Dzimumu līdztiesība jāīsteno jau skolā 11

Ja valstij nav naudas dzimumu līdztiesības konsultantam, kas strādātu ar skolām, tad vismaz jāpārtrauc darbmācības priekšmeta atšķirīga satura mācīšana zēniem un meitenēm un topošajiem pedagogiem augstskolās jāievieš obligāts studiju priekšmets - dzimumu līdztiesība

Iesaki citiem:

Raksturojot sievietes un vīriešus, nereti uzsver tieši atšķirības. Sievietes mēdzot būt emocionālas, jūtīgas, runīgas vai pat pļāpīgas, savukārt vīrieši ir racionāli, stipri un savaldīgi. Parasti vēl piebilst, ka tas tā ir no dabas, atšķirību pamatā esot hormoni un gēni.

Nenoliedzami, vīrieši un sievietes ir bioloģiski atšķirīgas būtnes, taču ne tik lielā mērā, lai sabiedrībā darītu pilnīgi atšķirīgas lietas. Galu galā šobrīd redzam augstas amatpersonas sievietes un ziemeļvalstīs – vīriešus pedagogus pirmsskolas iestādēs, kas lieliski pilda savus pienākumus. Tas būtu pilnīgi neiedomājami vēl pirms gadu desmitiem.

Taču joprojām pastāvošie dzimumu stereotipi par to, kā jāuzvedas, kas darāms „īstai sievietei” un „īstam vīrietim”, ierobežo cilvēktiesību pilnīgu īstenošanu. Bieži vien „īstās sievietes” un „īstie vīrieši” nejūtas īsti labi savās gadsimtiem pastāvošajās „īstajās” lomās. Tāpat ir jāsastopas ar dažādu sociālu parādību nejēdzīgu izskaidrojumu, atsaucoties uz gēniem un hormoniem. Piemēram, kāda politiķe man nopietni stāstīja: ir tikai dabiski, ja sievieti, kas publiski uzstājas ar izspūrušiem matiem, nozākā, bet vīrietim tādā pat situācijā tiek piedots. Savukārt, kāda bērnudārza vadītāja mani centās pārliecināt, ka vīrieši nevar strādāt par kasieriem, jo tas taču kaitē viņu reproduktīvai veselībai, jo viņi nevarot ilgstoši nosēdēt. Interesanti gan, jo parlamenta un valdības darbs, kur tomēr ir jāpasēž vairākas stundas, veselībai nekaitē, vai gan citādi turp būtu tā „jāraujas”?

Tiesības un brīvības, kuras baudām šodien, nav iegūtas „dabiski”. Daudzas sievietes, kas saredzēja, ka vīrieši un sievietes var darīt tās pašas lietas sociālajā dzīvē, sēdēja cietumos, tika nogalinātas un sabiedriski nosodītas.

Būtu jāņem vērā, ka indivīda potenciāla brīva attīstība un pilnīga cilvēktiesību izbaudīšanai tiek ierobežota līdz ar bērna piedzimšanu vai vēl agrāk – tiklīdz uzzinām, vai gaidāmais mazulis ir zēns vai meitene. Mazās zīdainītes parasti tiek uzrunātas augstākā intonācijā, ar maziem zīdainīšiem parasti ducina zemākā intonācijā, pie tam tiek doti atšķirīgi vēstījumi par to, kas darāms, kad izaugs lieli/as.

Priekšstatus par dzimumu lomām atražo ne tikai ģimenē, bet arī skolā, plašsaziņas līdzekļos, sabiedrībā cirkulējošās filozofiskās un morāli ētiskās idejās. Piemēram, ASV nacionālā autoritāte bērnu audzināšanas jautājumos Džeimss Dobsons savā grāmatā „Zēnu audzināšana” (2003) raksta: “Viņam (zēnam) pazūd līdzsvara sajūta vannā, uz kāpnēm, uz ielas, peļķē un kokos. Viņš ēd visu ko, tikai ne ēdienu, un viņam patīk spēlēties tualetē. No gurķiem vai zobu birstēm viņš izgatavo pistoles un viņam patīk rakņāties pa atvilktnēm, zāļu kastītēm un mammas maku. Un var tikai cerēt, ka viņa netīrajās rociņās nenonāks lūpu krāsa. Zēns neliks mierā īdzīgus suņus un satvers aiz ausīm kaķēnus. Lai sargātu dēla dzīvību, mammai katru mirkli viņš jāuzmana. Viņam patīk sviest akmeņus, spēlēties ar uguni un sasist stiklu. Tāpat viņam sagādā prieku brāļu un māsu, mammas, skolotāju un citu bērnu kaitināšana” (16. lpp.).

