Atslēgvārdi:

Dzimumu līdztiesība = ilgtspējīga attīstība 2

100% ilgtspējība ir iespējama tikai tad, ja katra „sastāvdaļa” – ekonomiskā, sociālā un vides ietekme - rada 100% pievienoto vērtību un ir līdzsvarā.

Iesaki citiem:
Dzimumu lidztiesiba2

Pašreizējā situācija Latvijā

Latvijas Republikas Labklājības ministrija definē dzimumu līdztiesību kā situāciju, kad vīriešu un sieviešu loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Vīriešu un sieviešu ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uztvertas kā līdzvērtīgas. Dzimumu līdztiesība attiecināma gan uz de iure līdztiesību, gan uz de facto līdztiesību.[ 1 ]

Dzimumu līdztiesība kā vērtība un viens no pamatelementiem tiek iekļauta ilgtspējības definīcijā. Lai norādītu uz savstarpējo mijiedarbību un dzimumu līdztiesības neatņemamu sastāvdaļu, to var atspoguļot ilgtspējas trīsstūra formā. Šī pieeja norāda uz to, ka 100% ilgtspējība ir iespējama tikai tad ja katra no tās „sastāvdaļām” – ekonomiskā, sociālā un vides ietekme rada 100% pievienoto vērtību un ir līdzsvarā.[ 2 ] Šī dizaina pieeja rada pozitīvo atskaites punktu un norāda, ka ilgtspējīgi ir tikai produkti (darbības), kas palielina vides, kultūras un sociālo labklājību, vienlaikus radot ekonomisko pievienoto vērtību, sekojot dabas likumiem. Tādā veidā vērtība un kvalitāte ir iekļautas kā produktu un procesu neatņemamas sastāvdaļas un izejas pamatvērtības, un rada produktus un veicina rīcību, kas atstāj tikai pozitīvu ietekmi. No šīs pieejas skatu punkta 100% ilgtspējīga attīstība ir iespējama tikai tad, ja sabiedrība nodrošina 100% dzimumu līdztiesību.



Aktuālās diskusijas

2014.gadā dzimumu līdztiesības temati aktualizējās gan dažādu projektu ietvaros un attiecīgajās komunikāciju aktivitātēs, gan arī izvērtējot statistikas datus. Svarīgākie tiešie dzimumu līdztiesības problēmu jautājumi Latvijā 2015.gada februārī ir:
Politiskā pārstāvība, dzimumu līdzsvars politikā diemžēl pēc 2014.gada Saeimas vēlēšanām ir pasliktinājies. Saeimā 2014.g. tika ievēlētas tikai 19% sievietes.

Segregācija darba tirgū pēc profesijām novērojama pēc statistikas datiem, bet sabiedriskās diskusijas par segregāciju nav īpaši aktualizējusies.
- “sieviešu” nodarbinātības jomas ir izglītība (īpaši pirmsskolu pedagogi ir 99.5% sievietes, un skolās 88%), pakalpojumu sfērā (tūrisma industrija), finanšu sektorā[ 3 ], un “vīriešu” pārsvars savukārt novērojams būvniecībā, ražošanas industrijās, transporta un komunikāciju nozarēs.

- Valsts Prezidents Bērziņa izteiktie komentāri virsprokuroru sanāksmē 2015.gada februārī par pārāk lieku sieviešu skaitu prokuroru un tiesnešu amatos izraisīja neizpratni, jo diskusijas un komentāri par piemēram izglītības sektoru netiek bieži dzirdēti.

+ Tiesas: 2014.gada augustā Latvijā apgabaltiesās, rajonu (pilsētu) tiesās un to sastāvā ietilpstošajās zemesgrāmatu nodaļās bija 509 tiesneši, no kuriem 414 sievietes (81%). Augstākajā tiesā 53 tiesneši (31 jeb 58% sievietes). Satversmes tiesā no pašreiz esošajiem 6 tiesnešiem ir tikai 2 sievietes (33%).

+ Zvērinātu advokātu kolēģijā ir 1336 advokāti, no kuriem 614 jeb 46% ir sievietes.

+ Zvērinātu notāru kolēģijā ir 112 notāri, no kuriem 98 ir sievietes (87,5%).

+ Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijā: no 101 tiesu izpildītāja 73 ir sievietes (72%).

