Atslēgvārdi:

Eiropa jāceļ no apakšas uz augšu!

ES Konstitūcijas projekts Latviju pārvērš par provinci tā vietā, lai tā būtu nacionāla valsts. Tagad dalībvalstu vietā visu darīs Brisele. Tādējādi de facto mēs radām federāciju.

Iesaki citiem:

Ar Jensu-Pīteru Bondi, vienīgās eiroskeptiskās grupas Eiropas Parlamentā prezidentu, sarunājas Tālis Eipurs, Latvijas Radio.


Pirms šīs intervijas man sacīja, ka Jūs esat galvenais eiroskeptiķis Eiropas Parlamentā. Ko Jūs par to sakāt?

Man ir ļoti lieli iebildumi pret demokrātijas trūkumu Briselē – ka vēlētāju tiesības pieņemt lēmumus savās dalībvalstīs tiek nodotas birokrātijai Briselē. Un jo vairāk izprotu lietas šeit Briselē, jo kritiskāks kļūstu.

Bet es esmu eiroreālists tādā ziņā, ka neesmu pret sadarbību Eiropā. Es to pat ļoti atbalstu. Bet es runāju par sadarbību, kas veidota ap nacionālajām demokrātijām, nevis ap birokrātiju Briselē.


Kādā veidā tad īsti valstīm būtu jāsadarbojas?

Mana pamatideja ir tāda: lietas, kuras iespējams efektīvi izlemt Latvijas parlamentā, tajā arī jāizlemj. Jo tas notiek turpat blakus vēlētājam, kur viņš var ievēlēt savu valdību un nomainīt to, ja nav apmierināts ar paveikto, kur iespējams grozīt likumus pēc jaunām vēlēšanām.

Tomēr mūsdienās ir arī tādas problēmas, kuras nevar atrisināt nacionālajā parlamentā: jūras un gaisa piesārņojums vai starptautisko kompāniju nodokļu lietas. Tātad, lai lēmumu pieņemšana būtu efektīva, starptautiskais līmenis ir nepieciešams.

Federālisti domā, ka viņi var izveidot Eiropas demokrātiju. Es domāju, ka tas ir brīnišķīgs sapnis. Tomēr es neticu, kas tas ir īstenojams, jo cilvēki nedos priekšroku balsošanai par Eiropas Parlamentu (EP), viņi labprātāk vēlēs, piemēram, Latvijas vai Dānijas parlamentu. Ja 80% vēlētāju tiešām balsotu par EP un tikai 40% - par dāņu parlamentu, tad es neiebilstu, ka lēmumus pieņem Briselē. Tomēr tā nav, un es neredzu, ka mani Dānijas pilsoņi priekšroku dotu likumu pieņemšanai Briselē. Vēl daudzus, daudzus gadus viņi par labāku atzīs Kopenhāgenu.

Tāpēc es domāju, ka mums, cik vien iespējams, jāierobežo lēmumu pieņemšana Briselē. Tā kā es neticu visas Eiropas demokrātijai, es atbalstu citu pieeju. Proti, nacionālajiem parlamentiem būtu jāsūta savi pārstāvji, lai tie kopā ar citiem strādātu visas Eiropas parlamentā un kontrolētu Eiropas izpildvaru. Es nerunāju par Eiropas Komisiju, kas sastādīta no bijušajiem premjerministriem, kurus vairs neviens neievēlēs savās valstīs, bet par Eiropas valdību, kas būtu tieši atbildīga nacionālo parlamentu priekšā. Labāk būtu, ja Latvijas parlaments uz Briseli sūtītu savu komisāru, kas pārstāvētu Latvijas parlamentu un Latvijas vēlētāju. Un tad viņa vai viņš katru piektdienu atgrieztos Latvijas parlamentā un skaidrotu, kā balsots pagājušajā nedēļā, ko plāno darīt nākošajā, ietu uz Latvijas Radio un televīziju un tā atrastos patiesā dialogā ar Latvijas iedzīvotājiem. Galvenais ir, lai justu, ka šis ir mūsu cilvēks Briselē. Un, ja jūs ar viņu neesat apmierināti, tad jūs viņu padzenat un izvēlaties citu. Lūk, tā ir demokrātija!

