Atslēgvārdi:

Dzīves kvalitātes valoda 15

Viena valsts valoda ir sabiedrības un katra indivīda drošības jautājums.

Iesaki citiem:

Jebkura tautas nobalsošana, un vēl jo vairāk 18. februārī gaidāmā par otras valsts valodas statusu krievu valodai, ir plaša mēroga kolektīva darbība, kad jāatmet ikdienas sīkumainība un ikvienam pilsonim kaut uz brīdi jāspēj paraudzīties uz lietām no "putna lidojuma". Paraudzīties it kā no attāluma uz ģeogrāfisko, kultūras, vēstures un politisko vidi, kurā indivīds ikdienā darbojas. Taču vienlaikus spēt saskatīt sevi kā punktu nebeidzamā taisnē, kur priekšā pēcteči, aizmugurē — senči, un caur pašu krustojas vēl citas nebeidzamas taisnes.

Un par spīti aicinājumiem nevairīties arī no emocijām lēmuma pieņemšanā, jo bez emocijām cilvēks nav cilvēks, bet ir vien gaļēdājs dzīvnieks. Emocijas ir pamatā arī tikai cilvēku pasaulē radītajām tiesību sistēmām, tajā skaitā arī starptautiski atzītajam tautu pašnoteikšanās principam. Tikai racionāli un ekonomiski vērtējot, tik mazai valstij kā Latvijai vispār nav jēgas pastāvēt — pārāk dārgi un sarežģīti. Tikai racionāli un ekonomiski vērtējot, visai cilvēcei būtu bijis jāapvienojas vienā valodā, valstī un kultūrā. Taču pasaule attīstījusies citādi, un lielā mērā tieši pateicoties emocijām.

Valsts — tie esam mēs paši. Mēs katrs ar savu individuālo rīcību un izvēli būvējam un ikdienā uzturam kopējo valsts māju no pamatiem līdz skursteņa galam. Diemžēl dažkārt arī apzināti vai neapzināti drupinām. Cik individuāli un emocionāli izsvērtāks būs katra personiskais lēmums tautas nobalsošanā, tik stiprāks un kvalitatīvāks būs mūsu kopējais lēmums tautas nobalsošanas gala iznākumā.


Nerodas tukšā vietā

Lai arī gaidāmais valodas referendums neapšaubāmi ir jautājums par valsts konstitucionālajiem pamatprincipiem, ierindas pilsonim nebūtu jāļaujas mulsumam, ka tik "augstas" un juridiski sarežģītas lietas uz viņu īsti neattiecas vai nav saprotamas. Tā kā valsts nav nekāda abstrakta konstrukcija vai pašmērķis pats par sevi, bet gan veidojums nācijas pašnoteikšanās tiesību īstenošanai un dzīves organizēšanai, valsts konstitucionālie pamati veidojas no ļoti konkrētām lietām un attiecas uz ikvienu šīs valsts pilsoni. Teritorija, iedzīvotāju kopums, valoda, kultūra, pārvaldes forma — tie ir pamata principi, kas ierakstīti valsts pamatlikumā un ar kuriem katrs no mums ļoti tieši saskaras ik dienas, pat ja to ne vienmēr apzināmies vai tam nepievēršam uzmanību.

Šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu nācija var pilnībā un brīvi īstenot savas pašnoteikšanās tiesības.



Valstis nerodas un nekad nav radušās tukšā vietā. Tās rodas nācijas iekšēji noformulētas vajadzības un gribas rezultātā. Tā radusies arī Latvijas valsts — latviešu nācijas gribas rezultātā. Un šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu nācija var pilnībā un brīvi īstenot savas pašnoteikšanās tiesības. Tas neizslēdz citu tautību cilvēku iespējas dzīvot Latvijā, taču tās vienmēr būs mazākumtautības. Tieši tāpat kā latvieši, lai cik lielas nebūtu to kopienas, vienmēr būs mazākumtautības statusā visās pārējās pasaules valstīs — Īrijā, ASV, Austrālijā vai Krievijā. Turklāt bez jebkādām juridiski pamatotām tiesībām pieprasīt sev īpašu statusu šajās valstīs.

