Atslēgvārdi:

Eiropartijas 16

Uzmanību! Blogs tiek ik pa laikam papildināts!

Iesaki citiem:

Dažbrīd man nākas piekrist, ka žurnālisti spēj no mušas izpūst ziloni. Vismaz tā notika pēc šodienas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes. Ziņu aģentūras LETA žurnāliste uzskatīja, ka galvenā šīs sēdes "ziņa" ir rezumējama šādi: Eiropas līmeņa partijas varēs pretendēt uz ES finansējumu. Tas nekas, ka sēdes laikā vairākkārt tika atkārtots, ka tādas tiesības šīm partijām ir jau šobrīd - tās paredz 2003.gadā regula, kas Latvijas tiesībās ir spēkā automātiski, bez atsevišķa Saeimas deputātu lēmuma.

Iespējams, ka sava daļa atbildības par radīto (pilnīgi nevajadzīgo) histēriju ir jāuzņemās man, jo nebiju savos formulējumos pārāk precīza. Lai novērstu pārpratumus, sagatavoju nelielu FAQ apkopojumu par Eiropas līmeņa partijām. Varbūt kādam noder.


  1. Kas ir Eiropas līmeņa partijas (=Eiropas politiskā partija = Eiropartija)?

    Tā ir partija, kas darbojas vismaz vienā ceturtajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu. Proti, to veido daudzas nacionāla līmeņa partijas, kas atbilst regulā 2004/2003 noteiktajiem kritērijiem (šīs partijas ir vai nu ievēlētas parlamentā vai pašvaldībās, vai ieguvušas vismaz 3% atbalstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās). Eiropartijas biedri var būt gan privātpersonas, gan juridiskas personas (spilgtākais piemērs - nacionāla līmeņa politiskās partijas).


  2. Vai Latvijā ir kāda Eiropartija?

    Nē! ES kopumā ir tikai apmēram 10 Eiropartijas (Īsi apraksti ir atrodami šeit).Taču daudzas Latvijas partijas ir eiropartiju biedri. Daži piemēri:

    1) European People's Party. Apvieno 72 nacionāla līmeņa partijas. Latvijas biedri: Tautas partija, Jaunais Laiks;

    2) Party of European Socialists. Apvieno 33 partijas. No Latvijas: LSDSP.

    3) Alliance for Europe of the Nations. No Latvijas: TB/LNNK


  3. Vai Latvijā ir iespējams reģistrēt Eiropartiju?

    Nezinu. Godīgi sakot, man šķiet, ka nevar - politisko partiju likumdošana ir orientēta uz vietējiem apstākļiem un partijas nevar par biedriem uzņemt citas partijas. UR neprastu šādus veidojumus piereģistrēt. Vai to vajadzētu mainīt? Droši vien.


  4. Vai Eiropartijas saņem ES finansējumu?

    Jā. Līdz 2008.gada 1.janvārim - līdz 75% no to kopējiem izdevumiem, pēc 2008.gada 1.janvāra (stājās spēkā regulas grozījumi) - līdz 85% no to izdevumiem.


  5. Vai Eiropas partijas var ar savu finansējumu "dalīties" ar to biedriem (nacionāla līmeņa partijām)?

    Izpētot regulas, jāsecina, ka tomēr nevar. Regula ļoti skaidri pasaka, ka "The funding of political parties at European level from the general budget of the European Union or from any other source may not be used for the direct or indirect funding of other political parties, and in particular national parties or candidates." (Eiropartijas nedrīkst ES finansējumu izmantot, lai tieši vai netieši finansētu nacionāla līmeņa partijas).

    Praksē gan man ir grūti novērtēt, kā tas ir iespējams. Sasakaņā ar jaunajiem regulas grozījumiem, Eiropartijām tiek piešķirts finansējums tai skaitā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņu veikšanai. Ap 10 miljoniem eiro. Kā Eiropartija var veikt priekšvēlēšanu kampaņu, izvairoties no tiešas vai netiešas aģitācijas par kādu nacionāla līmeņa partiju - tā man ir mīkla. Tā kā es domāju, ka problēma pastāv - tās Latvijas partijas, kas ir iesaistījušās Eiropartijās, varētu būt Eiropas Parlamenta vēlēšanās nedaudz labākā situācijā nekā pārējās.


