Raksts

E-pārvaldes klonēšana


Datums:
01. aprīlis, 2003


Autori

Meelis Kitsing


Foto: Foto - Romāns

E-pakalpojumu nodrošināšana nav iedomājama bez sabiedrības pieprasījuma. Ja to bremzē politiski vai ekonomiski faktori, tad e-pārvalde kļūst par politiskās elites projektiņu. Citiem vārdiem, "digitālo plaisu" nav iespējams pārvarēt, kamēr sabiedrībā nav pārvarēta "pārticības plaisa".

Pagājušā gadā Apvienoto Nāciju attīstības programma, Atvērtās sabiedrības institūts un Igaunijas valdība Tallinā nodibināja Igaunijas e-pārvaldes akadēmiju. Ar vadošo ekspertu palīdzību un vairāk nekā 600 000 ASV dolāru finansiālo atbalstu nākošo triju gadu laikā akadēmijas mērķis ir sniegt apmācības un nodot zināšanas bijušajām komunistu valstīm.

Igaunijas sevišķums

E-pārvaldes principu realizēšana un informācijas tehnoloģiju strauja izplatīšanās parasti saistās ar sabiedrības vispārējo sociālās, politiskās un ekonomiskās attīstības līmeni. Taču Igaunijas pieredze rāda, ka pastāv arī izņēmumi. Igaunijas nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai trešdaļa no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, taču ar Interneta izplatību ap 40% tā ir kļuvusi par vienu no tehnoloģiski attīstītākajām valstīm Eiropā.

Šis sasniegums sevišķi izpaužas e-pārvaldes jomā – ikvienam valsts iedzīvotājam ir pieejams plašs spektrs dažādu interaktīvu un transakciju pakalpojumu. Tai pat laikā citai, tehnoloģiski tikpat progresīvai valstij – Slovēnija, kuras nacionālais kopprodukts ir vismaz 2,5 reizes augstāks nekā Igaunijai, ir ievērojami jāpiepūlas, lai saviem iedzīvotājiem padarītu pieejamus visvienkāršākos transakciju pakalpojumus.

Tāpēc dibināt akadēmiju Tallinā sadarbībā ar Igaunijas valdību bija loģiski. Turklāt, kopīgā pagātne Padomju Savienībā un ar to saistītie neformālie faktori, kas vēl joprojām iesakņojušies Igaunijas sabiedrībā (piemēram, krievu valodas zināšanas, attieksme) ļauj cerēt, ka Igaunijas Akadēmija spēs veiksmīgi nodrošināt zināšanu nodošanu citu bijušo Padomju Savienības valstu amatpersonām.

Šādu pieeju var uzskatīt par mērķtiecīgu ārējo finansiālo palīdzību, kuras mērķis ir radīt sistēmu informācijas izplatīšanai par Igaunijas pieredzi, tādējādi sekmējot e-pārvaldes principu iesakņošanos citās valstīs, kas nav tik tālu tikušas šajā jomā. Šeit var saskatīt zināmu līdzību ar Zviedrijas valdības lēmumu atbalstīt Rīgas Ekonomikas augstskolas dibināšanu Rīgā deviņdesmito gadu sākumā.


E-ismi

Protams, akadēmijas stratēģijas pamatā ir daudz plašāki un visaptverošāki mērķi nekā vienkārši Igaunijas pieredzes nodošana citām valstīm. Akadēmijas uzdevums ir “ar e-pārvaldi, tai skaitā e-demokrātiju, saistītu zināšanu veidošana un dalīšanās pieredzē”. Spēja “domāt globāli” varētu tikt uzskatīta par priekšrocību, ja vien nerastos jautājumi par šādu daudzsološu plānu realizēšanu.

Šāda piesardzība nav tikai acumirkļa skepses rezultāts, bet gan labi pamatota ar pierādījumiem, ņemot vērā pašreizējo situāciju. Igaunijas pieredze aprobežojas ar e-administrāciju un e-valdību. Savukārt, e-pārvalde, nerunājot nemaz par e-demokrātiju, ir daudz plašāka kategorija, kurā Igaunijai nav daudz ko piedāvāt no savas pieredzes.