Mēs citās valstīs pilnībā respektējam pamatnācijas unikālās tiesības attīstīt savu valodu un kultūru, bet pretī sagaidām un visbiežāk arī saņemam cieņu pret mūsu tiesībām to pašu darīt savā valstī. Mūsdienu pasaulē nav daudz tādu nāciju, kam vispār liegta iespēja dibināt un pārvaldīt savu valsti, tāpēc lielākajai daļai pasaules tautu ir iespēja izbaudīt pamatnācijas statusu ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem un tiesībām savās pašu dibinātajās un uzturētajās valstīs. Tas ir nekas vairāk kā tikai godīgs tautu pašnoteikšanās tiesību principa īstenojums dzīvē.

Latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības paliek spēkā arī tad, ja šajā valstī būs palikuši vien trīs iedzīvotāji, no kuriem divi latvieši.



Tāpēc neapstrīdams ir, piemēram, vācu valodas un kultūras statuss Vācijā, krievu — Krievijā un franču — Francijā. Un princips ir svarīgs, neatkarīgi no valsts izmēra. Latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības paliek spēkā arī tad, ja šajā valstī būs palikuši vien trīs iedzīvotāji, no kuriem divi latvieši. Tādas tiesības neviens nevar atņemt, kamēr paši no tām neatsakās labprātīgi. Mūsu tiesības uz savu valsti ir atzinusi visa pasaule, kā nacionālu, 1918. gadā dibinātu valsti uzņemot Latviju ANO rindās nepilnu mēnesi pēc neatkarības pilnīgas atjaunošanas 1991. gada 21. augustā. Tiktāl par skatu "no putna lidojuma".


Par bērniem un vecākiem

Tuvāk pie zemes katru ierindas pilsoni šie šķietami abstraktie principi skar tā, ka mēs dzīvojam valodas un kultūras vidē, ko saņemam no saviem vecākiem un tālāk nododam saviem bērniem. Kādā valodā ar saviem bērniem runājam no viņu dzīves pirmajiem mirkļiem, kādas vērtības un dzīvesziņu viņos ieaudzinām. Kādu dziesmu dziedam un kādu maizi ēdam. To pašu, ko saņēmām no saviem vecākiem, bet viņi savukārt — no saviem vecākiem.

Cilvēks nav pasaules centrs, ap kuru riņķo pārēja pasaule, bet gan drīzāk punkts bezgalīgā taisnē, caur kuru krustojas vēl citas taisnes. Mums blakus ir cilvēki, kas veido šo valsti kopā ar mums. Aiz mums ir cilvēki, kas paaudzēs dzīvojuši pirms mums un iekopuši mūsu dzīves telpu un kultūru, kādu to baudām šodien. Mums priekšā ir paaudzes, kas nāks pēc mums, un mums viņiem būs jānodod dzīves telpa un kultūra, kādu mēs to būsim turpinājuši kopt.

Padomājiet, kas būtu noticis ar mums, ja mūsu priekštečiem būtu bijis vienalga, kādai valodas un kultūras telpai viņi piederīgi.



Parunājiet ar saviem vecākiem un vecvecākiem, ko viņiem nozīmēja latviešu valodas un kultūras saglabāšana apstākļos, kas bija plikai izdzīvošanai, kur nu vēl valodas un kultūras kopšanai, daudzkārt nelabvēlīgāki nekā mums šobrīd. Padomājiet par vēl senākām paaudzēm un viņu pieliktajām pūlēm dzīves telpas un kultūras kopšanā. Un padomājiet, kas būtu noticis ar mums, ja viņiem būtu bijis vienalga, kādai valodas un kultūras telpai viņi piederīgi.