  6. Vai partijas, kuru "jumta organizācijas" nesaņem ES finansējumu, ir šo sadales principu apstrīdējušas tiesā?

    Jā. Eiropas Pirmās instances tiesa jau ir pateikusi, ka (vismaz līdz 2008.gada 1.janvāra grozījumiem) ar sistēmu viss ir kārtībā, neskatoties uz to, ka daži no tās iegūst un citi - zaudē. Skat. spriedums lietā T-40/04 (var meklēt caur šo numuru šeit: http://curia.europa.eu/jurisp/cgi-bin/form.pl?lang=en). Par jaunajiem grozījumiem (kas piešķir finansējumu eiropartijai konkrēti kampaņas veikšanai) tiesas spriedumu šobrīd nav.


  7. Kā varētu izskatīties Eiropartiju organizēta kampaņa 2009.gada Eiropas parlamenta vēlēšanās?

    Ļoti labs video sižets par šo jautājumu ir atrodams futureofeurope mājas lapā. Jau šobrīd eiropartijas gatavojas 2009.gada kampaņai. Sižetā tiek runāts par: (1) sociālistu partijas jauniešu organizāciju. Tas, ko šī organizācija dara jau šobrīd: pulcina uz semināriem sociāldemokrātu jauniešus no dažādām ES dalībvalstīm, lai diskutētu par pasākumiem, kopīgu programmu 2009.gada kampaņai; (2) Eiropas Tautas partiju; (3) 2009.gada kampaņas iecerēm - Internetā (youtube); (4) idejas, kā palielināt eiropartiju lomu (piemēram, ļaujot EP vēlēšanās daļu no deputātiem ievēlēt no transeiropas sarakstiem; (5) ideja par eiropartiju, kas nav saistīta ne ar vienu dalībvalsti - Newropeans.

    Visticamāk, ka galvenais jautājums, ap kuru eiropartijas veiks savu kampaņu - kandidāts Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam (saskaņā ar Lisabonas līgumu to ievēlēs Eiropas parlaments). Vēlētāji, t.sk. Latvijā tiks aicināti balsot par tām partijām, kas atbalsta konkrētu kandidātu.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tālis 02.12.2008 16:21
interesanti redzēt šos "draugus" kopā /biedri: Tautas partija, Jaunais Laiks/
sekss.net

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 26.04.2008 15:17
Atzīstu, ka neesmu lietpratējs politikā, dzīvē esmu specializējies citā nozarē un politika mani interesē tikai tik daudz kā pilsoni, kurš nevēlās pieļaut līdzšinējās kļūdas balsojot par "vecajiem vēžiem" vai jauniem blēžiem.
Un tomēr man Tavi apsvērumi šķiet racionāli un katrs vārds, ko sakāt - apdomāts. Tas ir apsveicami, ka atbildat uz komentāriem un rosiniet cilvēkus vairāk domāt par lietas būtību!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 13.03.2008 12:32
Informācijai - es ik pa laikam šo blogu papildināšanu ar jaunu informāciju

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 13.03.2008 11:50
Madonna,

Es noteikti negribētu, lai PP liedz pieeju portāla diskusijām. Viņam ļoti bieži ir interesanti jautājumi/komentāri, uz kuriem vismaz man nav viegli atbildēt. Tie ir vērtīgi, jo liek man padomāt par lietām no tādas perspektīvas, kas man nav "dabiski" raksturīga. Dažreiz es nonāku pie atziņām, pie kurām nekad nenonāktu bez diskusijas.

Veids, kā PP izsakās, ir cita tēma. Varbūt savā iepriekšējā komentārā reaģēju pārāk saasināti, bet enough is enough ... Risinājums nevar būt PP izslēgšana no diskusijām - katram komentētājam pašam ir jāizšķiras, ko viņš dara, saskaroties ar sev nepieņemamu runas veidu. Varbūt, ka ignorēšana arī nav pareizais rīcības modelis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 13.03.2008 09:25
Ja par seksuālām novirzēm runātu pārsvarā ārsti un psihoterapeiti nevis ministri, tad nebūtu arī pamata "gejlietu ministrijai". Arī šis pats portāls regulāri iesaistās praidistu politikas musināšanā.

