāšu izvēlēšanai un Komisijas sagatavots atbalstāmo aktivitāšu saraksts;

f) Programmas uzraudzības un vērtēšanas kritēriji; īpaši izmaksu efektivitāte un rezultātu izplatīšanas pasākumu sagatavošana.

2. Līdzekļi, kas nepieciešami šī Lēmuma citu jautājumu ieviešanai, tiks apstiprināti ar procedūru, kas minēta 7(3) paragrāfā.



7. Paragrāfs

Komiteja

1. Komisijai asistēs Komiteja.

2. Gadījumos, kad ir atsauce uz šo paragrāfu, skatīt Lēmuma 1999/468/EC 4.un 5.paragrāfus.

1999/468/EC Lēmuma 4(3) paragrāfā noteiktais periods ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo paragrāfu, skatīt 1999/468/EC Lēmuma 3.un 7.paragrāfus.

4. Komiteja apstiprinās procedūras noteikumus.



8. Paragrāfs

Sadarbība ar citām komitejām

Lai nodrošinātu Programmas vienotību un saskaņotību ar citām aktivitātēm, kas minētas 9.paragrāfā, Komisija regulāri informēs Komiteju par citām Kopienas aktivitātēm, kas arī dod ieguldījumu dzimumu līdztiesības veicināšanā. Ja nepieciešams, Komisija izveidos regulāru un strukturētu sadarbību starp šo Komiteju un uzraudzības komitejām, kas izveidotas citu politiku īstenošanai.



9. Paragrāfs

Vienotība un saskaņotība

1. Lai koordinētu šīs Programmas un citas aktivitātes, kas arī ir svarīgas sieviešu attīstībā, kā piemēram, pētniecība, nodarbinātība, diskriminācijas samazināšana, aktivitātes nabadzības un sociālās pamestības izskaušanai, veselība, izglītība, apmācības, jaunatnes politika, kultūra, tieslietas un iekšlietas. Saistībā ar paplašināšanos un Kopienas starptautiskajam attiecībām (ieskaitot Kopienas starptautiskās aktivitātes cilvēktiesību jautājumos), Komisija, sadarbībā ar dalībvalstīm, nodrošinās vispārēju vienotību ar citām Savienības un Kopienas politikām, instrumentiem un aktivitātēm, izstrādājot attiecīgus mehānismus un instrumentus, kā piemēram, dzimumu ietekmes novērtēšanu, uzraudzības instrumentus un kontrolatzīmes.

2. Komisija un dalībvalstis nodrošinās vienotību un saskaņotību šīs Programmas ietvaros veikto aktivitāšu un citu atbilstošu Savienības un Kopienas aktivitāšu (kā piemēram, programmas DAPHNE, STOP, PHARE un MEDEA, pētniecības programma cīņai pret sociālo pamestību, sociālā darba kārtība un Kopienas darba programma cīņai pret diskrimināciju) starpā.

Programmā jāņem vērā īpašās aktivitātes, kas sievietēm un vīriešiem sniedz vienādas tiesības nodarbinātības sfērā un kas atbalsta darbu, kuru Kopiena veic Strukturālo fondu un EQUAL iniciatīvas ietvaros vai sadarbības veicināšanu ar mērķi nostiprināt nodarbinātības stratēģiju.

Dalībvalstis veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs Programmas aktivitāšu saskaņotību un vienotību ar tām, kas tiek realizētas nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī.



10. Paragrāfs

Eiropas Brīvā tirgus valstu, asociēto Centrāl- un Austrumeiropas valstu, Kipras, Maltas un Turcijas piedalīšanās

Programma ir atvērta:

a) Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm saskaņā ar noteikumiem, kas izstrādāti EEZ līgumā;

b) Pievienošanās valstīm no Centrāl- un Austrumeiropas, saskaņā ar noteikumiem, kas iestrādāti Eiropas līgumos, to papildus protokolos un attiecīgo Asociāciju padomju lēmumos;

c) Kiprai, Maltai un Turcijai – finansēta no papildus asignētiem līdzekļiem, saskaņā ar procedūrām, par kurām tiks panākta vienošanās ar šīm valstīm.



11. Paragrāfs

Finansējums

1. Programmas ieviešanai periodā 2001 – 2005 tiek piešķirti 50 miljoni EIRO.

2. Ikgadējais budžeta sadalījums tiks apstiprināts budžeta komisijā, ņemot vērā finansiālās perspektīvas.



12. Paragrāfs

Uzraudzība un vērtēšana

1. Komisija regulāri uzraudzīs Programmu sadarbību ar komiteju, kas minēta 7.paragrāfā.

Neatkarīgi eksperti izvērtēs programmu tās starpposmā un beigās. Atskaitē tiks izvērtēta programmas lietderība un efektivitāte, kā arī realizēto aktivitāšu izmaksu efektivitāte, ņemot vērā 2.paragrāfā minētos mērķus. Tiks vērtēta arī Programmas ietekme kopumā.

2. Atskaitē tiks izvērtēta šīs Programmas saskaņotība ar citām atbilstošām Kopienas politikām, instrumentiem un aktivitātēm.

3. Komisija iesniegs starpposma atskaiti Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai un Reģionu komitejai līdz 2003.gada 31.decembrim.

4. Komisija iesniegs Pamatstratēģijas un Programmas nobeiguma atskaiti Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai un Reģionu komitejai līdz 2006.gada 31.decembrim.

5. Visās vērtēšanas atskaitēs, kas minētas 3.un 4. paragrāfos ir jānorāda, cik lielā mērā fondi ir bijuši pieejami Komisijai, dalībvalstīm, sabiedriskajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.



13. Paragrāfs

Adresāti

Šis Lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Brisele, 2000.gada 20.decembris.



_________________________________________

(1) OJ C 337 E, 28.11.2000, lpp.196.

(2) izskanējis 2000.gada 15.novembrī (vēl nav publicēts Oficiālajā žurnālā).

(3) izskanējis 2000.gada 28.novembrī (vēl nav publicēts oficiālajā žurnālā).

(4) izskanējis 2000.gada 23.oktobrī (vēl nav publicēts oficiālajā žurnālā).

(5) OJ C 279, 1.10.1999, lpp.88.

(6) OJ C 218, 31.7.2000, lpp.5.

(7) OJ L 184, 17.7.1999, lpp 23.

(8) OJ C 172, 18.6.1999, lpp.1.





--------------------



Eiropas Komisija
Nodarbinātības un sociālo jautājumu direktorāts
EMPL/G.1. nodaļa

Dokuments sastādīts, pamatojoties uz COM/2000/335 nobeigumu.

