Atslēgvārdi:

Dzīvot spriedzē IV / Homoseksuāli draudžu locekļi 8

Ievads, I. daļa "Homoseksualitāte mūsdienu diskusijās", II. "Homoseksualitāte Bībelē" un III.daļa "Viendzimuma partnerību vērtējums" iepriekšējos blogos. Vācijas Evaņģēliskās baznīcas oficiālas vadlīnijas homoseksualitātes jautājumos "Dzīvot spriedzē", 1996.gads.

Iesaki citiem:

4. Homoseksuāli cilvēki Baznīcā

4.1. Homoseksuāla orientācija, homoseksuāls dzīvesveids un kristīgā ticība

Homoseksuālās orientācijas jēdziens pats par sevi atstāj neatbildētu jautājumu par šīs orientācijas iespējamo pagaidu, iedzimtības, iegūstamības, izslēdzošo vai kādu citu raksturu. Šāda faktu nepieņemšana par esošiem atbilst šībrīža zinātnes atziņām par homoseksualitāti. Cilvēkiem, kas paši savu homoseksualitāti uztver kā apgrūtinošu, jautājums par tās izcelsmi var būt svarīgs, jo iezīmē ceļus iespējām to mainīt.

Sabiedriskās un baznīcas iekšējās diskusijas problēma iezīmējas apstāklī, ka galvenie grupējumi veidojas ap diviem savstarpēji pretrunīgiem argumentu blokiem.

No vienas puses:

Homoseksualitāte kā nemaināma seksuāla orientācija, kas arī nemaz nav jāmaina. Turklāt mainīšanas mēģinājumi ir šķērslis sevis pieņemšanai, kas turklāt var salauzt vai deformēt personību.


No otras puses:

Homoseksualitāte kā maināma orientācija, kas ir apzināti jāmaina. Veiksme ir atkarīga pacietības un stingrības, tā ir iespējama un ved pie atbrīvošanās un sevis atrašanas.


Šie abi grupējumi izmanto pierādījumus, kas nespēj pilnībā pierādīt katru no pozīcijām, taču ar to apliecina, ka ne viens, ne otrs grupējums pats par sevi nepārstāv viennozīmīgi pierādītu pozīciju. Ja seksuālā orientācija ir nemainīga, tad mainīšanas mēģinājumi ir objektīvi nevajadzīgi un nevēlami. Kritizējama ir abu grupējumi pretenzija uz savas patiesības absolūtumu. Ja būtu iespējams panākt, lai abi grupējumi kaut nedaudz atzītu pretējo argumentu pieļaujamību, tad tas visu baznīcas iekšējo diskusiju atvēsinātu un padarītu daudz lietišķāku. Atvērtību pretējam viedoklim gan ir grūti sagaidīt, jo tas grauj pamatu katra grupējuma argumentācijas konstrukcijai.


Tomēr šādam solim Baznīcas iekšienē ir divas svarīgas konsekvences:


Homoseksuāli orientētie cilvēki, kas savu orientāciju uztver un saprot kā nemaināmu objektivitāti viņu dzīvē, tad varētu savstarpēji viens otru atbalstīt un pieņemt, nepretendējot uz savas pašuztveres attiecināmību arī uz savādāk domājošiem homoseksuāli orientētiem cilvēkiem.

Ne citiem baznīcas locekļiem, ne Baznīcas amatpersonām nav ne iespējas, ne iemesla, ne pienākuma pārbaudīt, vai konkrētā gadījumā un vispār homoseksualitāte ir maināms vai nemaināms, pieņemts vai objektīvs fenomens. Baznīcas draudzēm un amatpersonām ir iespēja un pienākums šo jautājumu atstāt paša draudzes locekļa ziņā un sirdsapziņas uzraudzībā. Taču draudzes locekļu un Baznīcas amatpersonu pienākums ir rīkoties, lai padarītu šādu sirdsapziņas jautājumu izlemšanu iespējamu, kā arī lai garantētu cieņu pret šo izziņas procesu. Tas nozīmē, ka ne draudzes locekļi, ne Baznīcas amatpersonas nedrīkst atstāt pašplūsmā tās situācijas, kur homoseksuāli draudzes locekļi tiek jebkādā veidā ārēji ietekmēti situācijā, kad viņi vai nu sliecas par labu savas homoseksualitātes pieņemšanai vai mēģina to mainīt (ticībā).



