Eiropas Komisijas ziņojums par Savienības Pamatstratēģiju attiecībā uz dzimumu līdztiesību Padomei, Eiropas Parlamentam, ekonomiskajai un sociālajai komitejai un reģionu komitejai

Eiropas Komisija
Nodarbinātības un sociālo jautājumu direktorāts
EMPL/G.1. nodaļa
Dokuments sastādīts, pamatojoties uz COM/2000/335 nobeigumu.

Papildus informācija par Eiropas Savienību atrodama internetā - http://europa.eu.int
Eiropas Savienības Komisija
Brisele, 2000.g.7.jūnijā
COM (2000) 335 nobeigums
2000/0143(CNS)

Iesaki citiem:

Eiropas Komisijas ziņojums par Savienības Pamatstratēģiju attiecībā uz dzimumu līdztiesību Padomei, Eiropas Parlamentam, ekonomiskajai un sociālajai komitejai un reģionu komitejai
(2001- 2005)



1. Ievads

Šajā ziņojumā ir izklāstītas Komisijas idejas attiecībā uz dzimumu līdztiesības stratēģiju nākamajiem 5 gadiem. Tās mērķis ir izstrādāt darbības galvenos principus, pēc kuriem visas Kopienas aktivitātes veicinās līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem, kā noteikts Eiropas Savienības Līguma 3(2) paragrāfā.

Lai sagatavotu šo ziņojumu Komisija analizēja sekojošus politiskos pamataspektus Savienības līmenī pēdējo gadu laikā:

─ Likumdošanas paketi līdzvērtīgu iespēju jomā un atbilstošus precedentu tiesas aktus Eiropas Tiesā;

─ Savienības apņemšanos un sekošanu Darbības plānam, kas tika pieņemts 1995.gada ANO 4. Pasaules Sieviešu konferencē Pekinā;

─ Iepriekšējo Savienības programmu par vienādām iespējām sievietēm un vīriešiem ieviešanu, īpaši Savienības starpposma darbības programmu (1996 – 2000), kas īpašu uzmanību pievērsa dzimumu līdztiesības stratēģijai;

─ Strukturālo Fondu ieguldījums dzimumu līdztiesības jautājumos pēdējo desmit gadu laikā, īpaši – NOW iniciatīva, un jaunie noteikumi (2000 - 2006), kā arī ļoti nozīmīgais ieguldījums Eiropas Nodarbinātības Stratēģijā kopš 1997.gada;

─ Dažādas iniciatīvas starptautisko sakaru sfērā, sadarbības politikas attīstībā, kā arī sieviešu cilvēktiesību veicināšanā un aizstāvēšanā;

─ Jaunās iniciatīvas, ar ko klajā nācis Eiropas Parlaments un Padome;

─ Amsterdamas Līguma īpašie noteikumi attiecībā uz vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem.1



Dzimumu līdztiesība šodien: virzībā uz visaptverošu demokrātiju.

Demokrātija ir fundamentāla vērtība Eiropas Savienībā, dalībvalstīs, Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, kā arī kandidātvalstīs. Tā ir arī daļa no starptautiskās attīstības politikas Savienībā. Tās pilnīgai realizācijai ir nepieciešama visu iedzīvotāju – sieviešu un vīriešu – līdzdalība, to līdzvērtīga pārstāvēšana ekonomikā, lēmumu pieņemšanā, kā arī sociālajā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

Eiropas Savienībai ir ilgtermiņa apņemšanās veicināt dzimumu līdztiesību, kas iekļauta Līgumā kopš 1957.gada. Savienības likumdošanā ir paredzēts, ka likuma priekšā sievietes un vīrieši ir līdztiesīgi.

Dzimumu līdztiesības veicināšana ir svarīgs elements Eiropas Savienības starptautiskajās attiecībās un tās attīstības sadarbības politikā. Īpaši sieviešu tiesību veicināšana un aizsardzība politikas trešajās pasaules valstīs ir ES cilvēktiesību neatņemama sastāvdaļa. Vēl jo vairāk, vienlīdzīga likuma interpretācija ir nostabilizējusies kā neatņemama Eiropas likumdošanas paketes sastāvdaļa, kas jāievēro arī visām kandidātvalstīm.

Ir sasniegts ievērojams progress attiecībā uz sieviešu stāvokli dalībvalstīs, tomēr ikdienā dzimumu līdztiesība netiek pietiekoši ievērota - praksē sievietēm un vīriešiem tomēr nav vienlīdzīgas tiesības. Vēl aizvien nav pietiekoša sieviešu līdzdalība, kā arī vardarbība pret sievietēm, inter alia, parāda, ka pastāv strukturāls dzimumu līdztiesības trūkums.

Šo situāciju var efektīvi mainīt, integrējot dzimumu līdztiesības mērķus politikā, kas tieši vai netieši ietekmē sieviešu un vīriešu dzīvi.

Veidojot un ieviešot politiku, jāņem vērā sieviešu vajadzības un jāpieņem viņu centieni kā tik pat svarīgi un nozīmīgi kā vīriešu. Šī ir dzimumu līdztiesības veicināšanas politika, kuru Komisija2 apstiprināja 1996.gadā un kuru Komisija ir nodomājusi aktivizēt un nostiprināt ar šī ziņojuma palīdzību.

Vienlaicīgi ar dzimumu līdztiesības politiku, pastāvīgs līdztiesības trūkums rada nepieciešamību ieviest īpašas aktivitātes sieviešu labā. Piedāvātā Pamatstratēģija ir balstīta uz šo duālo pieeju.



2. Stratēģija.

2.1. Dzimumu līdztiesības Pamatstratēģijai jābūt ievītai visās politikas sfērās, kā arī jābūt izstrādātai Pamatstratēģijas atbalsta programmai.

Nākotnes Kopienas darbs ar dzimumu līdztiesību jāveido kā visaptveroša stratēģija, kas ietvers visas Kopienas politikas jomas cenšoties veicināt dzimumu līdztiesību pielāgojot politiku ( pro-aktīva iejaukšanās: dzimumu līdztiesības veicināšana) un/vai ieviešot konkrētas darbības, kas īpaši izstrādātas, lai uzlabotu sievietes stāvokli sabiedrībā (reaktīvā iejaukšanās: īpašas aktivitātes).

