Foto: Foto - G. Dieziņš © AFI

Ne vienmēr labākās e-pārvaldes jomā ir „bagātākās” pilsētas. E-pārvaldes veiksmīga īstenošana ir vairāk atkarīga no politiķu un vadošo amatpersonu vēlmes to veicināt. Latvijā kopumā vēl jāmācās izmantot interneta īpatnību – spēju pastāvīgi attīstīties un uzlaboties.

Kā Latvijā pašvaldībās sokas ar informācijas sabiedrības veidošanu un e-pārvaldes ieviešanu, par ko daudz runāts valsts līmenī, un šogad izveidota arī Īpašu uzdevumu ministrija elektroniskās pārvaldes lietās? Saskaņā ar subsidiaritātes principu tieši pašvaldības ir iedzīvotājiem vistuvākais valsts pārvaldes līmenis, kura ieguldījums varētu būt visefektīvākais. Šajā rakstā iepazīstināšu ar rezultātiem pētījumam par Latvijas pašvaldību mājaslapu atbilstību e-pārvaldes prasībām[1].

Tā kā Latvijā vēl nav skaidrības par administratīvo dalījumu, īpaši attiecībā uz rajonu un novadu statusu, tad analīzē tika iekļautas pilsētu mājaslapas. No 60 pilsētu pašvaldībām savas mājaslapas ir 29, no kurām 20 ir arī rajonu centri[2].

Informācijas, komunikācijas un transakcijas portāli

Atkarībā no mājaslapās pieejamās informācijas un interaktivitātes iespējām tās var iedalīt trīs lielās kategorijās – informācijas, komunikācijas un transakcijas portālos[3].

Pirmajā gadījumā par labai e-pārvaldes praksei atbilstošām varētu atzīt mājaslapas, kurās sniegta informācija par pašvaldības struktūru, deputātiem, kontaktiem, dažādiem aktuāliem lēmumiem un rīkojumiem, formulāriem lejuplādei, budžeta pārskatu, nevalstiskajām organizācijām, arī ziņas par Eiropas Savienību un īpaši Eiropas Sociālā fonda piedāvātajām iespējām. Kontekstā ar pašvaldību vēlēšanām vajadzētu būt rodamai informācijai arī par šo aktuālo notikumu.

Komunikācijas portālu kritēriji ietver iespējas nosūtīt e-pastus (tieši no mājas lapas vai uz norādīto adresi), diskusiju forumus, aptaujas, tīmekļa vietnes novērtējumu vai viesu grāmatu un arī iesnieguma nosūtīšanu saskaņā ar likumu par „Iesniegumu, sūdzību und priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās”.

Savukārt transakciju portāliem jāpiedāvā iespēja tiešsaistē kārtot lietas ar pašvaldību, piemēram, iesniedzot iesniegumus utt.

Uzreiz jāsaka, ka Latvijas pašvaldību mājaslapas lielākoties atbilst pirmajam līmenim – to galvenā funkcija ir iedzīvotāju informēšana. Komunikācijas iespējas sastopamas retāk, taču daudzas pašvaldības piedāvā arī tās. Toties veikt transakcijas (piemēram, iesniegt dokumentus tiešsaistē) patlaban pašvaldību mājaslapās vēl nav iespējams, jo Latvijā joprojām nav ieviests elektroniskais paraksts, kaut arī elektronisko dokumentu likums stājās spēkā jau 2003.gada 1.janvārī.

Jau sākotnēji varēja konstatēt, ka Latvijas pilsētu pašvaldību tīmekļa vietnes nav standartizētas. Bet tieši šis aspekts ir viens no svarīgākajiem, lai spētu piesaistīt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju interesi un veicinātu to iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesā. Tādēļ ļoti lietderīgs šķiet Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājums par e-pārvaldes sistēmu standartizācijas veikšanu.

Kopumā par vislabāko un e-pārvaldes kritērijiem atbilstošāko šajā pētījumā tika atzīta www.jelgava.lv (13 no 17 kritērijiem), otrajā vietā atstājot www.riga.lv (12) un aiz tās ar 11 kritērijiem seko www.jekapbils.lv, www.valmiera.lv un www.ventspils.lv. Tālāk sniegšu pārskatu par mājaslapu atbilstību izvirzītajiem e-pārvaldes kritērijiem.

