Foto: Foto - A. Jansons © AFI

E-pārvaldes tagadējās izpausmes ir karikatūra par tās sākotnējo ieceri. Cerams, ka tie gluži vienkārši ir pirmie kucēni, kas jāslīcina. Bet cik ilgi tādu slīcināšanu varēsim atļauties? Informācijas sabiedrība, Megasistēma, e-pārvalde, LV Online...

Latvijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas gadskārtējā konference, kas norisinājās novembra sākumā, bija veltīta Latvijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju (IT&T) attīstības stratēģijas apspriešanai. Vārds “e-pārvalde” bija galvenais turpat katra referenta runā.

Konferences darbs tika organizēts piecās sesijās: Valsts politika un stratēģija IT&T attīstībai, partiju diskusija par šo attīstību, e-pārvaldes programmas pašvaldībās, IT&T normatīvā vide, informatīvie pakalpojumi un kultūrvide.

Sesiju nosaukumi liecināja par plašu apspriežamo jautājumu loku, taču diemžēl norise izvērtās par nesaskaņotu – brīžiem virspusēju, brīžiem nevajadzīgi sīkumainu šo jautājumu pārskriešanu. Tiem dalībniekiem, kuriem pirms konferences nebija skaidrs priekšstats par nozares aktualitātēm, diez vai tāds radās pēc pasākuma.

Partijas – bez pārsteigumiem

Diskusija par IT&T attīstību valstī, kurā piedalījās visu 8. Saeimā iekļuvušo partiju pārstāvji, pārsteigumus nesagādāja. Partiju pārstāvji nedz izrādīja, nedz solījās uzņemties politisku atbildību par informācijas tehnoloģiju nozarē notiekošo. Vēl vairāk – viens otrs tikai citēja iepriekšējo runātāju teikto, cits plātīja rokas un atklāti paziņoja, ka nevar atbildēt uz jautājumiem, jo “par to lems valdība”. Radās iespaids, ka partijas, īpaši jaunās atsūtījušas uz konferenci tām lojālus cilvēkus, kuri daudz maz orientējas IT nozares problemātikā, nav “uz mutes krituši”, taču to teiktajam nav un diez vai būs vērā ņemama atbalss varas gaiteņos.

Pašvaldības – oāzes valsts IT infrastruktūrā

Pastiprināta uzmanība tika pievērsta Latvijas pašvaldību – Rīgas, Ventspils, Liepājas un Cēsu e-pārvaldes risinājumiem. To demonstrācijas uzskatāmi parādīja, cik atšķirīgi ir šo pilsētu pārstāvju uzskati par e-pārvaldi, tās ieviešanas mērķiem un taktiku.

Cēsu pārstāvis ar lepnumu demonstrēja, kā ieviesis pilsētas pārvaldes institūcijās Microsoft Outlook programmu, izveidojis pilsētas uzņēmumu e-pasta adrešu sarakstu un nosūtot uz to jaunumus no pilsētas varas vīriem. Tas tiek likts priekšā 2002. gadā, informācijas tehnoloģiju korifeju asociācijas konferencē! Aizkustinoši un skumji…

Šogad pašvaldību spēļmantiņa, liekas, bijusi tieši iekšējo lietvedības sistēmu elektronizācija. Par informācijas pakalpojumiem, kurus šo pašvaldību iedzīvotāji varētu izmantot un gūt labumu no tiem, konferencē runāja maz – acīmredzot, tie vēl nav modes lieta.

Vērojot pašvaldību pārstāvju demonstrētos e-pārvaldes risinājumus, kopumā radās iespaids, ka dzīvojam federālā valstī. Katrai pašvaldībai esot tāda specifika, kas nelien nekādos rāmjos un nepavisam nav līdzīga citām. Katrs taisa kaut ko pilnīgi unikālu un pilnīgi no jauna. Man kā IT konsultantam jāpriecājas, ka bada maize nebūs jāgrauž – pēc pāris gadiem šīm “unikālajām” sistēmām būs jāapmainās ar informāciju gan savstarpēji, gan ar valsts reģistriem, un tad konsultantiem būs darba pilnas rokas.

Par Pašvaldību vienoto informācijas sistēmu runāts netika. Radās iespaids, ka uzaicinātie pašvaldību pārstāvji par tādu nav informēti. Vai valstī jābūt vienotiem principiem, pēc kādiem pašvaldībām jāizstrādā informācijas sistēmas, vai kāds koordinē to izstrādi un kādas ir sekmes, kādas problēmas? Uz šādiem jautājumiem neviens nebija gatavs atbildēt.