Šī integrētā pieeja iezīmē būtiskas atšķirības no iepriekšējām Kopienas aktivitātēm attiecībā uz vienlīdzīgām sieviešu un vīriešu iespējām, kas galvenokārt balstījās uz nošķirtām aktivitātēm un programmām, kuras tika finansētas no dažādiem budžetiem. Dzimumu līdztiesības jaunā Pamatstratēģija ir vērsta uz visu dažādo iniciatīvu un programmu vienotu koordinēšanas sistēmu, kas izveidota ar skaidri definētiem vērtēšanas kritērijiem, uzraudzības instrumentiem un kontrolatzīmju noteikšanu.

Jaunā pieeja paaugstinās plaša spektra Kopienas aktivitāšu profilu dzimumu līdztiesības jautājumos, nodrošinās to globālo vienotību, novēršot pārklāšanos, tādējādi optimizējot to efektivitāti, padarot to pieejamu gan Komisijai, gan ārpus tās. Globāla Pamatstratēģija nodrošinās, ka sasniegtie rezultāti tiek regulāri pārraudzīti, un par tiem tiek informēts.

Lai izstrādātu horizontālās un koordinējošās aktivitātes ( kā piemēram, sadarbības tīklu veidošana, apziņas celšana, analīzes un vērtēšanas instrumenti, pārraudzība un novērtēšana, atskaitīšanās un vērtēšana), kas nepieciešami, lai veiksmīgi ieviestu pamatstratēģiju, Komisija piedāvā atbalsta programmu, ko finansē no budžeta sadaļas B3-4012.

Šī programma tiks apstiprināta ar Padomes lēmumu un ir balstīta uz Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma 13.paragrāfu.3

2.2. Savstarpēja papildināšana un saskaņošana.

Kamēr dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās zonas valstis un kandidātvalstis nododas dzimumu līdztiesības politikas veidošanai, tās ieviešanā vēl aizvien ir vērojamas būtiskas pretrunas. Tas attiecas gan uz likumdošanu, gan institucionālajiem mehānismiem, gan īpašām iniciatīvām (piem., pozitīvām aktivitātēm) un sabiedrības apziņu. Iepriekšējās programmas un iniciatīvas Kopienas līmenī palīdzēja dalībvalstīm un NVO attīstīt efektīvāku dzimumu politiku ( pievienotā vērtība). Tomēr Kopienas mērķis nav nodarboties ar tām aktivitātēm, kuras, to rakstura un/vai plašuma pēc, var tikt labāk veiktas nacionālajā, reģionālajā vai vietējā līmenī.

Savstarpēja dažādu Kopienas aktivitāšu saskaņošana, kā arī Pamatstratēģijas un dalībvalstu aktivitāšu saskaņošana nodrošinās to nepārklāšanos4 un maksimālu iegūto rezultātu efektu.

Mērķu noteikšana.

Lai izmantotu tās pilnu potenciālu, Kopienas Pamatstratēģija aicinās veikt strukturālas izmaiņas, lai sasniegtu dzimumu līdztiesību. Komisija Pamatstrateģijā ir uzrādījusi piecas savstarpēji saistītas sfēras izmaiņām. Katrā no tām tiks izvirzīti aktivitāšu mērķi nākošajiem pieciem gadiem, lai veicinātu dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Visas iniciatīvas Kopienā, kas saistītas ar dzimumu līdztiesību, Pamatstratēģijā ietver vienu vai vairākas intervences jomas: ekonomiku, vienlīdzīgu piedalīšanos un pārstāvniecību, sociālās tiesības, sabiedrisko dzīvi, dzimumu lomas un stereotipus.

Dzimumu līdztiesības jautājumi Eiropas Savienības paplašināšanas sakarā, Kopienas starptautiskajās attiecībās un attīstības sadarbības politikā tiks izplatīti visās intervences sfērās.

Nākošajā sadaļā izklāstīti aktivitāšu mērķi un mērķa aktivitātes, kas nav visaptverošs Pamatstratēģijas potenciāls. Aktivitātes realizēs Komisija, dalībvalstis un galvenās iesaistītās puses (NVO, sociālie partneri).

Dzimumu līdztiesības veicināšana ekonomikā.

Lisabonā5 Eiropas Padome uzaicināja Komisiju un dalībvalstis paplašināt visus dzimumu līdztiesības aspektus uz nodarbinātības politiku, ieskaitot nodarbinātības segregāciju un palīdzēt saskaņot darba un ģimenes dzīves, nosakot jaunas kontrolatzīmes uzlabotai bērnu aprūpes nodrošināšanai.

Bez tam Lisabonas Eiropas Padome nosaka ļoti nozīmīgus kvantitatīvos mērķus dzimumu līdztiesības sasniegšanai ekonomiskajā dzīvē, kā piemēram, paaugstinot sieviešu nodarbinātības procentuālo rādītāju no šodienas vidējā 51% uz pāri par 60% līdz 2010.gadam. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu pievēršama pilnīgai sieviešu integrācijai jaunajā ekonomikā.

Tāpat ir nepieciešams veidot dažādas iespējas, kā sievietēm nodrošināt vienādu pieeju uz zināšanām balstīto ekonomiku, kā arī palīdzēt viņām tajā piedalīties, jo informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IT) aizvien vairāk ietekmē visus sektorus.

Strukturālie fondi sastāda Kopienas galveno finansiālo instrumentu kohēzijas veicināšanai, uzlabojot nodarbinātības iespējas un veicinot ilgtspējīgu attīstību. Tie jau kalpo kā svarīgs instruments dzimumu līdztiesības veicināšanai. Jaunie Strukturālo fondu noteikumi6 nodrošina lielākas uzmanības pievēršanu dzimumu līdztiesības jautājumiem programmu sastādīšanas, ieviešanas, pārraudzības un novērtēšanas procesos.

