Atslēgvārdi:

Eiropa, nepalīdzi Putinam! 21

Krievija būtiski attālinās no cilvēktiesībām, demokrātijas un likuma varas. Ja ES grib izvairīties no līdzzinātāja lomas, tai ir jāpārdomā sava pozīcija un jānāk klajā ar stingrām prasībām Krievijas valdībai.

Iesaki citiem:

Deviņdesmitajos gados es strādāju ar padomju laika monumentālās figūras — zinātnieka un cilvēktiesību cīnītāja Andreja Saharova arhīviem, kuros bija atrodama bagātīga informācija par padomju disidentiem. Lieki piebilst, ka šī tēma mani pilnībā pārņēma. Īpaši pārsteidzošs atklājums bija tas, ka daudzi padomju disidenti savulaik bijuši talantīgi zinātnieki vai citu jomu profesionāļi ar labām algām, taču viņi upurēja savu relatīvi komfortablo dzīvi par labu cīņai ar šķietami nesatricināmo padomju režīmu. Viņu vidū bija arī šā gada 27.aprīlī mūžībā aizgājušais pazīstamais čellists Mstislavs Rostropovičs, kurš, tāpat kā daudzi citi, dārgi samaksāja par saviem principiem (cita starpā viņam tika atņemta pilsonība un viņš nonāca trimdā).

Mani vecāki pieder tai pašai paaudzei. Taču viņi nebija varoņi. Miglainās brīvības idejas vārdā viņi nebija gatavi likt uz kārts ģimenes drošību. Viņu disidentiskās izpausmes netika tālāk par Kremlim veltītiem lāstiem, kurus viņi izteica drošā vidē — pašu mājīgajā virtuvē. Es nekad viņus par to nenosodīju. Tomēr es bieži pieķēru sevi domājam, ka, pateicoties dažu izcilu sieviešu un vīriešu drosmei un tam, ka viņi uzdrīkstējās totalitārā valstī dzīvot kā brīvi cilvēki, mana paaudze saņēma ārkārtīgi vērtīgu dāvanu, proti, brīvību, kas kļuva par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Krievijas demokrātija bija vāja, taču cerību pilna. Visas pamata demokrātiskās institūcijas tika nodibinātas un dažas būtiskas reformas tika iesāktas.

Nebija tā, ka brīvība un panākumi demokrātijas attīstībā pazuda vienā acumirklī — 1999.gada decembrī, kad Vladimirs Putins pārņēma varu. Viss notika pakāpeniski un ilgākā laika posmā. Diezgan ilgu laiku šķita, ka situāciju var glābt. Tiesa, šaušalīgais karš Čečenijā jau ritēja pilnā sparā. Tomēr joprojām bija iespējas publicēt rakstus dažos drukātajos medijos un rīkot neskaitāmas preses konferences pat par visjūtīgākajiem jautājumiem. Kremlis gan demonstrēja dažus nepārprotamus autoritārisma simptomus, tomēr mēs viedokli varējām izteikt nebaidoties.

Tas bija 2003.gada rudens, kad es nācu pie skaidras atziņas, ka dažas padomju laika īpatnības, kuras šķita sen aizgājušas nebūtībā, ir sākušas atgriezties. Drīz pēc naftas magnāta Mihaila Hodorkovska aresta drošības dienesta darbinieki kontaktējās ar vairākām cilvēktiesību organizācijām un uzdeva tām vispārīgus, taču diezgan uzmācīgus jautājumus. Tolaik es vadīju vienu no Krievijas prominentākajām cilvēktiesību organizācijām — Maskavas Helsinki Group. Man bija jāizbrauc darba komandējumā un, atzīšos, man bija bail atstāt savus darbiniekus vienus laikā, kad pastāvēja iespēja, ka biroju apmeklēs nelūgti viesi. Tādēļ es sasaucu darbinieku sapulci un pavadīju aptuveni divdesmit minūtes, skaidrojot, ka, gadījumā, ja ierodas Federālais drošības dienests (FSB), viņiem jāsaka, ka priekšniece ir izbraukusi un nevienam no darbiniekiem nav dotas pilnvaras atbildēt uz jautājumiem. Es atkārtoju šo norādījumu vairākas reizes, bet tad pēkšņi atģidos: ”Ko es daru? Viss notiek gandrīz tā, it kā mēs būtu PSRS!”