Eiropa jāceļ no apakšas uz augšu, nevis kā Nicas līgumā un jaunajā Konstitūcijas projektā – no augšas uz leju.


Vai tas nav paradokss, ka eiroskeptiskās un eiroreālistiskās idejas dzīvē vislabāk īstenojas tieši caur Eiropas institūcijām?

Eiropas Konventā mūsu grupa „Demokrātijas forums” bija mazākumā un mēs radījām alternatīvu konstitūcijas projektu – 15 punktus alternatīvai Eiropas sadarbības uzbūvei. Mēs radījām projektu alternatīvam līgumam par ciešu Eiropas valstu sadarbību - ne tikai pašreizējo ES dalībvalstu, bet visu, arī Rumānijas, Bulgārijas vai Baltkrievijas un Moldovas. Lai visām būtu vienots, kopējs tirgus un kopējas politikas, tomēr daudz elastīgākā veidā nekā tas paredzēts Konstitūcijā, kur visiem likumiem jābūt vienādiem visā Eiropā.

Es domāju, ka mūsu vīzija par daudz elastīgāku sadarbību Eiropā labāk derētu arī šodienas kandidātvalstīm. Jo jums būs viens pret vienu jāpārkopē 97 tūkstoši likumdošanas lapaspušu, pazudīs visi tie jūsu likumi, kas nebūs saskaņā ar Eiropas likumdošanu. Es nezinu, kādi ir cipari Latvijā, bet Polijā būs jāslēdz 90 % lopkautuvju! 90% lopkautuvju, lai tikai īstenotu ES noteikumus! Kāpēc nevar atļaut viņiem ražot savus cīsiņus Krakovā un tos tur ēst, bet kopējos noteikumus pielietot tikai tad, ja kaut ko eksportē uz ES un citām valstīm?

Mēs vēlamies tikt vaļā no idejas par vienas nācijas valsti Eiropā un kopējos noteikumus attiecināt tikai uz pārrobežu jautājumiem, bet nacionālos likumus – uz vietējām lietām. Tā nav pretošanās starptautiskai sadarbībai, bet gan cits veids, kā to īstenot – iespējams, pat efektīvāk.


Latvijā ir kāda problēma - mums ir maz konstruktīvu, zinošu un saprotošu eiroskeptiķu. Vai tas nenorāda arī uz to, ka kopējais cilvēku izpratnes līmenis par ES ir diezgan zems?

Zināšanas būs. Es domāju, ka tās atnāks.


Vai šobrīd jau nav par vēlu?

Nē. Referendums par dalību ES būs septembra beigās. Nākamā gada jūnijā jūs balsosiet par saviem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā. Turklāt es ceru, ka jums Latvijā būs tautas nobalsošana arī par ES Konstitūciju.

Mēs esam sagatavojuši lasītājiem draudzīgu Konstitūcijas projekta izdevumu, tai skaitā latviski – tas publicēts mājas lapā www.euabc.lv. Tas ir vieglāk saprotams izdevums, kur lapas malā ir paskaidrojumi. Mājas lapā atrodama arī ES terminu vārdnīca, kur drīzumā katrs arī latviešu valodā varēs izlasīt, kas ir subsidiaritāte, kas ir paplašināšanās un citas lietas.


Par Konstitūciju saka, ka tā būšot viegli saprotama un pietuvināta vienkāršam cilvēkam un ļaudis daudz labāk sapratīs, kas īsti ir Eiropas Savienība. Vai Jūs tam piekrītat?

