Foto: Goango
TV3 savu ietekmi var palielināt, piepildot jauniegūtos kanālus ar daudzveidīgu saturu. Tā ir arī iespēja skatītājiem tikt pie atšķirīga saturiskā piedāvājuma.
Gadsimta raidošo mediju tirgus darījuma fakts — TV3 īpašnieks Modern Times Group (MTG) pērk LNT — tika paziņots pirmdien, 9. janvārī. Galvenais šā notikuma varonis LNT savā vakara jaunumu raidījumā neiekļāva ne zilbi par ziņu, kas mediju telpu bija šūpojusi visu dienu. Viņi bija gandrīz vienīgie, kas klusēja.
Pēdējo gadu mediju darījumā nr. 2[ 1 ] iesaistītā informācijas avota klusums nenozīmēja, ka iespējamās abu kanālu apvienošanās radītais stress, pateicoties mediju informācijai, nav skāris citu kanālu pārstāvjus, TV skatītājus, reklāmas biznesa spēlētājus. Pārmaiņas būs.
Konkurents zem ādas
Konkurence ir šī darījuma skaļākais vārds. Nav ko brīnīties, jo Latvijas mediju vidē, kur ir tik daudz spēlētāju, tik maz reklāmas naudas un neliels nopietnu reklāmdevēju skaits, mediju vadītāji ir pieraduši vairāk skatīties uz konkurentiem nekā uz satura kvalitāti un auditorijas interesēm.
Konkurence ir ļoti intensīva, tā sadalījusi daudzveidīgo mediju tirgu mazās interešu grupiņās. Tās dēļ LNT un TV3 vienādos raidlaikos piedāvāja līdzīgus seriālus, dziesmu šovus, labdarības un varoņu projektus. Konkurence lika mainīt Bez tabu ētera laiku, ja to mainīja Tautas Balss. Konkurence lika TV3 ziņām pašu skandalozāko jaunumu stāstīt brīdī, kad skatītāji varētu pārslēgt LNT ziņas. Pati LNT kompānija pēdējos gados bija daļēji kļuvusi, kā lai mīlīgāk pasaka (?), par radošo reklāmas aģentūru, kas kā reklāmas produktus sponsoriem piedāvāja savus raidījumus visā to garumā.
Abu televīziju kanālu kopējā auditorija pašlaik pārsniedz 35%. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka viena medija uzņēmumam piederoša 35% tirgus daļa ir dominējošā stāvokļa riska augstākā robeža. Neapšaubāmi divu lielo komerckanālu apvienošanās apdraud sabiedriskās televīzijas nākotni. Arī tā ir novājināta un atrodas tajā pašā spriegas konkurences situācijā par nelielu auditoriju. Tāpēc jaunajai NEPLP būtu jārūpējas par LTV un Latvijas Radio (LR) finansējuma stabilizēšanu, par abu sabiedrisko mediju stiprināšanu, lai tie iegūtu spēku un tiem, reaģējot uz konkurenci, saturiski nebūtu jākļūst vēl līdzīgākiem komerciāliem medijiem.
Bet patiesībā tieši skatītājs, kurš reizumis ieslēdz dažādus TV kanālus, varētu būt šī darījuma rezultātu ieguvējs.
Draudi vai prieks skatītājiem?
Protams, liels spēlētājs mediju tirgū rada bažas par tirgus koncentrācijas radītiem draudiem plurālismam — mediju avotu un viedokļu daudzveidībai un cilvēku izvēles iespējām atrast daudzpusīgu informāciju, ko nekontrolē neliels īpašnieku skaits. Koncentrācija hrestomātiski tiek uzskatīta par draudu preses brīvībai. Bet kurš gan teicis, ka tādus pašus draudus nerada daudzi nelieli spēlētāji, kas sava komerciālā vājuma dēļ mierīgi aizmirst preses un citas brīvības, lai pieglaustos jebkādiem sponsoriem, sākot ar vēlēšanu tuvuma satrauktiem politiķiem, līdz ikvienam, kam ir nauda reklāmai? Tieši tā gadiem notiek Latvijā, sabojājot mediju vidi un diskreditējot žurnālistiku.