+ 2014. gada sākumā prokuratūrā strādāja 449 prokurori. No viņiem 60,4% vai 271 ir sieviete. Bet apgriezti proporcionāla procentuālajā izteiksmē ir dzimumu attiecība vadībā. No esošajiem 52 virsprokuroriem tikai 20 ir sievietes (38%).[ 4 ]

- Vertikālā segregācija: prokuroru, Satversmes tiesas pārstāvība un amatu sadalījumi ir kā piemēri vertikālajai segregācijai. Bieži pat jomās, kurās dominē sievietes, vadošajos amatos tiek ievēlēti vīrieši (prokurori, Satversmes tiesas tiesnešu skaits, skolu direktori, augstskolu rektori, slimnīcu direktori, vadošais personāls finanšu sektorā, utml.).
- Ierēdniecība arī uzskatāmi uzrāda vertikālās segregācijas tendence: 78% ierēdņu ir sievietes, no kuriem speciālisti 78%, nodaļu vadītāji/vietnieki 70%, iestāžu vadītāji 50% sieviešu, un valsts sekretāri aptuveni 45%[ 5 ].

Algu atšķirības: 2014 Latvijā sievietes saņem vidēji par 19% mazāk nekā vīrieši par vienādas vērtības darbu[ 6 ]. Algu atšķirībai ir gan īstermiņa (mazāka pirktspēja, līdzekļu pieejamība investīcijām un pamata nodrošinājumam), gan ilgtermiņa finanšu ietekme uz personas ekonomisko neatkarību (zemākas pensijas n sociālais nodrošinājums, paaugstināts nabadzības risks vecumā)[ 7 ].

Neapmaksātais darba laiks: Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa 2012.gada dati norādīja uz līdzsvara trūkumu arī mājas un aprūpes pienākumu sadalē. Ja bērnu aprūpē Latvijā vērojama diezgan liela (virs 30%) vīriešu iesaiste vedot bērnus uz skolu, palīdzot ar mācībām utml; tad mājas darbu (ēdiena gatavošana, tīrīšanas darbi, veļas mazgāšana utml.) dzimumu plaisa ir manāma, jo veic ap 80% neapmaksātā mājas darba[ 8 ].

Izglītība

- Augstākās mācību iestādes absolvē 67% sieviešu un 33% vīriešu[ 9 ] un Latvijā nepieciešams izvērtēt, kādēļ vīrieši gan nestājas, gan nepabeidz augstākās mācību iestādes.

- Segregācija izglītībā ir līdzīga pēc nozarēm darba tirgū. Vidēja speciālā un augstākajā izglītībā proporcionāli vairāk vīriešu studē tehniskajās jomās, ieskaitot informācijas tehnoloģijas; bet sievietes humanitārajās zinātnēs. Piemēram koledžu izglītībā veselības jomā vidēji ir 88% studējošo sieviešu – pilna laika (90% S) un nepilna laika (66% S) studiju programmās; veselības jomā augstākajā izglītībā situācija ir līdzīga: 78% studējošo ir sievietes. Pretēja situācija novēroja dabaszinātņu studiju programmās: 33% sieviešu[ 10 ].

Dzimumu līdztiesības komiteja 2012.gadā izstrādāja rekomendācijas dzimumu līdzsvara nodrošināšanai gan izglītības pārstāvībā, gan saturā, kas ietver ieteikumus mācību satura metodisko materiālu izstrādei, regulāri izvērtēt izglītības politikas ietekmi uz sievietēm un vīriešiem, veicināt integrētās dzimumu līdztiesības pieejas izmantošanu, un specifiskāk norāda uz dažādām iespējām izglītības līmeņu aktivitātēs, kas piemērotas attiecīgajam vecumam[ 11 ].

Vardarbība pret sievieti Latvijā saglabājas augsta. Saskaņā ar Eiropas Pamattiesību Aģentūras (FRA) pētījumu[ 12 ], vidēji ES 30% sieviešu vecumā no 15 gadiem ir vismaz reizi mūžā piedzīvojušas fizisko vai seksuālo vardarbību. FRA pētījums norāda, ka Latvijā 39% sieviešu norāda, ka ir piedzīvojušas fizisku vai seksuālu vardarbību. Vardarbība atstāj ekonomiskas, psiholoģiskas, fiziskas un sociālas sekas uz konkrēto personu, viņas tuviniekiem, kā arī uz plašāku sabiedrību. Latvijai vajadzētu veicināt šo seku aprēķinu ieviešanu, kas nodrošinātu precīzāku un pilnvērtīgāku sociālās un ekonomiskās politikas veidošanu. Ir pieejami dažādi modeļi šo seku finansiālās ietekmes aprēķināšanai.[ 13 ]

Stereotipi un vērtības

Darba tirgus: Latvijas sabiedrības aptauja (Latvijas Fakti, 2013) noskaidroja ka iedzīvotāji uzskata, ka dažas profesijas ir vairāk piemērotas sievietēm (pirmsskolas pedagogi, mājsaimnieces, sekretāres, medmāsas), citas vīriešiem (autobusa šoferi, militārpersona, policists, celtnieks), un dažas vienlīdz piemērotas visiem (ministri, baņķieri, uzņēmuma vadītāji).