Nē. Jaunā Konstitūcija ir daudz sarežģītāka nekā līdz šim pastāvošie noteikumi. Jo viss, kas bija sarežģīts vai neciešams Nicas līgumā, ir ielikts Konstitūcijā.

Mēs esam ierosinājuši ļoti vienkāršu lēmumu pieņemšanas veidu, ko ikviens Eiropas bērns skolā var iemācīties vienas stundas laikā. Pašreizējo Konstitūcijas projektu nesaprot pat ievēlētie parlamenta deputāti!


Kāpēc tomēr amatpersonas saka, ka šī Konstitūcija ir daudz vienkāršāka?

Labi, pārbaudīsim! Atnāciet pie manis ar kādu no šīm amatpersonām un es viņam šo to pajautāšu. Es gribētu mazliet paeksaminēt tādu amatpersonu, kas saka, ka šī Konstitūcija ir vienkārši izskaidrojama. Pārbaudīsim un atklāsies, ka viņš nemaz nevarēs to izskaidrot.


Kad jautāju mūsu ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei, vai Latvijā būs tautas nobalsošana par ES Konstitūcijas projektu, viņa sacīja, ka mums jāskatās, kāds būs Eiropas starpvaldību konferences iznākums. Vai Jūs domājat, ka mums jāskatās uz starpvaldības konferenci vai vēl ko citu, vai arī referendumam ir jābūt jebkurā gadījumā?

Eiropas Konventā, kas radīja šo projektu, 97 pārstāvji parakstīja aicinājumu rīkot tautas nobalsošanu jebkurā gadījumā. Arī es to parakstīju, jo Konstitūcija taču ir pilsoņu ierocis pret politiķiem. Bet, ja mēs radam Konstitūciju, kas ir politiķu ierocis pret pilsoņiem, tad vismaz jāpavaicā iedzīvotājiem, vai viņi ir ar mieru to pieņemt. Un tas jādara ikvienā valstī. Mūsu un Eiropas federālistu priekšlikums ir, ka visās ES dalībvalstīs referendumam par Konstitūciju jānotiek vienā un tajā pašā dienā - Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā 2004.gadā. Tas dos labāku rezultātu un ļaus arī ietaupīt. Un tad mēs redzēsim, vai cilvēki ar šo Konstitūciju ir vai nav apmierināti.


Kad Jūs uzstājāties pēdējā Eiropas Konventa sēdē, Jūs salīdzinājāt ES ar kaut ko ļoti tuvu lielvalstij...

Supervalstij. Tāpēc, ka Konstitūcijas projekts radīs supervalsti. Tās rīcībā būs tādi paši instrumenti kā jebkurai citai supervalstij – valūta, armija, valdība, parlaments un prezidents. Būs arī ārlietu ministrs ar kopēju diplomātisko dienestu. ES būs juridiskas personas statuss, tā varēs slēgt starptautiskus līgumus. Līdz ar to šīs tiesības pārvietosies no Latvijas uz Briseli. Brisele slēgs visas starptautiskās vienošanās, un būs nelikumīgi, ja Latvija gribēs slēgt pati savas starptautiskas vienošanās ar kaimiņvalstīm. Jūs to vairs nevarēsiet darīt ar Krieviju vai Ukrainu vai vēl kādu valsti. Ja jūs aizskarat jomu, kurā ES jau ir iekšējs likumdošanas akts, tad šajā jomā Brisele ir vienīgā, kas ir atbildīga par starptautiskiem līgumiem.

ES Konstitūcijas projekts Latviju pārvērš par provinci tā vietā, lai tā būtu nacionāla valsts. Jo provinces neslēdz starptautiskas vienošanās, to dara galvaspilsēta. Un es skatos, ka tagad to visu dalībvalstu vietā dara Brisele. Tādējādi de facto tā jau ir federācija, ko mēs radām. Izņēmums – šobrīd no Briseles vēl nav iespējams neierobežoti iekasēt nodokļus. To, vai drīkst paaugstināt nodokļus, pagaidām Briselei vēl jāprasa dalībvalstu galvaspilsētās, tāpat kā to, vai ir iespējams saņemt karavīrus. Brisele nevarēs vienkārši paņemt karavīrus bez Latvijas piekrišanas. Tie ir divi izņēmumi, bet citādi viss ir tāpat kā ASV vai kādā citā pasaules valstī. Un tā kā mums būs 450 miljoni iedzīvotāju un kopēja armija, ES kļūs par lielāko supervalsti pasaulē.