Sakiet, vai kaut kas no minētā neattiecās uz meitenēm? Ko no tā nevar darīt un nedara meitenes?

Šādi izteikumi ir tipisks rādītājs nelīdztiesīgai attieksmei pret zēniem un meitenēm, vīriešiem un sievietēm. Atšķirīgu uzvedību veicina atšķirīga attieksme, kā arī atšķirīgas gaidas no zēniem un meitenēm. Meitenes daudz biežāk saņem komplimentus par savu ārējo izskatu, kas liek viņām saprast, ka labi izskatīties ir nozīmīgi, lai iegūtu apkārtējo mīlestību. Zēni saņem daudz vairāk atzinības par to, ko viņi dara, kas nostiprina viņos pārliecību, ka par darbu pienākas pienācīgs atalgojums. Arī profesiju izvēle tālākā dzīvē ir atšķirīga, jo zēni un meitenes ir saņēmuši atšķirīgu motivāciju.

Zviedrijā valdība ir sapratusi, ka cilvēktiesības ir īstenojamas, ja zēni un meitenes saņem līdzvērtīgu attieksmi un audzināšanu jau kopš bērnības. Pēc 15 gadus ilgstoša darba zviedru izglītības eksperti ir izstrādājuši metodes pedagogiem, lai veicinātu dzimumu līdztiesību arī skolās.

Šīs metodes tiek izmantotas arī darbā ar pedagogiem Latvijā, konkrēti Limbažu 1. pirmskolas iestādē. Darbs tika uzsākts 2002.gadā un vēl turpinās. Pedagogi vēlas noskaidrot atbildes uz sekojošiem jautājumiem:


  • Kas ir dzimumu līdztiesība pirmskolas iestādē?

  • Kāda ir dzimumu līdztiesības situācija manā bērnudārzā?

  • Kādu es gribu redzēt situāciju bērnudārzā

  • Kas ir darāms, lai mainītu esošo situāciju?


Šobrīd atbildes jau tiek rastas uz pirmajiem trim izvirzītajiem jautājumiem. Audzinātājas pavasarī un rudenī novēroja, ko bērni izvēlas darīt savā brīvajā laikā. Atklājās tradicionāla situācija – zēni spēlējās ar mašīnām, meitenes ar lellēm, pie tam, jo vecāki bērni, jo rotaļas sava dzimuma pārstāvju starpā ir izteiktākas. Rotaļas, kuras izvēlas zēni, pēc audzinātāju teiktā, nostiprina reakciju, spēju darboties komandā, plānot, dod emocionālu brīvību, izlādēšanos. Meiteņu rotaļas veicina horizontālas saskarsmes attīstību, sociālās iemaņas sadzīvē, kā arī rūpes par citiem. Nav jau tā, ka meitenes negribētu iesaistīties zēnu rotaļās un otrādi. Piemēram, kāda meitene izstāstīja audzinātājai, ka ļoti vēlas, lai tētis viņai nopirktu mašīnu, taču bērnudārzā līdz šim viņa atklāti nav izrādījusi, ka vēlas spēlēties ar mašīnām. Esot arī tā, ka meitenes tiek atgrūstas no zēnu rotaļām un otrādi. Vienā grupiņā gan esot meitene, kas spēlējoties ar zēniem, taču viņa savu vietu esot izcīnījusi ar dūrēm.

Protams, vēl tiks veikti novērojumi, lai atbildes uz jautājumiem būtu pēc iespējas precīzākas. Kad noskaidrosim, kādas aktivitātes var mazināt dzimumu stereotipu atbalstošu uzvedību, sāksies otrais posms – audzinātājas novērtēs, ko darīt, lai paplašinātu bērniem iespējas izmēģināt dažādas lomas, veicinot brīvu katra potenciāla attīstību.

Valdības pārstāvji Dzimumu līdztiesības veicināšanas programmas darba grupā saka, ka Latvijas valsts sociālekonomiskajā situācijā nevar atļauties dzimumu līdztiesības konsultantu, kas strādātu ar skolām un palīdzētu noskaidrot esošo situāciju iestādēs, nevar atbalstīt darbu, lai to mainītu un īstenotu cilvēktiesības. Te gan jāsaka, ka sekas nejēdzīgai politikai izmaksā daudz vairāk un tās mēs redzam jau šobrīd, kad integrētā pieeja dzimumu līdztiesības īstenošanai netiek īstenota. Praktiski tas nozīmē, ka dzimumu līdztiesības aspekti netiek ņemti vērā visās politikas nozarēs gan to veidojot un īstenojot, gan izvērtējot esošo politiku.