Nav detalizētu mediju pētījumu un monitoringa rezultātu par stereotipu veicināšanas praksi, bet 2013.gada pētījums par sievietes objektifikjāciju[ 14 ] norādīja, ka Latvijā sieviete mediju telpā tiem pārsvarā saredzēta kā „izklaides’ jomas pārstāve, bet ļoti maz kā viedokļa paudēja ekonomikā, politikā, uzņēmējdarbībā.

Tradicionālās vērtības

Galvenie virzieni, kas tiek apspriesti medijos, ir tradicionālās vērtības, Latviskā dzīvesziņa, ģimene un ir redzama viedokļu dažādība, bet tiek izteikti arī viedokļi, kas ierobežo dzimumu līdztiesību: norādes uz nepieciešamību atgriezties pie tradicionālajām ģimenēm, kur sievietēm nav nepieciešams pelnīt naudu, bet būt par mātēm un kur visa lēmēji ir vīrieši.

2014.gada beigās Saeimā 6 deputāti iesniedza priekšlikumus par grozījumiem Reproduktīvās veselības likumā, un tas izraisīja diskusijas par sievietes lomu sabiedrībā, sievietes tiesībām lemt pašām par savu ķermeni. Sievietēm tiek piedēvēta pilna atbildība par viņas izvēlēm pret savu ķermeni ar nosodījuma piedevām, bet vīrieši kārtējo reizi var brīvi turpināt rīkoties kā vēlas. Medijos aktīvi arī tiek apspriest vīrieša un sievietes loma ģimenē un atgriešanās pie ‘’pamatvērtībām’’ – sievietes galvenais uzdevums ir būt pavarda turētājai un mātei, bet vīrietim ģimenes galvai un naudas pelnītājam. Tiek paspriests tas, ka bērnus un jauniešus vajadzētu vairāk izglītot nevis par drošu dzimumdzīvi, bet gan par to, ka ir jāveido tradicionāla ģimene.

Globāli daudzas no tēmām kas aktuālas Latvijā ir būtiskas arī Pekīnas +20, Post-2015.gada mērķu diskusiju ietvarā. Ilgtspējīgas attīstības mērķi (Post-2015) tiešā un netiešā veidā ietver dzimumu līdztiesības veicināšanu. Viens no piedāvātajiem mērķiem tiešā veidā saglabā uzsvaru uz dzimumu līdztiesību, sevišķi sieviešu un meiteņu tiesībām. „Mērķis 5: Panākt dzimumu līdztiesību, stiprināt sieviešu un meiteņu tiesības visur”, bet mērķu ietvarā saglabājas uzsvars uz stereotipu mazināšanu, pieeju izglītībai, darba tirgus segregācijas mazināšana un neformālā darba nozīmīguma novērtēšana. Pieeja resursiem, ieskaitot vienādas samaksas nodrošināšanu, un vardarbības pret sievieti mazināšanu.

Ilgstošie un jaunie militārie konflikti norāda arī uz īpašu nepieciešamību pievērst uzmanību vardarbības pret sievieti novēršanai. Konflikti ietekmē arī citu valstu migrācijas politiku, bēgļu statusa kritēriju noteikšanu, piemēram nodrošinot īpašu statusu sievietēm no kara zonām, kur vardarbība, seksuālā verdzība un izvarošana tiek izmantoti kā līdzekļi iekaroto teritoriju pakļaušanā (piemēram seksuālās verdzības politika, ko piekopj ISIS Sīrijā, Irākā un citās pieguļošajās teritorijās; boku haram taktika gan civiliedzīvotāju iznīcināšanā, gan sieviešu nolaupīšanā verdzībai Nigērija un citās pieguļošajās teritorijās, u.tml.).