Aktivitāšu mērķis: Nodrošināt dzimumu līdztiesības ieviešanu plašā spektrā Eiropas Nodarbinātības Stratēģijā.

Aktivitātes:

Ar mērķi paplašināt Luksemburgas nodarbinātības procesu, Pamatstratēģija:

─ Ierosina pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, lai samazinātu mazāk labvēlīgos faktorus sievietēm, kuras iesaistās darba tirgū.

─ Veicina mācīšanos visa mūža garumā un aktīvā darba tirgus pieejamību sievietēm.

─ Veicina sieviešu nodarbinātību un pieejamību darbiem IT jomā, īpaši palielinot sieviešu līdzdalību attiecīgajā izglītībā un apmācībās.

─ Atbalsta tālāku nacionālo statistikas sistēmu attīstību un koordinēšanu, lai labāk pārraudzītu ar dzimumu līdztiesību saistītos jautājumus Eiropas Nodarbinātības Stratēģijā (atbalsta programma).

─ Atbalsta ekspertu grupas izveidi dzimumu līdztiesības jautājumos ekonomikā, kas palīdzēs Komisijai šajos jautājumos (atbalsta programma).



3.1.2. Aktivitāšu mērķis: Uzlabot Strukturālo fondu izmantošanu dzimumu līdztiesības veicināšanai.

Aktivitātes:

─ Ieteikt Komisijas pārskatu par dzimumu līdztiesības veicināšanas politikas ieviešanu jaunajos programmu dokumentos, ietverot labākos piemērus.

─ Veicināt dzimumu līdztiesību Strukturālajos fondos un Kopienas iniciatīvās (EQUAL, Interreg, Urban, Leader). Nostiprināt sadarbības mehānismus Komisijā dzimumu līdztiesības veicināšanas politikas ieviešanas pārraudzībai.

─ Nodrošināt atbalstu Kopienas līmenī un iedrošināt dalībvalstis nodrošināt atbalstu informācijai un apziņas celšanas aktivitātēm, lai veicinātu vienlīdzību vīriešu un sieviešu starpā Strukturālo fondu ietvaros. Izstrādāt saiknes starp strukturālo fondu aktivitātēm un lauku attīstības veicināšanu, ko finansē EAGGF Guarantee sadaļa un citas Kopienas politikas, kas arī veicina dzimumu līdztiesību.

─ Atbalstīt darba tirgus disegregāciju, izmantojot cilvēkresursu Kopienas iniciatīvu EQUAL.

─ Atbalstīt sadarbības tīkla veidošanu personām, kas ir atbildīgas par dzimumu līdztiesības jautājumiem Strukturālajos fondos dalībvalstīs.



3.1.3. Aktivitāšu mērķis: Izstrādāt stratēģijas dzimumu līdztiesības politikas veicināšanai visās politikas jomās, kurām ir ietekme uz sieviešu vietu ekonomikā, (piem., fiskālajā, finanšu, ekonomiskajā, izglītības, transporta, pētniecības un sociālajā politikā).

Aktivitātes:

─ Ierosināt Komisijas ziņojumu par sociālajiem jautājumiem valsts apgādē.

─ Integrēt dzimumu jautājumu analīzi attīstības sadarbības politikā tās veidošanas, ieviešanas un līdzekļu vērtēšanas posmos, īpaši tajos, kas saistīti ar makroekonomiku un nabadzības samazināšanu.

─ Sadarbībā ar sociālajiem partneriem veidot dialogu ar Eiropas kompāniju vadībām par viņu ieguldījumu dzimumu līdztiesības veicināšanā ekonomiskajā dzīvē.

─ Nodibināt Eiropas balvu vai sertifikātu, kuru varētu piešķirt ik gadu uzņēmumiem, kuri ir izveidojuši labu praksi dzimumu līdztiesības veicināšanā (atbalsta programma).



3.2. Vienlīdzīgas piedalīšanās un pārstāvniecības veicināšana.

Nepietiekoša sieviešu piedalīšanās visās lēmumu pieņemšanas jomās iezīmē fundamentālu demokrātijas deficītu, ko pieprasa aktivitātes Kopienas līmenī.

Saskaņā ar to, ES Padome 1999.gada 22.oktobrī7 pieņēma lēmumu par dzimumu vienlīdzību visos lēmumu pieņemšanas procesos un piefiksēja vairākus indikatorus, kā izmērīt dzimumu vienlīdzību politisko lēmumu pieņemšanā. Komisijas ziņojums par Padomes rekomendāciju par vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu dalību lēmumu pieņemšanas procesos8 ieviešanu secināja, ka kopumā politika kopš 1996.gada ir bijusi pozitīva. Tā kā gaidītais rezultāts netika sasniegts, tika pieprasītas arī turpmākas aktivitātes.

Pirmie konkrētie soļi Komisijā, lai izvirzītu saistošus mērķus, tiek datēti ar 1999.gada februāri, kad akceptēja Komisijas komunikē9 “Sievietes un zinātne – sieviešu mobilizācija, lai bagātinātu Eiropas pētniecību”, kas izvirzīja mērķi panākt vismaz 40% sieviešu dalību paneļu diskusijās, konsultatīvajās komitejās un sadraudzības programmās. Savā lēmumā 2000.gada maijā Komisija paziņoja, ka jāpanāk vismaz 40% abu dzimumu līdzdalība savās komitejās un ekspertu grupās. Lai palīdzētu sasniegt šo mērķi, Komisija pieprasa dalībvalstīm ieteikt savus kandidātus no abiem dzimumiem šajās institūcijās.

Savās attiecībās ar trešajām valstīm, un jo īpaši cilvēktiesību politikas jautājumos, Kopiena aktīvi veicina vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu līdzdalību pilsoniskajā sabiedrībā, ekonomiskajā dzīvē un politikā, kā arī veicina vēlēšanu procesā piedalīties atsevišķām grupām, jo īpaši sievietēm.