Tā nu mums bija un ir divas recesijas laikā novājinātas, paniski konkurējošas, pusdzīvas televīzijas. Vai tas ir labāk, nekā viena stipra? Patiesībā, vērtējot mediju tirgu, jau sen ir grūti novilkt nacionālās valsts robežas. Arī Latvijā retais skatās tikai dažus vietējos kanālus. Pretēji pēkšņi saasinātajai reakcijai uz TV3 un LNT iespējamo apvienošanos visai mierīgi esam uzņēmuši procesu, kura rezultātā spēcīgiem Krievijas pārrobežu kanāliem Latvijā ir ap 24% no auditorijas.[ 2 ] Arī šīs televīzijas piedāvā Latvijā citam milzu tirgum veidotus produktus, arī tās konkurē reklāmas tirgū.
Pirms ziņas par TV3 un LNT apvienošanos bija skaidrs, ka grūti atrast pretspēku šai ekspansijai, — varējām vien sekot Krievijas kanālu reitingu stabilajam kāpumam. Domāju, ka īpašnieku faktors ir būtisks, bet tā ietekme jāvērtē konkrētā mediju tirgus situācijā. No skatītāju viedokļa mediju īpašnieku daudzveidību var skatīt teritoriāli plašākā kontekstā — kādu īpašnieku interešu kontrolēts saturs ir pieejams lielākajai auditorijas daļai. Turklāt plurālismu var vērtēt ne vien no īpašnieku, bet arī no satura viedokļa — ko līdz dažādi īpašnieki, ja tie orientējas uz vienādiem mērķiem, kuri pārvēršas līdzīgu vērtību noteiktā satura vienveidībā?
Divi vāji mediju uzņēmumi vai viens stiprāks? Izvēlēties paši, kurš variants labāks! Bet izvēle droši vien atkarīga no gaidāmā satura. Par to var spriest pēc TV3 darbības. Šī kompānija atbalsta spēcīgus oriģinālsatura formātus, kuriem, protams, jāsasniedz noteikti reitingi. TV3 rāda labas filmas, globāli pazīstamus seriālus, Latvijas lepnumu un attīsta ziņu dienestu. Nav nekāda iemesla domāt, ka šī kompānija samazinās kvalitātes standartus. Nav nekāda iemesla domāt, ka tās piedāvātais saturs būs komerciālu interešu noteikts. Bet mēs taču jau esam iemācījušies, ka komercializēt var visu — kā labo, tā slikto.
Nākotnes versijas, vīzijas, spekulācijas
Īsti neticu, ka darījuma veicēji visu nav iepriekš izdomājuši. Visticamāk, viņiem ir skaidri iespējamā dominējošā stāvokļa situācijas pārvarēšanas risinājumi. Tikai skaidri nav Konkurences padomes vērtēšanas kritēriji un lēmums.
LNT iespējamais pircējs noteikti zina, cik kanālu būs jaunajam medijam, kad darījums tiks pabeigts. MTG menedžments neapšaubāmi ir izdomājis, kādas būs kanālu satura stratēģijas un kā kompānija attīstīs tālāko darbību. Noteikti ir plānota gan kanālu potenciālā auditorija, gan sadarbība ar reklāmdevējiem un gaidāmie reklāmas ienākumi. Mēs tikai nezinām, kas ir izdomāts. Tāpēc gribu apkopot dažas publiski izskanējušās šī darījuma nākotnes versijas.