Tomēr, ja konsultanta darbam pagaidām nav līdzekļu, tad vismaz skolās jau tagad jāpārtrauc darbmācības priekšmeta atšķirīga satura mācīšana zēniem un meitenēm. Topošajiem pedagogiem augstskolās ir jāievieš obligāts studiju priekšmets - dzimumu līdztiesība, lai veidotu skolotāju izpratni par vienādām tiesībām un vienādām iespējām neatkarīgi no dzimuma. Tas ir svarīgs priekšnoteikums vienādu cilvēktiesību īstenošanai jau skolā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


amendul 05.12.2004 15:50
Im es tevi tik labi saprotu :)

pameigini būt pieklājīgs pret kadu pretējā zimuma parstāvi - dabūsi tik lielu "mēslu" kaudzi sejā ka pēc tam vispār ienīdisivisus līdzcilvekus kurus nepazīsti no bērnības!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

amendul 05.12.2004 15:38
Nevar būt LĪDZVĒRTĪGI var būt līdzteisīgi !!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

im 23.01.2004 20:57
" ...priekšstatus par dzimumu lomām atražo ne tikai ģimenē, bet arī skolā..." raksta autore.

Tikai ģimenē laikam jau "atražotāji vīrieši" ir vēl kaut kādā līdzsvarā ar "atražotājām sievietēm". Pieņemot, ka vismaz šobrīd (tā teikt: dzimumu līdztiesības atmodas sākumā Latvijā) sievietes un vīrieši labprātāk cīnītos katrs par sava dzimuma tiesību paplašināšanu vai saglabāšanu, jāsāk domāt, vai skolās dzimumu līdztiesība maz ir iespējama, kas tad īsti skolā tiek "atražots" un kāpēc. Jo bērniem, kuru skaita attiecība pēc dzimuma pazīmes parastajas pamatskolas klasēs ir gandrīz precīzi 1: 1, jāsastopas ar dzimumu līdztiesības klajiem izkropļojumiem par sliktu dažiem skolās vēl strādājošiem pedagogiem vīriešiem (te varētu būt direktors pats un amatu mācības (zēniem) skolotājs, piemēram).

Ja es tagad gribētu, lai maniem dēliem un meitai skolā dzimumu līdztiesību ne tikai mācītu bet arī demonstrētu "dzīvajā" vienādās proporcijās abu dzimumu skolotāji, tad tā/tas dzimumu līdztiesības eksperte/eksperts labi iekārtotā kabinetā kopā ar skolas psihologu, sociālo pedagogu mani mierinātu, ka ekonomiski Latvijā mēs to vēl nevaram atļauties. Nu nenāk tie vīrieši uz skolām strādāt. Es paliktu bēdīgs.

Bet lai NVO "Marta"arī turpmāk pretendē uz valsts vai kādu citu finansējumu problēmas vēl dziļākai izpētei. Tas noteikti valstij pagaidām izmaksās lētāk, nekā katrā skolā pa gender ekspertam. Bet šai NVO nosaukumu gan varētu nomainīt! "Marta + Jānis" skanētu daudz korektāk.

P.s.

Atmoda ir sākusies, gribēju nesen kādai jaunai dāmai pasniegt mēteli, bet viņa mana galantuma izpausmi pieklājīgi apslāpēja, pirms vēl paspēju noņemt mēteli no pakaramā. Bet arī es trolejbusā tagad vienkārši sēžu un nemoku sevi ar atmiņām par laikiem, kad piedāvāt savu vietu sabiedriskajā transportā bija tik vienkārši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

redakcija 08.01.2004 11:48
A comment on the article \"Dzimum lidztiesiba jaisteno jan skola.\", by Iluta Lace. I hope you find it interesting to publish.

I work in Sweden as a gender expert at the moment with a project to find tools and methods for a gender equal preshool.

Iluta Lace speaks in her article about the importance of working with gender equality in the pre-schools. I agree with her, it is a very important issue for a modern and democratic society. In Sweden I work with teachers to find tools and methods to create a school with equal opportunities for boys and girls. I like to give some reflections on this important issue.

A democratic society is based on the human rights. They says that every person is entitled to equal rights without discrimination of any kind, such as race, colour, sex, language, religion, political opinion, property or birth. Both Sweden and Latvia are democratic countries, but do men and women have equal opportunities in our contries? The answer is NO. Men and women have different values and are given different roles. You can describe it as a gender power structure, where men dominate over women.

For a democratic society it´s an obligation to work for equal opportunities between men and women in all fields. Laws and regulations are important conditions for an equal society - in fact it is a necessity – but is is only a starting point of the important work to break traditional gender patterns and old power stuctures. It´s important to remember that the gender unequal society is based on social constuctions on what is suitable for men and women to do. It´s not based on genetic evidens that, for example men are better managers and women are more suited to take care of children. It´s something we have chosen to include in the creating of the concept of ”the woman” and ”the man”.

