Eiro ieviešana "kontrabandas ceļā" 4

2002. gadā Zviedrijā tauta nobalsoja pret Zviedrijas pievienošanos Eiropas Monetārajai Ūnijai un eiro ieviešanu. Kopš šī gada 1. janvāra Zviedrijas dienvidos mazā pilsētiņa Hēganēsa (Höganäs) pati uz savu roku ir ieviesusi eiro kā vienu no divām oficiālajām valūtām, kurās var norēķināties gan pilsētiņas iedzīvotāji, gan viesi. Tagad iebraucot Hēganēsā ceļazīmes vēsta, ka esat iebraukuši „Eurocity”, eiropilsētā.

Iesaki citiem:

Protams, ka zviedru krona vēl joprojām ir neapšaubāma norēķinu vienība un oficiālā valūta, tomēr paralēlas valūtas ieviešana atvieglo ne tikai ieprikšanos tūristiem, bet rada iespējas izņemt eiro no bankomātiem. Tāpat jāmin arī, ka vācieši un citi eirozonas valstu pilsoņi, kuriem pieder nekustamie īpašumi Hēganēsā, var sūtīt un saņemt faktūras eiro. Interesanti, ka 56% pilsētiņas iedzīvotāji savulaik nobalsoja par iestāšanos EMU; tagad biznesmeņi tirdzniecības vietās cenas norāda gan kronās, gan eiro, kamēr komūnas vadība iknedēļu regulē eiro kursu.

Izdzirdot ziņas par šādām inovācijām, mana pirmā reakcija bija pārsteigums – kā, vai tad valdība Stokholmā pieļaus šādu decentralizētu monetāro politiku? Tomēr šeit ir jāatzīmē, ka idejas iniciātors pilsētas mērs Pēters Kovāčs ir no Zviedrijas valdībā dominējošās Konservatīvo partijas (Moderaterna) – visticamāk, ka šis ir smalki izrēķināts un iepriekš saskaņots veids, kā ieviest kopumā ne tik pozitīvi vērtēto valūtu „kontrabandas ceļā”, tā teikt, aiz vēlētāju muguras. Politiskā racionāle šķiet ir – pierādīt, ka eiro-eksperiments ir veiksmīgs vienā vietējā pašvaldībā, pēc tam iespējams izplatīt šo „veiksmes stāstu” uz citām pašvaldībām, tādējādi radot principā paralēlu valūtu jau esošajai kronai. Pieļauju, ka pēc desmit gadiem zviedri nobalsos par eiro ieviešanu labprātīgi un ar lielu vairākumu, lai institutcionalizētu to, kas jau tad būs fait accompli.

Visnotaļ gudri izrēķināta stratēģija. Stokholmā daži suvenīru veikali jau tagad pieļauj norēķinus dolāros un eiro, tiesa, pēc Zviedrijas Valsts bankas noteiktā kursa. Jautājums Hēganēsā savukārt ir izlemts tik elastīgi, ka neviens nevar pat apvainoties – viss taču notiks brīvprātīgi un neviens nebūs spiests norēķināties eiro, ja to pats nevēlēsies; galu galā krona vēl joprojām būs oficiālā valūta. Tomēr man ir jāatzīmē, ka šāda inovatīva monetārās politikas decentralizēšana un eiro ieviešana „kontrabandas ceļā” manī rada ne tikai prieku par vietējās pašvaldības un biznesa sabiedrības izdomas bagātību un uzņēmīgumu.

Man šķiet, ka Hēganēsā notikušais sūta skaidru signālu par to, ka politiskā elite Stokholmā grib par katru cenu izvairīties no iespējami nepopulāras politiskās diskusijas par pievienošanos EMU. Pirmkārt, nacionālā valūta ir un paliek viens no nācijvalstu sistēmas balstiem, kas simbolizē valsts vienotību, integritāti un suverenitāti. Zviedrija nav viduslaiku Vācija, kurā katrs firsts kala savu valūtu – tā ir moderna Vestfāles nācijvalstu sistēmas sastāvdaļa, kurā valūtas kursi tiek noteikti pasaulē vecākajā centrālajā bankā – Zviedrijas Valsts bankā. Arī lēmums par eksperimentiem ar valūtu būtu jāpieņem nacionālajā līmenī. Otrkārt, jāatceras, ka Hēganēsa bija viena no tām retajām 35 vietējām pašvaldībām, kurās 2002. gadā eiro ieviešana guva vairākuma atbalstu, kamēr pārējās 255 komūnās vairākums iedzīvotāju bija negatīvi noskaņoti. Turklāt pēdējie aptauju rezultāti liecina, ka vairāk kā piecus gadus pēc tautas nobalsošanas eiro ieviešanu atbalsta tikai 37,5%, kamēr pret to ir 47,5%.
Ar vienu vienīgu Hēganēsas vietējās pašvaldības „veiksmes stāstu” būs par maz, lai pārliecinātu ļaudis par eiro priekšrocībām. Manuprāt, bez pamatīgas politiskās diskusijas neiztikt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 04.01.2009 16:30
Kārlim,
Man šķiet, ka mēs saprotam vārdu "politisks" ļoti atšķirīgi: ar politisku debati par eiro ieviešanu un pievienošanos Eiropas Monetārajai Ūnijai es saprotu, ka pilsoņiem un politiķiem ir jādiskutē par to, kāpēc valstij būtu jāsper tik nozīmīgs ekonomisks solis. Runa ir par monetāro politiku, kas vismaz līdz šim ir uzskatīta par valsts centrālā līmeņa funkciju - suverenitātes nodošana pārnacionālajam (Eiropas Centrālajai Bankai), vai subnacionālajam līmenim (vietējai pašvaldībai) ir nozīmīgs solis, kurš pelna nopietnus argumentus un vēlams arī vēlēšanas, lai pilsoņi varētu izteikt savu viedokli šinī jautājumā. Ar politisku diskusiju es pavisam noteikti nedomāju populistisku diskusiju.