Papildus informācija par Eiropas Savienību atrodama internetā - http://europa.eu.int
Eiropas Savienības Komisija
Brisele, 2000.g.7.jūnijā
COM (2000) 335 nobeigums
2000/0143(CNS)



Eiropas Komisijas ziņojums par Savienības Pamatstratēģiju attiecībā uz dzimumu līdztiesību Padomei, Eiropas Parlamentam, ekonomiskajai un sociālajai komitejai un reģionu komitejai
(2001- 2005)



1. Ievads

Šajā ziņojumā ir izklāstītas Komisijas idejas attiecībā uz dzimumu līdztiesības stratēģiju nākamajiem 5 gadiem. Tās mērķis ir izstrādāt darbības galvenos principus, pēc kuriem visas Kopienas aktivitātes veicinās līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem, kā noteikts Eiropas Savienības Līguma 3(2) paragrāfā.

Lai sagatavotu šo ziņojumu Komisija analizēja sekojošus politiskos pamataspektus Savienības līmenī pēdējo gadu laikā:

─ Likumdošanas paketi līdzvērtīgu iespēju jomā un atbilstošus precedentu tiesas aktus Eiropas Tiesā;

─ Savienības apņemšanos un sekošanu Darbības plānam, kas tika pieņemts 1995.gada ANO 4. Pasaules Sieviešu konferencē Pekinā;

─ Iepriekšējo Savienības programmu par vienādām iespējām sievietēm un vīriešiem ieviešanu, īpaši Savienības starpposma darbības programmu (1996 – 2000), kas īpašu uzmanību pievērsa dzimumu līdztiesības stratēģijai;

─ Strukturālo Fondu ieguldījums dzimumu līdztiesības jautājumos pēdējo desmit gadu laikā, īpaši – NOW iniciatīva, un jaunie noteikumi (2000 - 2006), kā arī ļoti nozīmīgais ieguldījums Eiropas Nodarbinātības Stratēģijā kopš 1997.gada;

─ Dažādas iniciatīvas starptautisko sakaru sfērā, sadarbības politikas attīstībā, kā arī sieviešu cilvēktiesību veicināšanā un aizstāvēšanā;

─ Jaunās iniciatīvas, ar ko klajā nācis Eiropas Parlaments un Padome;

─ Amsterdamas Līguma īpašie noteikumi attiecībā uz vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem.1



Dzimumu līdztiesība šodien: virzībā uz visaptverošu demokrātiju.

Demokrātija ir fundamentāla vērtība Eiropas Savienībā, dalībvalstīs, Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, kā arī kandidātvalstīs. Tā ir arī daļa no starptautiskās attīstības politikas Savienībā. Tās pilnīgai realizācijai ir nepieciešama visu iedzīvotāju – sieviešu un vīriešu – līdzdalība, to līdzvērtīga pārstāvēšana ekonomikā, lēmumu pieņemšanā, kā arī sociālajā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

Eiropas Savienībai ir ilgtermiņa apņemšanās veicināt dzimumu līdztiesību, kas iekļauta Līgumā kopš 1957.gada. Savienības likumdošanā ir paredzēts, ka likuma priekšā sievietes un vīrieši ir līdztiesīgi.

Dzimumu līdztiesības veicināšana ir svarīgs elements Eiropas Savienības starptautiskajās attiecībās un tās attīstības sadarbības politikā. Īpaši sieviešu tiesību veicināšana un aizsardzība politikas trešajās pasaules valstīs ir ES cilvēktiesību neatņemama sastāvdaļa. Vēl jo vairāk, vienlīdzīga likuma interpretācija ir nostabilizējusies kā neatņemama Eiropas likumdošanas paketes sastāvdaļa, kas jāievēro arī visām kandidātvalstīm.

Ir sasniegts ievērojams progress attiecībā uz sieviešu stāvokli dalībvalstīs, tomēr ikdienā dzimumu līdztiesība netiek pietiekoši ievērota - praksē sievietēm un vīriešiem tomēr nav vienlīdzīgas tiesības. Vēl aizvien nav pietiekoša sieviešu līdzdalība, kā arī vardarbība pret sievietēm, inter alia, parāda, ka pastāv strukturāls dzimumu līdztiesības trūkums.

Šo situāciju var efektīvi mainīt, integrējot dzimumu līdztiesības mērķus politikā, kas tieši vai netieši ietekmē sieviešu un vīriešu dzīvi.

Veidojot un ieviešot politiku, jāņem vērā sieviešu vajadzības un jāpieņem viņu centieni kā tik pat svarīgi un nozīmīgi kā vīriešu. Šī ir dzimumu līdztiesības veicināšanas politika, kuru Komisija2 apstiprināja 1996.gadā un kuru Komisija ir nodomājusi aktivizēt un nostiprināt ar šī ziņojuma palīdzību.

Vienlaicīgi ar dzimumu līdztiesības politiku, pastāvīgs līdztiesības trūkums rada nepieciešamību ieviest īpašas aktivitātes sieviešu labā. Piedāvātā Pamatstratēģija ir balstīta uz šo duālo pieeju.



2. Stratēģija.

2.1. Dzimumu līdztiesības Pamatstratēģijai jābūt ievītai visās politikas sfērās, kā arī jābūt izstrādātai Pamatstratēģijas atbalsta programmai.

Nākotnes Kopienas darbs ar dzimumu līdztiesību jāveido kā visaptveroša stratēģija, kas ietvers visas Kopienas politikas jomas cenšoties veicināt dzimumu līdztiesību pielāgojot politiku ( pro-aktīva iejaukšanās: dzimumu līdztiesības veicināšana) un/vai ieviešot konkrētas darbības, kas īpaši izstrādātas, lai uzlabotu sievietes stāvokli sabiedrībā (reaktīvā iejaukšanās: īpašas aktivitātes).

Šī integrētā pieeja iezīmē būtiskas atšķirības no iepriekšējām Kopienas aktivitātēm attiecībā uz vienlīdzīgām sieviešu un vīriešu iespējām, kas galvenokārt balstījās uz nošķirtām aktivitātēm un programmām, kuras tika finansētas no dažādiem budžetiem. Dzimumu līdztiesības jaunā Pamatstratēģija ir vērsta uz visu dažādo iniciatīvu un programmu vienotu koordinēšanas sistēmu, kas izveidota ar skaidri definētiem vērtēšanas kritērijiem, uzraudzības instrumentiem un kontrolatzīmju noteikšanu.

Jaunā pieeja paaugstinās plaša spektra Kopienas aktivitāšu profilu dzimumu līdztiesības jautājumos, nodrošinās to globālo vienotību, novēršot pārklāšanos, tādējādi optimizējot to efektivitāti, padarot to pieejamu gan Komisijai, gan ārpus tās. Globāla Pamatstratēģija nodrošinās, ka sasniegtie rezultāti tiek regulāri pārraudzīti, un par tiem tiek informēts.