Eiropas Savienība

Dzimumu līdztiesība ir definēta gan kā viena no piecām ES pamatvērtībām, gan kā mērķis ES rīcības politikā, nodrošinot līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem ikvienā ES darbības jomā.[ 15 ] Tas ietver arī dzimumu līdztiesības integrētās pieejas piemērošanu visu rīcības politikas un tiesību aktu sagatavošanā. Šie mērķi detalizētāk ir izklāstīti direktīvās, kas regulē darba tirgus jautājumus (samaksa, nodarbinātības nosacījumi), pašnodarbinātā darbu, sociālās jomas; bet arī netiešā veidā tiek iekļautas uzņēmējdarbības sociālās atbildības instrumentos (piemēram nefinanšu ziņošanas direktīva)[ 16 ].

2014.gadā starp ES aktuālākajām tēmām joprojām paliek vienlīdzība darba tirgū (arī samaksa), pārstāvība politiskajā un uzņēmējdarbības jomās. Kā arī vardarbības un cilvēku tirdzniecības novēršana, jo 65% cilvēku tirdzniecības upuru ir ES dalībvalstu pilsoņi, 80% sievietes. No visiem upuriem, seksuālai ekspluatācijai tirgoti 69% un no tiem 95% sievietes; ekspluatācijai darba tirgū savukārt vairāk tik izmantoti vīrieši (70%)[ 17 ]. Vardarbības un cilvēku tirdzniecības dati norāda uz īpašu nepieciešamību strādāt ar novēršanu un prevenciju dzimumu līdztiesības griezumā.

Dzimumu līdztiesības un ilgtspēja

Ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez dzimumu līdztiesības, jo kā viena no pamatvērtībām (ES, Latvijas, ANO rīcības ietvaros), līdztiesība nodrošina pozitīvu ietekmi uz ekonomiku un sociālo labklājību. Dzimumu līdztiesības integrēšanai dažādās jomās būtiski ir gan pārstāvības, gan satura elementi, kas ir būtiski lēmumu pieņēmējiem dažādās jomās ilgtspējīgas attīstības diskusiju nodrošināšanā.

Pārstāvība nozīmē gan tiešo pārstāvību - vēlēto/administratīvo pozīciju ieņemšanu, fizisko klātesamību lēmumu pieņemšanā, gan netiešo pārstāvību – biedrību biedru pārstāvība, ieinteresēto pušu viedokļu izvērtēšana un iekļaušana lēmumu pieņemšanas procesā, gan labas pārvaldības procesu nodrošināšana, ņemot vērā sieviešu un vīriešu iespējas un vajadzības.

Ietekmes izvērtēšana dzimumu griezumā

Aktuālo diskusiju sadaļā jau norādīts uz galvenajiem ilgtspējas ekonomiskās un sociālās ietekmes rādītājiem, kas īpaši būtiski Latvijas attīstības stratēģiju īstenošanai. Darba tirgus, segregācija darba tirgū pēc profesijām, samaksas par vienādas vērtības darbu nevienlīdzība, pārstāvība politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanā, līdzdalība uzņēmējdarbībā un pieeja resursiem, stereotipi un to ietekme dažādās jomās, vardarbības pret sievieti būtiskā ietekme, sevišķi uz zaudēto ienākumu rēķina ir tās jomas, kurās atrodami pētījumi un ir pieejami dati.

Lauksaimniecība

Pārstāvības nodrošināšanai ir jāizprot, kāds ir lauksaimnieku demogrāfiskais profils. Latvijas gadījumā ir grūti izvērtēt cik daudz sievietes/vīrieši ir lauksaimniecības uzņēmumu īpašnieki, kā faktiski norit lauksaimniecības darbs un kā to ietekmē dzimumu stereotipi, kāda ir ienākumu sadale/izmantošana no lauksaimniecības; lielo/vidējo/mazo uzņēmumu prakses, vienlaikus izvērtējot bioloģisko/industriālo lauksaimniecības uzņēmumu profilus un pārstāvību dzimumu griezumā. Lai nodrošinātu efektīvu lauksaimniecības politiku, jānodrošina gan datu pieejamība izvērtēšanai, gan citu jautājumu izvērtēšana:

- Zemes īpašums – kā tiek nodrošināta līdztiesīga de iure un de facto īpašuma tiesību un citu līdzvērtīgu resursu pieejamība sievietēm un vīriešiem? Netieši arī ģimenes jēdziens un no tā izrietošie mantošanas jautājumi arī Latvijā ir būtiski nereģistrēto partnerattiecību atzīšanas kontekstā.