4.2. Īpaši pienākumi un uzdevumi draudzēs

Homoseksuāliem draudžu locekļiem ir pilnas tiesības uz garīgo aprūpi. Tas īpaši izriet no smagās ārējās un iekšēji dvēseliskās situācijas, kurā viņi atrodas savas homoseksualitātes dēļ. Īpaši liels atbalsts viņiem ir nepieciešams tās vispārējās noraidošās attieksmes dēļ, kas pastāv sabiedrībā, profesionālajā vidē, ģimenēs un arī Baznīcā. Tāpēc Baznīcas locekļiem ir pienākums paust savu atbalstu un solidaritāti, kā arī radīt savos homoseksuālajos draudzes locekļos pieņemšanas sajūtu. Šiem uzdevumiem pieder iespējas radīšana draudzes loceklim rast kaut vienu uzticības personu, ar kuru pārrunāt savas rūpes. Šādas iespējas veidošana ir primārs un vispārējs kristīgo draudžu uzdevums un baznīcas darbības saturs.

Šis viedoklis nedrīkst tikt uztverts kā tāds, kad homoseksuāliem draudzes locekļiem piešķirtu “īpašu” Baznīcas uzmanību un padarītu tos par “specifiskiem” garīgās aprūpes “objektiem”. Tā tas nav jāsaprot. Patiesa garīga aprūpe ir iespējama tikai tad, kad attiecīgā uzticības persona pati ir droša un pārliecināta par savu seksualitāti. Tāpat nevar uzskatīt, ka Baznīcai un tās amatpersonām ir tiesības “aktīvi” veikt garīgu aprūpi. Izvēle par labu garīgai aprūpei drīkst būt tikai paša homoseksuāli orientētā draudzes locekļa ziņā, bet viņam nenoliedzami ir tiesības uz šādas aprūpes saņemšanu no Baznīcas kā jebkuram citam draudzes loceklim. Bet šīs tiesības Baznīcai attiecībā uz savu draudzes locekli nepiemīt atgriezeniski.

Baznīca uzskata, ka augstāk izklāstītā attiecību kārtība starp tās locekļiem un Baznīcas institūciju ir svarīga cieņas izpausme pret saviem draudzes locekļiem un dod nozīmīgu pienesumu, normalizējot Baznīcas un sabiedrības attiecības ar saviem homoseksuāli orientētajiem locekļiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krabiitis 19.11.2009 12:53

Gribētu dzirdēt jūsu domas, ko jūs domājat par to, ka www.viriesi.lv ir nākuši klajā ar jaunu sadaļu, kur gejs stāsta par savu seksuālo dzīvi?
http://www.viriesi.lv/geja-dienasgramata.html

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips 19.05.2009 14:20

Nebija zināms, nē. Un anonīmi gļēvi homofobi nav gluži tie cilvēki, kurus es vienalga vēlētos dzirdēt mani saucam mīļvārdiņā. Jauku Jums dienu. Ar visu širmi, neskatoties, vai tas ir vaļā vai tomēr ciet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lietussargs 18.05.2009 13:54

Kaža ir viens labs un sens saīsinājums/mīļvārdiņš vārdam Kārlis. Vai K.S. tas ir bijis nezināms?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips > lietussargam 18.05.2009 11:30