Pirmā versija — likvidēs LNT. Šo ideju kā ticamu iespēju izteica gan LTV vadītājs Edgars Kots[ 3 ], gan Sandra Veinberga[ 4 ] savā slejā. Protams, ka kanālu saturs mainīsies, jo nav nepieciešams uzturēt divas līdzīgas televīzijas. Bet nevar arī cerēt, ka, ja nu tiešām LNT vai TV5 slēdz, skatītāji paklausīgi un matemātiskā precizitātē pievienosies TV3 auditorijai, to naski dubultojot. Tā notiktu jau agrāk, ja tas būtu tik vienkārši. Gluži otrādi — TV3 savu ietekmi var palielināt, piepildot jauniegūtos kanālus ar daudzveidīgu saturu. Tā ir arī iespēja skatītājiem tikt pie atšķirīga saturiskā piedāvājuma. Arī stiprināts un paplašināts TV5 ar saviem oriģinālraidījumiem, diskusijām un no citiem kanāliem atšķirīgajām ziņām būtu svarīgs lielā medija kanāls. Pirkt, lai izmestu, izklausās pārāk izmisīgi, jo zaudējumi var būt lielāki par ieguvumiem.
Otrā versija — TV3 un LNT turpinās konkurēt. Šo domu visskaidrāk izteica Andrejs Ēķis — viņš esot „pilnīgi pārliecināts, ka abi kanāli būs konkurenti”[ 5 ]. Pirmajā brīdī man tas likās mazliet jautri, bet būtībā Ēķim taisnība — viena īpašnieka kanāli konkurēs tāpat kā, piemēram, žurnāli Santa un Ieva, kā Ilustrētā Zinātne un Ilustrētā vēsture. Jau tagad konkurē TV3 un TV6, bet vienalga tie kopā piesaista lielāku auditoriju un ienākumus no kanāliem gūst to kopīgais īpašnieks. Lai tik konkurē!
Trešā versija — reklāmas cenas pieaugs.[ 6 ] Tā gan ir laba prognoze, jo, kā stāsta profesionāļi, reklāmas cenas ekonomiskās recesijas dēļ ir ļoti pazeminājušās. Lai sadalītu mazo līdzekļu daudzumu uz daudziem gribētājiem un iegūtu kaut mazumiņu naudas, mediji savu telpu pārdod ļoti lēti. Arī tāpēc mediju industrija nevar attīstīties, jo tajā ir pārāk maz līdzekļu un reklāmdevējs viegli var panākt reklāmas cenas samazinājumu. Nelieli ienākumi neļauj normāli izdzīvot nevienam — ne reklāmas biznesam, ne medijiem. Tāpēc reklāmas un mediju telpas cenas reiz būtu sākušas augt arī tad, ja mēs neko nezinātu par MTG ieceri pirkt LNT.
Vēl viena versija — cietīs neatkarīgie producenti. Vides faktu producents Andis Mizišs izsaka pieņēmumu, ka šī darījuma rezultātā lieli zaudētāji varētu būt neatkarīgie producenti, īpaši tie, kas piedāvā produktus sabiedriskajai televīzijai. Viņiem jau tāpat ir jācīnās par katru sponsoru santīmu un jākonkurē ar TV kanālu plašajām reklāmas iespējām, taču, kad TV3 iegūs lielāku ietekmi reklāmas tirgū, neatkarīgie producenti nokļūs vēl bēdīgākā situācijā, jo nespēs raisīt reklāmdevēju interesi par saviem raidījumiem. Piekrītu — tā notiks, ja tirgū nekas nemainīsies. Pirmkārt, tieši LTV liek piesaistīt reklāmas naudu neatkarīgajiem producentiem, lai viņiem būtu iespēja veidot savus raidījumus. Šo praksi sen jau jāmaina, jo tā neuzlabo sabiedriskās televīzijas kvalitāti.
Pārmaiņas TV tirgū varētu dot jaunu grūdienu neatkarīgo producentu firmām — ja nu radīsies pieprasījums pēc jauniem formātiem, projektiem? Jo tiem būs pasūtītājs. Ne velti nesen TV3 vadība sūdzējās, ka Latvijā trūkst lielu TV projektu producentu — viņiem nav regulāra darba, nav iespējas profesionāli attīstīties un uzkrāt pieredzi.
Konkurenti ir stresā, tirgus ir sašūpojies. Sastingumā parādījušās cerīgas svārstības.