Dabā viss notiek pēc dabas likumiem - ja komentētāji bez acīmredzama iemesla raksta par gejlietām, tad kaut kāds dabisks cēlonis tam noteikti ir :) T.sk. portālam ir tieši tādi lasītāji, kādi tam ir vajadzīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Madonna>politika.lv redakcijai 13.03.2008 08:17
Ierosinu slēgt PP pieeju diskusijām šajā portālā - ir skaidrs, ka šo personu (vai personu grupu) neinteresē diskusija par kādu no te aplūkotajiem jautājumiem, bet gan iespēja jebkuru i-neta vietni un jebkuru diskusiju piedēt ar saviem homofobiskajiem aizspriedumiem. Man liekas, ka vairāki portāli jau tā ir izdarījuši, jo tur PP pēdējā laikā nav manītas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 12.03.2008 21:22
Aizvainot jūs nevēlējos, pārbaudīt vai minēt, kurus vārdus jūs vien jums saprotamu iemeslu dēļ uzskatiet par nepieklājīgiem - vēl mazāk. Vienkārši TĀ ministrija, TAI vadībā patrāpījās pirmā, pirmajā dokumentā (http://www.mk.gov.lv/file/files/valsts_kanceleja/sab_lidzdal... ), ko atvēru, mēģinot saprast, kas reglamentē un kā veidojas ministriju sadarbība ar NVO. Nicinājumu, kariķējot ministrijas nosaukumu, šis epitets, manuprāt, pauž ministrijai.

Atvainojiet, lūdzu...

Tātad kārtība NVO pārstāvju dalībai Saeimas komisiju sēdēs nav noteikta. Kamēr tādu valsts amatpersonu kā Ministru prezidenta - ir; turpat, kur ir noteiktas komisijas tiesības pieaicināt lietpratējus, proti, Saeimas kārtības rullī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 12.03.2008 20:41
PP,

Man jums acīmredzot jau sen bija dažas lietas jāpasaka, bet labāk vēlu nekā nekad.

Šī ir pēdējā reize, kad es reaģēju uz tiem jūsu komentāriem, kur jūs ārpus konteksta un nicinošā veidā izdaliet kādas sabiedrības grupas (šajā komentārā: ""gejlietu" ministrija).

Mani šādi teksti: 1) kaitina - tos ir ļoti nepatīkami lasīt; 2) atbildot uz tiem pēc būtības, es radu iespaidu, ka man ir pieņemams jūsu izteikšanās veids. Tas tā nav, lai gan es ļoti ilgi centos šos jūsu izteikumus "nepamanīt" un atrast jūsu komentāros racionālu "būtību" un tad uz to atbildēt; 3) tie, iespējams, parāda jūsu attieksmi pret mani - jūs acīmredzot uzskatāt, ka man šādi jūsu epiteti ir pieņemami vai ka es neesmu to vērta, lai ar mani diskutētu pieklājīgi. Vai arī jūs vienkārši pārbaudīt manu reakciju. Iespējams, vēlaties aizvainot. Ja tā, tas ir izdevies.


Par jautājuma būtību:
Tā ir līdzdalība likumdošanas procesā, par kuru Saeima nemaksā. Par uzaicināmajām personām vienojas attiecīgā Saeimas komisija (komisijas priekšsēdētājs) - viņi cenšas aicināt tās nvo, kuras ir visciešāk saistītas ar attiecīgo jautājumu. Uz doto sēdi tika uzaicināti Providus un Raidorganizāciju apvienība + dažādas valsts institūcijas. Jebkura nvo var pieteikties piedalīties šādās sēdēs (Providus tā dara, ja neesam uzaicināti) un neatceros gadījumu, kad kādai tika atteikts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 12.03.2008 19:21
@IK

Drusku precīzāk, ja varētu - ne obligāti pie šī rakstiņa. Redziet, ka tēma izrādījās interesanta vēl vismaz vienam lasītājam :)

Precīzāk tādā nozīmē - uz kādas likumiskās bāzes pamata, kas tieši pieņem lēmumu? Ir viena lieta, ja "gejlietu" ministrija Pabrika kunga personā, vai citas ministrijas, noslēdz sadarbības līgumu ar virkni tās izredzētu NVO par informācijas apmaiņu, kopīgu eiropropagandas veikšanu un tamlīdzīgām lietām, kas neparedz(?) kaut kādu finansējumu - cita, ja jūs sniedziet kādus pakalpojumus, saņemot par to nodokļumaksātāju naudu (instinktīvi šķiet - būtu jābut konkursam), un vēl cita - ja jūs piedalieties likumdošas procesā, kur līdzdalībai, ja tādas iespēja pastāv, būtu jābūt atvērtai visām nevis ielūgtām organizācijām. Kaut vai atsaucoties ar šo deklarāciju:

"Saeima uzskata NVO par līdzvērtīgu partneri un atzīst, ka NVO līdzdalība dod būtisku ieguldījumu likumu ierosināšanas, sagatavošanas un izvērtēšanas procesā. (..) Saeima nodrošina atklātību un caurredzamību šīs sadarbības veidošanā, kā arī piedāvā vienādas iespējas visām nevalstiskajām organizācijām. Saeima neatbalsta rīcību, kuras rezultātā veidojas augsne korupcijai vai interešu konfliktam vai rodas aizdomas par to." http://www.saeima.lv/Likumdosana/deklaracija_neval.htm

Nav jābūt restorānu biznesā, lai "paustu viedokli" par restorānu vai tā darbības regulējumu; tāpat nebūtu jābūt vēlētāju monitoram, lai "paustu viedokli" par vēlēšanu likumdošanu. Lai paustu viedokli nav jāiet uz Saeimas namu.