Parunājiet ar saviem bērniem vai padomājiet par saviem bērniem, kuri vēl tikai nāks pasaulē. Kā jūs viņiem skaidrosit viņu izcelsmi un vietu pasaules telpā un laikā? Mūsu bērnu paaudze, kas skolas gaitas sākuši neatkarību atjaunojušajā Latvijā, būtībā ir visā mūsu nācijas vēsturē pirmā paaudze, kurai ir iespēja mācīties tikai savā dzimtajā latviešu valodā visa līmeņa izglītības iestādēs, svešvalodas izvēloties pēc brīvprātības nevis varas uzspiesta principa. Vai mums ir tiesības pieļaut, ka tā arī paliks pirmā un vienīgā šāda paaudze?

Vienīgā vieta, kur jūsu bērni varēs pilnvērtīgi baudīt latviešu valodu un kultūru, ir Latvija.



Tie latvieši, kam bērni dzimst ārpus Latvijas, bet kas šūpuļdziesmas vēl dzied latviski, arī jūs padomājiet, ka vienīgā vieta, kur jūsu bērni varēs pilnvērtīgi baudīt latviešu valodu un kultūru, ir Latvija. Viņi nerunās krieviski, tāpēc atgriešanās gadījumā latviska valodas vide viņiem būs izšķiroši svarīga. Būtu nožēlojami, ja šodienas slinkuma vai vienaldzības dēļ mēs viņiem liegtu atpakaļceļu uz tēvu zemi.


Ne tikai latviešiem

Ja iepriekš teikto var uztvert vairāk kā tieši etniskajiem latviešiem adresētu, tad arī Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem ir daudz iemeslu, kāpēc tomēr izšķirties par nacionālas valsts un latviskas vides saglabāšanu viņu dzimtajā Latvijā. Ja par savu zemi saucat Latviju, tad ar to vien jau pasakāt, ka esat uzticīgi nacionālas valsts principam ar visām no tā izrietošajām sekām. Jo valsts ar nosaukumu Latvija pastāv un ir pastāvējusi tikai kā nacionāla valsts, visi citi veidojumi šajā teritorijā, pat ja ietvēruši nosaukumā Latvijas vārdu, nav bijuši latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību realizācija. Valsts Latvija nav nedz Krievijas guberņa, nedz tās piedēklis.

Ja par savu zemi saucat Latviju, tad ar to vien jau pasakāt, ka esat uzticīgi nacionālas valsts principam ar visām no tā izrietošajām sekām.



Tikai Latvija kā nacionāla valsts, balstīta Eiropas vērtību sistēmā un tiekdamās sasniegt Rietumeiropas dzīves līmeni, ir kļuvusi par Eiropas Savienības valsti. Mēs visi kopā, kā latvieši, tā mazākumtautību pārstāvji, baudām šīs dalības sniegtos labumus — atvērtās robežas, mācību un darba iespējas. Latvijas kā nacionālas valsts un pilnvērtīgas Eiropas brīvo valstu saimes locekles attīstības ceļš ir vairojis mūsu visu individuālās tiesības un brīvības, pat ja nereti negribam vai nespējam to ieraudzīt. Būtu negodīgi liegties, ka tas daudzējādā ziņā ir vairojis mūsu visu dzīves kvalitāti Latvijā.

Latvijas kā nacionālas valsts un pilnvērtīgas Eiropas brīvo valstu saimes locekles attīstības ceļš ir vairojis mūsu visu individuālās tiesības un brīvības.



Nekas tamlīdzīgs nav iespējams nedz pašreizējā Krievijā, nedz bija PSRS. Tur nav un nebija iespējamas tādas brīvības un demokrātijas izpausmes kā tautas nobalsošanu rosināšana vai brīva izvēle vēlēšanās par sev tiešām vistīkamāko politisko partiju. Tāpat kā brīvas diskusijas par valsts konstitucionālo pamatu maiņu.