Spiediens pieaug

Nenoliedzami, šodienas Krievija būtiski atšķiras no Padomju Savienības. Tā ir izteikti autoritāra valsts, tomēr ne totalitāra. Cilvēki var ceļot un lasīt tādas grāmatas, kādas vēlas. Naftas cenu dramatiskais pieaugums nozīmē to, ka dzīves līmenis pēdējos gados ir jūtami pieaudzis. Taču vienlaikus prezidenta Putina režīms ir iznīcinājis praktiski visas neatkarīgās institūcijas, kuras spēj ietekmēt izpildvaru.

Nepastāv arī tāds jēdziens kā neatkarīga tiesu vara, un Krievijas Valsts dome [parlaments] ir vien Kremļa marionete. Pēc Hodorkovska prāvas un viņa kompānijas Jukos iznīcināšanas neatkarīga uzņēmējdarbība arī vairs neeksistē. Mediji tiek pakļauti stingrai cenzūrai. Un pēc vairāku žurnālistikas balvu laureātes, cilvēktiesību aktīvistes Annas Poļitkovskas šokējošās slepkavības 2006.gada oktobrī nelielā neatkarīgo žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju saujiņa ir sapratusi — viņi ir absolūti neaizsargāti. Jaunais NVO likums un jaunie grozījumi anti-ekstrēmistu likumā ir piegriezti tā, lai tos varētu izmantot pret Kremļa kritiķiem un oponentiem. Nesen Krievijas-Čečenijas draudzības biedrība (neliela cilvēktiesību organizācija, kas iestājas par konflikta atrisinājumu Čečenijā) tika slēgta, par pamatu šādam lēmumam izmantojot abu minēto likumu kombināciju. Ļoti iespējams, ka citus upurus vistuvākajā laikā piemeklēs līdzīgs liktenis.

Gatavojoties 2007.gada parlamenta vēlēšanām un prezidenta vēlēšanām 2008.gadā, varas iestādes nesaudzīgi apspiež visus publiskos protestus. Publiska pulcēšanās un demonstrācijas tiek aizliegtas, aizbildinoties ar nenopietniem argumentiem. Šāds de facto pulcēšanās aizliegums spiež protestētājus rīkot nesankcionētus mītiņus, kurus policija vardarbīgi izklīdina. Spilgts piemērs ir “disidentu maršs” Ņižņijnovgorodā 2007. gada 24.martā, kad vairāki desmiti pilsoniskās sabiedrības aktīvistu atdūrās pret 20 000 policistu. Līdzīgs nesankcionēts mītiņš notika Maskavā 14.aprīlī. Neatkarīgie novērotāji, mediji un starptautiskās organizācijas (ieskaitot Eiropas Padomi) vienprātīgi uzsvēra, ka tiesībsargājošās iestādes pret protestētājiem pielietoja nesamērīgu spēku.

Kas ir tie cilvēki, kas piedalās protesta gājienos? Daudzi aktīvisti ir pasaules šaha čempiona un Vienotās pilsoniskās frontes kustības līdera Garija Kasparova politiskie atbalstītāji vai arī pazīstamā rakstnieka un nacionālboļševiku līdera Eduarda Ļimonova piekritēji. Tomēr arvien lielāks skaits demonstrantu nepieder nevienam no opozīcijas spēkiem. Viņi izvēlas doties ielās, jo Putina Krievija ar tās nomācošo anti-demokrātijas propagandu un neslēptajām represijām viņus smacē. Viņiem ir kauns par to, kas notiek ar viņu valsti. Viņi cīnās par savām neatņemamajām tiesībām dzīvot brīvu cilvēku dzīvi.