One of the keys to a gender equal society is the children. The preschools and schools are therefore important arenas where an equal society is built. To teach and practice democratic values as solidarity and equality between humans, including men and women, are an important task for the schools. But one obstacle in the work is that the teachers are raised and living in an unequal society. They are so used to the gender patterns that they do not see them. The first step is therefore make the patterns visable in their own work and how they influence the children. It exists different methods for this, observation i s the most common. In my work with preschools in Sweden we also have used a videocamera to examine how the teachers interact with the children. What can we see on the video-tapes?

We see girls who:

• Are used as helpteachers, for example they are encoured by the teachers to take care of the smaller children, or are used to bring order at the lunchtable, by sitting between noisy boys

• Are getting positive attention from the teachers for how they look and for the clothes they are wearing

• Often interact with the teachers in conversation and dialouges

We see boys who:

• Gets a lot of negative attention from the teachers, they are given orders about what they are allowed to do and not to do. It´s often an one-way communication and little dialogoue

• Gets a lot of postive attention for how they are and not for what they do, they are trained in competion, for example to be the strongest, to be the first in line

• Plays in large groups with a leader, often far away from the teachers

What will the result be of this? We get girls who are good in speaking and interacting in small groups, girls who are trained to take care of others and to stay back for noisy boys. We get boys who are used to competion, trained to hieararchy systems and speaking in bigger groups. The teachers shape in this way the boys and girls in traditional male ande female patterns.

These results are in line with scientific research. I would like to quote a scientist (Rithander, 1991) who says it this way: ”The teachers creates togheter with the children a pedagogic situation, where the girls plays the second role and the boys are those you mostly see and hear.”

To change this patterns and to create a gender equal shcool in an educational work that will take time and effort from the teachers. It is a real challange, because the teachers have to face their own values and attitudes about men and women. But is not impossible. In my work I have seen that if the teachers get education and methods to work with this, they create, step by step, gender equal situations in their classrooms.

But the biggest challange for all of us, parents, descionmakers, citizens, you and me, is to be aware of these old gender patterns i our societies, both in Latvia and in Sweden, in order to change them. A modern democratic and sustainible society is a gender equal society. But to get that, there is still a lot of work to do.

Eva-Karin Wedin, Västerås, Sweden

Gender expert

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Es 29.12.2003 14:23
Man nešķiet, ka tam, ko māca darbmācības nodarbībās, piešķirama tik milzīga nozīme. Tas ir tāpat kā sacīt, ka pie vardarbības vainojama galvenokārt televīzija, lai gan cilvēkam ar normālu psihi tā neko nenodarīs.

Nozīme ir tam, ko cilvēks apgūst ģimenē. Manuprāt, ir pilnīgi normāli, ka meitenes mācās šūt un adīt, bet zēni - kaut ko naglot. Vai tad nav vienalga? Es arī to mācījos, bet tāpēc jau nekļuvu par mājsaimnieci!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


edis 24.12.2003 13:46
Komentārs rediģēts. Lūdzu, ievērot diskusiju noteikumus.

Redakcija

Neesmu dzirdējis šādas murgainas, pretdabiskas idejas nedz no komunistiem nedz no eiro fašistiem , gan agrākiem gan tagadējiem.

Ja kaut 1% no Ilutas Lāces ieteiktā tiks realizēts tad būs jāierosina krimināllieta par vardarbību(genocīdu) pret sievieti un vīrieti.

waldi – par bērnu izglītību pirmkārt noteicējiem jābūt to vecākiem, otrkārt skolotājiem. Izglītības ministrija un skolu valdes jālikvidē un to budžets proporcionāli jāsadala vecāku starpā izglītības čeku veidā, ar kuriem tad arī tiks apmaksāta izvēlētā skola un skolotāji. Vai nav pienācis laiks izbeigt ar komunisma, sociālisma, un eirofašisma iedibinātām izglītības un zināšanu ieguves piespiedu metodēm.