Taču dzīves kvalitātes jautājums Latvijā tikpat lielā mērā ir viena valsts valoda, un tas ļoti tieši ikdienā skar ikvienu no mums, neatkarīgi no mūsu tautības. Tas ir sabiedrības un katra indivīda drošības jautājums — lai mēs varētu saprasties ar ārstu, policistu, ugunsdzēsēju, santehniķi. Galu galā ar politiķiem, kam uzticam savas valsts pārvaldi. Lai netiktu apdraudēta mūsu visu drošība un labsajūta, lai netiktu mazināta mūsu visu dzīves kvalitāte. Viena valoda tiešā un burtiskā nozīmē ir dzīves kvalitātes jautājums mūsu visu dzimtajā zemē Latvijā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

"dzīves kvalitātes jautājums Latvijā tikpat lielā mērā ir viena valsts valoda, un tas ļoti tieši ikdienā skar ikvienu no mums, neatkarīgi no mūsu tautības. Tas ir sabiedrības un katra indivīda drošības jautājums — lai mēs varētu saprasties ar ārstu, policistu, ugunsdzēsēju, santehniķi. Galu galā ar politiķiem, kam uzticam savas valsts pārvaldi."

Šajos vārdos izpaužas absurdā izpratne par divu valsts valodu situāciju. It kā tā nozīmētu, ka ikviens latvietis/krievs drīkst neprast krievu/latviešu valodu. Tāda izpratne novestu pie tā, ka bieži kādus pakalpojumus liegtu gan latviešiem, gan krieviem. Maigi sakot, nejēdzīgi. Vai autore domā, ka no cilvēkiem, kas strādā ar klientiem, prasītu tikai krievu valodas prasmi? Tad tā situācija (klaji netaisnīgā) jau nebūtu divu līdztiesīgu valsts valodu situācija. Tas nav tas, ko piedāvā referendumā.

Jēdzīga interpretācija būtu, ka cilvēkiem, kas strādā ar klientiem, būtu nepieciešama gan latviešu, gan krievu valodas prasme (ikvienam vai vismaz kādam no katrā konkrētā brīdī veikalā utt. esošiem). Tātad nevajag biedēt latviešus - pat ja grozījumi tiktu pieņemti, visiem latviešiem paliktu tiesības tikt saprastiem dzimtajā valodā. Vienīgais apgrūtinājums - tiem, kas strādā ar klientiem, nāktos izrādīt cieņu ne tikai pret latviski runājošiem.

Turklāt visi zina, ka grozījumi netiek pieņemti. Nopietns jautājums - tas, ko prasa SC un PCTVL, un uz ko krievvalodīgiem ir tiesības saskaņā ar minēto Eiropas Padomes konvenciju - ir kāda statusa piešķiršana krievu valodai daļā pašvaldību un zināmas garantijas kvalitatīvai izglītībai daļēji krievu valodā par krievu nodokļu naudu

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

"neapstrīdams ir, piemēram, vācu valodas un kultūras statuss Vācijā, krievu — Krievijā un franču — Francijā"

Un franču - Šveicē un Beļģijā. Un latviešu - Latvijā. Tas gan nenozīmē, ka citām valodām šajās valstīs nevajadzētu būt nostiprinātas noteiktas funkcijas.

"Mūsu tiesības uz savu valsti ir atzinusi visa pasaule, kā nacionālu, 1918. gadā dibinātu valsti uzņemot Latviju ANO rindās nepilnu mēnesi pēc neatkarības pilnīgas atjaunošanas 1991. gada 21. augustā"

Prasās atsauce uz ANO dokumentiem, kur būtu runa par to, ka Latviju uzņem tieši kā "nacionālo" valsti. Tās nav.

"Aiz mums ir cilvēki, kas paaudzēs dzīvojuši pirms mums un iekopuši mūsu dzīves telpu un kultūru, kādu to baudām šodien. Mums priekšā ir paaudzes, kas nāks pēc mums, un mums viņiem būs jānodod dzīves telpa un kultūra, kādu mēs to būsim turpinājuši kopt."

Arī krieviem ir senči, kas paaudzēm dzīvoja Latvijā (vecticībnieki - 17. gs.; pirmā krievu skola Rīgā - 1789. g., pirmais krievu laikraksts Rīgā - 816. g., pirmais krievu teātris Dinaburgā - 1856. g.), un būs pēcteči. Vai pret tiem autorei ir tāda pati attieksme?