Lai izstrādātu horizontālās un koordinējošās aktivitātes ( kā piemēram, sadarbības tīklu veidošana, apziņas celšana, analīzes un vērtēšanas instrumenti, pārraudzība un novērtēšana, atskaitīšanās un vērtēšana), kas nepieciešami, lai veiksmīgi ieviestu pamatstratēģiju, Komisija piedāvā atbalsta programmu, ko finansē no budžeta sadaļas B3-4012.

Šī programma tiks apstiprināta ar Padomes lēmumu un ir balstīta uz Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma 13.paragrāfu.3

2.2. Savstarpēja papildināšana un saskaņošana.

Kamēr dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās zonas valstis un kandidātvalstis nododas dzimumu līdztiesības politikas veidošanai, tās ieviešanā vēl aizvien ir vērojamas būtiskas pretrunas. Tas attiecas gan uz likumdošanu, gan institucionālajiem mehānismiem, gan īpašām iniciatīvām (piem., pozitīvām aktivitātēm) un sabiedrības apziņu. Iepriekšējās programmas un iniciatīvas Kopienas līmenī palīdzēja dalībvalstīm un NVO attīstīt efektīvāku dzimumu politiku ( pievienotā vērtība). Tomēr Kopienas mērķis nav nodarboties ar tām aktivitātēm, kuras, to rakstura un/vai plašuma pēc, var tikt labāk veiktas nacionālajā, reģionālajā vai vietējā līmenī.

Savstarpēja dažādu Kopienas aktivitāšu saskaņošana, kā arī Pamatstratēģijas un dalībvalstu aktivitāšu saskaņošana nodrošinās to nepārklāšanos4 un maksimālu iegūto rezultātu efektu.

Mērķu noteikšana.

Lai izmantotu tās pilnu potenciālu, Kopienas Pamatstratēģija aicinās veikt strukturālas izmaiņas, lai sasniegtu dzimumu līdztiesību. Komisija Pamatstrateģijā ir uzrādījusi piecas savstarpēji saistītas sfēras izmaiņām. Katrā no tām tiks izvirzīti aktivitāšu mērķi nākošajiem pieciem gadiem, lai veicinātu dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Visas iniciatīvas Kopienā, kas saistītas ar dzimumu līdztiesību, Pamatstratēģijā ietver vienu vai vairākas intervences jomas: ekonomiku, vienlīdzīgu piedalīšanos un pārstāvniecību, sociālās tiesības, sabiedrisko dzīvi, dzimumu lomas un stereotipus.

Dzimumu līdztiesības jautājumi Eiropas Savienības paplašināšanas sakarā, Kopienas starptautiskajās attiecībās un attīstības sadarbības politikā tiks izplatīti visās intervences sfērās.

Nākošajā sadaļā izklāstīti aktivitāšu mērķi un mērķa aktivitātes, kas nav visaptverošs Pamatstratēģijas potenciāls. Aktivitātes realizēs Komisija, dalībvalstis un galvenās iesaistītās puses (NVO, sociālie partneri).

Dzimumu līdztiesības veicināšana ekonomikā.

Lisabonā5 Eiropas Padome uzaicināja Komisiju un dalībvalstis paplašināt visus dzimumu līdztiesības aspektus uz nodarbinātības politiku, ieskaitot nodarbinātības segregāciju un palīdzēt saskaņot darba un ģimenes dzīves, nosakot jaunas kontrolatzīmes uzlabotai bērnu aprūpes nodrošināšanai.

Bez tam Lisabonas Eiropas Padome nosaka ļoti nozīmīgus kvantitatīvos mērķus dzimumu līdztiesības sasniegšanai ekonomiskajā dzīvē, kā piemēram, paaugstinot sieviešu nodarbinātības procentuālo rādītāju no šodienas vidējā 51% uz pāri par 60% līdz 2010.gadam. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu pievēršama pilnīgai sieviešu integrācijai jaunajā ekonomikā.

Tāpat ir nepieciešams veidot dažādas iespējas, kā sievietēm nodrošināt vienādu pieeju uz zināšanām balstīto ekonomiku, kā arī palīdzēt viņām tajā piedalīties, jo informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IT) aizvien vairāk ietekmē visus sektorus.

Strukturālie fondi sastāda Kopienas galveno finansiālo instrumentu kohēzijas veicināšanai, uzlabojot nodarbinātības iespējas un veicinot ilgtspējīgu attīstību. Tie jau kalpo kā svarīgs instruments dzimumu līdztiesības veicināšanai. Jaunie Strukturālo fondu noteikumi6 nodrošina lielākas uzmanības pievēršanu dzimumu līdztiesības jautājumiem programmu sastādīšanas, ieviešanas, pārraudzības un novērtēšanas procesos.

Aktivitāšu mērķis: Nodrošināt dzimumu līdztiesības ieviešanu plašā spektrā Eiropas Nodarbinātības Stratēģijā.

Aktivitātes:

Ar mērķi paplašināt Luksemburgas nodarbinātības procesu, Pamatstratēģija:

─ Ierosina pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, lai samazinātu mazāk labvēlīgos faktorus sievietēm, kuras iesaistās darba tirgū.

─ Veicina mācīšanos visa mūža garumā un aktīvā darba tirgus pieejamību sievietēm.

─ Veicina sieviešu nodarbinātību un pieejamību darbiem IT jomā, īpaši palielinot sieviešu līdzdalību attiecīgajā izglītībā un apmācībās.

─ Atbalsta tālāku nacionālo statistikas sistēmu attīstību un koordinēšanu, lai labāk pārraudzītu ar dzimumu līdztiesību saistītos jautājumus Eiropas Nodarbinātības Stratēģijā (atbalsta programma).

─ Atbalsta ekspertu grupas izveidi dzimumu līdztiesības jautājumos ekonomikā, kas palīdzēs Komisijai šajos jautājumos (atbalsta programma).



3.1.2. Aktivitāšu mērķis: Uzlabot Strukturālo fondu izmantošanu dzimumu līdztiesības veicināšanai.

Aktivitātes:

─ Ieteikt Komisijas pārskatu par dzimumu līdztiesības veicināšanas politikas ieviešanu jaunajos programmu dokumentos, ietverot labākos piemērus.

─ Veicināt dzimumu līdztiesību Strukturālajos fondos un Kopienas iniciatīvās (EQUAL, Interreg, Urban, Leader). Nostiprināt sadarbības mehānismus Komisijā dzimumu līdztiesības veicināšanas politikas ieviešanas pārraudzībai.