Acīmredzot būdams viens no tiem "homīšiem," kuri ir "uzurpējuši visu publisko blogu telpu," atļaušos pirmkārt konstatēt, ka pirmo reizi mūžā kāds mani ir saucis par Kažu, un lietussarga vārdā atvainojos Jurim Kažam, jo personīgi neko "uzurpēt" nevēlos, otrkārt konstatēt, ka "visa publiskā blogu telpa" ir krietni plašāka par to, ko esam rakstījuši mēs ar Robertu šeit, nemaz nerunājot par visiem neskaitāmajiem blogiem Blogspotā, Blogger.com, Blogot.lv u.c. u.tjp. u.tml., treškārt, konstatēt, ka Diena manai blogošanai nepateica "čau," es pateicu "čau" Dienai, un ceturtkārt (un sazini kuru kārtējo reizi) konstatēt, dārgais un anonīmi gļēvais širmi -- ja nepatīk, nelasi. Dzīve ir pārāk īsa, lai lasītu to, kur pietrūkst "labu domu." Jauku Jums dienu, cilvēciņ. Turiet širmi vaļā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 17.05.2009 20:35

Lietussargs - Tev pilnīga taisnība. Man gan patīk Ritas blogs, pārējais gan ir pilnīgs ķīselis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lietussargs 17.05.2009 19:28

Vispār jau interesanti. Izrādās, Latvijā ir tikai viena galvenā problēma - homīši. Kamēr nebūs atrisināts viņu jautājiens, nekas nekustēs uz priekšu.

Ja nopietni, paklau veči, jums vēl nav apnicis? Es te šad tad palūkojos, dažkārt kāds uzraxta kādu labu domu, bet jau kādu nedēļu te vispār nav ko lasīt. Divi norūpējušies homīši uzurpējuši visu publisko blogu telpu.

Labi, Robertam tas sanāk šad tad, viņu var saprast. Reizi gadā vajag. Ko padarīsi. Bet tas Kaža jau toč sagājis sviestā. Var jau saprast arī Dienu, kāpēc viņa blogošanai pateica "čau". Pat viņiem ar laiku tas piegriežas.

Kopumā ņemot, jāsecina, ka bez eidžisma veltītiem pāris blogiem šajā publiskajā telpā vairs nav ko palasīties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kristietis > peteris 17.05.2009 18:52

Par Māri Santu gan man gribas iebilst, jo "vēsi teoloģiska diskusija" bija Vanagam ļoti ērta tehnokrātiska interpretācija šim konfliktam, bet teoloģiskas diskusijas reti kad ir vēsas. Strīdu karstumā LELB kā institūcijai un it īpaši tās vadītājiem tomēr ir jāuzņemas "mīloši gādīgo vecāku" loma, kas nozīmētu augstāku iecietības līmeni šajā diskusijā un atbalstu.

Tāpat jāatceras draudzes atbalsts un it īpaši pozitīvais vērtējums Mārim Santam par viņa garīgās aprūpes darbu, kas būtu tik ļoti noderējis daudziem Latvijas gejiem un lezbietēm, kuri meklēja ceļu uz LELB. Taču tā viņus nepiedodami (jo tiešām nedarīja "visu, kas tās spēkos", pirms izšķirties par galējiem soļiem) atgrūda.

Un ar Māri Santu tas nebeidzās. Jura Cālīša gadījums pierādija, ka tā ir

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

peteris 17.05.2009 17:17

Cik atminos Māra Santa lietu un LELB, tad Vanags viņu iesvētīja mācītāja kārtā, zinādams par Santa homosex tendencēm. Līdz ar to homosex impulsi un kārdinājumi netiek nosodīti, gluži kā netiek nosodīti heterosex impulsi un kārdinājumi.

Problēma sākās, kad Sants sāka uzstāties pret Svēto Rakstu autoritāti definēt, kas ir grēks. Sants primāri tika atcelts nevis savas tendences dēļ, bet teoloģijas dēļ.

Šie ir interesanti rakstu gabali, ko Putnis tulko. Paldies. Interesanti. Es piekritu sim apgalvojumam -
viņam nenoliedzami ir tiesības uz šādas aprūpes saņemšanu no Baznīcas kā jebkuram citam draudzes loceklim.
Piekritu, ka homosex draudzes locekli nav ipashi izceļami vai ipasi pelami. Vini ir tadi pasi, ka jebkurs cits.