"bērnu paaudze, kas skolas gaitas sākuši neatkarību atjaunojušajā Latvijā, būtībā ir visā mūsu nācijas vēsturē pirmā paaudze, kurai ir iespēja mācīties tikai savā dzimtajā latviešu valodā visa līmeņa izglītības iestādēs, svešvalodas izvēloties pēc brīvprātības nevis varas uzspiesta principa. Vai mums ir tiesības pieļaut, ka tā arī paliks pirmā un vienīgā šāda paaudze?"

1. Šai paaudzei angļu valodas apgūšana jau ir obligāta. Un tas ir labi - citāda politika ierobežotu cilvēku iespējas. Nebūtu slikti, ja prastu arī krievu valodu - vēl plašākas iespējas būtu garantētas ikvienam. 2. Kas attiecas uz izglītību latviešu valodā lidz pat augstskolām - tā bija arī Latvijas PSR. Dažās augstkolās, kuru audzēkņi strādāja federalizētās jomās (dzelzceļš, aviācija), tiesa gan, pietrūka latviešu plūsmu - bet citās nebija krievu plūsmu (dažās LVU programmās, Mākslas akadēmijā)

"Ja par savu zemi saucat Latviju, tad ar to vien jau pasakāt, ka esat uzticīgi nacionālas valsts principam ar visām no tā izrietošajām sekām."

Autores izpratnē nacionāla valsts, izskatās, nav tāda, kur vairākumtautībai ir nodrošinātas tiesības saņemt pakalpojumus dzimtajā valodā, bet gan tāda, kur mazākumtautību pārstāvjiem par spīti esošajam pieprasījumam šadus pakalpojumuis nenodrošina - ņemot no tiem nodokļu naudu. Tāda valsts ir antidemokrātiska, diskriminējoša valsts. Esmu par demokrātisku Latviju - savu zemi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

"Tā radusies arī Latvijas valsts — latviešu nācijas gribas rezultātā."

Maigi sakot, šis ir vienkāršojums. Daudzi latvieši karoja par Latvijas SPR, nevis LR, kas šeit acīmredzami ir domāta. Daudzi no tiem, kas karoja par LR, nebija latvieši, bet gan vācieši, krievi, ebreji - un LR dibināšanas dokumentos bija paredzētas arī mazākumtautību tiesības (sk. kaut vai Tautas Padomes politisko platformu http://home.lu.lv/~rbalodis/Konstitucionalas%20Tiesibas/KT_Ievads/Tautas%20Padomes%20platforma.pdf ).

"šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu nācija var pilnībā un brīvi īstenot savas pašnoteikšanās tiesības. Tas neizslēdz citu tautību cilvēku iespējas dzīvot Latvijā, taču tās vienmēr būs mazākumtautības"

Sk. Satversmes I nodaļu - vara pieder visai Latvijas tautai, nevis tikai latviešiem. Turklāt tālākais autores teksts izskatās pēc mazākumtautību piederīgo diskriminācijas attaisnojuma.


"bez jebkādām juridiski pamatotām tiesībām pieprasīt sev īpašu statusu šajās valstīs"

2. Pašlaik nekas referendumā netiek prasīts - tiek piedāvāts. 2. Pašlaik netiek piedāvāts krievu valodas pratējiem piešķirt īpašu statusu, bet vien izlīdzināt to statusu ar latviešu valodas pratējiem. 3. Galvenā
problēma ar valodas politiku Latvijā ir tā, ka krievvalodīgiem netiek atzītas pat tās tiesības, kuras tiem ir saskaņā ar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību - uz mazākumtautību valodu lietošanu saskarsmē ar valsts iestādēm u.c.