Pirms daudziem gadiem prominentais padomju disidents Boriss Šragins rakstīja, ka, tieši pateicoties Rietumu demokrātiju beznosacījumu solidaritātei, vairāki varonīgi cilvēki sajuta spēku un drosmi Sarkanajā laukumā organizēt publisku protestu pret padomju militāro okupāciju Čehoslovākijā. Šodien Krievijas pilsoniskā sabiedrība šādu solidaritāti vairs neizjūt, lai gan vajadzība pēc tās ir milzīga.


Gaidot Eiropu

Mūsdienu politiskajā kontekstā Eiropas Savienība (ES) ir tā, pie kuras mēs vēršamies pirmām kārtām, īpaši tādēļ, ka Savienoto Valstu vārds starptautiskajā arēnā ir zaudējis diezgan lielu daļu svara. Krievija ar rūpību izturas pret attiecībām ar ES. Ne tikai tādēļ, ka tā iemieso ekonomisko sadarbību, bet arī tādēļ, ka, pateicoties šīm attiecībām, Krievija var izkopt respektabla partnera tēlu. Tikmēr ES ietekmīgākie spēlētāji apgalvo, ka viņi vēlētos īstenot stingru cilvēktiesību politiku un ieņemt uzstājīgu pozīciju attiecībās ar Krieviju, taču viņu vajadzība pēc enerģētiskās drošības atņem viņiem sviras, kas šādas nostājas paušanai būtu nepieciešamas.

Šis pieņēmums ir vai nu kļūdains vai gluži vienkārši liekulīgs. Krievija neaizgriezīs gāzes krānu, reaģējot uz kritiku no Eiropas. Galu galā, lai arī Eiropai ir vajadzīga gāze, tomēr Krievijai tā ir jāspēj pārdot, turklāt par konkurētspējīgām cenām. ES vājā pozīcija cilvēktiesību jautājumos pamudina Krievijas valdību pastiprināt autoritāro politiku.

Krievija būtiski attālinās no cilvēktiesībām, demokrātijas un likuma varas. Ja ES grib izvairīties no līdzdalībnieka lomas šajā procesā, tad tai ir jāpārdomā sava pozīcija, jārunā ar Krieviju kā ar līdzvērtīgu partneri, kam ir saistošas starptautiskās normas, un jānāk klajā ar stingrām prasībām Krievijas valdībai cilvēktiesību jomā. Eiropas demokrātijām ir jāiestājas par Krievijas pilsonisko sabiedrību. Vācija, kas šobrīd ir ES prezidējošā valsts, ir visizdevīgākajā pozīcijā, lai šajā jautājumā uzņemtos līdera lomu.



Raksts pārpublicēts no openDemocracy.net pamatojoties uz Creative Commons licenci. Tulkojums no angļu valodas.

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 08.05.2007 18:17 http://www.youtube.com/watch?v=yozoxmTsUV8&NR=1

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - Jaņdžs 08.05.2007 18:06 http://www.youtube.com/watch?v=dc8_rgMp7q0&NR=1

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 08.05.2007 16:26
"sevi iedomājos ka baltu imperiālistu, kam Nato nemaz nešķiet mūsu interesēm par labu", ko no manis teiktā citē 'Ļaužs' un ir izbrīnā Aleksis, atsaucas uz baltu territoriju pamatiedzīvotājiem, kurus aprakstīja kā miermīlīgus pagānus kristīgie zobeņnesēji.