Informācijas portāli

Atzinīgi var vērtēt to, ka visās mājas lapās bija atrodama kontaktinformācija ar pašvaldību. Kritērijam par pieejamību aktuālajiem lēmumiem u.c. tiesību aktiem gan atbilda 23 mājas lapas. Ļoti plašs dokumentu klāsts pieejams www.cesis.lv un www.liepaja.lv. Interesanti, ka tikai www.ventspils.lv atsevišķā sadaļā bija pieejami tiesību akti attiecībā uz e-pārvaldi.

Apbēdināja fakts, ka tikai 5 no 29 mājas lapās bija atrodami formulāri izdrukāšanai. Laika taupīšanas nolūkā iedzīvotāji varētu jau pirms vēršanās noteiktā iestādē aizpildīt formulāru mājās, ja būtu iespējams to lejuplādēt no interneta. www.liepaja.lv bija pat iespēja online aizpildīt un izdrukāt formulāru.

Budžeta pārskats bija atrodams 16 mājas lapās, taču tikai divas pašvaldības bija parūpējušās, lai tas būtu lietotājam tiešām pārskatāms – www.jelgava.lv atrodama kūkas formas diagramma ar visiem izdevumiem un ieņēmumiem no 2001. līdz 2004. gadam un www.tukums.lv par to pašu periodu sagatavota PowerPoint prezentācija.

Par tuvajām pašvaldību vēlēšanām informēja tikai 10 pašvaldību tīmekļa vietnes. Plašu informāciju sniedza www.talsi.lv, www.valmiera.lv un www.ventspils.lv, kur varēja atrast atsevišķas sadaļas ar informāciju gan vēlētājiem, gan partijām. www.salduspilseta.lv bija atrodami partiju saraksti, bet norādes uz Centrālo vēlēšanu komiteju bija tikai www.talsi.lv, www.tukums.lv un www.ventspils.lv.

Vēl joprojām Latvijas iedzīvotāji netiek pietiekami informēti par ES un par iespējām, kas pastāv Latvijai pēc iestāšanās ES. Lai gan tas būtu pašvaldību tiešais uzdevums, tikai 8 no 29 mājas lapām bija minēta informācija par ESF un tikai www.ventspils.lv bija atrodama plašāka informācija par ES.

Kaut arī NVO skaits Latvijā aug, diemžēl tikai 12 mājas lapas sniedza norādes par sabiedrisko organizāciju darbu pilsētā. Dīvaini, ka minētās norādes bija ievietotas ļoti dažādās mājas lapas sadaļās. Visskaidrāk tas bija formulēts Jelgavas, Madonas un Liepājas mājas lapās, proti, sadaļā „Sabiedrība”.

Par labāko informācijas portālu var uzskatīt jauno www.jelgava.lv versiju un www.valmiera.lv, jo tās atbilda 8 no 9 kritērijiem, tālāk www.riga.lv, www.liepaja.lv, www.tukums.lv un www.ventspils.lv ar 7 izpildītajiem kritērijiem.

Komunikācijas portāli

Mūsdienās tik izplatītais saziņas veids kā e-pasts ir neatņemams arī visu aplūkoto pilsētas pašvaldību komunikācijā ar iedzīvotājiem. Interesants risinājums šajā gadījumā bija www.jelgava.lv, kur pirms e-vēstules nosūtīšanas var izvēlēties starp „Vēlos saņemt atbildi uz savu e-pastu” un „Šis ir tikai mans viedoklis, ko nepieciešams nosūtīt atbildīgajai struktūrvienībai”. Vēl var minēt www.ventspils.lv komunikācijas praksi, kur varēja norādīt atbildes saņemšanas veidu: e-pasts (3 dienu laikā), telefoniski (3 dienu laikā), rakstiski (2 nedēļu laikā), nāksiet personīgi (pēc 2 nedēļu laika).

Diskusiju forumi ir laba iespēja, kā iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanas procesā. Šajā ziņā www.riga.lv piedāvātā iespēja tiešā pieslēgumā uzdot jautājumus deputātiem un saņemt atbildes ir nepārspējams piemērs, kā veicināt iedzīvotāju interesi ar moderno tehnoloģiju palīdzību. Taču ir ļoti svarīgi, lai arī paši lietotāji varētu pievienot forumā viņu interesējošos jautājumus, kā tas bija iespējams www.jekabpils.lv, www.cesis.lv, www.rujiena.lv, www.talsi.lv un www.tukums.lv portālos.