PS. gribētos padiskutēt par šo “zem” kādā normālāka raksta, no Jūsu komentāriem secinu ka esat vīrs ar pieredzi un no vērojumiem izdarot loģiskus secinājumus. Pirms sākt rīkoties vajag visu labi pārdomāt. Gaidu priekšlikumus šepat vai lauki@e-apollo.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 21.12.2003 16:46
"Mazās zīdainītes parasti tiek uzrunātas augstākā intonācijā, ar maziem zīdainīšiem parasti ducina zemākā intonācijā, pie tam tiek doti atšķirīgi vēstījumi par to, kas darāms, kad izaugs lieli/as." LOL.Autore atzīst bioloģiskās atšķirības dzimumu starpā un uzskata tās par dabiskām.Un kā ar emocionālajām un garīgām atšķirībām?Rodas iespaids,ka autorei tās liekas nedabiskas ,tāpēc skaužamas.Nu nu... Te jau citi komentētāji brīdina no šaubīgiem eksperimentiem skolās,tas var beigties visai slikti.Labāk ,lai tie gudrie zviedri nelien pamācīt mūsu antiņus kā un kas jāmāca mūsu skolās,tāpat mūsējie izdarīs pēc sava prāta :))

Par kādām sekām tiek runāts? Dzimumi nonivelējas,sievietes paliek mazāk sievišķīgas,vīrieši mazāk vīrišķigi. Tā sekas ir gan atklātā gan latentā homoseksuālisma izplatīšanās. Un tas savukārt grauj mūsu ģimenes. Un vai tas mums ir vajadzīgs? Un ja mums ne,tad kam? Jau tagad tiek runāts par ģimenes krīzi Latvijā. Piemēram,ļoti izplatīts ir vīriešu alkoholisms. Mūsdienu zinātnieki saka ,ka tas nav izlaidība,bet slimība.Interesanti uzzināt ,kas ir par cēloņiem,lai šī slimība izplatītos un kā šos cēloņus novērst.



Tā kā autores minētie "dzimumu līdztiesības" skolotāji-tas nav savlaicīgs un pareizs pasākums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

waldis 19.12.2003 16:23
Paldies iepriekšējam komentētājam par ļoti korekto atsauci. Rakstot savējo emocijas uzsita pārāk augstu. Tagad mēģināšu komentēt vairāk vadoties no racionālā saprāta pozīcijām.

1. Vai mūsu sabiedrībā pastāv nevienlīdzība starp dzimumiem? Atbilde ir jā, tāda pastāv. Tas nu ir reāls fakts. Tā izpaužas gan sadzīves tradīcijās (vīrieša un sievietes loma mājās, dažādās nodarbinātības sfēras, priekšstatos un autores pieminētajās šabiedrības gaidās un vēl daudzās un dažādās niansēs), gan cilvēku savstarpējās attiecībās, gan likumdošanā (kaut vai tēva un mātes nevienlīdzība pēc kopēja bērna piedzimšanas, ierobežojumi sieviešu nodarbināšanai darba likumdošanā, liegums sievietēm dienēt dažādās speciālajās bruņoto spēku vienībās utt.), gan izglītībā (kaut vai jau autores minētais dažādais darbmācības saturs skolā).

2. Vai tas ir labi vai slikti? Te nu man nav vienas atbildes. Man šķiet, ka ir jomas, kurās tas ir normāli, jo to nosaka kaut vai atšķirīgā vīriešu un sieviešu fizioloģija, psihes īpašības, piemērotība vai nepiemērotība specifisku darbību veikšanai (ar šo es skaidri gribu norādīt, ka nevaru piekrist autores apgalvojumam par to, ka abi dzimumi VISUS darbus var veikt vienlīdz labi, protams, ka vienmēr varēs atrast kādu specifisku viena dzimuma pārstāvi, kurš savu individuālu īpašību dēļ pārspēj absolūto vairumu pretējā dzimuma). Ir jomas, kurās šāda attieksme ir jārevidē (par šo jau ir pietiekami daudz informācijas), jo kāpēc gan kavēt kāda ļoti jūtīga vīrieša vēlmi kļūt par zīdaiņu vai slimnieku aprūpētāju, bet mērķtiecīgai, valdonīgai un enerģiskai sievietei kļūt var Ministru Prezidenti.