3.2.1. Aktivitāšu mērķis: Uzlabot dzimumu vienlīdzību politiskajā lēmumu pieņemšanas procesā.

Aktivitātes:

─ Iedrošināt ievēlēto sieviešu sadarbības tīklu veidošanu Eiropas, nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, veicinot parlamentāro komiteju par vienlīdzīgām tiesībām sievietēm un vīriešiem ES dalībvalstīs un Eiropas parlamentā tīklu veidošanu (atbalsta programma).

─ Veicināt dzimumu diskriminācijas apzināšanos un vajadzību pēc dzimumu vienlīdzības vispārējā izglītības sistēmā.

─ Izvērtēt vēlēšanu sistēmas, likumdošanas, kvotu, mērķu un citu dzimumu vienlīdzības indikatoru ietekmi ievēlētajās politiskajās institūcijās (atbalsta programma).

─ Lai integrētu dzimumu vienlīdzības jautājumus nacionālā un vietējā līmenī, kā arī pilsoniskajā sabiedrībā, ieskaitot likumdošanas un administratīvās aktivitātes par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām, atbalstīt aktivitātes attīstības valstu institucionālo un operatīvo spēju uzlabošanā.

─ Pārraudzīt dzimumu skaitlisko vienlīdzības uzlabošanu komitejās un ekspertu grupās, kuras veido Komisija; veicināt Padomes Rekomendāciju 96/694 ieviešanu un uzraudzīt tās rezultātus.

─ Vadīt apziņas celšanas aktivitātes iedzīvotājiem par dzimumu līdztiesības nepieciešamību gan vēlētajās valsts institūcijās, gan politisko partiju struktūrās, kā arī iedrošināt sievietes kļūt politiski aktīvām ar īpašu skatu uz 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām (atbalsta programma).



3.2.2. Aktivitāšu mērķis: Uzlabot dzimumu skaitlisko līdzsvaru ekonomisko un sociālo lēmumu pieņemšanas procesos.

Aktivitātes:

─ Uzraudzīt un novērtēt pāreju no izglītības un apmācības uz darba dzīvi, vervēšanu un karjeras attīstību potenciālajiem sieviešu kārtas augstākā ranga vadītājiem.

─ Izveidot un regulāri atjaunot statistiku par sievietēm lēmumu pieņemšanas posteņos ekonomikā un sabiedrībā, ar datiem par menedžmentu, industriālo un sociālo partneru organizācijās, kā arī lielākajās NVO (atbalsta programma).



3.2.3. Aktivitāšu mērķis: Uzlabot dzimumu līdzsvaru Komisijā.

Aktivitātes:

─ Uzraudzīt Komisijas nodaļu darba rezultātus, veicinot dzimumu skaitliskā līdzsvara panākšanu lēmumu pieņemšanas amatos, ņemot vērā darba grafiku izstrādāšanu un indikatorus.

─ Komisijas Reformas ietvaros izstrādāt stratēģiju laika un darba organizācijas lietderīgas izmantošanas uzlabošanai visos līmeņos, ieskaitot menedžmenta līmeni.

─ Turpināt un palielināt ar dzimumu līdztiesību saistīto apmācību, apziņas celšanu un informēšanu visās Komisijas nodaļās, jo īpaši lēmumu pieņemšanas līmenī un Komisijas delegācijās, kā arī iepazīstināt ar dzimumu jautājumiem kā pastāvīgu elementu cita veida menedžmenta apmācībās.

─ Dzimumu vienlīdzības novērtēšana un esošās vervēšanas sistēmas uzlabošana un veicināšana Komisijas departamentos, īpaši pārliecinot, ka pastāv dzimumu līdzsvars tiesā un padomēs, kā arī pārbaudīt uzņemšanas konkursu saturu un metodoloģiju iespējamu dzimumu aizspriedumu gadījumos.

3.3. Veicināt vienādu pieeju un pilnu sociālo tiesību izmantošanu sievietēm un vīriešiem.

Vienāda pieeja un pilna sociālo tiesību izmantošana ir starp galvenajiem balsta punktiem demokrātiskās sabiedrībās. Tomēr daudzām sievietēm netiek nodrošinātas vienādas sociālās tiesības, jo daudzas no tām ir balstītas uz novecojušiem priekšstatiem par vīrieti kā maizes pelnītāju, vai arī netiek ņemts vērā fakts, ka galvenokārt sievietes nes atbildību par ģimenes un profesionālās dzīves savienošanu. Tas ir novērojams daudzās sociālās aizsardzības sistēmās, kas ir izskaidrojums nabadzības feminizācijai Eiropas Savienībā (karjeras pārtraukšana, nepilns darba laiks, izglītības un apmācību trūkums). Daudzos gadījumos sievietēm vienkārši nav pieejama pilna informācija par esošajām sociālajām tiesībām. Dažas no šīm tiesībām jau ir kļuvušas par daļu no Eiropas likumdošanas. Šo aktivitāšu mērķis ir uzlabot Kopienas likumdošanas pielietošanu īpaši sociālajā aizsardzībā un tādās sfērās kā bērnu kopšanas atvaļinājums vecākiem, tā nodrošināšana un darba laika ievērošana. Papildus tam, aktivitātes paredz arī labāku informācijas izplatīšanu.

Attīstītajās valstīs sievietes bieži vien piedzīvo diskrimināciju attiecībā uz veselības aprūpi, izglītību, apmācību, lēmumu pieņemšanu un īpašuma tiesībām. Padomes Noteikumi par dzimumu jautājumu integrāciju sadarbības veidošanā10 uzsver, ka dzimumu būtisko atšķirību novēršana un sievietes lomas palielināšana, ir noteicošais gan sociālajam taisnīgumam, gan attīstībai.

3.3.1 Aktivitāšu mērķis: Uzlabot zināšanas un uzraudzīt attiecīgo Kopienas likumdošanu sociālajā sfērā (vecāku bērnu kopšanas atvaļinājums, maternitātes aizsardzība, darba laiks, nepilna laika darbs un fiksēto noteikumu līgumi).

Aktivitātes:

─ Ieteikt direktīvu balstītu uz Līguma 13.pantu vienādas attieksmes nodrošināšanai sievietēm un vīriešiem jautājumos, kas nav saistīti ar nodarbinātību.