Labākie no 6 portāliem, kas piedāvāja sniegto pakalpojumu aprakstus, bija www.ventspils.lv un www.riga.lv. Jāpiebilst, ka abiem portāliem bija līdzīgs formāts šajā ziņā: pirmkārt, sakārtojums pēc dzīves situācijas un, otrkārt, pēc kategorijām.

Ļoti liela tēmu dažādība bija mājaslapās atrodamajās aptaujās, ko piedāvāja 10 pašvaldības. Tieši šajā sadaļā būtu iespēja iztaujāt iedzīvotāju viedokli par dažādām pilsētā aktuālām problēmām un lēmumiem, proti, tos iesaistīt pašvaldības politiskajā dzīvē. Labs piemērs ir www.kuldiga.lv, kur tika jautāts: Kuru ieceri domei vajadzētu realizēti pirmo – mūzikas un mākslas centru, muzeja kompleksu, jaunu bibliotēkas ēku, sporta manēžu?

Dīvaini šķita, ka ne visi pilsētas pašvaldību mājas lapu īpašnieki interesējās par lietotāju atsauksmēm attiecībā uz portālu kvalitāti. Tikai 15 no 29 mājas lapās bija šāda sadaļa. Jāpiebilst, ka 8 no šiem gadījumiem ierosinājumus bija jāadresē mājas lapas veidotājam, kurš varētu izskatīt tehniska rakstura problēmas, bet nevis lemt par mājas lapā izvietojamo informāciju – tā ir pašvaldības kompetence. www.jekabpils.lv mājas lapas sadaļā „Forums” varēja piešķirt mājas lapai „pilsētas ģērboņus” no 1 līdz 5 – vidējais rādītājs bija 2,94 „ģērboņi”.

Vislabākie portāli attiecībā uz komunikāciju bija www.riga.lv und www.jelgava.lv ar 5 no 6 atbilstošiem kritērijiem, tad www.bauska.lv, www.cesis.lv, www.rujiena.lv un www.ventspils.lv ar 4 kritērijiem.

Kopīgais gala vērtējums par e-pārvaldes prasību īstenošanu pašvaldību mājaslapās rāda, ka ne vienmēr labākā e-pārvaldes jomā ir „bagātākā” pilsēta, lai gan līdzekļu ziņā tai ir vairāk iespēju. E-pārvaldes veiksmīga īstenošana ir vairāk atkarīga no politiķu un vadošo personu vēlmes veicināt šīs jomas attīstību. Taču Latvijā daudzkārt vēl jāmācās izmantot interneta īpatnību – spēju pastāvīgi attīstīties un uzlaboties.

_____________________________________

[1] Pētījums veikts maģistra darba „Die Entwicklung von e–government in Lettland im Zeitalter der Informationsgesellschaft“ (latviešu val. – „E-pārvaldes attīstība Latvijā informācijas sabiedrības laikmetā“) ietvaros Ruhr–Universität Bochum (Vācijā) 2005.gada sākumā.

[2] Aplūkotās pilsētu pašvaldību mājas lapas ir: www.aluksne.lv, www.ape.lv, www.auce.lv, www.baldone.lv, www.balozi.lv, www.balvi.lv, www.bauska.lv, www.cesis.lv, www.daugavpils.lv, www.dobele.lv, www.limbazi.lv, www.gulbene.lv, www.jekabpils.lv, www.jelgava.lv, www.jpd.gov.lv, www.kuldiga.lv, www.liepaja.lv, www.madona.lv, www.olaine.lv, www.riga.lv, www.rujiena.lv, www.salduspilseta.lv, www.smiltene.lv, www.talsi.lv, www.tukums.lv, www.valka.lv, www.valmiera.lv, www.vangazi.lv, www.ventspils.lv. Rajonu un novadu centru mājas lapas netika ņemtas vērā.

[3] Ska. Bredow, Bianca von (2003): Sichere Online-Transaktionen im Bereich von Electronic Government: Ein Analyse- und Gestaltungsrahmen. Zürich: Univ. Diss.