Turklāt daudzās no akadēmijas mērķauditorijas valstīm, piemēram, Centrālāzijā, nemaz nepastāv demokrātija. Ir grūti iedomāties, ka šīs valstis varētu izmantot paplašinātu pieeju e-pārvaldes principu iedzīvināšanai, it sevišķi attiecībā uz tādiem smalkiem jēdzieniem kā e-demokrātija un e-tiesības, neveicot fundamentālas izmaiņas tajās pastāvošajās politiskajās iekārtās. Protams, šīm valstīm arī bez demokrātijas ir iespējams uzlabot pārvaldes administratīvo kapacitāti un ieviest noteiktus pakalpojumus tiešsaistes režīmā. Tam labs piemērs ir Singapūra – valsts ar efektīvu e-pārvaldi, taču ne demokrātisku politisko sistēmu.


Par maizi un internetu

Jāatzīst, ka tik strauja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izplatība Igaunijā nebūtu bijusi iespējama bez politiskās un ekonomiskās atvērtības. Valdības sniegto pakalpojumu klāsts ir audzis vienlaicīgi ar pieprasījumu pēc šiem pakalpojumiem. Šāda mijiedarbība, ko nodrošina interneta atvērtā daba, ir radījusi labvēlīgus apstākļus nemitīgiem e-pārvaldes pakalpojumu jauninājumiem un uzlabojumiem, ko atbalstījusi gan sabiedriskā debate, gan arī augošais politiskais pieprasījums.

Un, kas ir pats galvenais – e-pakalpojumu nodrošināšana nav iedomājama bez pastāvīgi kvalitatīvi pieaugoša sabiedrības pieprasījuma. Tāpēc nav jēgas mēģināt atbildēt uz jautājumu, kas šajā procesā svarīgāks – pieprasījums vai piedāvājums. Tie ir savstarpēji saistīti procesi līdzīgi kā divi šķēru asmeņi, kur abi ir nepieciešami griešanai.

Ja sabiedrības pieprasījumu ierobežo politiski (cenzūra) un/vai ekonomiski (nabadzība, stagnācija) faktori, e-pārvalde reducēsies uz maznozīmīgu valsts amatpersonu un politiskās elites kabatas projektu. Citiem vārdiem sakot, “digitālo plaisu” nevar pārvarēt, kamēr pastāv “pārticības plaisa”. IKT katrā ziņā var veicināt valsts ekonomisko attīstību taču tam jānotiek roku rokā ar fundamentālām institucionālām pārmaiņām.

Kas vairāk, nekā tikai “e”

Skatoties no pozitīvās puses, e-pārvaldes akadēmiju nevajadzētu analizēt izolēti, ārpus konteksta. Virkne citu starptautisku organizāciju, kā piemēram, Sorosa Fonds un Apvienoto Nāciju attīstības programma, jau ilgāku laiku bijušajās komunisma valstīs darbojas plašākā attīstības un institucionālo pārmaiņu jomā; šaurākus IKT jautājumus risina arī tādas organizācijas kā Globālā Interneta politikas iniciatīva (Global Internet Policy Initiative, GIPI).

Akadēmijas stratēģija paredz sadarbību gan ar šīm organizācijām, gan arī austrumu un rietumu ekspertiem, kas nodarbojas ar e-pārvaldes jautājumiem sociālisma seku skartajās valstīs. Šāda sadarbība var palielināt sabiedrības spiedienu uz valdībām, ieviest nopietnas politiskās pārmaiņas, lai mazinātu risku galu galā uzbūvēt Potjomkina e-sādžu.

Tāpēc varētu sagaidīt, izsakoties Ronalda Reigana vārdiem, ka savstarpēji saskaņoti centieni palīdzēs nomainīt “totalitārisma Goliātu ar mikročipa Dāvidu”, nevis tikai piekabināt valdībai “e”.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!