3. Vai faktiskā nelīdztiesība kādu no dzimumiem nostāda uzvarētāja statusā? Atbildot uz šo jautājumu pozitīvi, loģiski rodas nepieciešamība pēc atbilstošas kompensācijas zaudētājam. Taču arī šeit, manuprāt nav iespējams sniegt skaidru atbildi, jo ir situācijas, kurās zaudētāja lomā nonāk viens dzimums, bet ir arī tādas, kurās zaudē otrs. Jāatdzīst, ka reāli nelīdztiesība stipri izpaužas mājsaimniecībā. Proti, mājas rūpes pamatā tomēr gulstas un sieviešu pleciem. Tāds nu ir tradicionālais dzīves modelis. Taču nevar tā vienkārši pateikt, ka šajā situācijā sieviete ir vienīgais zaudētājs, bet vīrietis tikai ieguvējs. Var uz šo situāciju paskatīties arī no cita viedokļa. Ar to es domāju procesu kā šāds stāvoklis ir izveidojies. To radīja vēsturiski attīstījusies darba dalīšana, kas VEICINĀJA ģimenes labklājību un vecāku spēju radīt un izaudzināt pastāvīgai dzīvei sagatavotus pēcnācējus (vai autore nepiekrīt, ka tas galu galā ir no dabas noteikts katras dzīvas radības virsuzdevums?). Patreizējā situācijā nospiedošajam daudzumam no vīriešiem nav vairs jāar zeme, jālīž līdumi, jāgādā malka ziemai vai jāveic līdzīgi fiziski smagi darbi savas ģimenes uzturēšanai. Līdzekļus uzturam itin veiksmīgi (daudzās ģimenēs pat veiksmīgāk nekā vīri) spēj sagādāt sievietes. Tomēr sabiedrības un pašu sieviešu prasība vīrietim būt par apgādnieku saglabājas itin augsta. Tas noved pie ārkārtīgi lielas psiholoģiskas slodzes ļoti daudzus vīriešus, daudzi to neiztur. Faktiski var uzskatīt, ka tā ir psiholoģiska vardarbība pret vīrieti. Tātad vai var viņu šādā situācijā uzskatīt par uzvarētāju? Iepriekšējais komentētājs jau skaidri aprakstīja zēnu diskrimināciju skolā, es tam varu pilnībā piekrist, jo pats pietiekami ilgi esmu strādājis izglītības sfērā. Bez tam aprakstītā vecuma zēni arī fiziski ir augumā sīkāki un nav tik attīstīti kā vienaudzes meitenes, bet prasības abiem dzimumiem vienādas (nejaukt ar līdztiesīgas).

4. Vai dzimumlīdztiesības audzināšana ir ekvivalents dzimumatšķirību noliegšanai? Autore apgalvo, ka atšķirīgās dzimumu lomas tiek ieaudzinātas jau no zīdaiņa vecuma. Tā tas droši vien ir, bet vai tas ir NEPAREIZI? Vai tiešām bērni ir jāaudzina par bezdzimuma būtnēm? Vai sava dzimuma apzināšanās nav uzskatāma par nepieciešamu soli uz pilnvērtīga sabiedrības dalībnieka veidošanos? Vai nesavlaicīga šīs apziņas izveidošanās kā arī kļūdas tajā nenoved pie ļoti nopietnām problēmām pieaugot? Vai cilvēce tūkstošu gadu ilgā veiksmīgā attīstībā ir visu darījusi nepareizi, bet tagad ir atnākusi mesija autores un kādu gudro no Zviedrijas personā, kuri saliks visu "pa vietām"? Vai vispār zviedri būtu jāuzskata par nez kādām autoritātēm un ceļvežiem uz saulaino nākotni? Sākšu ar pēdējo. Cik esmu saskāries ar zviedriem un citiem skandināviem, tad jāsaka, ka viņu domāšana ir stipri sarkana, tas ir , marksistiska. Viņus liekas vada pārliecība, ka "atņemt un sadalīt"ir pats pareizākais risinājums visām likstām. Daudzas viņu idejas ir balstītas uz utopiskām "Saules pilsētas" idejām. Rezultāts ir smaga sabiedrības krīze, kas skārusi šo valsti. Lai viņiem veicas tikt pašiem galā ar savām problēmām, bet ņemt par pilnu visas viņu 15, 20 vai pat 30 gadu vecās idejas un mēģināt tās īstenot šeit Latvijā ir labākajā gadījumā naivi, sliktākajā tas ir vērtējams kā nopietns kaitējums sabiedrības interesēm. Tādi bezatbildīgi eksperimenti ar sabiedrības struktūras pamatvērtībām NEDRĪKST TIKT VEIKTI tikai tāpēc, ka kādam attiecīgā psiholoģiskā stāvoklī esošam indivīdam tā liekas pareizāk vai taisnīgāk. Par piemēru varu minēt 90-to gadu sākumā no skandināviem pārņemto izvēles priekšmetu sistēmu vidusskolā, kas radīja dziļu krīzi Latvijas izglītībā. Šīs krīzes sekas ir jūtamas vēl joprojām un skolnieku vidējā zināšanu līmeņa eksaktajos priekšmetos krasais pazeminājums tuvākajos gados manuprāt būs nopietns šķērslis Latvijas ekonomikas attīstībai un dzīves līmeņa celšanai.