─ Nodrošināt atbalstu Kopienas līmenī un iedrošināt dalībvalstis nodrošināt atbalstu informācijai un apziņas celšanas aktivitātēm, lai veicinātu vienlīdzību vīriešu un sieviešu starpā Strukturālo fondu ietvaros. Izstrādāt saiknes starp strukturālo fondu aktivitātēm un lauku attīstības veicināšanu, ko finansē EAGGF Guarantee sadaļa un citas Kopienas politikas, kas arī veicina dzimumu līdztiesību.

─ Atbalstīt darba tirgus disegregāciju, izmantojot cilvēkresursu Kopienas iniciatīvu EQUAL.

─ Atbalstīt sadarbības tīkla veidošanu personām, kas ir atbildīgas par dzimumu līdztiesības jautājumiem Strukturālajos fondos dalībvalstīs.



3.1.3. Aktivitāšu mērķis: Izstrādāt stratēģijas dzimumu līdztiesības politikas veicināšanai visās politikas jomās, kurām ir ietekme uz sieviešu vietu ekonomikā, (piem., fiskālajā, finanšu, ekonomiskajā, izglītības, transporta, pētniecības un sociālajā politikā).

Aktivitātes:

─ Ierosināt Komisijas ziņojumu par sociālajiem jautājumiem valsts apgādē.

─ Integrēt dzimumu jautājumu analīzi attīstības sadarbības politikā tās veidošanas, ieviešanas un līdzekļu vērtēšanas posmos, īpaši tajos, kas saistīti ar makroekonomiku un nabadzības samazināšanu.

─ Sadarbībā ar sociālajiem partneriem veidot dialogu ar Eiropas kompāniju vadībām par viņu ieguldījumu dzimumu līdztiesības veicināšanā ekonomiskajā dzīvē.

─ Nodibināt Eiropas balvu vai sertifikātu, kuru varētu piešķirt ik gadu uzņēmumiem, kuri ir izveidojuši labu praksi dzimumu līdztiesības veicināšanā (atbalsta programma).



3.2. Vienlīdzīgas piedalīšanās un pārstāvniecības veicināšana.

Nepietiekoša sieviešu piedalīšanās visās lēmumu pieņemšanas jomās iezīmē fundamentālu demokrātijas deficītu, ko pieprasa aktivitātes Kopienas līmenī.

Saskaņā ar to, ES Padome 1999.gada 22.oktobrī7 pieņēma lēmumu par dzimumu vienlīdzību visos lēmumu pieņemšanas procesos un piefiksēja vairākus indikatorus, kā izmērīt dzimumu vienlīdzību politisko lēmumu pieņemšanā. Komisijas ziņojums par Padomes rekomendāciju par vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu dalību lēmumu pieņemšanas procesos8 ieviešanu secināja, ka kopumā politika kopš 1996.gada ir bijusi pozitīva. Tā kā gaidītais rezultāts netika sasniegts, tika pieprasītas arī turpmākas aktivitātes.

Pirmie konkrētie soļi Komisijā, lai izvirzītu saistošus mērķus, tiek datēti ar 1999.gada februāri, kad akceptēja Komisijas komunikē9 “Sievietes un zinātne – sieviešu mobilizācija, lai bagātinātu Eiropas pētniecību”, kas izvirzīja mērķi panākt vismaz 40% sieviešu dalību paneļu diskusijās, konsultatīvajās komitejās un sadraudzības programmās. Savā lēmumā 2000.gada maijā Komisija paziņoja, ka jāpanāk vismaz 40% abu dzimumu līdzdalība savās komitejās un ekspertu grupās. Lai palīdzētu sasniegt šo mērķi, Komisija pieprasa dalībvalstīm ieteikt savus kandidātus no abiem dzimumiem šajās institūcijās.

Savās attiecībās ar trešajām valstīm, un jo īpaši cilvēktiesību politikas jautājumos, Kopiena aktīvi veicina vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu līdzdalību pilsoniskajā sabiedrībā, ekonomiskajā dzīvē un politikā, kā arī veicina vēlēšanu procesā piedalīties atsevišķām grupām, jo īpaši sievietēm.

3.2.1. Aktivitāšu mērķis: Uzlabot dzimumu vienlīdzību politiskajā lēmumu pieņemšanas procesā.

Aktivitātes:

─ Iedrošināt ievēlēto sieviešu sadarbības tīklu veidošanu Eiropas, nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, veicinot parlamentāro komiteju par vienlīdzīgām tiesībām sievietēm un vīriešiem ES dalībvalstīs un Eiropas parlamentā tīklu veidošanu (atbalsta programma).

─ Veicināt dzimumu diskriminācijas apzināšanos un vajadzību pēc dzimumu vienlīdzības vispārējā izglītības sistēmā.

─ Izvērtēt vēlēšanu sistēmas, likumdošanas, kvotu, mērķu un citu dzimumu vienlīdzības indikatoru ietekmi ievēlētajās politiskajās institūcijās (atbalsta programma).

─ Lai integrētu dzimumu vienlīdzības jautājumus nacionālā un vietējā līmenī, kā arī pilsoniskajā sabiedrībā, ieskaitot likumdošanas un administratīvās aktivitātes par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām, atbalstīt aktivitātes attīstības valstu institucionālo un operatīvo spēju uzlabošanā.

─ Pārraudzīt dzimumu skaitlisko vienlīdzības uzlabošanu komitejās un ekspertu grupās, kuras veido Komisija; veicināt Padomes Rekomendāciju 96/694 ieviešanu un uzraudzīt tās rezultātus.

─ Vadīt apziņas celšanas aktivitātes iedzīvotājiem par dzimumu līdztiesības nepieciešamību gan vēlētajās valsts institūcijās, gan politisko partiju struktūrās, kā arī iedrošināt sievietes kļūt politiski aktīvām ar īpašu skatu uz 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām (atbalsta programma).



3.2.2. Aktivitāšu mērķis: Uzlabot dzimumu skaitlisko līdzsvaru ekonomisko un sociālo lēmumu pieņemšanas procesos.

Aktivitātes:

─ Uzraudzīt un novērtēt pāreju no izglītības un apmācības uz darba dzīvi, vervēšanu un karjeras attīstību potenciālajiem sieviešu kārtas augstākā ranga vadītājiem.

─ Izveidot un regulāri atjaunot statistiku par sievietēm lēmumu pieņemšanas posteņos ekonomikā un sabiedrībā, ar datiem par menedžmentu, industriālo un sociālo partneru organizācijās, kā arī lielākajās NVO (atbalsta programma).



3.2.3. Aktivitāšu mērķis: Uzlabot dzimumu līdzsvaru Komisijā.

Aktivitātes:

─ Uzraudzīt Komisijas nodaļu darba rezultātus, veicinot dzimumu skaitliskā līdzsvara panākšanu lēmumu pieņemšanas amatos, ņemot vērā darba grafiku izstrādāšanu un indikatorus.