─ Nodrošināt esošās Eiropas likumdošanas sociālajā sfērā izvērtēšanu un ieviešanu dalībvalstīs.

─ Veicināt apziņu par ES likumdošanu sociālajā sfērā un precedentu tiesu NVO, sociālo partneru, darba inspekciju un juristu starpā (atbalsta programma).

─ Atbalstīt informēšanas un izplatīšanas aktivitātes attiecībā uz ES sociālo likumdošanu, kas vērsta uz ES iedzīvotājiem (atbalsta programma).

3.3.2. Aktivitāšu mērķis: Uzraudzīt dzimumu līdztiesības perspektīvu integrāciju Kopienas politikā un aktivitāšu, kas iespaido sieviešu un vīriešu ikdienas dzīvi, izstrādāšanu, ieviešanu un izvērtēšanu (tādas kā, transports, sabiedriskā veselība, starptautiskās attiecības, ieskaitot cilvēktiesības un Kopienas programmu cīņā ar diskrimināciju, pamatojoties uz Līguma 13.paragrāfu).

Aktivitātes:

─ Virzīt dzimumu līdztiesību sociālās aizsardzības sfērā un attiecībā uz visiem Padomes uzstādītajiem sociālās aizsardzības mērķiem.

─ Virzīt dzimumu līdztiesības perspektīvu visos Kopienas pasākumos, lai izvairītos un cīnītos pret sociālo neiekļaušanu, īpaši ņemot vērā pieaugošo nabadzības feminizāciju.

─ Uzlabot zināšanas un izpratni, un nepieciešamības gadījumā piedāvāt jaunu Kopienas likumdošanu sociālajā sfērā.

─ Attīstīt sadarbības sfēru, atbalstīt aktivitātes un programmas, kas sievietēm un vīriešiem nodrošina vienādu pieejamību pārtikas precēm, izglītībai, veselības aprūpei, reproduktīvajām tiesībām, īpašumam un taisnībai.

─ Atbalstīt nacionālās apziņas celšanas kampaņas, kas veicina rūpes gan par sievietēm, gan vīriešiem (atbalsta programma).

3.4. Dzimumu līdztiesības veicināšana sabiedriskajā dzīvē.

Dzimumu līdztiesības veicināšanas sabiedriskajā dzīvē mērķis ir saistāms ar cilvēktiesību un fundamentālo brīvību pilnīgu nodrošināšanu gan sievietēm, gan vīriešiem, neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas. Tas attiecas arī uz vienlīdzīgas likumdošanas nodrošināšanas mehānisma nostiprināšanu un tālāku attīstību, kopā ar labāku apzināšanos un izglītošanu par vienlīdzīgām tiesībām un sieviešu cilvēktiesībām.

Aktivitātēs būs iekļauta juristu apmācība par līdztiesības likumdošanu, kā arī NVO informēšana par tām. Vēl lielāka uzmanība būtu veltāma sievietēm, kuras tiek vairākkārtīgi diskriminētas ( piemēram, sievietes migrantes, vai sievietes invalīdes, gados vecākas sievietes, sievietes sociālā riska grupā, u. .c ), vai arī tās, kuras ir pakļautas vardarbībai un/vai seksuālai izmantošanai.

Eiropas Savienība ir izstrādājusi visas Eiropas politiku cīņai pret vardarbību pret sievietēm un sieviešu tirdzniecību. Viens no centrālajiem instrumentiem ir STOP11programma, kas izveidota, lai pastiprinātu sadarbību pret sieviešu un bērnu tirdzniecību. Tai sekoja DAPHNE iniciatīva un jaunā DAPHNE programma (2000-2003), kuras ir izveidotas ar mērķi uzlabot vardarbības upuru informēšanu un to aizsardzību. Apziņas celšanas kampaņa pret vardarbību pret sievietēm tika uzsākta 1999.gadā. Pārskats, ko veica Komisija šajā jautājumā12 parāda, ka šajā sfērā ir nepieciešamas tālākas aktivitātes ES līmenī.

3.4.1. Aktivitāšu mērķis: Uzraudzīt un vadīt Kopienas likumus un precedentu likumus par sieviešu un vīriešu vienlīdzību un, ja nepieciešams, piedāvāt jaunu likumdošanu.

Aktivitātes:

─ Pārskatīt direktīvu 75/117 un izvērtēt iespējas to uzlabot, īpašu uzmanību pievēršot juridiskajiem līdzekļiem un aicināt dalībvalstis pastiprināt darba inspekciju lomu un iespējas attiecībā uz vienlīdzīgu darba apmaksu.

─ Vadīt izpēti un savākt datus par dzimumu aspektu veselības un drošības jautājumos darba vietās. Pamatojoties uz to, izpētīt vajadzību pielāgot likumdošanu.

─ Atbalstīt īpašu informēšanu un apmācību par līdztiesības likumdošanu un sieviešu cilvēktiesībām, kas domāta juristiem, darba inspektoriem un sociālajiem partneriem ES un kandidātvalstīs (atbalsta programma).

─ Pārraudzīt struktūru izveidi, lai atbalstītu Eiropas likumdošanas paketes ieviešanu dzimumu līdztiesības jautājumos kandidātvalstīs (atbalsta programma).

─ Atbalstīt juridisko ekspertu tīkla veidošanu Eiropas Savienības valstīs un kandidātvalstīs, lai palīdzētu Komisijai realizēt uzdevumus, kas saistīti ar šo mērķi.

─ Atbalstīt informatīvās aktivitātes, kas vērstas uz NVO, lai palielinātu apziņu par Kopienas likumdošanu un vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem (atbalsta programma).



3.4.2. Aktivitāšu mērķis: Veicināt sieviešu tiesības kā cilvēktiesības.

Aktivitātes:

─ Atbalstīt apziņas celšanas aktivitātes un kampaņas ES un kandidātvalstīs, kas vērstas uz sieviešu cilvēktiesību nostiprināšanu, īpaši sievietēm, kuras ir pakļautas vairākkārtējai diskriminācijai (īpaši migrantu un etnisko minoritāšu sievietes).