Citiem vārdiem sakot, nevar ar varu piespiest cilvēkus būt laimīgiem. Pirms apmēram 80 gadiem vienā valstī mēģināja to darīt, bet rezultātā mums Rīgā ir okupācijas muzejs un piemiņas dienas kalendārā represētajiem un izsūtītajiem. Vispārīga plānu bīdīšana par dzimumu līdztiesību pēc būtības nav nekas cits, kā utopisko ideju par taisnīguma sabiedrības (lasi komunisma) uzcelšanu. Žēl, ka pati autore to neapjēdz. Te gan pastāv iespēja, ka dziļākajā būtībā autore ir komunistiski domājoša, bet šīs idejas sliktā aura liedz viņai pašai to apzināties, tāpēc ideja par līdztiesību migrē no materiālās sfēras uz dzimumsfēru un manifestējas kā cīņa par bērnu bezdzimuma audzināšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


kalvis.apsitis@navig 18.12.2003 12:36
Autores doma mācīt līdzīgu saturu darbmācībā pelna ievērību. Tas gan, iespējams, nozīmētu atteikties priekšmeta pamatsaturā no lielas daļas daiļamatniecības un rokdarbu - adīšanas, tamborēšanas, utml. - kas vairumam zēnu var neizraisīt nekādu interesi. Ja vispār ir priekšmeti, kuru mācīšana atsevišķi zēniem un meitenēm varētu dot kādu labumu, tad tie varētu būt matemātika un fizika. Bet par to vēlāk.

Ja uz dzimumu lomām paskatās ne tikai bērnudārza rotaļu un automašīnu/leļļu aspektā, tad noskaidrojas, ka ne jau vienmēr izglītības sistēmā zēniem ir priekšrocības. Piemēram, gandrīz visās attīstītajās valstīs meitenēm, it īpaši 4-9 klasēs ir labākas vidējās atzīmes, mazāk konfliktu un labāka uzvedība. To varbūt var skaidrot arī ar hormoniem, bet vēl jo vairāk ar to, ka skolas vide ir draudzīgāka meitenēm - spēja mierīgi nosēdēt 45 minūtes, sadarboties ar citiem, pakļauties autoritātēm - tās visas ir īpašības, kuras (pat kā to atzīst raksta autore) jau kopš bērnudārza vecuma pastiprināti ir attīstītas tieši meitenēm, kuras tātad spēlējas ar lellēm un mācās paust simpātijas un līdzjūtību. (Vidusskolas klasēs - it īpaši ja tajās mācās, gan zēni, gan meitenes - zēnu sekmes var kļūt labākas nekā meiteņu, it īpaši matemātikā un citos eksaktos priekšmetos. To mēdz skaidrot ar to, ka zēni drošāk uzdod jautājumus un pievērš sev skolotāja uzmanību, turpretī meitenēm sabiedriskie stereotipi liek "neizlekt", labi izskatīties, uzkrītoši neizrādīt savu inteliģenci; lai viņas labāk patiktu tiem pašiem zēniem. To visu E.Zālīte aprakstījusi romānā "Agrā rūsa". Ja klasē ir tikai meitenes, tad līdzīgas problēmas neveidojas, un to pašu matemātiku viņas apgūst tikpat sekmīgi kā zēni.)

Savukārt augstskolās Latvijā atkal ir ievērojams sieviešu skaitliskais pārsvars, kurš kaut cik izlīdzinās tikai maģistratūras un doktorantūras studiju līmenī.

Līdzīgas domas ir dziļāk iztirzātas, piemēram, grāmatā "The War Against Boys: How Misguided Feminism Is Harming Our Young Men" by Christina Hoff Sommers. ("Karš pret zēniem: Kā mūsu jaunajiem vīriešiem kaitē feminisma maldi")
Pievērsīsim uzmanību, ka šo problēmu ir iztirzājusi sieviete - Kristina Sommersa - kura būdama skolas vecuma zēnu māte, nevarēja mierīgi noskatīties kā skolas vide traucē viņiem būt tādiem, kādi viņi pēc dabas ir.

No I.Lāces varētu vēlēties daudzpusīgāku analīzi par to, kas jādara, lai bērnudārzā un skolā optimāli atraisītu katra bērna spējas, neatkarīgi no dzimuma un citiem apstākļiem. Nevis tikai "spēli vienos vārtos", kur visu laiku uzsver to, cik ļoti sievietes tiek visur apdalītas.

Šajā diskusijā mēs varbūt bieži izsakām grūti pamatojamus apgalvojumus, lai gan par dažiem no tiem ir pieejami autoritatīvi pētījumi. Tomēr atsevišķi I.Lāces apgalvojumi man nav saprotami. Piemēram, "Daudzas sievietes, kas saredzēja, ka vīrieši un sievietes var darīt tās pašas lietas sociālajā dzīvē, sēdēja cietumos, tika nogalinātas un sabiedriski nosodītas." Par kuru laikmetu un valsti ir runa? Varbūt autore ir pārāk iedziļinājusies Indijas problēmās? Tur šis tas tāds notiek par spīti tam, ka dažas augstas amatpersonas valstī ir sievietes.