"Mēs citās valstīs pilnībā respektējam pamatnācijas unikālās tiesības attīstīt savu valodu un kultūru, bet pretī sagaidām un visbiežāk arī saņemam cieņu pret mūsu tiesībām to pašu darīt savā valstī"

1. Visām tautām, ne tikai "pamatnācijām", ir tiesības attīstīt savu valodu un kultūru. 2. Latvija ir "sava valsts" ne tikai latviešiem - tad jāciena arī citu tautu piederīgo tiesības Latvijā attīstīt savu valodu. 3. Neviens pašlaik Latvijas politikā neapšauba latviešu tiesības lietot latviešu valodu kā valsts valodu - runa ir par to, lai šādas tiesības, šaurākā (saskaņā ar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību) vai plašākā (valsts valodas veidā - uz to konvencija mazākumtautībām tiesības nedod, bet demokrātiskā valstī nekas nevar aizliegt piedāvāt pārskatīt pašreizējo Satversmes redakciju pēc citu demokrātisko valstu - Šveices, Somijas, Beļģijas - parauga).

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Aleksandrs Saulevics

GRĪBU PIEDĀVĀT ATTEIKTIES MUMS NO VARDUS "LATVIEŠU NĀCIJA".
IR CITI VIENĀDI: "LATVIJAS SABIEDRĪBA", "LATVIJAS TAUTA",- KURI
APVIENO MŪS, VISUS 2. MLNS, LATVIJAS IEDZĪVOTAJUS. VARDS "NĀCIJA" RADĀ DAŽADAS "-ISMAS" UN TOS PARĀDĀ MUMS 20.
GADSIMTS. VARDS "LATVIEŠU" ATTIECAS TIKAI PIE LATVIEŠU NACIONĀLITĀTEI UN, TIEŠI, ČIGANU/tik sēna un slavēna/ NACIONĀ -LITĀTEI / gan citiem /GRŪTI INTEGRĒTIES UZ CITU NACIONĀLITĀTI.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Aleksandrs Saulevics

ES BALSOJU PAR VIENU VALSTS VALODU MŪSŪ LATVIJĀ, LATVIEŠU VALODU.
TIKAI VIENAI, MĀTES VALODAI PA SPEKAM APVIENOT TAUTU JEB KURĀ VALSTĪ. JA JEB KĀDAI PAMĀTES VALODAI BŪTU VALSTU STATUTS, BŪTU IESPĒJA RADĪT "OLSTERA /pilsēta/UGUNSGRĒKS"UN LATVIJA ZINI TĀDU "PRIEKU". LATVIJA ZINI ARĪ" LIDICES /pilsēta/ U-
GUNSGRĒKS". VAI MĒS BŪSIEM TIK VIEGLPRĀTĪGI ĻAUT TURPINĀT TAISĪT "UGUNSGRĒKI" MŪSŪ SKAISTĀ LATVIJĀ ?!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Klāvs Sedlenieks

Vai tiešām izskatās, ka latviešus jāpārliecina par to, ka viena latviešu valsts valoda ir pareizi? Neesmu manījis tādu nepieciešamību. Uzrakstiet šādu rakstu krieviem krievu medijā un krievu valodā un centieties viņus pārliecināt. Ja pārliecināsiet kaut vienu, tas būs desmitreiz nozīmīgāk nekā latviešu pārliecināšana par to, kas viņiem jau tāpat skaidrs

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Akka Laa

>>> Uzrakstiet šādu rakstu krieviem krievu medijā un krievu valodā un centieties viņus pārliecināt
====
Nenoliedzu, ka ir svarīgi komunicēt arī ar mūsu krievu līdzpilsoņiem, un negrasos apstrīdēt Klāva Sedlenieka tiesības par Latvijas politiku runāt jebkurā valodā. Bet pirms aicināt uz to citus - vajadzētu saprast... Ir kaut kādi iemesli, kuru dēļ 90-to gadu sākumā izdot "Atmodas" un "Dienas" krievu valodas versijas bija ekonomiski pamatoti, bet tagad vairs nav. Manuprāt, tie mūsu krievu līdzpilsoņi, ar kuriem ir vērts komunicēt, jau sen ir iemācījušies latviski. Toties stāsta, ka ieslodzījumu vietās ļoti augsts procents parakstījās par krievu valodu - http://visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156320064 . Manuprāt - tie ir pēdējie bastioni, kur vēl varētu masveidā sastapt latviešu valodas nepratējus.