Miermīlīga impērija neprasa lielu iedomāšanos ne no viena, ja vien miermīlīgums nav pieņemts par pārdabisku. Bet šo ideju pacēlu garām ejot, ne kā tēmu, ko šeit tuvāk pārrunāt. Igaunijas valsts vīru darbība krasi pierāda šo vīru vīrišķīgumu. Ja Putins izmanto viņu neapdomību savā labā, diez vai viņš vainojams. Ne jau ka atbalstu krievu skujgalvus ar nacistiem līdzīgam šleifītēm pie piedurknes, bet taču arī nevajadzēja viņus izsaukt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alma 07.05.2007 11:19
Ne politiķe.Manā uztverē notikumi Igaunijā uzskatāmi parāda iztrūkstošo posmu labu attiecību veidošanā starp KRIEVIJU un citām eiropas valstīm.Nav starptautiski nosodīts vai tiesāts staļinisms ko`sarkanie atbrīvotāji` atnesa tautām.Var godināt kritušos kapos,bet nedrīkst nemitīgi pazemot tautas liekot tām godināt `uzvarētājus` kas tām atnesa ilgus okupācijas gadus,kuru sekam vēl nav redzams risinājums. Kamēr Krieviju nepiespiedīs to atzīt uz saskaņu nav ko cerēt!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ļaužs - Jandžs 06.05.2007 21:16
Jandžs, kurš "sevi iedomājos ka baltu imperiālistu, kam Nato nemaz nešķiet mūsu interesēm par labu" tomēr varētu tuvāk pastāstīt, kā "necelt baltu impēriju ar raķetēm vai kodol bumbām", atbilstoši to interesēm, kurus viņš, acīmredzot, šajos komentāros pārstāv.

Varbūt tiešām ir vērts pievienoties šiem "baltajiem imperiālistiem"? Kādus labumus Latvijas iedzīvotājiem būtu gatavi apsolīt "baltie imperiālisti", kādas garantijas savu solijumu pildīšanai sniegt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 06.05.2007 09:35
Baltijas valstis varēja apvienoties 1990. g., bet mēs visi tik suverfēni domājoši ļautiņi, ka tāds ieteikums bija tukša runa. Tagad kāda lietuviete iesaka to pašu, re, turēties kopā,, bet diez vai, jo šoreiz Igaunijas politiķi provocēja pinkšķi ne mazāk, ka zīdainis, kam no mutes izvelk īkšķi. Varēja gaidīt vēl 50 gadus, lai redzētu kā nosēdīsies šīs pasaules gala reālā politiskā situācija. Laiks mums visiem rīkoties apdomīgi un ar ilglaicīgu skatu nākotnē. Sakārtosim pašu istabu pirms sākam kārtot ES māju vai pasauli.

Attiecībā uz K. Ulmani, ne par visu viņu aizstāvu. Uzskatu ka vajadzēja simbolisku pretošanos un ne tik simbolisku upuri ciest pretojoties Padomijas iebrukumam. Bet es neticu, ka ja līdzīgi notiktu šodien, esošā politiskā elitāre atstās uz pusi tik saliedētu tautu, ka Ulmanis ar visām savām kļūdām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Jaņdžs 05.05.2007 14:49
Sk. arī: http://en.wikipedia.org/wiki/Political_views_of_Pat_Buchanan... .
For example, Buchanan once suggested that the U.S. remove the United Nations headquarters from New York City and send in the Marines to “help pack”. He supports withdrawal from the Kyoto Treaty, the Rome Treaty and most of the IMF. He also suggests that foreign aid be rolled back and that all US troops pull out of Europe.

P.Bukanana uzskati ir t.s. paleokonservatīvisms - viņš parasti ir pret to, ka ASV uzņemas kaut kādas ārējas saistības un stājas starptautiskās organizācijās, jo tas atšķaidot amerikāņu tautas suverenitāti. (Līdzīgi kā Latvijā reizēm atskan balsis par Briseles diktātu, kura dēļ Latvija it kā vairs nav suverēna valsts. Amerikā arī tā var spriest - tikai tas skan vēl jocīgāk, jo ASV parasti ātri pakļauj savai ietekmei praktiski jebkuru starptautisku organizāciju, kurā viņi iesaistās) P.Bukanans parasti ir kritisks arī pret globālisma projektiem un pret ASV iesaistīšanos ārējos karos, t.i. tādos, kur nav tieši jāaizsargā ASV. Lai gan šādiem uzskatiem ir visas tiesības pastāvēt, tie ir savā ziņā margināli - tie sasaucas ar ASV vidienē pārstāvētiem republikāņu-izolacionistu viedokļiem, bet tiem ir maza ietekme uz abām lielajām partijām.