─ Atbalstīt sadarbības tīkla veidošanu sistemātiskai salīdzināmu datu vākšanai par cilvēktiesībām, kas saistītas ar dzimumu līdztiesības jautājumu neievērošanu un dzimumu diskriminācijas gadījumiem dalībvalstīs un kandidātvalstīs (atbalsta programma).

─ Pastiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu par sieviešu cilvēktiesībām, ar attiecīgajām NVO un starptautiskajām organizācijām Eiropas Savienībā, kandidātvalstīs un attīstības sadarbības kontekstā.

─ Atbalstīt apziņas celšanu par jautājumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām, attiecībā uz dzimumu līdztiesību, neievērošanu bruņotu konfliktu gadījumos.

─ Veicināt īpašu vajadzību un/vai īpašu sieviešu situāciju vērā ņemšanu politiskā patvēruma meklējumu gadījumos un gadījumos, kad trešās pasaules valstu iedzīvotāji iebrauc un paliek ES dalībvalstu teritorijā.



3.4.3. Aktivitāšu mērķis: Cīnīties pret vardarbību, saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumiem un cilvēku tirdzniecību ar seksuālas izmantošanas mērķi.

Aktivitātes:

─ Nostiprināt un atbalstīt cīņu pret vardarbību pret sievietēm, īpaši izmantojot DAPHNE un STOP programmas.

─ Atbalstīt informācijas kampaņas valstīs, kuras tiek iesaistītas cilvēku tirdzniecībā, gan ES gan ārpus ES, īpaši kandidātvalstīs, kā arī ES iekšienē sadarbībā ar nacionālajām institūcijām un NVO.

─ Veicināt apmācību un apziņas celšanu policistu un juristu vidū; atbalstīt viņu starpvalstu sadarbību, informācijas un veiksmīgākās ES pieredzes apmaiņu, jo īpaši, starp ES un kandidātvalstīm, lai novērstu tirdzniecību ar cilvēkiem.

─ Piešķirt īstermiņa uzturēšanās atļaujas seksuālās izmantošanas tirdzniecības upuriem, saskaņā ar principiem, kas noteikti 1998.gada Komisijas komunikē par nākotnes aktivitātēm cīņai pret tirdzniecību ar sievietēm.

─ Turpināt izstrādāt aktivitātes, lai novērstu vardarbību pret sievietēm ģimenē ES, kandidātvalstīs un trešās pasaules valstīs (atbalsta programma).

─ Atbalstīt izpēti, datu vākšanu un informācijas izplatīšanu par vardarbību pret sievietēm, Eiropas Savienībā un pievienošanas valstīs.



3.5. Veicināt izmaiņas dzimumu lomās un stereotipos.

Šīs izmaiņas attiecas uz vajadzību mainīt uzvedības stereotipus, attieksmi, normas un vērtības, kas definē un iespaido dzimumu lomas sabiedrībā caur izglītību, apmācībām, mēdijiem, mākslu, kultūru un zinātni. Eksistējošo kultūras aizspriedumu un sociālo stereotipu izskaušana ir sevišķi svarīgi dzimumu līdztiesības panākšanai. Iemūžinot negatīvus vai stereotipa uzskatus par sievietēm, it īpaši mēdijos un caur internetu izplatītajā informācijā, izklaides industrijā, reklāmā, un izglītības materiālos nenodrošina patieso sieviešu un vīriešu lomu sadalījumu un to ieguldījumu mainīgajā pasaulē. Neierobežojot to izteiksmes brīvību, mēdijiem un kultūras institūcijām kā uzskatu veidotājiem un līdzekļiem, būtu jāveido sabiedrības doma par mainīgajiem dzimumu stereotipiem un godīgi jāatspoguļo dzimumu savstarpējās lomas.

3.5.1. Aktivitāšu mērķis: Celt apziņu par dzimumu līdztiesības jautājumiem.

Aktivitātes:

─ Atbalstīt pastiprinātus centienus novērst stereotipisku dzimumu diskrimināciju izglītībā, piemēram, izglītības materiālos, un izstrādāt šajā sfērā labus piemērus.

─ Izstrādāt apziņas celšanas aktivitātes par sieviešu ieguldījumu Eiropas projektā un Eiropas kultūrā, kā arī par dzimumu līdztiesības nozīmību mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā.

─ Katru gadu organizēt Eiropas nedēļu par aktuālu tēmu Pamatstratēģijas ietvaros, sadarbībā ar dalībvalstu valstiskajām struktūrām (atbalsta programma).



3.5.2. Aktivitāšu mērķis: Izvairīties no dzimumu stereotipiem, izmantojot atbilstošu Kopienas politiku.

Aktivitātes:

─ Uzraudzīt dzimumu perspektīvas integrāciju politikā, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu stereotipu pārvarēšanai izglītībā, apmācībā, kultūrā, pētniecībā, mēdijos un sportā, kā arī veicināt līdztiesību visās Kopienas nākotnes programmu izveides fāzēs, ka piem., Socrates, Leonardo, Youth, Culture, Research un citās attiecīgās programmās un iniciatīvās.

─ Ar esošajām nacionālajām ētikas komitejām pārrunāt dzimumu dimensijas iekļaušanu viņu darbības plānos, ka arī sniegt atbalstu Nacionālo Ētikas Komiteju sadarbības tīklu veidošanai.

─ Nodrošināt, ka Komisijas nodaļas savā informācijas politikā ņem vērā īpašas sieviešu vajadzības un perspektīvas, ciešā sadarbībā ar Komisijas pārstāvjiem dalībvalstīs.

─ Veicināt uzskatu un labas pieredzes apmaiņu mēdijos un izveidot mēdiju pārstāvju grupu, lai atbalstītu Komisiju ieviest Pamatstratēģijas mērķu uzdevumus (atbalsta programma).



Instrumenti un mehānismi.

