Atslēgvārdi:

Draugi 7

Skumjš izvērtās piektdienas rīts. Mana Dienas kolēģe Ieva Alberte šorīt draugos bija ievietojusi īsu vēsti – viņas vecais draugs Gunis aizgājis uz citiem auzu laukiem.

Iesaki citiem:

Un blakus fotogrāfija – kādreizējais stiprais vezumvilcējs, straujais aulekšotājs, uzticamais draugs ar jasmīnu vainagu galvā. Bet skatiens – noguris. No dzīves. No gadu smaguma. No gaidīšanas.

Kādos Jāņos arī man bija tas gods Guni satikt un iepazīt. Jau sirmu kungu. Viņš bija vienā vecumā ar Ievu – īsi pirms trīsdesmit. Stāvēja toreiz Gunis pļavā. Jau ar to skumjo nolemtības skatienu. Un vēroja. Ieva mūs iepazīstināja. Lauzām maizi un sniecām savas pilsētnieku rokas pretī Gunim. Viņa lūpas viegli pakutināja delnu un maizes gabals pazuda no mūsu plaukstām. Mīļš zirdziņš, mīļš! Mūsu balsīs skanēja pilsētniekiem raksturīgā jūsma, dzīvu siltasiņu radību tik tuvu sev ieraugot, bet Ieva apķērās savam zirgam ap kaklu un stāstīja. Par to, kā Gunim sāp kājas. Par to, kā viņam rītos grūti piecelties. Par to, kā sānos jēlums radies. Un kā saimniekiem trūkst padoma – kā labāk rīkoties, lai zirga novakare būtu viņam pēc iespējas vieglāka un draudzīgāka. Jo patiesi – kā skaidro Alberte – Gunis – milzu vīrs - taču nav kaķis, kuru paņem klēpī un aproc zem ābeles.

Šorīt Ieva draugos raksta: „Lūdzu bez līdzjūtībām.” Bet es zinu, ka sirds sāp. Un tad jau laikam patiesi – labāk to lieki svešām rokām nebakstīt un nepaijāt. Tikai Ieva un Gunis zina to, kas viņiem diviem vien jāzina. Mēs varam vien atcerēties Guni. Un pieminēt, lai viņam labi Tur, tajos Auzu Laukos. Un padomāt par saviem draugiem.

Skatos – manam sunītim - lielajam, uzcītīgajam mājas sargam, kurš pie katras vismazākās izdevības savējiem izrāda neviltotu mīlestību - arī jau purniņš sirms. Ikdienā jau to tā nemani, bet vienā brīdī attopies – tavs draugs noveco. Iepriekšējais mans draugs – arī lielais, skaistais suns – nomira Ziemsvētku vakarā. No vecuma. Tie bija ļoti skumji Ziemassvētki. Un es tagad gaiņāju prom uzmācīgās domas par sava tagadējā drauga jau cienījamo vecumu. Vairs negribas mīlulim naktīs laukā, būdiņā gulēt. Vairs nav tik žirgts uz skriešanu un riešanu kā savos jaunības gados. Bet viņš ir tas, kas vienumēr pirmais mani sagaida, pie vecākiem aizbraucot. Viņš pirmais ir klāt un sveicina, man kāpjot laukā no mašīnas. Un piespiež savu galviņu pie manas kājas, it kā sakot – cik gan ļoti es tevi gaidīju! Un labsajūtā ļaujas, lai viņu apmīļoju un saglaudu, lai apkampju un viņa galvai piespiežu savējo. Un lai pasaku tos maģiskos vārdus – neviens, neviens sunītis uz pasaules nav tik mīļš kā Randis!

Mūsu draugi noveco. Tā nu tas iekārtots, ka visbiežāk viņi aiziet, bet mēs paliekam. Bet, kamēr vien kāda jestra aste, teju vai uz notrūkšanas robežas balansējot, luncināsies, sagaidot mūs mājās, mēs esam droši – šajā pasaulē nav uzticīgāku draugu par mūsu mīluļiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

D-a 30.10.2008 12:03
brīžiem dzīvnieki draugi mums dod ,ko nesagaidam no cilvēkiem. Es zinu, kas man pietrūkst, kad purniņš stiepjas pretīm samīļošanai un glāstiem. Mēs viens otram dodam...esot blakus..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Love 27.10.2008 16:49
Laiks dzivot, laiks mirt!
Taa mans milakais rakstnieks Remarks!
Bet man dzivnieki ,ipashi suni vienmer ir bijushi #1! Vai nav taa, ka mes savu nepiepildito milestibu atrodam dzivniekos? Vai mes nevelamies lai lidzcilveki mus miletu taa, tik nesavtigi kaa to dara suni?
Ciniki teiks; suna padeviba...
Bet ari sunim uc dzivniekiem ir dvesele!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

daina 26.10.2008 23:48
pimrs pāris nedēļām pazuda mans vecais kaķis. pazuda, lai nomirstu. viņš bija slims jau vairākus gadus un ārsti īsti nekad nebija devuši cerības izveseļoties. viņam bija 12 gadi. un es tagad domāju, ka viņš man bija daudz ilgāk nekā mani draugi man ir

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Baiba 26.10.2008 23:42
Dita Arāja ir pelnījusi Draugus...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Fishbone 26.10.2008 13:25
Pasaki, kas tavi draugi un pateikšu kas esi ):

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ČeGevara 25.10.2008 08:54
Ek, saraudināji mani, veco ciniķi. Tūlītās iešu un aizskriešu ar savu suneni uz mežu. Izmantosim labāk katru iespēju, kopābūšanai ar tiem, kas mūs mīl pretī neprasot patiesībā neko. Tikai ļaujot mūs mīlēt.
Un pie reizes noskriesim gar vietu, kur dus mans iepriekšējais suns.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Tirza 25.10.2008 00:43
Ak:( Tu esi talants.

Citi autora darbi
Kaut kas krasains

Un atkal jauns sākums 5 Autors:Dita Arāja