- Lauksaimniecības sektorā iesaistīto uzņēmumu pieeja resursiem/investīcijām dzimuma griezumā nav izvērtēta.

- Lauksaimniecības sektorā nodarbināto demogrāfiskais profils, ieskaitot dzimumu, var norādīt uz īpašiem īstermiņa un ilgtermiņa darba drošības riskiem, un finanšu ilgtspējību (ieskaitot pensiju uzkrājumus, sociālo nodrošinājumu utml.).

Uzņēmējdarbība

Jautājumi, kas būtu jāizvērtē dzimumu griezumā, ietver:

- Kādi ir pieejamie dati? – sievietes/vīrieši uzņēmēju īpašnieki, vadītāji, sektoru un uzņēmumu lieluma sadalījums, vietējo un globālo uzņēmumu griezums, pēc reģistrācijas un darbības vietas;

- Kā uzņēmējdarbības atbalsta programmas ietekmē vīriešus/sieviets uzņēmējus, viņu iespējas iegūt investīcijas? Atkarībā no valsts izvēlētajām investīciju un prioritārajām jomām un esošo uzņēmējdarbības demogrāfisko profilu, jāizvērtē riski, kas negatīvi ietekmē sievietes/vīriešus dažādās pozīcijās un sabiedrības un ekonomisko ilgtspēju kopumā; pieeju kapitālam utml. Piemēram, Latvijā nav izvērtēts cik vīrieši/sievietes saņem LIAA sniegto palīdzību un valsts garantētos kredītus un citu investīcijas.

- Kas kontrolē uzņēmumu resursus? Pārstāvība lēmumu pieņemšanas amatos, kā arī kā tiek pieņemti lēmumi. Labas pārvaldības principi uzņēmumu pārvaldībā ietvers gan

- Uzņēmumu darbībā – kādas lomas pilda sievietes/vīrieši; kā tas ietekmē viņu ekonomisko/sociālo drošību; kā uzņēmumu resursi/labumi tiek novirzīti darbiniekiem un vai tiek ņemtas vērā sieviešu/vīriešu vajadzības?

- Kāda ir sieviešu/vīriešu līdzdalība uzņēmēju pārstāvības organizācijās un konsultāciju procesos valsts lēmumu pieņemšanā?

Klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas ietekmē vīriešus un sievietes atšķirīgi, jo tiek ietekmēta gan iztikas iegūšana, uzņēmējdarbības formas, pieeja resursiem. Valsts politikas veidošanas procesā tādēļ liela nozīme ir dzimumu perspektīvas analīzei un integrēšanai plānošanas un īstenošanas procesā.

No otras puses, vīrieši un sievietes ietekmē klimata pārmaiņas dažādi: atšķirīga resursu izmantošana un izvēle, dažādi izglītības līmeņi, līdzdalība ekonomiskajos un politiskajos procesos ietekmē katra indivīda ekoloģisko pēdas nospiedumu, tādēļ pilnvērtīga ietekmes izvērtēšana ir iespējama tikai pēc dažādu jomu datu izvērtēšanas dzimuma griezumā.

Viens no būtiskajiem jautājumiem vides politikas veidošanā ir pārstāvības un iesaistes jautājums, nodrošinot, ka sievietes un vīrieši gan līdzvērtīgi darbojas lēmumu pieņemšanas grupās, gan arī dažādu grupu viedokļi tiek izzināti. Piemēram, ja sabiedrisko transportu vairāk izmanto sievietes, nevis vīrieši, tad dzimuma griezumā svarīgi saprast, kādēļ (vai tādēļ, ka vīrieši brauc ar savām automašīnām, jeb vispār nelieto nedz privāto, nedz sabiedrisko transportu), kādi ir transporta lietošanas paradumi (laiks, veids, biežums utml.), kā cenu politika ietekmēs sievietes/vīriešus utml.

Citi jautājumiem, kas varētu būt būtiski klimata pārmaiņu politikas veidošanā ietver:

- Kāda ir pārstāvība politikas, uzņēmējdarbības un NVO līmenī klimata jautājumu izskatīšanā?
- Kāda ir izglītība/apziņa starp vīriešiem/sievietēm par klimata pārmaiņām, ieskaitot patērētāju apziņu?
- Kādi ir vides katastrofu cēloņi un ietekme uz vīriešiem un sievietēm?
- Kādi ir jaunu darbavietu rādītāji dzimuma griezumā klimata pārmaiņu politikas ietvaros?
- Kāda ir vīriešu/sieviešu pieejamība atjaunojamajiem dabas resursiem un to izmantošana? (atkarībā no dzīvesvietas, nodarbošanās, vecuma u.c.)
- Kādi ir sabiedriskā transporta izmantošanas rādītāji dzimumu riezumā?