Jeb vienkāršāk - tā kā Saeimas deklarācija paredz:

"4) noteiktā kārtībā iesaistīt Saeimas komisiju darbā nevalstisko organizāciju pārstāvjus un Saeimas komisijās uzklausīt nevalstisko organizāciju un sabiedrības viedokļus un ieteikumus par attiecīgās komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem;"

kur šī kārtība ir noteikta? :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daah!? 12.03.2008 15:18
Malacis, Iveta, ka Tu paskaidroji tam pankūku vīriņam par to, kā darbojas parlaments. Man ir sajūta, ka dažam labam vajadzētu iemācīties ābeces līmeņa politiskās zinības, lai varētu saprast, kā notiek likumodošanas process. Bet tad jau atkal - visādi NRA žmurgi, kuri sevi sauc par žurnālistiem, jau ilgstoši izplata murgus, ka "speciālās" interešu grupas (ir kaut kādas "ne-speciālās" arī?) nelikumīgi (uzsveru - nelikumīgi!) iespaidojot likumdošanas procesu. Tad jau nav brīnums, ka daži vientiesīgāki radījumi arī notic...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 12.03.2008 14:15
Atbilde Dacei,

Iespējams man vajadzēja izteikties precīzāk. Latvijā nav reģistrēta neviena eiropartija - šeit neatrodas to valdes, nenotiek kongresi un citi pasākumi. Jā, Latvijas lielākās partijas ir eiropartiju biedri, bet tādēļ vien šīs partijas nebūtu jāuzskata par eiropartijām (tāpat kā Providus, EKL, Apeirons u.c. ir Latvijas Pilsoniskās alianses biedri, bet viņus taču nevar saukt par Latvijas Pilsonisko aliansi - eLPA ir atsevišķa organizācija).

Jautājums par kampaņu ir sarežģīts. Lasot regulu, man šķiet, ka tur ir pietiekami skaidri pateikts, ka nacionālās partijas nedrīkstēs no Eiropartijām saņemt ES līdzekļus kampaņu veikšanai. Vienīgi, iespējams, pašas eiropartijas (piemēram, viņu algotie darbinieki) kā "transeiropas" struktūras šeit (nacionālā līmenī) īstenos kādu īpašu kampaņu. Lai gan tas, cik šāda kampaņa būs godīga pret Latvijas partijām, kas nav eiropartiju biedri (un vai varēs/nevarēs tikt uzskatīta par netiešu vietējo partiju finansēšanu) , varētu būt smags jautājums ...


Atbilde PP,

Jautājums par to, vai un kuros gadījumos eiropartijas aģitāciju par kādu nacionāla līmeņa partiju varētu uzskatīt par netiešu partijas finansēšanu, agrāk vai vēlāk tiks atrisināts ES tiesās vai ECT. Esmu pārliecināta, ka tās partijas, kurām Eiropas parlamenta vēlēšanās nepalīdzēs eiropartiju "jumts", šo atbalstu apstrīdēs kā reiz atsaucoties uz regulā noteikto aizliegumu tieši vai netieši par ES līdzekļiem finansēt nacionāla līmeņa partijas. Un vismaz daļēji šīm partijām būs taisnība, jo eiropartiju biedri būs priviliģētā situācijā - rēķinoties ar to, ka daļu aktivitāšu viņu vietā veiks eiropartija par ES līdzekļiem, šīm partijām nevajadzēs šim pašam mērķim tērēt savus līdzekļus.