Zīmīgi, ka P.Bukanana rakstā vislabākā analogjija ir par 1.pasaules karu (Lielbritānijas drošības garantijas Beļgjijai, kas ievilka britus viņiem neizdevīgajā 1.pasaules karā - sal. ar vēsturnieku Niall Ferguson, kurš 1.pasaules karu uzskata vnk. par Vācijas vēlmi izveidot kaut ko līdzīgu mūsdienu Eiropas Savienībai:
It was Germany which forced the continental war of 1914 upon an unwilling France (and a not so unwilling Russia), but it was the British government which ultimately decided to turn the continental war into a world war, a conflict which lasted twice as long and cost many more lives than Germany’s first ‘bid for European Union’ would have….It was nothing less than the greatest error of modern history.

Toties jaunāku laiku vēsture pašizolācijas ieguvumus īsti neapliecina. Par 2.pasaules karu neviens neapgalvo, ka Hitleram kāds būtu par maz piekāpies. Toties Latvijā bija politiķis Kārlis Ulmanis, kurš argumentēja līdzīgi kā Jaņdžs: PSRS nevajag provocēt, militāras alianses ar Igauniju veidot nevajag, PSRS agresijai vajag piekāpties (pat ja viņi saka, ka Igaunijas vai Latvijas valdībai ir jāatkāpjas). Rezultātā neviens pat droši nezin, kur K.Ulmanis ir apbedīts - kaut kur Turkmēnijā esot. Negribu noliegt neviena tiesības pievienoties K.Ulmaņa vai P.Bukanana viedokļiem un iestāties PAR izolacionismu, PAR piekāpību Krievijas agresijai, PRET solidaritāti ar igauņiem - tikai jāzin, kādas mēdz būt šādas izrīcības sekas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 04.05.2007 19:06
Lai uzzinātu kāda plaši lasīta un pazīstama ASV labā politiskā spārna domu izsacītāja ('opinion maker) netiešo atbildi "Temai" lasiet http://www.antiwar.com/pat/?articleid=10914

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - Aleksis 03.05.2007 21:17 http://grani.ru/Society/m.117354.html

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs - Aleksis 03.05.2007 20:39
Nedomāju, ka divvirzienu domāšana nāk mums par sliktu. Cik es novēroju, Latvija ir idejām mēma un pastiep smadzenes dažādos virzienos (un abās smadzeņu pusēs) ir laba vingrināšanās pirms sākam ieteikt kaut ko neatgriezinisku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Jaņdžs 03.05.2007 20:21
Jaņdžs: Varbūt jūs esat ES imperiālists?

Sk. komentu pašā lapas augšā :)) Paskaidrošu, ka pirms dažiem gadiem es referendumā balsoju PRET Latvijas stāšanos ES un joprojām lielas cerības ar viņiem nesaistu. Savukārt par NATO mēs varam izdomāt visu ko, bet neviens vēl nav piedāvājis reālu alternatīvu Latvijas drošībai.

Jaņdžs: Tādā gadījienā es sevi iedomājos ka baltu imperiālistu, kam Nato nemaz nešķiet mūsu interesēm par labu. Taču es neceltu baltu impēriju ar raķetēm vai kodol bumbām. Kā to panākt? To saku, lai vārdos apmaldīties tie, kas zin iet tikai pa vienvirziena ceļu un par citiem ceļiem nekad nav dzirdējuši.

Pastāstiet, lūdzu, par baltu imperiālismu - tas ir kaut kas jauns. Vienīgi, ja Jūsu domas arī turpmāk būs kā divvirzienu ceļš (dosies divos pretējos virzienos vienlaicīgi), tad Jūsu rakstīto man būs grūti lasīt un saprast. Man tuvāka par runāšanu mīklās ir Renē Dekarta un citu racionālistu pieeja - jebkādas zināšanas jāizklāsta skaidri un metodiski.