Bezvardis,
Jūs esat kaut ko pārpratis - man nav aizdomīga attieksme pret Konservatīvo partijas iniciatīvu Hēganēsā tādēļ, ka tā būtu saskaņota ar valdošās partijas centrālo līmeni. Tieši pretēji - ja tas tā ir bijis, tad tas norāda, ka valdošajā partijā ir veiksmīga iekšējā komunikācija un (vairāk vai mazāk) koherenta politika. "Aizdomīgs" (jeb drīzāk skeptisks) pret šādu iniciatīvu esmu tādēļ, ka uzskatu, ka par šādu soli ir jārīko nopietna debate, nevis jāieved eiro kā user izteicās "caur sētas durvīm" jeb, kā es rakstu, "kontrabandas ceļā". Kā emuāra ierakstā norādīju - monetārā politika ir jautājums par valsts suverenitāti, kas ir plašas debates cienīgs. Starp citu, Jūs mani nedaudz samulsinājāt: kas ir "Latvijas domāšanas stils"? Vai tas ir veids, kā (visi) cilvēki domā Latvijā?

user,
Pilnīgi piekrītu par pirmo punktu. Otrajā punktā man ir jāpiezīmē, ka lēmums par vienas vai otras valūtas ieviešanu Zviedrijā vienmēr būs valdības lēmums, jo tautas nobalsošanai ir tikai konsultatīvs raksturs. Cita lieta ir, ka neviens zviedru politiķis neiedrošinātos rīkoties pret skaidru tautas vairākuma pausto gribu. Par trešo punktu man ir jāsaka, ka tas varētu būt viens situācijas interpretējums - cits varētu būt, ka šī situācija ilustrē pārstāvnieciskās demokrātijas ēnas puses, par kurām savos agrīnajos emuāros šeit izvērsti rakstīja Iveta Kažoka.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 04.01.2009 14:33
Pirmkārt - katrā ziņā publiska diskusija bija nepieciešama. Eiro ieviešana caur sētas durvīm var izsaukt negatīvu reakciju - iespējams pat daudz asāku, nekā tad, ja notiktu smagas un grūtas debates.

Otrkārt - es tomēr pastāvu par zviedru nacionālajām interesēm un tās simboliem. Zviedrijas pilsoņi ne tās valdība vai pašvaldības ir tiesīga izlemt, vai šos simbolus saglabāt vai arī pamazām aizstāt.

Treškārt - ja Zviedrijā kautkas tāds notiek bez vēlētāju piekrišanas, tad jāsecina, ka Zviedrija tāpat kā ASV un vairums ES valstis, attālinās no demokrātijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bezvardis 04.01.2009 13:27
Logika atbilst Latvijas domasanas stilam: ja kaut ko izdara valdosas koalicijas biedrs, tad tā noteikti ir ar spici saskanota riciba un ja ta, tad noteikti aizdomiga. Latvijā tas tiesam butu tā, bet Zviedrijas situacija sadi gajieni ir maz iespejami

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips 04.01.2009 08:47
Paldies Pēterim par komentāru. Interesanta doma, kuru varbūt varētu izmantot arī kādā Latvijas pilsētā, kurā ir daudz tūristu, piemēram, Siguldā, lai gan man šķiet, ka ar eirām norēķināties tūristu populārākajās vietās problēmu nav jau tagad. Bet viens gan. Nepiekrītu, ka sarunai par eiro ir jābūt politiska rakstura sarunai. Jā, valūtu var uzskatīt arī par suverenitātes simbolu, taču tai nepārprotami galvenā ir ekonomiskā funkcija. Debates par eiro kļūst politiskas lielākoties tad, ja cilvēkiem nav informācijas par šīs valūtas ekonomisko nozīmi, gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Latvijas valdība, diemžēl, ir kliniski nespējīga paskaidrot pat to, kādā krāsā ir zilonis, kur nu vēl kaut ko tik sarežģītu, kā valūtas ieviešana, un tas ļauj veidoties sarunai par to, vai "īstiem" latviešiem ir vajadzīga kaut kāda tur eiropiešu valūta, tāpat, kā pirms pieciem gadiem bija viena grupa ļautiņu, kuri apgalvoja, ka "īstiem" latviešiem nevajag iestāties organizācijā, kuras nosaukumā ir vārds "Savienība", lai arī cik infantīls šis arguments nebūtu bijis.

Citi autora darbi