─ Komisijas Reformas ietvaros izstrādāt stratēģiju laika un darba organizācijas lietderīgas izmantošanas uzlabošanai visos līmeņos, ieskaitot menedžmenta līmeni.

─ Turpināt un palielināt ar dzimumu līdztiesību saistīto apmācību, apziņas celšanu un informēšanu visās Komisijas nodaļās, jo īpaši lēmumu pieņemšanas līmenī un Komisijas delegācijās, kā arī iepazīstināt ar dzimumu jautājumiem kā pastāvīgu elementu cita veida menedžmenta apmācībās.

─ Dzimumu vienlīdzības novērtēšana un esošās vervēšanas sistēmas uzlabošana un veicināšana Komisijas departamentos, īpaši pārliecinot, ka pastāv dzimumu līdzsvars tiesā un padomēs, kā arī pārbaudīt uzņemšanas konkursu saturu un metodoloģiju iespējamu dzimumu aizspriedumu gadījumos.

3.3. Veicināt vienādu pieeju un pilnu sociālo tiesību izmantošanu sievietēm un vīriešiem.

Vienāda pieeja un pilna sociālo tiesību izmantošana ir starp galvenajiem balsta punktiem demokrātiskās sabiedrībās. Tomēr daudzām sievietēm netiek nodrošinātas vienādas sociālās tiesības, jo daudzas no tām ir balstītas uz novecojušiem priekšstatiem par vīrieti kā maizes pelnītāju, vai arī netiek ņemts vērā fakts, ka galvenokārt sievietes nes atbildību par ģimenes un profesionālās dzīves savienošanu. Tas ir novērojams daudzās sociālās aizsardzības sistēmās, kas ir izskaidrojums nabadzības feminizācijai Eiropas Savienībā (karjeras pārtraukšana, nepilns darba laiks, izglītības un apmācību trūkums). Daudzos gadījumos sievietēm vienkārši nav pieejama pilna informācija par esošajām sociālajām tiesībām. Dažas no šīm tiesībām jau ir kļuvušas par daļu no Eiropas likumdošanas. Šo aktivitāšu mērķis ir uzlabot Kopienas likumdošanas pielietošanu īpaši sociālajā aizsardzībā un tādās sfērās kā bērnu kopšanas atvaļinājums vecākiem, tā nodrošināšana un darba laika ievērošana. Papildus tam, aktivitātes paredz arī labāku informācijas izplatīšanu.

Attīstītajās valstīs sievietes bieži vien piedzīvo diskrimināciju attiecībā uz veselības aprūpi, izglītību, apmācību, lēmumu pieņemšanu un īpašuma tiesībām. Padomes Noteikumi par dzimumu jautājumu integrāciju sadarbības veidošanā10 uzsver, ka dzimumu būtisko atšķirību novēršana un sievietes lomas palielināšana, ir noteicošais gan sociālajam taisnīgumam, gan attīstībai.

3.3.1 Aktivitāšu mērķis: Uzlabot zināšanas un uzraudzīt attiecīgo Kopienas likumdošanu sociālajā sfērā (vecāku bērnu kopšanas atvaļinājums, maternitātes aizsardzība, darba laiks, nepilna laika darbs un fiksēto noteikumu līgumi).

Aktivitātes:

─ Ieteikt direktīvu balstītu uz Līguma 13.pantu vienādas attieksmes nodrošināšanai sievietēm un vīriešiem jautājumos, kas nav saistīti ar nodarbinātību.

─ Nodrošināt esošās Eiropas likumdošanas sociālajā sfērā izvērtēšanu un ieviešanu dalībvalstīs.

─ Veicināt apziņu par ES likumdošanu sociālajā sfērā un precedentu tiesu NVO, sociālo partneru, darba inspekciju un juristu starpā (atbalsta programma).

─ Atbalstīt informēšanas un izplatīšanas aktivitātes attiecībā uz ES sociālo likumdošanu, kas vērsta uz ES iedzīvotājiem (atbalsta programma).

3.3.2. Aktivitāšu mērķis: Uzraudzīt dzimumu līdztiesības perspektīvu integrāciju Kopienas politikā un aktivitāšu, kas iespaido sieviešu un vīriešu ikdienas dzīvi, izstrādāšanu, ieviešanu un izvērtēšanu (tādas kā, transports, sabiedriskā veselība, starptautiskās attiecības, ieskaitot cilvēktiesības un Kopienas programmu cīņā ar diskrimināciju, pamatojoties uz Līguma 13.paragrāfu).

Aktivitātes:

─ Virzīt dzimumu līdztiesību sociālās aizsardzības sfērā un attiecībā uz visiem Padomes uzstādītajiem sociālās aizsardzības mērķiem.

─ Virzīt dzimumu līdztiesības perspektīvu visos Kopienas pasākumos, lai izvairītos un cīnītos pret sociālo neiekļaušanu, īpaši ņemot vērā pieaugošo nabadzības feminizāciju.

─ Uzlabot zināšanas un izpratni, un nepieciešamības gadījumā piedāvāt jaunu Kopienas likumdošanu sociālajā sfērā.

─ Attīstīt sadarbības sfēru, atbalstīt aktivitātes un programmas, kas sievietēm un vīriešiem nodrošina vienādu pieejamību pārtikas precēm, izglītībai, veselības aprūpei, reproduktīvajām tiesībām, īpašumam un taisnībai.

─ Atbalstīt nacionālās apziņas celšanas kampaņas, kas veicina rūpes gan par sievietēm, gan vīriešiem (atbalsta programma).

3.4. Dzimumu līdztiesības veicināšana sabiedriskajā dzīvē.

Dzimumu līdztiesības veicināšanas sabiedriskajā dzīvē mērķis ir saistāms ar cilvēktiesību un fundamentālo brīvību pilnīgu nodrošināšanu gan sievietēm, gan vīriešiem, neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas. Tas attiecas arī uz vienlīdzīgas likumdošanas nodrošināšanas mehānisma nostiprināšanu un tālāku attīstību, kopā ar labāku apzināšanos un izglītošanu par vienlīdzīgām tiesībām un sieviešu cilvēktiesībām.

Aktivitātēs būs iekļauta juristu apmācība par līdztiesības likumdošanu, kā arī NVO informēšana par tām. Vēl lielāka uzmanība būtu veltāma sievietēm, kuras tiek vairākkārtīgi diskriminētas ( piemēram, sievietes migrantes, vai sievietes invalīdes, gados vecākas sievietes, sievietes sociālā riska grupā, u. .c ), vai arī tās, kuras ir pakļautas vardarbībai un/vai seksuālai izmantošanai.