Dzimumu līdztiesības politikas veidošanai nepieciešamas īpašas metodes un instrumenti (piemēram, sadarbības tīklu veidošana, datu vākšana, apmācība par dzimumu ietekmes vērtēšanu). Kopienas Pamatstratēģijas atbalsta programma sniegs analīzi par esošo instrumentu efektivitāti un atbalstīs jaunu un efektīvāku instrumentu izveidi. Lai sasniegtu vēl efektīvāku uzraudzību un vērtēšanu, to papildinās kopēju indikatoru izstrādāšana un atskaites punktu noteikšana. Tādējādi, ja rastos nepieciešamība, aktivitātes un stratēģijas varētu šādā veidā pārveidot, vai arī varētu izveidot jaunas tam periodam, kuram paredzēta Pamatstratēģija.

Nostiprināt sadarbību ar ES nacionālajām valsts institūcijām dzimumu līdztiesības jomā un to aktivitāšu koordinēšanā.

Pamatstratēģija aktīvi iedrošinās labas pieredzes apmaiņu ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, ka arī pirms iestāšanās valstu starpā, iesaistot valdības, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību.

Lai atbalstītu un uzlabotu sadarbību starp nacionālajām politikām par dzimumu līdztiesību un veidotu Kopienas pievienoto vērtību, Pamatstratēģijas atbalsta programma finansiāli atbalstīs plašu loku iniciatīvas, kuras izveidos dalībvalstu valsts struktūras sadarbībā ar atbilstošajiem nacionālajiem partneriem, īpaši NVO un sociālajiem partneriem, par īpašām tēmām ar Eiropas interesēm un dimensiju.

Vienu reizi gadā Komisija rīkos augsta līmeņa tikšanos ar vecākajiem dalībvalstu ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par dzimumu līdztiesības jautājumu veicināšanu.

Komisijas padomdevēja komiteja par vienlīdzīgām tiesībām sievietēm un vīriešiem turpinās palīdzēt Komisijai visu Pamatstratēģijas ieviešanas periodu. Tās loma būs vissvarīgākā, nodrošinot ekspertīzi un informāciju par dalībvalstu politiku saistītu ar dzimumu jautājumiem, īpaši attiecībā uz atskaites punktiem, pārraudzību un novērtēšanu, un Pamatstratēģijas atskaites vingrinājumiem.

4.2. Komisijas struktūrvienību pastiprināšana.

Komisija par vienlīdzīgām iespējām turpinās pildīt svarīgu politisku lomu Komisijas dzimumu līdztiesības politikas, kā arī vienlīdzīgu iespēju veicināšanā stratēģijā un aktivitātēs. Tāpat tā turpinās nodrošināt adekvātu koordinēšanu starp iesaistītajiem departamentiem un uzraudzīs progresu Pamatstratēģijas ieviešanas procesā, kā arī, ja būs nepieciešams, izstrādās nepieciešamās rekomendācijas. Komisijas Starpdienesta grupa dzimumu līdztiesības jautājumos koordinēs Komisijas dažādo departamentu aktivitātes, kas saistās ar Pamatstratēģijas par dzimumu līdztiesību ieviešanu savās atbilstošajās sfērās. Starpdienesta grupā Komisijas departamenti izstrādās, uzraudzīs, ieviesīs un vērtēs dzimumu indikatoru kopu un kontrolatzīmes, kā arī regulāri atskaitīsies par paveikto Komisijas grupai par vienādām iespējam. Tas paredz arī tālāku dzimumu ietekmes analīzes attīstīšanu un Kopienas politikas vērtēšanu, kā arī ierēdņu apmācību dzimumu līdztiesības politikas virzīšanā.

4.3. Pastiprināt sadarbību starp Kopienas institūcijām.

Komisija iedrošinās starpinstitucionālo sadarbību starp visām Kopienas institūcijām, lai nodrošinātu un paplašinātu dzimumu līdztiesības veicināšanas politiku. Komisija nodrošinās arī sadarbības tīklu veidošanu starp Eiropas pētniecības institūtiem par dzimumu līdztiesību.

4.4. Partneru sadarbības veicināšana.

Iepriekšējie Kopienas pasākumi un programmu aktivitātes ir parādījušas, ka tradicionālo dalībnieku ieguldījums un piedalīšanās nav pietiekoša, lai sasniegtu dzimumu līdztiesības politikas mērķus. Tāpēc ir svarīgi iesaistīt galvenos dalībniekus no ekonomiskās un sociālās dzīves, kā arī nostiprināt partnerattiecību aspektu.

4.4.1. Sociālo partneru sadarbība Eiropas līmenī.

Amsterdamas līgums ir piešķīris ļoti lielu lomu Eiropas sociālajam dialogam, kā arī ievērojamu atbildību un pilnvaras sociālajiem partneriem. Komisija apstiprina tās vēlmi iedrošināt sociālos partnerus un sniegt pilnīgu ieguldījumu dzimumu līdztiesības veicināšanā, jo īpaši, lai novērtētu viņu līgumus. Komisija, no savas puses, atbalstīs sociālo partneru pārstāvju sadarbības tīklu veidošanu par jautājumiem, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību biznesā, informācijā, apziņas celšanas pasākumos, sadarbībā ar sociālajiem partneriem, par atalgojuma atšķirībām sievietēm un vīriešiem.

4.4.2. Sadarbība ar NVO.

NVO ir pilsoniskās sabiedrības svarīgs elements un ieņem galveno lomu dzimumu demokrātijas veicināšanā. Esošās sadarbības formas un partnerattiecības starp Komisiju un NVO būs par pamatu dialoga paplašināšanai un savstarpējās informēšanas un labas prakses apmaiņas attiecībā uz dzimumu aktivitātēm un politiku uzlabošanai. Tas iedrošinās NVO, kas nav specializētas sieviešu jautājumos, integrēt dzimumu perspektīvu savās aktivitātēs.

4.4.3. Sadarbība ar citām starptautiskām organizācijām.

Sadarbība ar citām starptautiskām organizācijām, kā piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija (turpinājums Pekinas Darbības plānam), Eiropas Padome (Vadības komiteja par vienādām iespējām) un EDSO (jaunais darbības plāns dzimumu līdztiesībā) tiks iedrošināti veidot pieredzi šajās organizācijās un izvairīties no pārklāšanās.