Jaņdžs: Attiecībā uz igauņiem, viņi neiedomādamies sekas piespēlēja Putinam izdevību parādīt, ka viņa vara nav tukša retorika. Man nav jābūt Krievijas imperiālistam, lai būtu skaidrs, ka Kremlī nesēž dumīši. Ja bāz galvu lāča mutē, būsi laimīgs, ja kāds ārsts zinās galvu pie pleca atlīmēt. Liekas igauņiem ir laimējies.

Kāpēc Jums patīk draudēt ar lāčiem? Igaunija ir suverēna valsts; t.sk. viņu likumīgās valdības ziņā ir visi pieminekļi un citi simboli Tallinā. Igaunija arī nenorāda Krievijas valdībai, kādus pieminekļus viņiem celt un kādus novākt. Bet tas, ka Putinjūgends jau vairākas dienas bloķē Igaunijas vēstniecību Maskavā, tā ir Krievijas vājuma nevis spēka pazīme. Vai Jūsu vēstures varonis ir Nevils Čemberlens, kurš Hitleram nodeva Čehoslovākiju, lai lieki neprovocētu agresoru?

Manuprāt, tas, ko igauņi ir izdarījuši ir drusku labāk vai sliktāk - bet tāda bija viņu valdības izvēle. Un mēs ejam ar viņiem kā NATO partneriem vienā sasaistē: agresija pret Igaunijas vēstniecību Maskavā - tā ir agresija arī pret Latviju. Te ir vieta solidaritātei nevis prātojumiem par lāčiem vai kam ir "laimējies". Mums laimēsies tikai tad, ja mēs turēsimies kopā. Ir žēl, ka Latvijas Saeima vēl nav pieņēmusi rezolūciju Igaunijas atbalstam un vesela kaudze deputātu no TP un ZZS atturējās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs - Aleksis 03.05.2007 17:06
Pārspīlēto vienkāršotību un atklātu propagandu kādu saskatu rakstā "Tēma" ir bīstama, bet tipiska austrumeiropiska pieeja attiecībās ar Krieviju šodien. Tādus argumentus atļaujas absolutas varas kalpiņi. Ja jūs saskatat Krievijas imperialistu manī tāpēc, ka atzīstu Putina argumentu pret raķešu novietošanu ES, tad noteikti piederat pie ortodoksākliem politiskiem un Nato spēkiem. To jūs varat droši, tikai nerunājat par 'galīgu nesaprašanu', jo citur tik 'galīgi' nesaprotoši cilvēki visi nav. Varbūt neesat dzirdējis, ka ASV militārā doktrina ceļ 'nepārvaramu' militāro spēku. Ši doktrina nav pēc 9/11, bet pēc Padomijas sabrukuma izstrādāta tēze.

Tākā jūs citējat angļu valodas pielikumus, te vēl viens, kas atrodams http://www.antiwar.com/malic/?articleid=10905:

A few days ago, a Swedish blogger by the name of Fjordman wrote an article titled "Towards a Totalitarian Europe" for the Euroskeptic blog The Brussels Journal, arguing that:

The European Union is basically an attempt – a rather successful one so far – by the elites in European nation states to cooperate on usurping power, bypassing and eventually abolishing the democratic system, a slow-motion coup d’état. It works because the national parliaments are still there, and most people don’t see how much has changed.

Fjordman claims that the EU resembles the Soviet Union "more than just superficially," calling it "An artificial superstate run by an authoritarian bureaucracy that overrides the will of the people and imposes its ideology on the populace."

Varbūt jūs esat ES imperiālists? Tādā gadījienā es sevi iedomājos ka baltu imperiālistu, kam Nato nemaz nešķiet mūsu interesēm par labu. Taču es neceltu baltu impēriju ar raķetēm vai kodol bumbām. Kā to panākt? To saku, lai vārdos apmaldīties tie, kas zin iet tikai pa vienvirziena ceļu un par citiem ceļiem nekad nav dzirdējuši.