Eiropas Savienība ir izstrādājusi visas Eiropas politiku cīņai pret vardarbību pret sievietēm un sieviešu tirdzniecību. Viens no centrālajiem instrumentiem ir STOP11programma, kas izveidota, lai pastiprinātu sadarbību pret sieviešu un bērnu tirdzniecību. Tai sekoja DAPHNE iniciatīva un jaunā DAPHNE programma (2000-2003), kuras ir izveidotas ar mērķi uzlabot vardarbības upuru informēšanu un to aizsardzību. Apziņas celšanas kampaņa pret vardarbību pret sievietēm tika uzsākta 1999.gadā. Pārskats, ko veica Komisija šajā jautājumā12 parāda, ka šajā sfērā ir nepieciešamas tālākas aktivitātes ES līmenī.

3.4.1. Aktivitāšu mērķis: Uzraudzīt un vadīt Kopienas likumus un precedentu likumus par sieviešu un vīriešu vienlīdzību un, ja nepieciešams, piedāvāt jaunu likumdošanu.

Aktivitātes:

─ Pārskatīt direktīvu 75/117 un izvērtēt iespējas to uzlabot, īpašu uzmanību pievēršot juridiskajiem līdzekļiem un aicināt dalībvalstis pastiprināt darba inspekciju lomu un iespējas attiecībā uz vienlīdzīgu darba apmaksu.

─ Vadīt izpēti un savākt datus par dzimumu aspektu veselības un drošības jautājumos darba vietās. Pamatojoties uz to, izpētīt vajadzību pielāgot likumdošanu.

─ Atbalstīt īpašu informēšanu un apmācību par līdztiesības likumdošanu un sieviešu cilvēktiesībām, kas domāta juristiem, darba inspektoriem un sociālajiem partneriem ES un kandidātvalstīs (atbalsta programma).

─ Pārraudzīt struktūru izveidi, lai atbalstītu Eiropas likumdošanas paketes ieviešanu dzimumu līdztiesības jautājumos kandidātvalstīs (atbalsta programma).

─ Atbalstīt juridisko ekspertu tīkla veidošanu Eiropas Savienības valstīs un kandidātvalstīs, lai palīdzētu Komisijai realizēt uzdevumus, kas saistīti ar šo mērķi.

─ Atbalstīt informatīvās aktivitātes, kas vērstas uz NVO, lai palielinātu apziņu par Kopienas likumdošanu un vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem (atbalsta programma).



3.4.2. Aktivitāšu mērķis: Veicināt sieviešu tiesības kā cilvēktiesības.

Aktivitātes:

─ Atbalstīt apziņas celšanas aktivitātes un kampaņas ES un kandidātvalstīs, kas vērstas uz sieviešu cilvēktiesību nostiprināšanu, īpaši sievietēm, kuras ir pakļautas vairākkārtējai diskriminācijai (īpaši migrantu un etnisko minoritāšu sievietes).

─ Atbalstīt sadarbības tīkla veidošanu sistemātiskai salīdzināmu datu vākšanai par cilvēktiesībām, kas saistītas ar dzimumu līdztiesības jautājumu neievērošanu un dzimumu diskriminācijas gadījumiem dalībvalstīs un kandidātvalstīs (atbalsta programma).

─ Pastiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu par sieviešu cilvēktiesībām, ar attiecīgajām NVO un starptautiskajām organizācijām Eiropas Savienībā, kandidātvalstīs un attīstības sadarbības kontekstā.

─ Atbalstīt apziņas celšanu par jautājumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām, attiecībā uz dzimumu līdztiesību, neievērošanu bruņotu konfliktu gadījumos.

─ Veicināt īpašu vajadzību un/vai īpašu sieviešu situāciju vērā ņemšanu politiskā patvēruma meklējumu gadījumos un gadījumos, kad trešās pasaules valstu iedzīvotāji iebrauc un paliek ES dalībvalstu teritorijā.



3.4.3. Aktivitāšu mērķis: Cīnīties pret vardarbību, saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumiem un cilvēku tirdzniecību ar seksuālas izmantošanas mērķi.

Aktivitātes:

─ Nostiprināt un atbalstīt cīņu pret vardarbību pret sievietēm, īpaši izmantojot DAPHNE un STOP programmas.

─ Atbalstīt informācijas kampaņas valstīs, kuras tiek iesaistītas cilvēku tirdzniecībā, gan ES gan ārpus ES, īpaši kandidātvalstīs, kā arī ES iekšienē sadarbībā ar nacionālajām institūcijām un NVO.

─ Veicināt apmācību un apziņas celšanu policistu un juristu vidū; atbalstīt viņu starpvalstu sadarbību, informācijas un veiksmīgākās ES pieredzes apmaiņu, jo īpaši, starp ES un kandidātvalstīm, lai novērstu tirdzniecību ar cilvēkiem.

─ Piešķirt īstermiņa uzturēšanās atļaujas seksuālās izmantošanas tirdzniecības upuriem, saskaņā ar principiem, kas noteikti 1998.gada Komisijas komunikē par nākotnes aktivitātēm cīņai pret tirdzniecību ar sievietēm.

─ Turpināt izstrādāt aktivitātes, lai novērstu vardarbību pret sievietēm ģimenē ES, kandidātvalstīs un trešās pasaules valstīs (atbalsta programma).

─ Atbalstīt izpēti, datu vākšanu un informācijas izplatīšanu par vardarbību pret sievietēm, Eiropas Savienībā un pievienošanas valstīs.



3.5. Veicināt izmaiņas dzimumu lomās un stereotipos.

Šīs izmaiņas attiecas uz vajadzību mainīt uzvedības stereotipus, attieksmi, normas un vērtības, kas definē un iespaido dzimumu lomas sabiedrībā caur izglītību, apmācībām, mēdijiem, mākslu, kultūru un zinātni. Eksistējošo kultūras aizspriedumu un sociālo stereotipu izskaušana ir sevišķi svarīgi dzimumu līdztiesības panākšanai. Iemūžinot negatīvus vai stereotipa uzskatus par sievietēm, it īpaši mēdijos un caur internetu izplatītajā informācijā, izklaides industrijā, reklāmā, un izglītības materiālos nenodrošina patieso sieviešu un vīriešu lomu sadalījumu un to ieguldījumu mainīgajā pasaulē. Neierobežojot to izteiksmes brīvību, mēdijiem un kultūras institūcijām kā uzskatu veidotājiem un līdzekļiem, būtu jāveido sabiedrības doma par mainīgajiem dzimumu stereotipiem un godīgi jāatspoguļo dzimumu savstarpējās lomas.

3.5.1. Aktivitāšu mērķis: Celt apziņu par dzimumu līdztiesības jautājumiem.

Aktivitātes:

─ Atbalstīt pastiprinātus centienus novērst stereotipisku dzimumu diskrimināciju izglītībā, piemēram, izglītības materiālos, un izstrādāt šajā sfērā labus piemērus.