4.5. Indikatoru un kontrolatzīmju noteikšana.

Indikatoru un kontrolatzīmju noteikšana ir būtiskākais faktors Pamatstratēģijas veiksmei. Tas ir nepieciešams, lai radītu iespēju izmērīt sasniegtos rezultātus un padarīt tos pieejamus, kā arī lai pārveidotu ideālos mērķus (stratēģiskie mērķi) reālistiskos pasākumos un procesos (aktivitāšu mērķi). Indikatori un kontrolatzīmes nodrošina lielāku ieguldījumu, palīdz noteikt atbildību par sasniedzamajiem rezultātiem un visbeidzot ļauj noteikt progresa līmeni.

Attiecībā uz stratēģisko mērķi par līdztiesību ekonomikā, Pamatstratēģija izmantos Eiropas nodarbinātības procesā izstrādātos indikatorus un nodrošinās to papildināšanu un regulāru pielietošanu. Regulāri tiks pārraudzīti mērķi un kontrolatzīmes, kas noteikti Eiropas Padomē Lisabonā. Pamatstratēģijas ieviešana būs regulāra tēma atskaitēs, kurās tiks izmantoti Padomes noteiktie indikatori lēmumu pieņemšanas un darba un ģimenes dzīves apvienošanas sfērās.

Lai pārraudzītu progresu, kas sasniegts dažādos stratēģiskajos mērķos, tiks atbalstīta sistemātiska statistisko datu vākšana un pieejamība gan ES, gan nacionālajos līmeņos. Saskaņotu un salīdzināmu datu spektrs ir jāpalielina, uzmanīgi izvēloties statistiku, kas ļaus efektīvu Pamatstratēģijas pārraudzību.

4.6. Nodrošināt informāciju, atskaitīšanos un vērtēšanu.

4.6.1. Informācija.

Pamatstratēģija tiks papildināta ar integrētu informācijas stratēģiju, kas nodrošināta ar interneta lapu, kur būs pieejama informācija par dažādām iniciatīvām un atbalsta programmām, kā arī par Komisijas departamentu aktivitātēm dzimumu līdztiesības jomā.

4.6.2. Atskaitīšanās.

Komisija būs atbildīga par Pamatstratēģijas ieviešanu un regulāri par to atskaitīsies. Šim mērķim tiks pārskatīta ikgadējā atskaite par dzimumu līdztiesību, lai iekļautu vairāk informāciju par Pamatstratēģijas ieviešanas gaitu (inter alia, informācija par budžeta sadalījumu un izdevumiem), kā arī par attīstību nacionālajā līmenī, ieskaitot to, kā sasniegtas kontrolatzīmes, un novērtēti sasniegtie rezultāti.

Katru gadu Komisija pieņems Pamatstratēģijas ikgadējo darba programmu, ieskaitot prioritārās aktivitātes, kuras tiks izstrādātas tekošajā gadā. Komisija pieņems Vispārējo atskaiti par Pamatstratēģijas kopējo ieviešanu, kā arī par ārējās vērtēšanas rezultātiem.

4.6.3. Vērtēšana.

Visas aktivitātes, kas veiktas Pamatstratēģijas ietvaros par dzimumu līdztiesību, tiks iekšēji vērtētas.

Pamatstratēģijai būs arī neatkarīga ārējā vērtēšana, kura sāksies pēc iespējas ātrāk pēc tās pieņemšanas. Ārējās vērtēšanas komanda nodrošinās Komisiju ar novērtēšanas atskaiti. Šī ārējā atskaite tiks pievienota Komisijas starpposma Pamatstratēģijas vērtēšanas atskaitei un tai atbalsta programmai, kas tiks iesniegta Eiropas Parlamentā, Padomē, Ekonomiskajā un sociālajā komitejā un Reģionu komitejā līdz 2003.gada decembrim.

Noslēguma ārējo atskaiti sagatavos ārējie vērtētāji. To pievienos gala atskaitei, ko Komisija pieņems un nosūtīs tālāk citām Eiropas institūcijām, vēlākais, līdz 2006.gada decembrim.



______________________

1 2., 3., 13. un 141. paragrāfs Amsterdamas Līgumā un Eiropas Savienības veidošanas līgumos, kas parakstīti 1997.gada 2.oktobrī.

2 Komisijas ziņojums 1996.gada 21.februārī “Vienādu iespēju integrēšana sievietēm un vīriešiem visās Kopienas politikās un aktivitātēs” COM (96) 76 nobeigums.

3 Komisija jau ir paziņojusi par saviem nodomiem piedāvāt jaunu programmu dzimumu līdztiesības veicināšanai ar īpašu budžetu, ziņojumā 1999.gada 25.novembrī 13.paragrāfā (COM(1999) 564 nobeigums.

4 Piemēram, Kopienas programma diskriminācijas apkarošanai (2001-2006), Kopienas iniciatīvu programmas, Strukturālie fondi, lauku attīstības programmas, Piektā RDT pamatprogramma, citas Savienības un Kopienas programmas, kā piem., SOCRATES, LEONARDO un YOUTH).

5 Prezidentūras lēmumi (Lisabona, 2000.gada 23.un 24.marts): http://ue.eu.int/en/Info/eurocouncil/index.htm.

6 Padomes noteikumi (EC)Nr. 1260/199, kas paredz galvenos Strukturālo fondu nosacījumus, OJL 161, 26.6.1999, lpp. 1-42.

7 2208.Padomes sēdes lēmumi, Luksemburga, 1999.gada 22.oktobris.

8 COM(2000) 120 nobeigums, 7.03. 2000.

9 9 COM (1999) 76 nobeigums, 18.02.1999.

10 OJ L 354, 30.12.1998.

11 1996.gada 29.novembrī padomes apstiprinātā Kopējā aktivitāte – OJL 322,12.12.1996.

12 “Eurobarometer” 51.0, 1999.g.jūnijs

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi