Foto: AFI
Nākamie divi gadi pirms Latvijas referenduma par iestāšanos ES sakrīt ar visas Eiropas diskusiju par ES nākotni, kas ir vienreizēja iespēja panākt tālejošus risinājumus ES kā nacionālu valstu savienībai ar spēcīgām federatīvām iezīmēm.
Nevis Latvija atgriežas Eiropā, kur tā vienmēr ir bijusi, bet Eiropa atgriežas Latvijā – šis Ojāra Kalniņa, Latvijas institūta direktora, spārnotais teiciens aplidojis preses lapas. Ja pieņemam, ka šajā teicienā ir liela daļa taisnības, tad šeit, pie mums Latvijā, jābūt auglīgai augsnei ne vien cukurbietēm, graudiem un liniem, bet arī demokrātiskas Eiropas apvienošanas idejai. Šī ideja jau aizlaikus vieno Eiropas zemes līdz ar kopīgiem daiļo mākslu un filozofijas laikmetiem. Jau Kurzemes hercogam bija paredzēta vieta pirmajā Eiropas parlamenta projektā…
Tagad nu Eiropas Savienība ir oficiāli izsludinājusi un uzsākusi debates par savas nākotnes veidolu. 2004.gadā šajā nolūkā ir jāsanāk visu dalībvalstu starpvaldību konferencei. Kas zina, ļoti iespējams, visticamāk – arī Latvijai kā jaunajai dalībvalstij būs tajā jāpiedalās. Konferences sagatavošanai iecerēts rīkot konventu, kam jāapvieno dalībvalstu un kandidātvalstu pārstāvji tiklab no valdībām un parlamentiem, kā arī no nevalstiskajām organizācijām, tādām kā Eiropas Kustība.
Konventa uzdevums būtu debatēt un līdz starpvaldību konferencei 2004.gadā sagatavot vienotu pozīciju par ES nākotni, līdzīgi kā konventam, kas bijušā Vācijas federālā prezidenta/Konstitucionālās tiesas priekšsēža Romāna Hercoga vadībā sagatavoja ES Pamattiesību hartu. Arī Latvijai kā kandidātvalstij noteikti vajadzētu tajā piedalīties kā pilntiesīgai loceklei, jo kā nekā vēlāk dzīvosim ES, kas būs būvēta pēc šī konventa rasējuma. Vēl jo vairāk, ka konvents ir tikai konsultatīvs – lēmumus pieņems tikai dalībvalstis 2004.gada starpvaldību konferencē.
Vajadzētu! Arī Eiropas Kustība Latvijā to prasa. Bet vēl nav galīgi izlemts, ka tā būs. ES Padome – dalībvalstu un to valdību vadītāji – decembra vidū Briseles priekšpilsētā Lākenā pieņems lēmumu, kāds būs divu gadu process līdz starpvaldību konferences rezultātam. Apspriežamie jautājumi jau ir noteikti pēc samērā neveiksmīgā un Īrijas balsotāju noraidītā ES Nicas līguma pieņemšanas pirms gada. Pirmkārt, kompetenču sadale starp ES un dalībvalstīm, ņemot vērā subsidiaritātes principu, kas nozīmē lēmumu pieņemšanu iespējami zemākā valdīšanas līmenī. Otrkārt, ES Pamattiesību hartas statuss. Treškārt, līgumu vienkāršošana ar mērķi panākt lielāku skaidrību un saprotamību, nemainot tos saturiski. Ceturtkārt, nacionālo parlamentu loma ES arhitektūrā.
Saprotams, šāda ES līgumu “atvēršana”, līdzīgi, kā tas ir mūsu Saeimā ar likumu “atvēršanu”, pavērs iespēju īstenot arī citus mērķus, piemēram, eventuāli grozīt arī Nicas lēmumus par balsu sadalījumu ES Padomē.
Arī tāpēc šovasar, 2.augustā pirmoreiz pulcējās darba grupa, lai sagatavotu Eiropas Kustības Latvijā deklarāciju par ES nākotni. Šo desmit “gudro” (Eduards Bruno Deksnis, šo rindu autors, Pēteris Elferts, Andris Gobiņš, Valts Kalniņš, Ainārs Lerhis, Egils Levits, Rolands Rikards, Jānis Vaivads un Pēteris Zilgalvis) darba rezultāts ir projekts šādai deklarācijai kopā ar pielikumu par Eiropas konstitūcijas galvenajiem elementiem. Tas tiek nodots apspriešanai paneļdiskusijā Eiropas Kustības Latvijā rīkotajā Otrajā Latvijas sabiedrības Eiropas lietu forumā Stratēģija no iestāšanās sarunām līdz referendumam 28.novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā. Šāds plašs forums notiek jau otro reizi – pirmais bija pagājušā gada martā, tajā piedalījās simtiem dažādu nevalstisko organizāciju aktīvistu un citu interesentu.
Domu, ka nepieciešama kopīga dalībvalstu un kandidātvalstu politiska deklarācija par ES nākotni, ir paudusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Savukārt Eiropas Kustība to redz ne tikai kā Latvijas iespēju piedalīties šādas kopīgas nostājas veidošanā, bet arī kā domāšanas un debašu procesu Latvijas sabiedrībā. No jautājuma: kādu ES mēs vēlamies redzēt pēc tās paplašināšanās un kādu to gribam veidot pēc mūsu iestāšanās? Līdz jautājumam: kāda būs mūsu vieta jaunajā, paplašinātajā ES? Šie jautājumi veido arī jaunu diskursu diskusijai par mūsu iestāšanos, palīdz to uztvert un reflektēt kā tuvu un reālu notikumu.
Latvijai tuvākie divi gadi būs gadi pirms tautas nobalsošanas par vai pret valsts pievienošanos ES. Taču vienlaikus tie sakrīt ar šo visas Eiropas diskusiju par ES nākotni, kas ir pirmreizīga un vienreizēja iespēja iesaistīt šajā procesā plašu sabiedrību un panākt jaunus, tālejošus risinājumus ES kā nacionālu valstu savienībai ar spēcīgām federatīvām iezīmēm. Vismaz tādu to redz Eiropas Kustība. Nule Berlīnē par šo kā par “tiešām vēsturisku iespēju” dzirdējām runājam arī Elmāru Broku, Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdi.
Mums visiem tagad ir unikāla pirmsreferenduma iespēja sasaistīt šos divus savstarpēji papildinošos procesus – iekšējo un Eiropas kopējo diskusiju. Ne tikai no politiķiem un ierēdņiem ir atkarīgs, vai to spēsim izmantot. Tādēļ arī šī Eiropas Kustības iniciatīva, kas domāta kā rosinājums dialogam sabiedrībā un dialogam ar valdību ne vairs par “vai”, bet par – “ko” un “kā”.
Līdz ar mūsu prātu nāks mājās arī Eiropa.