Informatīvie pakalpojumi – iedzīvotājiem vēl jāpagaida

Konferencē netika demonstrēts neviens nozīmīgs informācijas pakalpojums, kuru valsts iedzīvotāji, baudot e-pārvaldes labumus, varētu izmantot. E-pārvaldē līdz tam vēl neesam tikuši.

Dažu privāto uzņēmumu (Lursoft, Hansabanka, Lattelekom) demonstrētās iespējas sniegt klientiem informācijas pakalpojumus par jaunumu uzskatīt nevarēja, taču kā neslēpta reklāmas pauze tie patīkami atsvaidzināja konferences gaisotni un parādīja, ka privātais bizness šajā nozarē virzās uz priekšu.

Portāla “LV Online” demonstrējums sākotnēji viesa vislielākās cerības – beidzot e-pārvaldes gaismā kāds ir sācis domāt arī par iedzīvotājiem. Datorikas institūta izstrādātā portāla mērķis esot “sniegt Latvijas Interneta lietotājiem vienotu valsts administratīvo iestāžu resurspunktu, nodrošinot piekļuvi to piedāvātajiem servisiem, veidlapām un elektroniskajām transakcijām”. Tieši tas, kas vajadzīgs moderniem, ar piekļuvi internetam bruņotiem Latvijas iedzīvotājiem!

Pēc portāla demonstrējuma kļuva vienkārši skumji gan par valsti, kurā dzīvojam, gan portāla izstrādātāju. Datorikas institūta pārstāvis konferencē atklāti paziņoja, ka šis portāls ir “miris”, jo valsts to atsakoties uzturēt. Līdzīgs liktenis iepriekš piemeklējis šīs pašas valsts un šī paša izstrādātāja portālu “Megasistēma”, kurš bija paredzēts valsts reģistru integrācijai vienotā sistēmā. Lieki piebilst, ka abi minētie portāli katrs ražoti pilnīgi no jauna un patlaban nav savstarpēji saistīti.

“Megasistēmai” savā laikā tapusi gan iespaidīga koncepcija, gan realizācijai tērēts ne mazums valsts piešķirtu līdzekļu, gan izdoti Ministru kabineta noteikumi tā uzturēšanai. To pamatoti varētu dēvēt par Eiropā pirmo realizēto elektronisko informācijas apmaiņas projektu starp vienas valsts reģistriem. Varētu, ja vien šis projekts (ne)dabīgā nāvē nebūtu nomiris valsts nolaidības un nespējas vai nevēlēšanas to uzturēt dēļ. Diemžēl šāds liktenis piemeklē daudzus perspektīvus un daudzsološus IT&T projektus. Ko darīt, lai izbēgtu no šāda bēdīga likteņa, konferencē runāts netika.

E-pārvaldes tagadējās izpausmes ir karikatūra par tās sākotnējo ieceri. Cerams, ka tie gluži vienkārši ir pirmie kucēni, kas jāslīcina. Bet cik ilgi tādu slīcināšanu varēsim atļauties? Informācijas sabiedrība, Megasistēma, e-pārvalde, LV Online… Grandiozi IT projekti, it sevišķi, ja tiem priekšā pieliek “e-”, ir iespēja skaistas idejas vārdā blēžiem vai neprašām “notrallināt” valsts piešķirto naudu, neatstājot ievērojamu vai paliekošu iespaidu uz valsts pārvaldes darbu. Šādi projekti maz iespaido iestāžu darba efektivitāti un klientu apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem. Tie dod maldīgu priekšstatu par valsts pārvaldes caurskatāmību, par kuras nepieciešamību tagad runā arvien sparīgāk. Kā konferencē prātīgi atzina Edmunds Krastiņš, pat caurskatāmība nav pašmērķis, galvenais ir rezultāts – apmierināti iedzīvotāji. E-pārvaldes koncepcijā ierakstīto mērķu sasniegšanai pietiktu ar nekorumpētu skatu uz problēmu un krietni mazākiem ieguldījumiem, ja vien valdītu sapratne, ka e-pārvaldes būvēšana nesākas tukšā vietā.

Diemžēl šādu jautājumu apspriešanai konferencē laika neatlika. Līdz nākošai konferencei!