Par "tikšanu klāt"komisijai. Atbilde ir pašsaprotama - nu jau vairākus gadus Saeimas komisijas cenšas uzklausīt par jaunām likumdošanas iniciatīvām nevalstisko organizāciju viedokļus. Piemēram, ja jautājums skar vides jomu, tad tiek aicinātas organizācijas, kas nodarbojas ar vides jautājumiem, ja lauksaimniecības, tad organizācijas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības jautājumiem utt. Providus jau daudzus gadus nodarbojas ar vēlēšanu monitoringu. Tādēļ gadījumos, kad ir kāds ar vēlēšanām/partiju finansēšanu saistīts jautājums, par kuru deputātiem interesē Providus viedoklis vai vērtējums, attiecīgā Saeimas komisija uzaicina kādu organizācijas pārstāvi uz komisijas sēdi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 12.03.2008 12:46
Nesaprotu, kā var apgalvot, ka Latvijā nav nevienas Eiropas partijas, ja JL, TP, LSDSP, TB/LNNK, Zaļā partija utt ir Eiropas partiju biedri? Un, kā var apgalvot, ka nacionālās partijas - jau pieminētās - nevarēs izmantot ES līdzekļus EP priekšvēlēšanu kampaņās, jo kampaņa būs par Eiropas partijas biedru - nacionālo partiju, kas uzliks kampaņā Eiropas partijas logo un teiks, ka darbosies EP Eiropas partijas grupas ietvaros, ne jau atsevišķi kā nacionālā partija...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 12.03.2008 12:41
Labāk pastāstiet lasītājiem to, kā -- kuro atbildīgo personu, kadu lēmumu, saskaņā ar ko -- rezultātā jūs tieciet klāt tai komisijai/darba grupai (vai kas nu tur kautko lemj un formulē). Parādiet kā veidojas šī no pirmā acu uzmentiena neizskaidrojamā politiskā ietekme. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 12.03.2008 12:24
Kā tā - neveselīgu? :) Un te es sēdēju un visu laiku domāju, ka fiksācija uz geju seksu un ar to saistītajām tēmām var būt tikai veselīga. Es nelasīju tās Regulas uzmanīgi, bet esmu gatavs saderēt, ka no to normām un citiem ES tekstiem ir izvedams pārliecinošs arguments, ka bez veselīgas fiksācijas uz geju seksu partija nav [pietiekamā] "Eiropas līmenī" :)

P-P! domā, ka tā mīkla ceļas no *err* "zināmo aprindu" Latvijai cītīgi uztieptajiem, vispārīgā gadījumā nepierādāmajiem pieņēmumiem, ka:

"No vēlēšanu kampaņas loģikas viedokļa slavinošas reklāmas ir izteikts labums attiecīgajai politiskajai organizācijai. Ticams ir pieņēmums, ka reklāmu ietekme uz vēlēšanu rezultātiem ir būtiska. Jo lielāks ir reklāmu finansējums, jo reitingi pieaug, ko var attiecināt gan uz 8., gan 9.Saeimas vēlēšanām."

Ikviens no šiem apgalvojumiem vispārīgā gadījumā (uzsveru - vispārīgā) ir nepierādāms. Tuvākais piemērs, kurš apgāž šo sofistiku: šī gada republikāņu primary kampaņas un to iznākums. Izmetiet šo daļu no pasaules skata (vai drīzāk - ticējuma) un mīkla:

"Kā Eiropartija var veikt priekšvēlēšanu kampaņu, izvairoties no tiešas vai netiešas aģitācijas par kādu nacionāla līmeņa partiju"

izzūd. Vai vēl vienkāršāk: nemēģiniet iespīlēt vienādības zīmi starp dažādiem jēdzieniem: "aģitācija par" un tieša vai netieša finansēšana. Ja ne cita iemesla dēļ, tad tāpēc, ka tā vienādības zīme ignorē "aģitāciju pret". Es nelasīju uzmanīgi tās regulas, bet neatceros, ka tās kaut kur prasītu nelietot šo naudu aģitācijai (vai, ka tur vispār būtu iekšā vārds aģitācija).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 11.03.2008 22:30
PP

Paldies par linku uz latviešu tulkojumu!

"Atkārtojot, ka ES ir nākošā labakā lieta aiz socialā taisnīguma un geju seksa?"

Šķiet, ka jums ir izveidojusies visai neveselīga fiksācija uz tēmām "geji" un "sekss". Pat ja blogā nekas nav teikts ne par gejiem, ne par seksu, PP noteikti atradīs ieganstu par to parunāt... :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 11.03.2008 21:38
Saites:

Regulas grozījumi: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2007:343:0005:01:LV:HTML

T-40/04: http://curia.europa.eu/jurisp/cgi-bin/gettext.pl?where=&lang...

> Kā Eiropartija var veikt priekšvēlēšanu kampaņu, izvairoties no tiešas vai netiešas
> aģitācijas par kādu nacionāla līmeņa partiju - tā man ir mīkla.

Atkārtojot, ka ES ir nākošā labakā lieta aiz socialā taisnīguma un geju seksa? :)

Citi autora darbi
Screen shot 2017 02 15 at 16.55.36

Pētījums: Varas līdzsvars un kontrole Latvijas pašvaldībās Autors:Iveta Kažoka, Līga Stafecka