Manuprāt, tas ir diezgan savāds priekšstats, ka priekš tam, lai saprastos ar Latvijā dzīvojošiem poļiem, būtu jārunā ar viņiem poliski, lai pārliecinātu ebrejus - ir jāraksta viņiem ivritā. Būtiski taču ir argumenti, nevis veids, kā mēs tos izsakām. Ja kāds gribēs saprast, pats atradīs šo vai kādu līdzīgu portālu.

Starp citu, portālā IMHOClub ir vairāki latviešu tautības rakstītāji (ar nikiem - Andris Doveiks, Jānis Ābols, u.c.), kuri Jurija Aleksejeva vadītajā portālā diskutē krieviski - arī par valodas jautājumiem. Turklāt reizēm raksta gluži argumentēti. Tā ka arī Jūsu idejas ir radušas iemiesojumu dzīvē. Vienkārši man nav pārliecības, ka konkrētā mēdija auditorija labprāt atsauksies viņu rakstītajam - t.i. var, protams, informēt par to, kas notiek otrā informācijas telpā - bet diez vai tam būs augsts lietderības koeficients. Jo šī mēdija skaidri pausts mērķis ir - veicināt Lindermana referenduma uzvaru. Sk. vienu raksturīgu diskusiju šajā portālā - http://www.imhoclub.lv/material/kto-postavil-znak-ravenstva-mezhdu-fashistami-i-antifashistami . Nav pārāk vienkārši diskutēt, ja Tevi atklātā tekstā sauc par fašistu. Un IMHOClub vēl ir samērā inteliģents portāls - pulcē krievu tehnisko inteliģenci un biznesa ļaudis. Baidos, ka tādos portālos kā "Ves.lv" atšķirīgu viedokļu paudējiem vispār nāktos uzklausīt rupjības vai vāji maskētus draudus - kā par to pārliecinājās Ludmila Sočņeva. Kura darīja tieši to, ko Jūs nupat iesakāt. Rakstīja ļoti labā un pareizā krievu valodā (viņa ir filologs pēc izglītības), bet izklāstīja redzespunktus, kuri vairāk piestāv "otrai informācijas telpai".

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

>>> Varbūt kaut ko esmu palaidis garām, tomēr ar ko mēs esam tik īpaši, ka Uplejas argumenti uz mums attiecas, bet uz Somiju neattiecas?
=====
Latvijā arī bija nopietni mēģinājumi veidot valsti, kura balstītos uz divām kopienām - latviešu un vācu. Tā bija Andrieva Niedras valdība un arī Baltijas hercogiste. Diemžēl, gan 1.pasaules karš, gan zemes reforma (vācu muižniekiem pirms reformas piederēja apmēram puse lauksaimniecībā apstrādājamās zemes) neizbēgami sabojāja savstarpēju uzticēšanos starp latviešu un vācu kopienām Latvijā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ivars Neiders

Un kā tas atbild uz manis uzdoto jautājumu?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

>>> Un kā tas atbild uz manis uzdoto jautājumu?
=====
Nezinu - Jums pašam labāk zināms, kāds bija Jūsu jautājums. Vēlējos vienīgi pateikt, ka ikvienai valstij ir savādāka vēsture. Mums bija grāfs Rīdigers fon der Golcs, Somijā bija barons Karls Gustavs Mannerheims. Bet viens pats subjektīvais faktors neko neizšķir - fon der Golcs un K.Ulmanis diez vai varēja palikt līdz galam uzticami sabiedrotie un kopīgi dibināt Latvijas valsti, jo, kā jau minēju, zemes reformas dēļ latviešu un baltvācu intereses bija gluži pretējas. Tas, ka abi cīnījās pret boļševikiem, vēl neko neizteica. Nu un latviešiem tamdēļ nācās lielā mērā veidot savu valsti vieniem pašiem bez baltvācu kopienas atbalsta.