Daži ieteikumi attīstības mērķu sasniegšanai - Latvijas uzdevumi dzimumu līdztiesības jomā

- Nodrošināt datu pieejamību un regulāru situācijas analīzi dzimumu griezumā visās jomās;
- Aktīvi pielietot Dzimumu līdztiesības integrēto pieeju politikas, normatīvo aktu un aktivitāšu plānošanā un izvērtēšanā;
- Nodrošināt izglītības pasākumus visās valsts un pašvaldību iestādēs un lēmumu pieņemšanas procesos par dzimumu līdztiesību un integrētās pieejas izmantošanu.
- Īstenot Dzimumu līdztiesības komitejas 2012.gada rekomendācijas visos izglītības līmeņos, mazinot stereotipus, veicinot līdzsvarotu vīriešu/sieviešu pedagogu pārstāvību;
- Vērtībizglītības un pilsoniskās kompetences programmu ietvaros nodrošināt dzimumu līdztiesības integrēšanu, cilvēktiesību, arī sieviešu tiesību, izpratnes veidošanu;
- Īpaši pievērst uzmanību darba vides, samaksas, drošības, pārstāvības, vardarbības pret sievieti izskaušanas, izglītības veicināšanas un stereotipu izskaušanas jomām, kur dati norāda uz nepieciešamo rīcību;
- Īstenot Dzimumu līdztiesības komitejas 2012.gada rekomendācijas stereotipu izskaušanā;
- Veicināt darba devēju izpratni par dažādības vadību;
- Ieviest nefinanšu ziņošanas pienākumu valsts, pašvaldību un biržās reģistrēto uzņēmumiem, kas ietver dažādības (un dzimumu līdztiesības) jautājumu izvērtēšanu;
- Stiprināt valsts izpildvaras un uzraugošo institūciju kapacitāti diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanai visās jomās.

(Aktuālie jautājumi dzimumu līdztiesības jomāpdf)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Dace Kavasa

Šim rakstam autore esmu es. Un vārds norādīts atsaucē zem infografika. Par izplatīšanas nosacījumiem un autora vārda minēšanu - jautājumus LAPAS. Tā ka, nē, nav izvairīšanās no atbildības. Esam arī pārpublicējuši KSA Latvija www.
2. Produkta vai pakalpojuma ilgtspējība ir mērāmā -ne tikai %, bet ļoti detalizēti. Sarežģīti, bet ne neiespējami, un dzimumu līdztiesība noteikti ietilpst arī šādos mērījumos. Attiecīgi, šī C2C pieeja ir adaptēta plašākam kontekstam. Attiecīgi, šī pieeja nodrošina paradigmas maiņu - mēs domājam nevis par "līdzsvarotību" - jeb pieņemam, ka ir ok diskirminēt sievietes, ja vien GDP dati piemēram uzrādās labi, bet ka ikvienai ietekmei jābūt vai nu neitrālai, vai pozitīvai. Sirdsapziņas atmazgāšana īsti nestrādā. Šādā veidā domājot, faktiski pašreiz nevaram teikt, ka kādā jomā esam sasnieguši 100% ilgtspējību.
3. Kādā ziņā? Atbildību piešķiram mēs visi, katrs savas izpratnes robežās; kā arī mūsu ievēlēti likumdevēji - savas izpratnes robežās. Sociālā atbildība nav tikai un vienīgi saistīta ar tiesībām/pienākumiem normatīvā izpratnē. tai vienmēr būs arī subjektīva/relatīva pieskaņa, kam var nebūt normatīvās bāzes, bet sabiedrība ar savu aktivitāti var likt attiecīgajiem "neilgtspējīgajiem" pārstāvjiem atbildēt (neatbalstīt konkrēto uzņēmumu ar savu patērētāja rīcību, nepiedalīties pasākumos, nevēlēt deputātus, utml.).

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Gatis Ozoliņš

!. Kāpēc tik "konceptuālam" rakstam nav autora? Izvairīšanās no atbildības?
2. Vai ilgtspējība ir procentos mērāma, tātad kvantitatīvs lielums nevis attīstības līdzsvarotības princips? (sustainable development).
3. Vai tiesības un jo īpaši ATBILDĪBU var piešķirt kā dotāciju vai grantu?