─ Izstrādāt apziņas celšanas aktivitātes par sieviešu ieguldījumu Eiropas projektā un Eiropas kultūrā, kā arī par dzimumu līdztiesības nozīmību mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā.

─ Katru gadu organizēt Eiropas nedēļu par aktuālu tēmu Pamatstratēģijas ietvaros, sadarbībā ar dalībvalstu valstiskajām struktūrām (atbalsta programma).



3.5.2. Aktivitāšu mērķis: Izvairīties no dzimumu stereotipiem, izmantojot atbilstošu Kopienas politiku.

Aktivitātes:

─ Uzraudzīt dzimumu perspektīvas integrāciju politikā, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu stereotipu pārvarēšanai izglītībā, apmācībā, kultūrā, pētniecībā, mēdijos un sportā, kā arī veicināt līdztiesību visās Kopienas nākotnes programmu izveides fāzēs, ka piem., Socrates, Leonardo, Youth, Culture, Research un citās attiecīgās programmās un iniciatīvās.

─ Ar esošajām nacionālajām ētikas komitejām pārrunāt dzimumu dimensijas iekļaušanu viņu darbības plānos, ka arī sniegt atbalstu Nacionālo Ētikas Komiteju sadarbības tīklu veidošanai.

─ Nodrošināt, ka Komisijas nodaļas savā informācijas politikā ņem vērā īpašas sieviešu vajadzības un perspektīvas, ciešā sadarbībā ar Komisijas pārstāvjiem dalībvalstīs.

─ Veicināt uzskatu un labas pieredzes apmaiņu mēdijos un izveidot mēdiju pārstāvju grupu, lai atbalstītu Komisiju ieviest Pamatstratēģijas mērķu uzdevumus (atbalsta programma).



Instrumenti un mehānismi.

Dzimumu līdztiesības politikas veidošanai nepieciešamas īpašas metodes un instrumenti (piemēram, sadarbības tīklu veidošana, datu vākšana, apmācība par dzimumu ietekmes vērtēšanu). Kopienas Pamatstratēģijas atbalsta programma sniegs analīzi par esošo instrumentu efektivitāti un atbalstīs jaunu un efektīvāku instrumentu izveidi. Lai sasniegtu vēl efektīvāku uzraudzību un vērtēšanu, to papildinās kopēju indikatoru izstrādāšana un atskaites punktu noteikšana. Tādējādi, ja rastos nepieciešamība, aktivitātes un stratēģijas varētu šādā veidā pārveidot, vai arī varētu izveidot jaunas tam periodam, kuram paredzēta Pamatstratēģija.

Nostiprināt sadarbību ar ES nacionālajām valsts institūcijām dzimumu līdztiesības jomā un to aktivitāšu koordinēšanā.

Pamatstratēģija aktīvi iedrošinās labas pieredzes apmaiņu ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, ka arī pirms iestāšanās valstu starpā, iesaistot valdības, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību.

Lai atbalstītu un uzlabotu sadarbību starp nacionālajām politikām par dzimumu līdztiesību un veidotu Kopienas pievienoto vērtību, Pamatstratēģijas atbalsta programma finansiāli atbalstīs plašu loku iniciatīvas, kuras izveidos dalībvalstu valsts struktūras sadarbībā ar atbilstošajiem nacionālajiem partneriem, īpaši NVO un sociālajiem partneriem, par īpašām tēmām ar Eiropas interesēm un dimensiju.

Vienu reizi gadā Komisija rīkos augsta līmeņa tikšanos ar vecākajiem dalībvalstu ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par dzimumu līdztiesības jautājumu veicināšanu.

Komisijas padomdevēja komiteja par vienlīdzīgām tiesībām sievietēm un vīriešiem turpinās palīdzēt Komisijai visu Pamatstratēģijas ieviešanas periodu. Tās loma būs vissvarīgākā, nodrošinot ekspertīzi un informāciju par dalībvalstu politiku saistītu ar dzimumu jautājumiem, īpaši attiecībā uz atskaites punktiem, pārraudzību un novērtēšanu, un Pamatstratēģijas atskaites vingrinājumiem.

4.2. Komisijas struktūrvienību pastiprināšana.

Komisija par vienlīdzīgām iespējām turpinās pildīt svarīgu politisku lomu Komisijas dzimumu līdztiesības politikas, kā arī vienlīdzīgu iespēju veicināšanā stratēģijā un aktivitātēs. Tāpat tā turpinās nodrošināt adekvātu koordinēšanu starp iesaistītajiem departamentiem un uzraudzīs progresu Pamatstratēģijas ieviešanas procesā, kā arī, ja būs nepieciešams, izstrādās nepieciešamās rekomendācijas. Komisijas Starpdienesta grupa dzimumu līdztiesības jautājumos koordinēs Komisijas dažādo departamentu aktivitātes, kas saistās ar Pamatstratēģijas par dzimumu līdztiesību ieviešanu savās atbilstošajās sfērās. Starpdienesta grupā Komisijas departamenti izstrādās, uzraudzīs, ieviesīs un vērtēs dzimumu indikatoru kopu un kontrolatzīmes, kā arī regulāri atskaitīsies par paveikto Komisijas grupai par vienādām iespējam. Tas paredz arī tālāku dzimumu ietekmes analīzes attīstīšanu un Kopienas politikas vērtēšanu, kā arī ierēdņu apmācību dzimumu līdztiesības politikas virzīšanā.

4.3. Pastiprināt sadarbību starp Kopienas institūcijām.

Komisija iedrošinās starpinstitucionālo sadarbību starp visām Kopienas institūcijām, lai nodrošinātu un paplašinātu dzimumu līdztiesības veicināšanas politiku. Komisija nodrošinās arī sadarbības tīklu veidošanu starp Eiropas pētniecības institūtiem par dzimumu līdztiesību.

4.4. Partneru sadarbības veicināšana.

Iepriekšējie Kopienas pasākumi un programmu aktivitātes ir parādījušas, ka tradicionālo dalībnieku ieguldījums un piedalīšanās nav pietiekoša, lai sasniegtu dzimumu līdztiesības politikas mērķus. Tāpēc ir svarīgi iesaistīt galvenos dalībniekus no ekonomiskās un sociālās dzīves, kā arī nostiprināt partnerattiecību aspektu.