Kas tādā supervalstī notiktu ar Latvijas, Dānijas vai, piemēram, Francijas cilvēku nacionālo identitāti?

Pēdējā Eiropas Konventa dienā nāca ierosinājums radīt Eiropas nacionālo dienu, Eiropas nacionālo himnu, Eiropas nacionālo devīzi. Visi šie simboli raksturo nāciju valstis. Par nācijām tika runāts kā par pagātni. Tādējādi cenšas radīt Eiropas nāciju un Eiropas nacionālo identitāti un cenšas tikt vaļā no dalībvalstu nacionālajām identitātēm. Taču tas nav viegls uzdevums. Eiropa atšķiras no ASV. Jums būs sava latviešu vai mums sava dāņu valoda un tās nevarēs tik viegli iznīcināt. Kultūrā vēl arvien valdīs liela dažādība, ko būs grūti sagraut.


Pievērsīsimies konkrētiem nākotnes Eiropas darbības mehānismiem. ES prezidentūra līdz šim un vēl kādu laiku rotēs ik pēc sešiem mēnešiem. Ja Konstitūciju pieņems, iespējams, ka mums būs vēlēts prezidents. Kāpēc tas nepieciešams?

Es domāju, ka tā ir slikta ideja, jo tas jau nav vēlēts prezidents. Manuprāt, ir divas iespējas. Pirmā ir federālistu ideja – ir prezidents, bet tad arī viņu tiešām ievēl, kā ASV vai Francijā. Tomēr es nedomāju, ka tā ir laba doma, jo nav jau tādu Eiropas cilvēku un tāpēc nav jābūt arī Eiropas prezidentam. Es domāju, ka ir jāpaliek pie dāņu karaļnama vai Latvijas Valsts Prezidenta. Tie ir mūsu valstu līderi un mums nav nepieciešams kopīgs prezidents.

Es ļoti lepojos ar sešu mēnešu rotējošām dalībvalstu prezidentūrām. Tas ir ļoti demokrātiski. Vienalga, vai tā ir liela vai maza valsts – tev ir seši mēneši, kurā centies no visa spēka meklēt kompromisus, dalīties pieredzē ar kolēģiem, vadīt sanāksmes un citas aktivitātes. Nav taisnība, ka mazas valstis ar to nespēj tikt galā! Luksemburga – mazākā ES valsts devusi veiksmīgākās prezidentūras visas pastāvēšanas laikā. Mazās valstis vienmēr cenšas jo īpaši, turpretī lielām dalībvalstīm ir bijušas sliktas prezidentūras, jo tās mēģinājušas darboties savās interesēs.

Tomēr es neesmu pret reformām. Es domāju, ka sešu mēnešu dalījums ir jāpatur, taču ES Padomē prezidents jāievēl, raugoties uz kandidātu personiskajām īpašībām –vai ir labs eksperts, spēj panākt kompromisus, ir pieredzējis un labs cilvēks. Pret tādu izvēlēšanu es neiebilstu, tas varētu nostiprināt prezidentūru.


ES ārlietu ministrs?