Iespējams, ka tas nebija tik optimāli - Andrievam Niedram, starp citu, bija interesantas pārdomas par to, ka atbildību par savu valsti spēj uzņemties tikai cilvēki, kuri paši pieraduši saimniekot (un latviešiem tādu bija vien samērā šauras t.s. vecsaimnieku un sīkuzņēmēju aprindas). Bet A.Niedras modelis par valsti, kuru kopīgi veidotu latvieši un vācieši, tomēr nerealizējās.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

>>> Varbūt kaut ko esmu palaidis garām, tomēr ar ko mēs esam tik īpaši, ka Uplejas argumenti uz mums attiecas, bet uz Somiju neattiecas?
======
Atgriežoties pie Jūsu jautājuma - manuprāt, S.Uplejas argumenti attiecas arī uz Somiju. Valsts dibināšanas brīdī Somijā pašnoteikšanās tiesības izmantoja somi un Somijas zviedri. Ja kāds mēģinātu tagad Somijā ieviest vēl kādu valsts valodu, tad diez vai tur kaut kas sanāktu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ivars Neiders

Protams, ka katrai valstij ir atšķirīga vēsture. Tomēr tādā gadījumā Uplejai vajag pie tā apelēt, nevis izmantot argumentus, kas tik pat lielā mērā var attiekties uz Somiju, kura pastāv divvalodība.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ivars Neiders

Somija ir nacionāla valsts. Tā arī ir vienīgā valsts, kur somi var brīvi attīstīt savu valodu un kultūru. Bet Somijā dzīvo apm. 5.6% zviedru. Zviedru valoda ir otra valsts valoda Somijā.
Varbūt kaut ko esmu palaidis garām, tomēr ar ko mēs esam tik īpaši, ka Uplejas argumenti uz mums attiecas, bet uz Somiju neattiecas?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

>> Ja godīgi, tad valodas pastāvēšanas vienīgā jēga ir šajā valodā pieejamais vai radītais saturs.
====
Vai ikdienas saziņa allaž nozīmē "satura radīšanu"? Piemēram, tur kur runājas vecāki ar bērniem, brāļi ar māsām, darba kolēģi, utml.? Šinī gadījumā valoda ir tāda kā savstarpēja vienošanās jeb protokols, kas padara cilvēku kopā būšanu vienkāršāku, dabiskāku, ērtāku. Es sliecos uzskatīt, ka latviešu valodai būtu taisni tāda pati pastāvēšanas jēga pat tad, ja tajā nebūtu uzrakstīta neviena izcila grāmata.

Protams, ir lieliski, ja ir daudzpusīgs un kvalitatīvs saturs, ja ir literatūras tekstu korpuss, kuru var izmantot terminu veidošanai un visai citai valodas pētniecībai. Bet (it īpaši nesenā pagātnē) bija daudzas zemes, kuras kaut kā iztika bez korpuslingvistikas. Vēl tad, kad Eiropā vienīgās valodas ar labi izpētītu gramatiku bija sengrieķu, latīņu un ivrits - cilvēki runāja dažādās vietējās valodās. Un nevar teikt, ka viņiem nebija nekādas jēgas no šīm savām valodām. Valoda viņiem deva identitāti, iespēju saprasties ar savējiem. Arī iespēju radīt sev nepieciešamo saturu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
minkens

Ja godīgi, tad valodas pastāvēšanas vienīgā jēga ir šajā valodā pieejamais vai radītais saturs. Katrs var pats spriest, cik labi ar šīm lietām iet valodai, kas kurā runā sabiedrība ar konsolidētu un iekšēji devalvētu psihi.

Saistītie raksti
Latvietis%20pareizais

Latvietis pareizais 41 Autors:Sanita Upleja

Maijs 255x203

Diagnoze - 9. maijs 58 Autors:Providus.lv

Citi autora darbi
Beku%20majinas

Neiespējamais izlīgums 17 Autors:Sanita Upleja