4.4.1. Sociālo partneru sadarbība Eiropas līmenī.

Amsterdamas līgums ir piešķīris ļoti lielu lomu Eiropas sociālajam dialogam, kā arī ievērojamu atbildību un pilnvaras sociālajiem partneriem. Komisija apstiprina tās vēlmi iedrošināt sociālos partnerus un sniegt pilnīgu ieguldījumu dzimumu līdztiesības veicināšanā, jo īpaši, lai novērtētu viņu līgumus. Komisija, no savas puses, atbalstīs sociālo partneru pārstāvju sadarbības tīklu veidošanu par jautājumiem, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību biznesā, informācijā, apziņas celšanas pasākumos, sadarbībā ar sociālajiem partneriem, par atalgojuma atšķirībām sievietēm un vīriešiem.

4.4.2. Sadarbība ar NVO.

NVO ir pilsoniskās sabiedrības svarīgs elements un ieņem galveno lomu dzimumu demokrātijas veicināšanā. Esošās sadarbības formas un partnerattiecības starp Komisiju un NVO būs par pamatu dialoga paplašināšanai un savstarpējās informēšanas un labas prakses apmaiņas attiecībā uz dzimumu aktivitātēm un politiku uzlabošanai. Tas iedrošinās NVO, kas nav specializētas sieviešu jautājumos, integrēt dzimumu perspektīvu savās aktivitātēs.

4.4.3. Sadarbība ar citām starptautiskām organizācijām.

Sadarbība ar citām starptautiskām organizācijām, kā piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija (turpinājums Pekinas Darbības plānam), Eiropas Padome (Vadības komiteja par vienādām iespējām) un EDSO (jaunais darbības plāns dzimumu līdztiesībā) tiks iedrošināti veidot pieredzi šajās organizācijās un izvairīties no pārklāšanās.

4.5. Indikatoru un kontrolatzīmju noteikšana.

Indikatoru un kontrolatzīmju noteikšana ir būtiskākais faktors Pamatstratēģijas veiksmei. Tas ir nepieciešams, lai radītu iespēju izmērīt sasniegtos rezultātus un padarīt tos pieejamus, kā arī lai pārveidotu ideālos mērķus (stratēģiskie mērķi) reālistiskos pasākumos un procesos (aktivitāšu mērķi). Indikatori un kontrolatzīmes nodrošina lielāku ieguldījumu, palīdz noteikt atbildību par sasniedzamajiem rezultātiem un visbeidzot ļauj noteikt progresa līmeni.

Attiecībā uz stratēģisko mērķi par līdztiesību ekonomikā, Pamatstratēģija izmantos Eiropas nodarbinātības procesā izstrādātos indikatorus un nodrošinās to papildināšanu un regulāru pielietošanu. Regulāri tiks pārraudzīti mērķi un kontrolatzīmes, kas noteikti Eiropas Padomē Lisabonā. Pamatstratēģijas ieviešana būs regulāra tēma atskaitēs, kurās tiks izmantoti Padomes noteiktie indikatori lēmumu pieņemšanas un darba un ģimenes dzīves apvienošanas sfērās.

Lai pārraudzītu progresu, kas sasniegts dažādos stratēģiskajos mērķos, tiks atbalstīta sistemātiska statistisko datu vākšana un pieejamība gan ES, gan nacionālajos līmeņos. Saskaņotu un salīdzināmu datu spektrs ir jāpalielina, uzmanīgi izvēloties statistiku, kas ļaus efektīvu Pamatstratēģijas pārraudzību.

4.6. Nodrošināt informāciju, atskaitīšanos un vērtēšanu.

4.6.1. Informācija.

Pamatstratēģija tiks papildināta ar integrētu informācijas stratēģiju, kas nodrošināta ar interneta lapu, kur būs pieejama informācija par dažādām iniciatīvām un atbalsta programmām, kā arī par Komisijas departamentu aktivitātēm dzimumu līdztiesības jomā.

4.6.2. Atskaitīšanās.

Komisija būs atbildīga par Pamatstratēģijas ieviešanu un regulāri par to atskaitīsies. Šim mērķim tiks pārskatīta ikgadējā atskaite par dzimumu līdztiesību, lai iekļautu vairāk informāciju par Pamatstratēģijas ieviešanas gaitu (inter alia, informācija par budžeta sadalījumu un izdevumiem), kā arī par attīstību nacionālajā līmenī, ieskaitot to, kā sasniegtas kontrolatzīmes, un novērtēti sasniegtie rezultāti.

Katru gadu Komisija pieņems Pamatstratēģijas ikgadējo darba programmu, ieskaitot prioritārās aktivitātes, kuras tiks izstrādātas tekošajā gadā. Komisija pieņems Vispārējo atskaiti par Pamatstratēģijas kopējo ieviešanu, kā arī par ārējās vērtēšanas rezultātiem.

4.6.3. Vērtēšana.

Visas aktivitātes, kas veiktas Pamatstratēģijas ietvaros par dzimumu līdztiesību, tiks iekšēji vērtētas.

Pamatstratēģijai būs arī neatkarīga ārējā vērtēšana, kura sāksies pēc iespējas ātrāk pēc tās pieņemšanas. Ārējās vērtēšanas komanda nodrošinās Komisiju ar novērtēšanas atskaiti. Šī ārējā atskaite tiks pievienota Komisijas starpposma Pamatstratēģijas vērtēšanas atskaitei un tai atbalsta programmai, kas tiks iesniegta Eiropas Parlamentā, Padomē, Ekonomiskajā un sociālajā komitejā un Reģionu komitejā līdz 2003.gada decembrim.

Noslēguma ārējo atskaiti sagatavos ārējie vērtētāji. To pievienos gala atskaitei, ko Komisija pieņems un nosūtīs tālāk citām Eiropas institūcijām, vēlākais, līdz 2006.gada decembrim.



______________________

1 2., 3., 13. un 141. paragrāfs Amsterdamas Līgumā un Eiropas Savienības veidošanas līgumos, kas parakstīti 1997.gada 2.oktobrī.

2 Komisijas ziņojums 1996.gada 21.februārī “Vienādu iespēju integrēšana sievietēm un vīriešiem visās Kopienas politikās un aktivitātēs” COM (96) 76 nobeigums.

3 Komisija jau ir paziņojusi par saviem nodomiem piedāvāt jaunu programmu dzimumu līdztiesības veicināšanai ar īpašu budžetu, ziņojumā 1999.gada 25.novembrī 13.paragrāfā (COM(1999) 564 nobeigums.

4 Piemēram, Kopienas programma diskriminācijas apkarošanai (2001-2006), Kopienas iniciatīvu programmas, Strukturālie fondi, lauku attīstības programmas, Piektā RDT pamatprogramma, citas Savienības un Kopienas programmas, kā piem., SOCRATES, LEONARDO un YOUTH).

5 Prezidentūras lēmumi (Lisabona, 2000.gada 23.un 24.marts): http://ue.eu.int/en/Info/eurocouncil/index.htm.

6 Padomes noteikumi (EC)Nr.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Citi autora darbi