Kāpēc gan Latvijas ārlietu ministrs nevarētu pārstāvēt visu ES? Domāju, ka runa ir par dažādām pieejām. Vai nu mums ir suverēnu dalībvalstu sadarbība pārrobežu jautājumos, ar kuriem vieni paši nevaram tikt galā, vai arī mēs būvējam jaunu valsti. Ja mēs ceļam jaunu valsti, tad par jebkādu Latvijas ietekmi var aizmirst. Tad ļoti reti Eiropu pārstāvošā amatā parādīsies kāds latvietis. Ja tā ir suverēnu valstu sadarbība pārrobežu jautājumos, tad arī Latvijas ārlietu ministrs vai premjers sešus mēnešu ES prezidentūrā var pārstāvēt ikvienu. Man ir ļoti žēl, ka jums tā arī nekad nebūs tādas Latvijas prezidentūras iespējas, jo ir skaidrs, ka noteikumi jau izstrādāti, lai izvairītos no jauno valstu prezidēšanas.


Strādājot pie Konstitūcijas, Latvija prasīja, lai ES lēmumos par imigrācijas politiku un lēmumos, kas var ietekmēt kultūras daudzveidību vienprātības princips netiktu aizstāts ar kvalificēto balsu vairākumu. Kā nākotnē varētu izskatīties šie jautājumi?

Projektā par imigrāciju tomēr ir paredzēts kvalificētais balsu vairākums. Tajā pašā laikā tas neattiecas uz imigrantu skaitu. Vācija Konstitūcijas projektā ievietoja noteikumu, ka katra dalībvalsts pati varēs kontrolēt imigrantu ieplūšanu savā zemē. Attiecībā uz kultūru nav ne runas par nacionālo likumu saskaņošanu - nav likumīga pamata veikt šādu saskaņošanu.

Ir divi labi piemēri jautājumiem, kuri nebūtu risināmi Briselē. Latvijai pašai būtu jāizlemj, vai Latvijā pietiek vietas vairāk cilvēkiem vai nē. Nedrīkst būt kvalificētais balsu vairākums, kad birokrāti Briselē aiz slēgtām durvīm izlems, vai Latvijai ir jāuzņem citi cilvēki vai nē. Latvija nepieder viņiem, bet jums. Arī par Latvijas kultūru jālemj tur, kur jūs esat. Var arī sadarboties – pārdot latviešu filmas citās Eiropas valstīs un darīt citas lietas. Arī kultūras produktiem var būt kopējs tirgus. Bet nacionālās kultūras kontrole un pārvaldīšana jāatstāj dalībvalstu ziņā.


Kur nākotnē, pēc kādiem 10 gadiem atradīsies ES robeža?

No nākošā gada ES sāks maksāt pirmsiestāšanās naudu Turcijai. Tas rāda, ka reiz arī Turcija būs ES sastāvdaļa. Tagad arī tiks uzsāktas partnerības vienošanās ar Moldovu, Ukrainu un Rietumbalkāniem. Es ceru, ka beigu beigās būs viena Eiropa, kur visi piedalās vienā lielā sadarbībā, kas būtu pieejama arī Moldovai, Ukrainai un Krievijai.

Es ceru, ka kādu dienu būs vienota Eiropa, tomēr ne kā viena valsts, bet kā daudzas dzīvas nacionālas valstis un demokrātijas, kur cilvēki piedalās sabiedrības dzīvē, kur viņi uzņemas atbildību par to, kādi likumi pieņemti, kā strādā izglītības un veselības aprūpes jomas, kur cilvēki paši veido savas dzīves un jautājumos, ar ko vienatnē nevar tikt galā, cieši sadarbojas visas Eiropas tautas. Tā ir mana vīzija.


Tā ir kā cerība, bet kā izskatīsies patiesībā? Kādas ir Jūsu prognozes?

Man nav prognožu. Es zinu, kālab strādāju. Vai es savu sasniegšu vai arī cietīšu sakāvi, tas atkarīgs no vēlētājiem. Tomēr es ceru, ka to neizlems birokrāti, bet gan paši vēlētāji visās valstīs. Tāpēc es ceru uz referendumu par Eiropas Konstitūcijas projektu Latvijā, Dānijā un visās pārējās Eiropas valstīs.



"Latvija Eiropā"
Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!