Attiecībā uz igauņiem, viņi neiedomādamies sekas piespēlēja Putinam izdevību parādīt, ka viņa vara nav tukša retorika. Man nav jābūt Krievijas imperiālistam, lai būtu skaidrs, ka Kremlī nesēž dumīši. Ja bāz galvu lāča mutē, būsi laimīgs, ja kāds ārsts zinās galvu pie pleca atlīmēt. Liekas igauņiem ir laimējies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Jaņdžs 03.05.2007 11:51
Jaņdžs: Man nav saprotams kāpēc mēs noliedzam Putinam pretoties atklātai provokācijai no ASV un NATO puses...

Es te kaut ko galīgi nesaprotu. Ja Jūs, Jaņdž, esat Krievijas imperiālists, tad kas gan ir tie jūsu "mēs", kas Putinam "noliedz pretoties"? Ja Jūs šajās pieminekļu domstarpībās esat Latvijas NATO sabiedrotās Igaunijas pusē, tad ko esat domājis ar "atklātu ASV provokāciju"? Viedokļu brīvība ir laba lieta - un mēs esam radināti cienīt arī valsts atklātu ienaidnieku viedokļus. Ir tomēr jocīgi, ja vārdos paustā lojalitāte (piemēram, izpratne par to, kas ir "mēs") mainās pat viena teikuma ietvaros.

Atgādināšu, ka Putins sāka "pretoties" CFE Treaty jau savas runas laikā 26.aprīlī (pagājušo ceturtdien). "Russian President Vladimir Putin proposed Thursday that Russia should suspend the implementation of the Treaty on Conventional Forces in Europe until other parties to the treaty ratify the document." (sk. http://en.rian.ru/russia/20070426/64447949.html ). Viņš ļoti labi zināja, ka citas puses (tās "other parties") ir apturējušas ratifikāciju līdz brīdim, kamēr Putins izvāks karaspēku no Moldovas un Gruzijas.

Ne jau Bronzas karavīra pārvietošanā ir problēma - pārapbedīšanas no ceļmalām uz kapiem notiek visās zemēs, Krieviju ieskaitot. Problēma ir tā, ka pavisam reāli Krievijas karavīri joprojām atrodas citu suvernēnu valstu teritorijā - un attiecīgo valstu valdībām nebūtu nekas pretī, ja šos nebronzas karavīrus pārvietotu kaut kur tālāk. Turklāt Krievija ir jau solījusi armiju izvest, un termiņš ir pagājis. Savukārt nesenā nesaskaņu eskalācija ar Igauniju, nozīmē to, ka Putins acīmredzot vēlas drīz mums visiem nodemonstrēt, kā īsti viņš nodomājis attīstīt attiecības ar Eiropas kaimiņvalstīm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - Marija 03.05.2007 06:56 http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=1771...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 02.05.2007 23:16
Man nav saprotams kāpēc mēs noliedzam Putinam pretoties atklātai provokācijai no ASV un NATO puses, jo esam droši, ka igauņi cietīs ilglaicīgas sekas par bronza statujas pārcelšanu. Taču ne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 02.05.2007 14:41
Marija: Diemžēl politiķu izteikumi gan Polijā, gan Baltijas valstīs, joprojam bieži liecina par to, ka īstais iemesls, lai būtu ES un NATO dalībvalstīm, nemaz nebija demokrātija, cilvēktiesības un kopīgas vērtības, bet gan kas cits.

Iemeslus (предлог, pretext) jau var izdomāt visādus. Bet vai ir kaut viena valsts, kuras dalībai ES un NATO nolūks (замысл, purpose) būtu bijis "demokrātija", "cilvēktiesības" vai "kopīgas vērtības"? Un starp citu, uz cik tūkstošiem lappušu šobrīd ir izklāstītas ES "kopīgās vērtības"? Pārāk daudz to Eiropas vērtību ir saviesies - droši vien kādi pārdesmit kilogrami ar apdrukātu papīru sanāks.

Marija: Nevar izdomāt labāku pakalpojumu Putinam, ka tas, ko nesen izdarīja Igaunijas vadība.