"Dzimumu līdztiesības speciālists" - tā šķiet postmoderna ākstība - ja nevaram saprast, ko ar problēmu darīt, ieviešam atbilstošu zinātnes nozari un profesiju. Un apstrīdam visas psiholoģijas un pedagoģijas atziņas, jo tā jau ir "dzimumu līdztiesības zinātne". Vispār labs veids, kā iegūt amatus valsts struktūrās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 18.12.2003 00:52
Viriesi un sievietes ir raditi citadi. Abi dzimumi ir vajadzigi lai cilvece pastavetu. Abi dzimumi ir lidzvertigi. Tapat lidzvertigas ir starpibas vinu esmee, jo ja nebutu to starpibu, tad cilvece izmirtu. Latvija abi dzimumi ir lidztiesigi. To garantee Latvijas satversme un tas jau tiek pilnigi ieverots sadzivee.Autores proponetaa liidz-vienadiba, kur puse zenu spelejas ar lellem un puse meitenu macas klut par smagsvara bokseriem, ir priekslikums kaa iznicinat cilveci.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

waldis 17.12.2003 21:19
Nu protams! Tas ir ļoti apsveicami. Vēl jau var zēniem mācīt pareizas elpošanas vingrinājumus dzemdētājām un pareizu zīdaiņa barošanu ar krūti.

Bet, nopietni runājot, nebūtu nekas peļams, ja skolā zēniem iemācītu gatavot ēst, apgūt minimālas iemaņas šūšanā, adīšanā, bērnu kopšanā. Taču absurda un stulba liekas doma skolā ieviest speciāla dzimumlīdztiesības speciālista štata vietu. Tas ir nonsens, pilnīgs "bulšits". Klau, autore, kur tādus "speciālistus" sagatavo? Vai tu, autore, maz apjēdz cik šāda murgaina ideja varētu gadā izmaksāt valsts budžetam? Vai tev, autore, pamatskolā nemācīja, ka darba dalīšana ir progresīvāka ražošanas metode par universāla amatnieka darbu? Redz, praksē šāds darbinieks visticamāk būs kāds/kādi no skolas esošajiem skolotājiem vai administrācijas, kuram/iem tas būs papildus pienākums pie pamatdarba grāmatvedībā noformēts tā, lai saņemtu pilnu piemaksu. Pamatdarbu šis/šie cilvēki darīs tāpat kā līdz šim, bet par to papildus "stavku" uzrakstīs dažas atskaites gadā "par izvestajiem pasākumiem dzimumu līdztiesības veicināšanā".

Kad mūsu valsts būs tik bagāta, ka pensionāriem nevajadzēs pus mēnesi grauzt pliku maizi (vislētāko), kad visas skolas būs vienlīdz apgādātas ar mācību, uzskates materiāliem un mācību grāmatām, kad dažādi bāreņu aprūpes fondi neizsūtīs kaudzēm vēstuļu ar lūgumu ziedot kādas naudiņas, lai 3000 LR bērniem nebūtu jādzīvo ģimenēs, kurām ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir mazāki par Ls 10 mēnesī, kad tajās pašās darbmācībās puikas un meitenes strādās ar normālām iekārtām un instrumentiem, netrūks izejmateriāli un sagataves, produkti un garšvielas mācību ēdieniem un šos bērnus apmācīs normāli profesionāli sagatavoti un apmācības rezultātā ieinteresēti skolotāji, kad rindā uz darba vietu skolā gaidīs visdažādāko priekšmetu skolotāji, tad arī sāksim domāt kā labāk notriekt savus iekrājumus dažādās pseido lietderīgās akcijās, tad varēsim eksperimentēt ar šāda veida muļķībām.

Īsāk sakot, atgādiniet šīs muļķības mums pēc gadiem 25-30.

P.S. Visvairāk mani uztrauc tas, ka šīs idiotības sasniegs dzirdīgas ausis LR IZM ierēdņu vidū, un, lai attaisnotu savu eksistenci, kāds no tiem sāks aktīvi rosīties - rakstīt plānus un atskaites, gatavot izglītības standartus utt, utm, lai tik visi redzētu cik svarīgu darbu šis dara, bet reāli zinātne un izglītība mūsu valstī turpinās velties uz leju pa slīpo plakni ar aizvien pieaugošu ātrumu. (seko gara necenzētu lamuvārdu straume, kas veltīta autorei un kurā pieminēti daudzi viņas tuvākie radinieki)

Saistītie raksti
Yinyang 255x203

Dodiet ceļu sievietēm! 48 Autors:Providus.lv