Daži komentētāji uzskata, ka Putinam būs tagad jāatklāj dažas savas kārtis - neņemos spriest, vai viņš to uzskata par pakalpojumu vai nē. V.Putins savā 26.aprīļa runā izteica neapmierinātību par NATO pretraķešu iekārtām Austrumeiropā un draudēja ar Krievijas izstāšanos no CFE (Conventional Forces in Europe) līguma. Pateicoties Bronzas monstra pārvietošanai tieši pirms zīmīgā 9.maija datuma, mēs ļoti savlaicīgi redzēsim dažus elementus no tā, kā Krievija bija iecerējusi darboties pretēji NATO interesēm - http://www.stratfor.com/products/premium/read_article.php?id... .

Piekrītu komentētājam 600 - ne jau ar līgumiem un labiem nodomiem vien var panākt Krievijas karaspēka izvešanu no Moldovas un Gruzijas. Tas jau sen ir apsolīts, bet netiek darīts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija 02.05.2007 12:17
No visām ES valstīm vislabāk Putinam palīdz jaunas dalībvalstīs ar savu tuvredzīgu un populistiki instrumentālo attieksmi pret tām pašām vērtībām, kas tik veiskmīgi tiek grautas Krievijā. Diemžēl politiķu izteikumi gan Polijā, gan Baltijas valstīs, joprojam bieži liecina par to, ka īstais iemesls, lai būtu ES un NATO dalībvalstīm, nemaz nebija demokrātija, cilvēktiesības un kopīgas vērtības, bet gan kas cits. Instrumentāla attieksme pret cilvēktiesībām un neuzticēšānās pašu spēkiem atrast kopīgu valodu ar pašmāju krieviem ļauj Krievijai paust absurdus pārmetumus mūsu valdībām un norādīt uz 'pārkāpumiem'. Nevar izdomāt labāku pakalpojumu Putinam, ka tas, ko nesen izdarīja Igaunijas vadība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

600 - Aleksis 02.05.2007 00:17
Nesapratu, Tu tiešām piekrīti, ka ASV ir zaudējušas svaru vai arī tas bija ar ironiju teikts?

RU respektē tikai spēku, nevis kaut kādu diplomātisku ''bažu izteikšanu'' vai ''brīdināšanu'', kurai nav seguma. Jo ES ir sašķelta, kopējās ārējās & drošības politikas nav, bet atkarība no resursiem ir. Un galu galā - krievi var tirgoties arī ar Ķīnu, Indiju, ASV, Kanādu - vai tad tik grūti trubu aizvilkt pār Beringa šaurumu? Būs zudējumi? Nu un tad - politiskas ietekmes palielināšanai var arī ekonomiskos labumus upurēt. Ja Staļins varēja Ukrainu mērdēt badā, tad Putins, nekautrēsies arī pāris miljardus budžetā zaudēt, pārorientējot exportu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 01.05.2007 15:26
Mūsdienu politiskajā kontekstā Eiropas Savienība (ES) ir tā, pie kuras mēs vēršamies pirmām kārtām, īpaši tādēļ, ka Savienoto Valstu vārds starptautiskajā arēnā ir zaudējis diezgan lielu daļu svara.

Žēl, ka Savienoto Valstu vārds ir šitā zaudējis svaru starptautiskajā arēnā. Raksta autorei tomēr jāapzinās, ka ES jau tagad nemitīgi rūpējas par cilvēktiesībām visā pasaulē. ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmēs vairākkārt ir izskanējušas "ārkārtējas bažas" (extreme concern) par humanitāro situāciju Darfūras regjionā, ES ir brīdinājušas Sudānu par "nopietnām sekām" (serious consequences), Haviers Solana pat izteicies par "veco, nelaimīgo Darfūras problēmu" (unhappily old problem of Darfur). Šādas un citas interesantas domas varam lasīt nu jau vismaz pēdējo 3 gadu ziņās. Iespējams, Sudāna šobrīd ir būtiskākais humanitārais izaicinājums. Ja izdosies sasniegt jēgpilnu ieguldījumu šī konflikta noregulējumā, tad ES kādā sanāksmē varētu pieņemt arī rezolūciju demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības atbalstam arī Krievijā, vai ierakstīt atbilstošo procesu veicināšanu kādā programmatiskā dokumentā.